Par to šodien vēsta Diena. Zinu, ko lieku iekšā un ekonomiski tas ir izdevīgāk - tā maizes cepšanu mājās pamato Latvijas Universitātes (LU) docente Gunta Krūmiņa. Viņa atzīst, ka uz baltmaizi izdodas ieekonomēt pat līdz 70 % no izmaksām, savukārt rupjmaizei – vismaz 50 %.
SIA Dona valdes priekšsēdētājs un Latvijas Maiznieku biedrības vadītājs Kārlis Zemešs norāda, ka īstu rupjmaizi var izcept tikai īstā krāsnī, mājās var tikai cept kēksus un baltmaizi. Iedzīvotāju aktivitātes biedrības boss vērtē kā apsveicamas. Viņš domā, ka būtiski šis process nozari neietekmēs, jo šie apjomi nav lieli.
Arī citi maiznieki pauda līdzīgu viedokli, sakot, ka ietekme varētu būt minimāla. Saskaņā ar biedrības datiem, maizes patēriņš arvien samazinās –samazinājums pret iepriekšējo gadu ir aptuveni 20 %. 2008. gadā vidēji viens iedzīvotājs apēda ap 50 kg maizes gadā, taču jaunāku datu pagaidām nav.
Maiznieki iepriekš pieļāva, ka iedzīvotāji patēriņam izvēlas arī lētākus produktus, tostarp makaronus. Latvijas lielākie interneta veikali arī novērojuši, ka pērn bijusi rosība tieši ap maizes krāsniņu iegādi.
