Paziņoti Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) sadarbībā ar Ekonomikas ministriju rīkotā konkursa «Eksporta un inovācijas balva 2017» laureāti.

Konkursa mērķis ir paust atzinību un godināt Latvijas komersantus, kas sasnieguši labus rezultātus, gan radot jaunus un eksportspējīgus produktus, gan nodrošinot vietējo tirgu ar augstas kvalitātes pašmāju ražojumiem. Latvijas uzņēmumus, kas sasnieguši labus rezultātus konkurētspējīgu produktu ražošanā, vietējā tirgus nodrošināšanā ar augstas kvalitātes pašmāju ražojumiem, inovāciju ieviešanā un rūpnieciskā dizaina izstrādē, sveica konkursa patrons, Valsts Prezidents Raimonds Vējonis.

Konkursa «Eksporta un inovācijas balva 2017» laureāti:

Eksporta čempions

Latraps, Lpks

«Eksportspējīgākais komersants» lielo/ vidējo komercsabiedrību grupā

SIA Krogzeme ne tikai audzē un izplata upeņu stādus, bet arī veido upeņu audzēšanas kultūru Latvijā

Šogad Limbažu novada Viļķenes pagastā bijusi rekordraža – 500 tūkstoši upeņu stādu, kas aizstājuši no Polijas un Lietuvas importētos. SIA Krogzeme startē Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) un Ekonomikas ministrijas rīkotā konkursa Eksporta un inovācijas balva 2017 kategorijā Importa aizstājējprodukts.

«Latvija ir pateicīga vieta upeņu audzēšanai – zeme ir mālaina un smaga, tāpēc veicinām lauksaimnieku izpratni par šo ogu krūmu audzēšanu un viņiem stāstām, ka ar to var labi nopelnīt,» teic SIA Krogzeme īpašniece Diāna Krogzeme. Turklāt lauksaimnieki šobrīd var piesaistīt Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļus upeņu komercdārzu izveidei un apsaimniekošanai.

SIA Lauma Fabrics palielina eksporta apjomus uz Rietumu valstīm, tādējādi samazinot atkarību no Krievijas

Viens no lielākajiem Kurzemes pilsētas Liepājas uzņēmumiem un darba devējiem SIA Lauma Fabrics, European Lingerie Group grupas uzņēmums, ražo gan elastīgos, gan neelastīgos adījumus, mežģīnes un lentes, ko izmanto sieviešu veļas šūšanai un ne tikai. Piemēram, ar zīmolu Lauma Medical tiek ražoti tādi medicīniskie izstrādājumi kā elastīgās saites, jostas, pārsēji, kompresijas izstrādājumi. To izstrādē tiek izmantoti tikai dabīgi materiāli.

Uzņēmums startē Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) un Ekonomikas ministrijas rīkotā konkursa Eksporta un inovācijas balva 2017 kategorijā Eksportspējīgākais komersants lielo/vidējo komercsabiedrību grupā.

Šajā nedēļas nogalē Latvijas bērnu apģērbu zīmols HEBE dodas uz Parīzi, lai vienā no lielākajām pasaules bērnu preču izstādēm prezentētu savu nākamā gada rudens/ziemas kolekciju Nordic Heritage.

Savukārt, februāra sākumā – no 3. līdz 5. februārim, HEBE viesosies CIFF KIDS izstādē Kopenhāgenā.

SIA HEBE ražo apģērbus bērniem vecumā no 0 līdz 12 gadiem. 2013.gadā SIA HEBE ieguva Atspēriena atbalstu iekārtu un aprīkojuma iegādei, un tika izveidota sava ražotne.

Savukārt, 2015.gada novembrī HEBE saņēma Eksporta un inovācijas balva 2015 atzinību kategorijā Importa aizstājējprodukts. Šobrīd HEBE tepat Rīgā veic pilnu apģērbu ražošanas ciklu, kā arī piedāvā iespēju savā ražotnē šūt produktus citiem uzņēmumiem. (Private label)

Par Latvijas vārda nešanu pasaulē četras iepriekšējo gadu uzlecošās eksporta zvaigznes saņems The Red Jackets dāvinātās sarkanās žaketes

Pāris darbības gadu laikā šie uzņēmumi eksporta apgrozījumā sasnieguši viena miljona eiro atzīmi un veiksmīgi nokļuvuši izcilāko eksporta zīmolu sarakstā. Šogad žaketes kā apzīmējumu un pateicību izcilam darbam eksporta tirgu apguvē saņems infografiku rīku izstrādātājs Infogr.am, saldumu ražotājs Pure Chocolate, LED gaismekļu ražotājs Vizulo un prāta spēļu radītājs Brain Games.

No 2013. gada The Rising Stars jeb uzlecošās eksporta zvaigznes titulu saņēmis jau 21 uzņēmums ar ambīcijām sasniegt viena miljona eiro eksporta apgrozījumu. Šis ir pirmais gads, kad kāds no titula saņēmējiem šo mērķi ir arī sasniedzis. Pure Chocolate un Brain Games to izdevies izdarīt četru gadu laikā, bet Vizulo un Infogr.am vien nepilnu divu gadu laikā. The Red Jackets pārstāvji gan norāda, ka miljona atzīmei tuvojas arī citas uzlecošās eksporta zvaigznes, piemēram, Draugiem.lv grupas uzņēmums Vendon, kas nodarbojas ar tirdzniecības automātu uzraudzības un maksājumu risinājumu izstrādi. Strauji audzis arī brokastu pārslu ražotājs MILZU! un bērnu kartonu spēļu ražotājs GIGI Bloks. No šī gada The Rising Stars pretendentiem The Red Jackets titulam tuvojas arī Latvijas audio tehnoloģiju uzņēmums Sonarworks un PlayGineering, kas strādā ar video analītikas un multimediju sistēmu risinājumu izstrādi.

Riska kapitāla fonds «ZGI-3», kuru pārvalda alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldnieks «ZGI Capital», pārdevis savus 28% izstāžu pakalpojumu sniedzēja «Art Fairs Service» kapitāldaļu. Uzņēmums ir attīstījies pēc biznesa plāna un dibinātājs Bruno Mellis izmanto savas tiesības nopirkt fondam piederošās kapitāla daļas, vēsta fonda investīciju direktors Rūdolfs Krese.

Uzņēmums tika reģistrēts 2014. gada pavasarī un vērsās pie investīciju fonda pēc finansējuma aprīkojuma iegādei. «ZGI Capital» novērtēja uzņēmēja biznesa plānu, komandu un klientus un piešķīra nepieciešamās investīcijas 280 tūkstošu eiro apjomā. Uzņēmums sekmīgi atrada savu nišu, kuru izdevās apgūt, pateicoties gan inovatīviem tehniskiem risinājumiem, gan jauninājumiem loģistikā un darbu organizācijā. Tas pavēra iespēju Latvijas uzņēmumam izkonkurēt vietējās kompānijas, kas attiecīgajos tirgos darbojās jau gadiem.

Pirmajā gadā «Art Fairs Service» sasniedza 336 tūkstošu eiro apgrozījumu, 2015. gadā to dubultoja un 2016. gadā nonāca līdz 825 tūkstošu eiro apgrozījumam. Gadu no gada uzņēmums turpina gan ģeogrāfisko ekspansiju, gan jaunu tirgu iekarošanu. 2016. gadā aprīkotas izstādes Beļģijā, Zviedrijā, Nīderlandē, Vācijā, Itālijā, Anglijā, Dānijā, Lielbritānijā, Spānijā un Latvijā. 99% no apgrozījuma veido eksports. Uzņēmums plāno turpmāku izaugsmi Eiropas tirgū un paplašinājumu uz Tuvo Austrumu tirgu, pielietojot jaunus biznesa modeļus.

Kartupeļu pārstrādes uzņēmuma a/s Latfood valdē notikušas izmaiņas – to pametis līdzšinējais valdes loceklis Jānis Duks, liecina jaunākā informācija Lursoft.

Tādējādi pašlaik a/s Latfood valdē darbojas tās priekšsēdētājs Valdis Blūms un valdes loceklis Sergejs Strogonovs, Vilnis Vorobjovs un Astra Šūba.

Uzņēmums reģistrēts 1993. gadā, un tā pamatkapitāls ir 2,5 milj. Ls. Uzņēmuma juridiskā adrese ir Jaunkūlas-2, Ādažu novads.

Jau vēstīts, ka šobrīd Latfood ir lielākais kartupeļu čipsu un sāļo uzkodu ražotājs Latvijā. Pēc uzņēmuma rīcībā esošajiem datiem, Ādažos ražotie čipsi Baltijas valstīs ieņem otro vietu un 25% lielu tirgus daļu, bet Latvijā ir stabili pirmajā pozīcijā. Šobrīd uzņēmums strādā divās maiņās un brīvā jauda ir aptuveni 20–25% robežās, ja neiekļauj sestdienas un svētdienas.

Francijas slēpošanas kūrorta Kurševelas (Courchevel) nakts trases šoziem izgaismos Latvijas uzņēmuma «VIZULO» ražotie lieljaudas LED gaismekļi, informēja uzņēmumā.

«VIZULO» ražotnē izgatavotie 140 Mustang un Owl gaismekļi ar kopējo jaudu 50kW izgaismos slēpošanas trases 2,5 kilometru garumā.

«2016.gadā vienā no lielākajām apgaismojuma izstādēm pasaulē Light+Building Frankfurtē iepazināmies ar mūsu Francijas partneriem. Šobrīd Francija ir viens no lielākajiem mūsu ražotnes eksporta tirgiem, 2017.gadā veidojot 14% no kopējā eksporta apjoma,» stāsta SIA «VIZULO» valdes priekšsēdētājs Jānis Zeltiņš.

«Pakāpeniski kāpinot sadarbības apjomus, pusotra gada laikā esam piegādājuši gaismekļus visā Francijā un Francijas pārvaldībā esošajā Reinjonas salā 1 miljona eiro vērtībā,» piebilst J.Zeltiņš.

SIA «VIZULO» ir Latvijas uzņēmums, kas ražo gan iekštelpu, gan āra LED gaismekļus ar savu zīmolu. 2015. gadā tas ieguva «The Rising Stars» titulu, kas tiek piešķirts daudzsološiem nozares uzņēmumiem, un iekļuvis grāmatā «Treasures of Latvia», kas palīdzējis darbā ar rietumvalstu klientiem. 2017. gadā uzņēmums saņēmis arī «Red Jackets» titulu. Uzņēmums dibināts 2012.gadā, taču ražošanu uzsāka 2013.gada rudenī. Lielākā daļa speciālistu no «VIZULO» izpētes un attīstības inženieru komandas ir Rīgas Tehniskās Universitātes absolventi. 2017. gadā uzņēmums eksportēja ap 90% no visas saražotās produkcijas, kopumā uz 29 valstīm visā pasaulē – no Peru līdz pat Jaunzēlandei. Lielākie eksporta tirgi ir Francija, Holande, Igaunija, Islande, Izraēla, Jaunzēlande, Somija, Šveice un Vācija. Latvijas tirgū paliek vien ap 10% no kopējā «VIZULO» tirdzniecības apjoma.

Arī ASV un Tuvo Austrumu mājsaimnieces iepazīs gludināmos dēļus un veļas žāvētājus ar Made in Latvia marku.

SIA Brabantia Latvia nākamgad plāno līdz 15% lielu apjomu pieaugumu, saistot to gan ar ražošanas procesu intensifikāciju, gan ar mērķi palielināt Latvijā tapušās produkcijas eksportu uz ASV, Tuvajiem Austrumiem un citiem reģioniem.

LIAA konkursā Eksporta un inovācijas balva 2012 uzņēmums startē Eksportspējīgākā komersanta kategorijā lielo un vidējo komercsabiedrību grupā.

Brabantia Latvia ir Nīderlandes mājsaimniecības metālizstrādājumu ražotāja Brabantia meitasuzņēmums. Latvijā tiek ražotas divas Brabantia produktu grupas: gludināmie dēļi un veļas žāvētāji, kas eksporta tirgos nonāk ar Made in Latvia atzīmi.

Uzņēmuma jaunā 6000 m2 lielā rūpnīca Talsu novadā oficiāli atklāta 2011. gada septembrī, tobrīd Nīderlandes kompānija Latvijas uzņēmumā bija investējusi 3,5 miljonus latu. Latvijas ražotne bija piektā Brabantia ražotne, vēl trīs ir Eiropā, viena – Ķīnā.

Ar Ādažos ražotiem kartupeļu čipsiem un citām sāļajām uzkodām našķējas arī ārpus Latvijas robežām.

«Šobrīd Latfood ir lielākais kartupeļu čipsu un sāļo uzkodu ražotājs Latvijā,» teic Marina Solopa, a/s Latfood eksporta speciāliste. Pēc uzņēmuma rīcībā esošajiem datiem, Ādažos ražotie čipsi Baltijas valstīs ieņem otro vietu un 25% lielu tirgus daļu, bet Latvijā ir stabili pirmajā pozīcijā.

Uzņēmums seko līdzi pasaules un vietējām tendencēm, taču, izstrādājot jaunus produktus, ņem vērā vietējo patērētāju garšas īpatnības, uzvedību, pirktspēju u.c. kritērijus. Vairākas reizes gadā tiek veikta Baltijas tirgus izpēte ne tikai čipsu, bet kopumā uzkodu kategorijā.

Uzņēmums fokusējas uz Baltijas valstīm, jo šajā tirgū ir vieglāk kontrolēt patērētājus un viņu gaumi. «Strādājam arī ar Krieviju, Kazahstānu, Azerbaidžānu. Tikko aizsūtījām pirmo kravu uz Austrāliju, kā arī sākam sadarboties ar Turkmenistānu,» stāsta M. Solopa.

SIA Wims izgatavo apavus vairākiem zīmoliem Latvijā, kā arī ir izveidojis savu apavu kolekciju jeb ražošanas līniju; daļa jau ir pieejama uzņēmuma mājaslapā

Viena no uzņēmuma īpašniecēm un idejas autorēm ir Sanita Avotiņa, kura pirms trīs gadiem pirmos soļus apavu ražošanā spēra kopā ar Ingu Sabovicu, izveidojot apavu zīmolu SAZ. «Šis zīmols tiek attīstīts vēl aizvien, mēs gatavojam divas kolekcijas gadā, kuras atrādām ārvalstu izstādēs. SAZ projekts tiek lolots kā mazs bērns, bet vērienīgāku biznesa potenciālu saredzu ražojošajā uzņēmumā Wims, kuru pirms nepilniem diviem gadiem izveidoju kopā ar savu meistaru Viktoru Veļičko un Agri Avotiņu. Ar Viktoru sākām sastrādāties, veidojot SAZ kolekcijas, jo viņš bija viens no retajiem meistariem, kurš nebaidījās un prata izveidot sarežģītus apavu modeļus,» stāsta Sanita.

Meža nozares uzņēmumi pērn ir turpinājuši iepriekš sākto neto apgrozījuma paaugstināšanu, ko veicināja dārgākas produkcijas ražošana

Tā liecina SIA Lursoft datubāzē iesniegto meža nozares uzņēmumu gada pārskatu dati.

Vērtējot pēc neto apgrozījuma, 2016. saimnieciskajā gadā nozares līderi – valsts mežu apsaimniekošanas AS Latvijas valsts meži un AS Latvijas finieris – ir noturējuši savas pozīcijas, trešajā vietā joprojām ir SIA Kronospan Riga.

Iespaidīgu neto apgrozījuma lēcienu pērn spēja īstenot SIA WWL Houses, proti, pieaugums ir 300% jeb 4,21 milj. eiro apmērā. «Pērn plūcām tos augļus, ko deva iepriekš identificēto tā dēvēto šauro pudeles kaklu novēršana,» lakoniski neto apgrozījuma lēcienu skaidro SIA WWL Houses valdes loceklis Ivars Reinhards. Lai šo jautājumu atrisinātu, tikušas veiktas investīcijas tieši ražošanā. «Otrs ne mazāk svarīgs faktors – aktīvs darbs ar potenciālajiem ārvalstu pircējiem, kurš ir bijis sekmīgs. Arī māju būvniecības bums, it īpaši Skandināvijā, un arī kopumā Eiropā ir devis labus rezultātus,» stāsta I. Reinhards. Viņš uzsver, ka uzņēmuma ražotais produkts ārzemju pircējiem ir iepaticies. «Šogad strādājam vēl labāk, un līdz ar to arī neto apgrozījums būs lielāks nekā pērn iespētais,» uz jautājumu par šā gada prognozēm atbild I. Reinhards.

Par celtniecības materiālu ražotāja un vairumtirgotāja SIA «Knauf» valdes priekšsēdētāju iecelts Jānis Kraulis, kurš iepriekš bijis uzņēmuma valdes loceklis, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Jānis Kraulis bija SIA «Knauf» izpilddirektors no 1999.gada, bet no 2004. līdz 2014.gadam bija uzņēmuma valdes loceklis.

Līdz šim uzņēmuma valdes priekšsēdētājs bija Lietuvas pilsonis Darius Meškuotis, kurš valdes priekšsēdētāja amatā tika iecelts šīs gada janvarī. Taču turpmāk Darius Meškuotis būs uzņēmuma valdes loceklis.

SIA «Knauf» valdes locekles amatu atstājusi valdes locekle Beatrise Ērika (Beatrix Erika) Peter-Knauf, un viņas vietā par valdes locekli iecelts Polijas pilsonis Jacek Kazimiers Jakubiszyn.

Izmaiņas komercreģistrā ierakstītas 15.augustā.

SIA «Knauf» dibināta 1994.gadā, tās pamatkapitāls ir 7 117 506 eiro, un vienīgais īpašnieks ir Vācijā reģistrētā kompānija «Knauf International GmbH».

Latvijas uzņēmums, LED gaismekļu ražotājs «Vizulo» ierindojies starp uzvarētājiem Ungārijas pašvaldības izsludinātā iepirkumā, kā rezultātā Budapeštā līdz 2019. gada maijam plānots nomainīt un uzstādīt 2500 jaunus uzņēmuma ražotus gaismekļus.

Šobrīd «Vizulo» gaismekļi jau ir redzami Ungārijas pilsētā Donavas upes krastos, jo «Vizulo» pirms gada uzvarēja mazākā projektā pilsētas apgaismojuma renovācijas ietvaros. Līdz nākamā gada maijam uzņēmuma ražoti gaismekļi būs redzami arī uz citām pilsētvidē stratēģiski nozīmīgām ielām, piemēram, «Hungaria ring», «Könyves Kálmán» un citām pilsētas ielām.

«Lauvas tiesu no uzņēmuma apgrozījuma veido tieši eksports. Viens no konkursa lielajiem mērķiem bija atrast iespējami energoefektīvākus risinājumus, tāpēc varam būt gandarīti, ka mūsu piedāvājums šajā ziņā izrādījās atbilstošs un konkurētspējīgs,» uzsver «Vizulo» valdes priekšsēdētājs Jānis Zeltiņš.

Zīmols Graci laidis klajā musli ar rupjmaizes garšu, kas ir veltījums Latvijas simtgadei, informē ražotājs Felici.

Šis gan būšot vienīgais Graci produkts, kas veltīts valsts nozīmīgajai jubilejai.

«Mēs vēlējāmies radīt produktu, kas ir vietējam tirgum – tuvs un saprotams katram latvietim, tamdēļ šo produktu pārdosim tikai Latvijā, pagaidām ar to nemērķēsim eksporta tirgos,» skaidroja Alise Balgalve, Graci idejas autore un vadītāja.

Graci muslī, kas veltīts Latvijai, ir grauzdētas kviešu pārslas, pilngraudu tritikāles pārslas, rudzu rīvmaizes gabali, lielogu dzērveņu sukāžu pusītes un baltās šokolādes skaidiņas.

Produkts būs pieejams tikai Rimi veikalos, 500g iepakojuma cena būs zem pieciem eiro.

Tev varētu interesēt arī:

Graci laužas eksporta tirgos

SIA Daiļrade Koks turpina kāpināt eksporta apjomu; uzņēmumā saražotās mēbeles nonāk arī Austrālijā, Jaunzēlandē un Dienvidkorejā

Pašlaik uzņēmums fokusējas uz tādu klientu iegūšanu, kuri atbilstu tā paša vajadzībām, lai varētu optimālāk izmantot jaudas.

SIA Daiļrade Koks atrodas četrās ražotnēs – Vaiņodē, Tukumā, Viļakā un Valmierā; katra specializējas savā jomā. Uzņēmuma galvenie darbības virzieni ir mēbeļu ražošana no masīva priedes un bērza koka, kā arī no krāsota MDF un finierētas skaidu plātnes. Šogad uzņēmums iecerējis kāpināt neto apgrozījumu par aptuveni 10% un sasniegt 22 milj. eiro līmeni. 2016. gadā uzņēmumā nodarbināti 590 strādājošie, bet pašlaik to skaits pārsniedz 650. Nodokļos kopumā SIA Daiļrade Koks pagājušajā gadā samaksāja 2,87 milj. eiro, kas ir par 0,8 milj. eiro jeb par 39% vairāk nekā 2015. gadā.

SIA Papīrfabrika Līgatne eksportē 82% saražotā, bet nākotnē plāno palielināt apgrozījumu Latvijā.

SIA Papīrfabrika Līgatne ražo papīru, par izejvielu izmantojot tikai makulatūru. Uzņēmumam ir klienti, kam svarīgi, kā tiek ražots papīrs. Papīrfabrikā nevar saražot krītotus augstas kvalitātes celulozes papīrus, piemēram, žurnālu vākiem. Tā nav uzņēmuma specifika, skaidro Oļesja Dreimane, SIA Papīrfabrika Līgatne mārketinga vadītāja.

Lai ražotāja darbību neietekmētu izejvielu sadārdzināšanās vai šķirotās makulatūras pieejamība, tas pilnveido savu makulatūras savākšanas sistēmu, attīsta arī dzērienu kartona iepakojuma šķirošanu, piemēram, Tetra Pak.

SIA Papīrfabrika Līgatne startē konkursa Eksporta un inovācijas balva 2012 kategorijā Eksportspējīgākais komersants lielo un vidējo komercsabiedrību vidū. Eksports veido 82% no uzņēmuma apgrozījuma, pērn ārzemēs realizētās produkcijas vērtība bija 2,8 miljoni latu. «Visvairāk eksportējam tapešu pamatnes papīru un krafta imitāciju,» saka O. Dreimane. Pērn papīrfabrika eksportēja savu produkciju uz 20 valstīm un eksporta apjoms, salīdzinot ar 2010. gadu, palielinājās par 30%.

Latvijas Eksportētāju asociācija "The Red Jackets" aicina Ekonomikas ministriju (EM) un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru (LIAA) trīskāršot finansējumu Norvēģijas finanšu instrumenta 2014. - 2021.gada perioda programmas "Uzņēmējdarbības attīstība, inovācijas un mazie un vidējie uzņēmumi" atklātajā konkursā "Zaļo inovāciju un informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) produktu ieviešana ražošanā".

Konkursā, kas noslēdzās 30.jūnijā, pieejamais kopējais finansējums ir 8,495 miljoni eiro. Tomēr, izvērtējot esošo situāciju, asociācija secinājusi, ka no iesniegtajiem 63 projektiem apmēram 55 ir augstas gatavības un to īstenošanai nepieciešamā summa pārsniedz 30 miljonus eiro.

Līdz ar to, lai tuvotos augstas gatavības projektu apstiprināšanas maksimumam, būtu nepieciešams trīskāršot pieejamo atbalsta summu līdz kopējam apjomam ~25 miljoni eiro.

”Šobrīd uzņēmumi izjūt nepieciešamību investēt jaunās tehnoloģijās, lai pārorientētu savu darbību, izstrādātu jaunus produktus un veiksmīgāk konkurētu globālajā tirgū ar jauniem, augstas pievienotās vērtības produktiem. Ņemot vērā, ka programma ir mērķēta uz jaunu produktu ieviešanu ražošanā, šis ir tiešs veids, kā atbalstīt Latvijas uzņēmējus globālajā konkurencē tieši tajā brīdī, kad lielākā daļa no reģioniem (Eiropa, Āzija un ASV) veic intensīvas investīcijas vietējo uzņēmumu stiprināšanā. Neveicot būtiskas investīcijas, Latvija var zaudēt šajā konkurences cīņā. Covid-19 krīze var būt iespēja, ko izmantojam, lai celtu IKP vidējo līmeni pret Eiropas Savienības vidējo, vai gluži pretēji - nekavējoties neieguldot eksportējošo uzņēmumu infrastruktūras atbalstā, vidējā termiņā un ilgtermiņā Latvija var pazaudēt savas esošās pozīcijas”, norāda Mārtiņš Tiknuss, Latvijas Eksportētāju asociācijas “The Red Jackets” valdes priekšsēdētājs.

Pasaules standartu dienā, 14.oktobrī Ekonomikas ministrijas un Standartizācijas biroja rīkotās konferences Standartizācijas attīstība Latvijā: izaicinājumi un iespējas laikā parakstīts Saprašanās memorands par Latvijas nacionālās standartizācijas sistēmas attīstību tautsaimniecības konkurētspējas un inovāciju veicināšanai, informē EM.

«Mūsu valsts ekonomikas attīstībai ļoti svarīga ir mūsu ražoto preču un sniegto pakalpojumu kvalitāte, to konkurētspēja un eksportspēja ārpus Latvijas robežām. Tādēļ ir nepieciešams strādāt pie jauniem, inovatīviem, gudriem produktiem un labākiem, efektīvākiem risinājumiem. Un šeit lielu lomu spēlē standarti. Standarti veicina drošību, uzticamību un savietojamību, un ražošana saskaņā ar standartu prasībām nodrošina kvalitāti un, tādejādi, atver durvis ne tikai pašmāju, bet arī citu valstu tirgiem,» atklājot Pasaules standartu dienai veltīto konferenci uzsvēra Ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

Finanšu sektors šobrīd mainās straujāk kā jebkad agrāk, tā attīstība un stabilitāte kā viens no galvenajiem valsts labklājības rādītājiem vienmēr ir bijis nozares pārstāvju diskusiju centrā. To spēcīgi nosaka ne tikai valsts iekšējie un ārējie ekonomiskie procesi, bet arī ģeopolitiskā situācija Eiropas kontekstā. Sektora virzienu nepārtraukti maina arī sabiedrības pieprasījums pēc stabiliem un drošiem finanšu pakalpojumiem, kas jau ir kļuvusi par prioritāti daudziem nozares spēlētājiem.

Tiešraide:

LAIKS UN VIETA

2017. gada 8. maijs, no plkst 8.30 līdz plkst. 17.15

Radisson Blu Latvija Hotel, Elizabetes iela 55, Rīga

Foruma moderators – Mārtiņš Daugulis, Latvijas Ārpolitikas institūta pētnieks

Darba valoda - latviešu/angļu.

Programma

8.30 – 9.00

Reģistrēšanās

9.00 – 9.05

Foruma atklāšana

Līva Melbārzde, laikraksta “Dienas Bizness” galvenā redaktore

Eiropas finanšu aktualitātes + Q&A

Valdis Dombrovskis, Eiropas Komisijas Priekšsēdētāja vietnieks eiro un sociālā dialoga jautājumos, atbild arī par finanšu stabilitāti, finanšu pakalpojumiem un kapitāla tirgu savienību

9.30 – 9.50

Moderna finanšu sektora pamats – inovācijas + Q&A

Ukraina ir liels tirgus, taču jāņem vērā, ka, pēc Pasaules Bankas uzņēmējdarbības vides reitinga Doing Business datiem, tā ir 137. vietā no 185 pasaules ekonomikām

Tas nozīmē, ka ir daudzas citas valstis, kur uzņēmējdarbības veikšana varētu būt vienkāršāka, vide – vairāk sakārtota.

2012. gadā Ukraina bija Latvijas 20. lielākais preču eksporta un 18. lielākais preču importa partneris, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Pērn Latvijas kopējais preču un pakalpojumu tirdzniecības apgrozījums ar Ukrainu sasniedza 214,3 miljonus latu, kas ir par 49% vairāk nekā 2011. gadā.

Tirdzniecības apjomi aug, taču šobrīd mēs no Ukrainas vairāk importējam, nekā eksportējam, saka Andris Pārups, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras Ārējās tirdzniecības veicināšanas departamenta Eksporta veicināšanas nodaļas vadītājs. Pēdējos gados Ukrainas tirgus aug par 5% gadā. «Tās ir labas ziņas. Tas nozīmē, ka viņi kļūst turīgāki, un augošā tirgū preces un pakalpojumus ir vieglāk pārdot,» viņš norāda.

Ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro par VA "Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra" (LIAA) direktoru iecēlis Kasparu Rožkalnu, kurš LIAA direktora pienākumus sāks pildīt no 2020.gada 20.janvāra, informē EM pārstāve Vineta Vilistere - Lāce.

"Viens no svarīgākajiem LIAA direktora uzdevumiem būs atrast risinājumus Latvijas starptautiskās konkurētspējas paaugstināšanai. Kopā ar uzņēmēju organizācijām un sociālajiem partneriem esam apzinājuši jomas, kur būtu veicami uzlabojumi, lai sekmētu inovāciju ieviešanu un produktivitāti, veicinātu eksportu un piesaistītu investīcijas. Sagaidu no LIAA direktora konkrēta plāna izstrādi un ieviešanu, lai celtu Latvijas ekonomiku starptautiskā līmenī un nodrošinātu ilgtspējīgu izaugsmi. Ilgtermiņā tas uzlabos arī iedzīvotāju dzīves līmeni," teica R.Nemiro.

K.Rožkalns kā vienu no savām prioritātēm jaunajā amatā izvirzījis uz zināšanām bāzētu uzņēmumu atbalstu, tādējādi veicinot Latvijas starptautisko konkurētspēju un atpazīstamību. Nākotnē veidot LIAA kā atvērtu, caurskatāmu un proaktīvu vienas pieturas aģentūru uzņēmējiem.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild AS Sakret Holdings padomes priekšsēdētājs Andris Vanags. Baltijas būvmateriālu ražotājs AS Sakret Holdings ir 100% Latvijas kapitāla uzņēmums, kas attīsta un pilnveido franšīzes priekšrocības. Sakret Holdings ietilpst četri sauso un lietošanai gatavo būvmaisījumu ražošanas uzņēmumi Latvijā, Lietuvā un Igaunijā. Skandināvija ir holdinga lielākais eksporta tirgus, kur uzņēmuma intereses pārstāv vietējie speciālisti.

- Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Vanagu dzimta četrās paaudzēs strādājusi dažādos amatos rūpnīcās, iespējams, tāpēc interese par ķīmiju vienmēr bijusi gan skolā, gan arī vēlāk augstskolā. Esmu ieguvis trīs ķīmijas grādus Rīgas Tehniskajā universitātē (RTU) – inženierzinātņu bakalaura grādu ķīmijas tehnoloģijā, inženiera – ķīmiķa kvalifikāciju un inženierzinātņu maģistra grādu silikātu un augsttemperatūras materiālu ķīmijā un tehnoloģijā. Esmu gandarīts, ka RTU iegūtās zināšanas varu veiksmīgi izmantot praksē.

Dažu pēdējo mēnešu laikā esmu saņēmis daudz jautājumus par mājokļu tirgu – kas notiek un kas notiks, kāpēc aug cenas, vai labāk pirkt vai īrēt?

Tas atgādina notikumus apmēram pirms 15 gadiem, kad mājokļu tirgus bija Latvijas ekonomikas centrālā ass, kuras gravitācija turēja orbītā darba tirgu, patēriņu un patēriņa cenas, IKP dinamiku un maksājumu bilanci. Par to daudz runāja ballēs, bērēs un biznesa konferencēs. Par šiem notikumiem toreiz daudz rakstīju kā žurnālists un saņēmu daudz jautājumu, atzinības un kritikas.

Šogad mājokļu tirgus ir mainījies pietiekami strauji, lai varētu apgalvot, ka pēc vairāk nekā desmit gadus ilgušas stagnācijas tirgū notiek pavērsiens. Ir paātrinājies īpašumu cenu kāpums. Vairākās Pierīgas pilsētās kopš gada sākumā sērijveida dzīvokļu cenas augušas apmēram par piektdaļu. Aktivizējas hipotekārā kreditēšana, piemēram, pirmajā pusgadā Luminor bankas mājsaimniecībām izsniegto kredītu apjoms audzis gandrīz trīs reizes. Top jauni mājokļu projekti, aug izsniegto būvatļauju apjoms. Ienākumu kāpums pamazām palielina to ģimeņu īpatsvaru, kas spēj ņemt hipotekāros kredītus.

Iniciatīvas grupa Kuram tas rūp? ir nolēmusi ķerties pie pamatiem – uzdot pavisam vienkāršus jautājumus un mēģināt rast uz tiem atbildes, jo, aizmirstot šīs vienkāršās lietas, vērtības kļūst ačgārnas un svarīgais paliek aiz nesvarīgā. Pirmais mūsu jautājums ir: «Kur rodas nauda?» Tā nauda, kas visu kustina, kur rodas Latvijas bagātība? Atbilde ir nepieciešama, lai nesajauktu vērtību kārtību

Bagātības radītājs

Mūsu uzskats ir, ka bagātību rada cilvēks, kurš strādā. Tas, kurš rada preci vai pakalpojumu, kas ir nepieciešama, un to pārdod tirgū – iekšējā tirgū vai arī eksporta tirgos. Radītājs ir darbinieks vai uzņēmējs, par kura radīto preci vai pakalpojumu citi cilvēki brīvprātīgi, bez īpašiem likumiem vai pavēlēm maksā. Ar to būtu aprakstīts Latvijas bagātības radītājs vai tas, kur rodas nauda. Pavisam vienkārši, un tomēr, kādēļ sākas atrunas. Piemēram, tādas, kuras pat grafiskajā attēlojumā neesam norādījuši. Proti, pirmais, ko daži ļautiņi gribēs pieminēt, un ne bez pamata, būs Eiropas Savienības struktūrfondi. Tā taču ir nauda! Turklāt daļu no tās mēs paši fondos iemaksājam. Ir tikai viena atbilde – šī ir nodokļu maksātāju nauda. Nav svarīgi – Eiropas vai Latvijas. Tā ir nauda, kas jau radīta un tiek dota kā publiskā servisa pakalpojums.