Iepriekšējos gados martā patēriņa cenu līmenis palielinājās par 0,7-1,1%, ko galvenokārt ietekmēja akcīzes nodokļa likmju pieaugums.
Šogad
martā mēneša laikā bija lēnākais
patēriņa cenu kāpums kopš 2014.gada,
ko ietekmēja zemāks akcīzes nodokļa pieaugums alkoholiskajiem
dzērieniem, sezonālie faktori un pasaules cenu kritums naftai.
Beidzoties
sezonas izpārdošanām, šogad martā
cenu pieaugumu galvenokārt noteica apģērbu un apavu
sadārdzināšanās.
Cenas apģērbiem un apaviem mēneša laikā palielinājās par 9,9%,
kas kopējo patēriņa cenu līmeni palielināja par 0,6
procentpunktiem.
Sezonālu
faktoru ietekmē martā turpinājās cenu kāpums atpūtas un
kultūras pakalpojumiem par 1,6%, kas kopējo cenu līmeni
palielināja par 0,1 procentpunktu.
Raksti par tēmu
No
2020.gada 1.marta paaugstinātā akcīzes nodokļa dēļ alkoholiskajiem dzērieniem cenas pieauga par 1,1%, kas kopējo
patēriņa cenu līmeni palielināja par 0,1 procentpunktu.
Pārtikai
martā cenas pieauga par 0,1%, kas kopējo patēriņa cenu līmeni
būtiski neietekmēja. Lielākā ietekme bija cenu kāpumam maizei,
olām, gaļai un šokolādei, un cenu kritumam svaigiem dārzeņiem
un augļiem. Jāatzīmē, ka pasaules pārtikas cenām jau otro
mēnesi bija vērojams kritums, ko galvenokārt ietekmēja Covid-19
pandēmijas izraisīta pieprasījuma samazināšanās. Martā tās
samazinājās ļoti strauji – salīdzinot ar februāri – par
4,3%. Cenas samazinājās visās galvenajās pārtikas produktu
grupās. Visstraujāk cenas samazinājās cukuram un augu eļļām,
ko ietekmēja gan pieaugošās neskaidrības par Covid-19 pandēmijas
ietekmi uz globālo pieprasījumu, gan cenu kritums naftai.
Lielākā
pazeminošā ietekme martā bija cenu kritumam degvielai.
Degvielai
cenas martā samazinājās par 7%,
kas kopējo patēriņa cenu līmeni samazināja par 0,4
procentpunktiem. Pasaules naftas cenām martā bija vērojams
straujākais kritums kopš 2002.gada – mēneša laikā tās
samazinājās par 55% līdz 22 USD par barelu. Cenu kritumu naftai
martā turpināja ietekmēt energoresursu pieprasījuma samazināšanās
Covid-19 pandēmijas dēļ, kad tiek ierobežota ceļošana un slēgti
uzņēmumi, kā arī starp Saūda Arābiju un Krieviju notiekošais
naftas cenu karš.
2020.gada
martā, salīdzinot ar iepriekšējā gada martu, patēriņa cenas
pieauga par 1,4%. Gada vidējā inflācija bija 2,6 %.
Šogad
vidējā gada inflācija būs zemāka par 2019.gadā vēroto.
To pamatā noteiks Covid-19 pandēmijas ietekme uz globālās
ekonomikas attīstību, kā arī ar to saistītās pasaules cenu
svārstības. Piedāvājuma un pieprasījuma satricinājumi darbosies
pretēji un nevienlaicīgi, tādēļ inflācija būs nepastāvīga.
