Tikmēr starptautiskā likumdošana stingri paredz, ka, lai personu izsludinātu Interpola meklēšanā, ir jābūt attiecīgam prokurora apstiprinātam izmeklētāja lēmumam, uzsver baņķieri, Valērijam Belokoņam piederošās Manas Bank valdes priekšsēdētājs Jevgeņijs Verbickis. Viņš norādīja, ka par meklēšanā izsludinātajām Manas Bank amatpersonām krimināllietā šāda lēmuma nav.
Šādu Kirgizstānas valdības rīcību J. Verbickis skaidro ar pamatotām bailēm par nelabvēlīgu Starptautiskās Arbitrāžas lēmumu. Manas Bank kopā ar nolīgto starptautisko juridisko kompāniju Clifford Chance turpina ar starptautisko tiesvedību saistīto procesu par nelikumīgi atņemtā īpašuma un saistīto zaudējumu kompensāciju, tai skaitā, arī par ne mazsvarīgo reputācijas nepamatotu aizskārumu.
J. Verbickis pavēstīja, ka joprojām visa situācija ap Manas Bank aktīviem Kirgizstānā ir tikai un vienīgi saimniecisks strīds, kas nepieļaujami tiek izmantots Kirgizstānas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņā. 2011.gada aprīlī Kirgizstānas Republikas Finanšu izmeklēšanas dienests ir oficiāli atzinis, ka Manas Bank nav konstatēti pārkāpumi un nav pamata administratīvā soda sankcijām pret banku.
Raksti par tēmu
Par izsludināto personu starptautisko meklēšanu interesi jau izrādījušas Eiropas Komisijas atbildīgās amatpersonas, uzrunājot prezidenti Rozu Otunbajevu viņas Eiropas vizītes laikā, norādot, ka tādējādi ieviesies ne tikai Latvijas Republikas, bet arī Eiropas Savienības pilsoņu tiesību un ieguldījumu aizskārums. Eiropas Parlamenta deputāte Inese Vaidere, kura pārstāv Centrālās Āzijas uzraudzības grupu, krasi vērsās pret prezidenti R.Otunbajevu oficiālo pārrunu laikā, norādot uz Kirgizstānas puses necieņas izrādīšanu Latvijas varas iestādēm par vairākkārtēju neatbildēšanu uz Latvijas puses iesniegtajām notām par savas valsts pilsoņu - fizisku un juridisku personu - ieguldījumu aizsardzību ārvalstīs. Vismaz par to Kirgizstānas prezidentei R.Otunbajevai nācās publiski atvainoties Latvijai.
Par situāciju Kirgizstānā pastāvīgi informējam gan Latvijas Republikas varas iestādes, gan Eiropas Komisiju. Manas Bank amatpersonām radusies cerība konstruktīvai situācijas izpētei, jo tik ļoti iekšēji varas saplosītai un ekonomiskā nabadzībā novestai valstij kā Kirgizstāna (par to liecina ne vien Transparency International korupcijas uztveres indekss, bet arī Kirgizstānas varas pārstāvju nemitīgie strīdi publiskajā telpā par valsts budžeta krahu u.tml.), neklātos savtīgi uzbrukt ar melīgiem pieņēmumiem vai apgalvojumiem, bet gan atstāt šo saimniecisko strīdu kompetentiem starptautiskajiem arbitriem, uzskata J.Verbickis.
Jau ziņots, ka V.Belokoņa banka bija tuva iepriekšējam Kirgizstānas režīmam, kas tika gāzts pagājušā gada aprīļa nemieros. Pēc tam banka uz brīdi tika slēgta, taču jau aprīļa otrajā pusē darbību daļēji atsāka. Taču no šā gada 31. janvāra reizē ar krimināllietu sākšanu Kirgizstānas Nacionālā banka bijusi spiesta ieviest Manas Bank konservācijas režīmu, kas nozīmē būtiskus darbības ierobežojumus.
Savukārt saskaņā ar Kirgizstānas Nacionālās bankas ziņoto, ierosinātas krimināllietas pret bankas amatpersonām Anitu Lasi, J. Verbicki, S. Kostirinu un J. Kačnovu.
