Ieguldījumu pārvaldes sabiedrības SEB Wealth Management pārvaldīto aktīvu apjoms šī gada 1. ceturksnī ir pārsniedzis miljarda eiro robežu un šobrīd ir 1,02 miljardi eiro, informē SEB bankas pārstāvji.

Lielāko daļu jeb aptuveni 580 miljonus eiro no uzņēmuma pārvaldītājiem līdzekļiem sastāda Latvijas iedzīvotāju pensiju 2. līmeņa uzkrājumi. 2015. gada laikā SEB Wealth Management pārvaldītais pensiju 2. līmeņa kapitāls ir pieaudzis par teju 90 miljoniem eiro.

SEB Wealth Management pārvalda arī vairāk nekā 120 miljonu eiro uzkrājumus pensiju 3. līmenī, kā arī institucionālo klientu kapitālu aptuveni 320 miljonu eiro apmērā. Klientu uzkrājumi pensiju 3. līmenī pērn auguši par 15 miljoniem eiro, savukārt SEB Wealth Management pārziņā esošais institucionālo klientu portfelis – par 11 miljoniem eiro.

SEB Wealth Management valdes priekšsēdētājs Jānis Rozenfelds: «Mūsu pārziņā ir vairāk nekā 365 000 klientu pensiju kapitāls, tādēļ īstenojam pēc nozares standartiem piesardzīgu investīciju stratēģiju, kas vērsta uz pozitīvu atdevi ilgtermiņā. Gandrīz 50% no pensiju uzkrājumiem ieguldīti Latvijas ekonomikā, bet pārējais kapitāls, sadalot riskus, diversificēts citos reģionos.»

SEB Wealth Management līdzšinējais valdes priekšsēdētājs Pāvils Misiņš iesniedzis paziņojumu par sava amata atstāšanu, tādēļ par valdes priekšsēdētāju iecelts Jānis Rozenfelds, informē IPAS SEB Wealth Management.

Līdz šim J. Rozenfelds uzņēmumā darbojās valdes locekļa amatā.

Tāpat kā līdz šim SEB Welath Management valdē darbu turpina Solvita Egle.

IP AS SEB Wealth Management darbojas kopš 2000.gada, kad tā reģistrēta kā Ieguldījumu sabiedrība Optimus Fondi. 2012.gadā uzņēmuma apgrozījumu veidojuši teju 4 miljoni latu, savukārt peļņu – 1,5 miljoni latu.

Uzņēmuma darbības pamatvirzieni ir valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldīšana, privāto pensiju fondu aktīvu pārvaldīšana, ieguldījumu fondu pārvaldīšana un individuālo ieguldījumu portfeļu pārvaldīšana. 2012. gadā SEB Wealth Management pārvaldīšanā esošie aktīvi pieauga par 35%, sasniedzot 530 miljonus latu.

SEB grupas pamatdarbības peļņa pēc nodokļu nomaksas un uzkrājumiem 2015. gada pirmajā ceturksnī sasniegusi 8,7 miljonu eiro, par 31% vairāk nekā 2014. pirmajos trīs mēnešos, informē SEB bankas korporatīvās komunikācijas vadītājs Mārtiņš Panke.

Kopējais noguldījumu apjoms SEB bankā 2015. gada 31. martā bija 2,1 miljards eiro, jeb par 1% vairāk nekā 2014. gada pirmā ceturkšņa beigās. SEB grupas Latvijā ieņēmumi sasnieguši 23,7 miljonus eiro, par 3% mazāk nekā 2014. gada pirmajā ceturksnī. Izmaksas salīdzinājumā ar 2014. gada pirmajiem trīs mēnešiem augušas par 1%, veidojot 12,5 miljonus eiro.

Peļņa pirms uzkrājumiem veidoja 11,2 miljonus eiro, par 7% mazāk nekā atbilstošajā 2014. gada periodā. Laika posmā no janvāra līdz marta beigām izveidoti uzkrājumi 1,6 miljonu eiro apmērā - par 70% mazāk nekā iepriekšējā gada atbilstošajā periodā.

Kopējais kredītportfelis 2015. gada marta beigās bija 2,6 miljardi eiro, t.i. par 8% mazāk nekā 2014. gada pirmā ceturkšņa noslēgumā.

Notikušas izmaiņas IPAS SEB Wealth Management padomes sastāvā, liecina kompānijas paziņojums NASDAQ OMX Riga.

Padomes locekļa amatā ievēlēts Martens Gabrielsons (Marten Gabrielsson). Par kompānijas padomes priekšsēdētāju iecelts Peters Dalgrens (Peter Dahlgren), kurš līdz šim ieņēma IPAS SEB Wealth Management padomes priekšsēdētāja vietnieka amatu, bet padomes priekšsēdētāja vietnieka amata pienākumus turpmāk veiks Ainārs Ozols.

M. Gabrielsons no 2013. gada aprīļa ieņem Jaukto ieguldījumu pārvaldes vadītāja amatu pārvaldes sabiedrībā SEB Investment Management AB, Zviedrijā.

No 2010. gada līdz 2013. gadam viņš ieņēmis Stratēģiju fondu pārvaldes vadītāja amatu pārvaldes sabiedrībā SEB Investment Management AB, Zviedrijā.

SEB grupa Latvijā 2014. gadu noslēgusi ar 23,2 miljonu eiro tīro peļņu, liecina medijiem sniegtā informācija.

2014. gadā SEB bankas pensiju 2. līmeņa plānu dalībnieku kapitāls pieaudzis par 21,1 miljonu eiro. Visaugstākos ienesīguma rezultātus pērn uzrādījis SEB Aktīvais plāns – 5,36%. SEB Latvijas plāns tā dalībniekiem pērn ienesis 5,05%, bet SEB Sabalansētais plāns – 4,27%. Arī pārējie divi SEB pensiju 2. līmeņa plāni 2014. gadā strādājuši ar pozitīvu atdevi.

SEB bankas pensiju 3. līmeņa plānu klientu uzkrājumi pērn auguši par 4,2 miljoniem eiro. Pensiju 3. līmeņa plāna SEB-Aktīvais ienesīgums 2014. gadā ir bijis 7,5%, savukārt plāns SEB-Sabalansētais strādājis ar 6,43% ienesīgumu.

2014. gadā SEB banka klientiem, kas savus uzkrājumus noguldījuši termiņdepozītos un krājkontos, procentu maksājumos pārskaitījusi kopumā 4,1 miljonu eiro. SEB dzīvības apdrošināšana pagājušajā gadā klientiem, kuri veido uzkrājumu ar garantētu ienesīgumu, pārskaitījusi 2,2 miljonus eiro. Savukārt uzņēmums SEB Wealth Management, pārvaldot institucionālo klientu investīciju portfeļus, 2014. gadā ir audzējis klientu aktīvus par 7,4 miljoniem eiro.

Jauna valdes locekle ievēlēta dibinātās ieguldījumu pārvaldes AS SEB Wealth Management valdē, liecina Lursoft dati.

Turpmāk valdē darbosies trīs personas - valdes priekšsēdētājs Pāvils Misiņš, valdes loceklis Jānis Rozenfelds un jaunā valdes locekle Solvita Egle. Kā liecina Lursoft pieejamie dati, iepriekš S. Egle nav ieņēmusi amatus Latvijā reģistrētos uzņēmumos.

IP AS SEB Wealth Management darbojas kopš 2000.gada, kad tā reģistrēta kā Ieguldījumu sabiedrība Optimus Fondi. 2012.gadā uzņēmuma apgrozījumu veidojuši teju 4 miljoni latu, savukārt peļņu – 1,5 miljoni latu.

Uzņēmuma darbības pamatvirzieni ir valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldīšana, privāto pensiju fondu aktīvu pārvaldīšana, ieguldījumu fondu pārvaldīšana un individuālo ieguldījumu portfeļu pārvaldīšana. Kā norādīts iesniegtajā vadības ziņojumā, 2012.gadā SEB Wealth Management pārvaldīšanā esošie aktīvi pieauga par 35%, sasniedzot 530 miljonus latu.

Nasdaq Riga valde, pamatojoties uz IP AS SEB Wealth Management iesniegumu, pieņēmusi lēmumu ar 2015. gada 1. janvāri izslēgt fonda Eiro Rezerves fonds ieguldījuma apliecības no biržas Ieguldījumu fondu saraksta, liecina paziņojums biržā.

Par pēdējo ieguldījumu apliecību kotācijas dienu noteikts 2014. gada 31. decembris.

Saskaņā ar IP AS SEB Wealth Management iesniegto paziņojumu, 8. decembrī notika IPAS SEB Wealth Management valdes sēde, kura nolēma ar 2015. gada 1. janvāri izslēgt Eiro Rezerves fonds ieguldījumu apliecības no Biržas Ieguldījumu fondu saraksta, ar 2014. gada 29. decembra plkst. 14.00 apturēt jaunu Eiro Rezerves fonds daļu emisiju, kā arī noteikt, ka ar 2015. gada 1. janvāri netiks ieturēta komisija par fonda pārvaldi. Eiro rezerves fondu ir plānots likvidēt 2015. gada vidū.

Vienlaikus Nasdaq Riga valde 9. decembrī nolēma nekavējoties piemērot uzraudzības statusu Eiro Rezerves fonds.

Kopš gada sākuma Latvijas ieguldījumu fondos straujš kāpums; akciju tirgus iepriecina

Pēc mērenā kopējā 2014. gada atvērto fondu snieguma, kur obligāciju un naudas tirgus fondu gada ienesīgums bija robežās no -44,1% līdz +15,5%, jaukto fondu gada ienesīgums bija robežās no -0,4% līdz +9,5% un akciju fondu gada ienesīgums – robežās no -43,4% līdz +20,2%, šā gada pirmais ceturksnis uzsākts ļoti veiksmīgi, un Latvijas ieguldījumu fondi uzrāda līdz pat 58% ienesīgumu.

Iespaidīgus rādītājus sniedz Krievijas akciju fondi, tomēr fondu pārvaldnieki tajos iegulda piesardzīgi. Salīdzinot ar valsts obligācijām un citiem fiksēta ienākuma aktīviem, pievilcīgu sniegumu demonstrē akciju tirgus, rosinot uz augstāka riska ieguldījumiem. Paaugstināta riska aktīviem ļoti pretimnākoša ir arī G7 valstu centrālo banku politika.

Baltijas vadošais riska kapitāla investors BaltCap ir noslēdzis sava jaunākā fonda BaltCap Private Equity Fund II (BPEF II) otro kārtu, piesaistot 85 miljonu eiro kapitālu. No šī kapitāla investīcijām uzreiz būs pieejami 81,5 miljoni eiro. Fonda mērķis ir iegūt finansējumu 100 miljonu eiro apjomā.

BaltCap otrajā kārtā BPEF II fondam ir piesaistījis SEB Wealth Management pensiju fonda līdzekļus no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas, riska kapitāla fondu fonda pārvaldnieka eQ Private Equity un J-Investicijos Family Office. SEB Baltijas pensiju fondu kopējais ieguldījums ir 16,36 miljonu eiro apmērā - 5,7 miljoni eiro no Igaunijas, 5,06 miljoni eiro no Latvijas un 5,6 miljoni eiro no Lietuvas.

Otrās paaudzes BaltCap riska kapitāla fonds veic kapitālieguldījumus inovatīvos uzņēmumos, kas darbojas Baltijā, koncentrējoties uz iegādes un attīstības stratēģiju. Fonds turpinās meklēt iespējas iegādāties augsta izaugsmes potenciāla uzņēmumu kontrolpaketes, plānojot vidēji ieguldīt 5 līdz 10 miljonus eiro viena uzņēmuma attīstībā. BaltCap strādā kā aktīvs vidējā termiņa investors, sadarbojoties ar uzņēmumu vadības komandām.

Finanšu nozares arodbiedrība (FNA) un SEB grupas uzņēmumi Latvijā ir parakstījuši vērienīgāko koplīgumu banku nozarē, informēja arodbiedrības valdes priekšsēdētājs Andrejs Mežals.

Baltijas mērogā tas ir ļoti svarīgs notikums finanšu sektorā strādājošajiem darba ņēmējiem un darba devējiem, jo koplīgumā nostiprinātās normas būtiski uzlabošot darba ņēmēju darba un sociālās garantijas un atrunājot partnerattiecību kārtību starp darba devēju, darba ņēmēju un FNA.

A. Mežals atklāja: «Šobrīd FNA norit darbs arī ar citām finanšu institūcijām, kas ir izrādījušas interesi sadarboties.»

FNA darbojas kopš 2012.gada un šobrīd apvieno vairākus simtus biedru no vairākām Latvijas finanšu institūcijām (Altum, Banka Citadele, DNB banka, Ergo Insurance SE Latvijas filiāle, FKTK, If P&C Insurance AS Latvijas filiāle, Nordea banka Latvijas filiāle, SEB banka, SEB līzings, SEB dzīvības apdrošināšana, SEB atklātais pensiju fonds, SEB Wealth Management, SEB AB Rīgas filiāle, Latvijas Pasta banka un Unicredit bank).

Pašu uzkrājēju ziņā ir tas, ko nozīmē viņu pensiju plāns - dinamiku, stabilitāti vai rezignētu vienaldzību

Swedbank, Citadeles un SEB bankas veiktie pētījumi šā gada sākumā rāda vienādu ainu – iedzīvotāji neseko līdzi un nezina, cik efektīvi darbojas viņu izvēlētā pensijas otrā līmeņa pārvalde un kāds ir viņu pensijas plāna ienesīgums.

Izpratne par pensijas lielumu un tās veidošanos Latvijā ir vismazākā starp Baltijas valstīm, un tikai pavisam neliels skaits strādājošo aktīvi rīkojas, lai nodrošinātu lielākus ienākumus vecumdienās. Viens iemesls ir neuzticēšanās pensiju sistēmas ilgtspējai, otrs – zemie ienākumi, kas neļauj novirzīt pensijai papildu līdzekļus.

Tomēr tas nekādi neattaisno zemo informētības līmeni un vispārējo pasivitāti, jo pensijas otrā līmeņa kapitāla uzkrājumu būtiski var palielināt, sekojot plānu ienesīgumam un izšķirīgajā brīdī mainot ieguldījumu plānu vai tā pārvaldītāju.

Vairāk nekā 30 Latvijas uzņēmēju dibinātā ieguldījumu pārvaldes akciju sabiedrība Indexo no pirmdienas, 3.jūlija piedāvā jaunu pensiju plānu Indexo Izaugsme, informē Indexo izpilddirektors Toms Kreicbergs.

Salīdzinot ar līdzšinējo tirgus spēlētāju vidējo izmaksu līmeni, plāna Indexo Izaugsme pārvaldīšanas izmaksas ir uz pusi zemākas (viena, fiksēta komisija – 0,75 % gadā; mainīgā komisija netiks ieturēta), kas vidējam 2. pensiju līmeņa dalībniekam ļaus līdz pensijai ietaupīt vairākus tūkstošus eiro, norāda Indexo valdes priekšsēdētājs Valdis Siksnis.

«Ieguldījums tirgus indeksos nozīmē – tev pieder maza daļiņa no gandrīz visiem pasaules lielākajiem uzņēmumiem. Kad kundzīte Honkongā nopērk Apple datoru, austrālietis iedzer Pepsi vai amerikānis iegādājas džipu, daļa no peļņas tiek arī tev. Tas pasargā ieguldītāju no riska, kas saistīts ar ieguldījumu atsevišķos uzņēmumos, nozarēs vai reģionos. Tirgus var svārstīties, bet ilgtermiņā pasaules ekonomika vienmēr ir attīstījusies un tirgus indeksi ir kāpuši,» skaidro Indexo izpilddirektors Toms Kreicbergs.

Reālas konkurences pensiju 2.līmeņa pārvaldnieku vidū līdz šim nav bijis un viens no galvenajiem iemesliem ir cilvēku neinformētība par to, kādi ir viņu uzkrājumi fondēto pensiju sistēmā un to atdeve, atzina jaunā pensiju pārvaldnieka Indexo valdes priekšsēdētājs Valdis Siksnis.

«Līdz šim 2.pensiju līmeņa pārvalde ir bijusi pilnīga miera osta un pīļu dīķis,» uzsvēra Siksnis, norādot, ka līdzšinējie tirgus dalībnieki ar esošo situāciju ir samierinājušies un pat necenšas konkurēt pēc būtības - ar komisiju maksām vai atšķirīgām pensiju kapitāla pārvaldes filozofijām.

«It kā mums ir seši septiņi pārvaldnieki, bet ar ko viņi atšķiras? Es uz šo jautājumu nevaru atbildēt. Komisijas maksas visiem ir identiskas - likumā atļautajā maksimālajā līmenī. Vai kāds piedāvā atšķirīgu ieguldījumu filozofiju? Atšķirības ir minimālas. Pensiju plāni tiek pārdoti ar iPhone loteriju palīdzību, ar atlaidēm kādiem citiem bankas pakalpojumiem, dažās bankās, pirms jūs varēsiet lietot internetbanku, jums būs jātiek vaļā no agresīva reklāmas bannera «Apstiprini savu dalību 2.pensiju plānā», kur tikai ar brillēm būs saskatāma podziņa Nē. Es domāju, ka tā nav atbildīga pārdošana. Šo darbību rezultātā attiecīgās bankas pensiju pārvaldnieku tirgus daļa gandrīz perfekti korelē ar to, kāda ir bankas klientu bāze kopumā. Savukārt tam nav nekādas korelācijas ar pensiju plānu atdevi. Tas pensiju plānu pārvaldniekus pat nemotivē kaut ko darīt citādāk. Piemēram, vissliktākā atdeve desmit gadu laikā ir Swedbank ieguldījumu plānam Dinamika, bet tam ir dominējošā tirgus daļa,» pauda Siksnis.

Ņemot vērā spekulatīvos un nepatiesos apgalvojumus, baumas un apmelojumus, kas izskan dažādos interneta portālos par valsts akciju sabiedrības Latvijas Hipotēku un zemes banka (Hipotēku banka) pārveidi par attīstības institūciju, Finanšu ministrija (FM) sniedz skaidrojumu attiecībā uz to, kādā veidā tika organizēts bankas komercdaļas pārdošanas process.

2009. gada 3. decembrī ar Latvijas Republikas Ministru kabineta (MK) rīkojumu Nr. 820 tika akceptēta koncepcija Par valsts akciju sabiedrības Latvijas Hipotēku un zemes banka pārveidi par attīstības banku. Koncepcija noteica Hipotēku bankas pārveidi par attīstības institūciju, tās darbību koncentrējot uz virzieniem, kas ir nozīmīgi tautsaimniecībai, un pakāpeniski samazinot komercbankas darījumus, pilnībā no tiem atsakoties ne vēlāk kā 2013. gada 31. decembrī.

Atgādinām, ka Hipotēku bankas pārveide bija nozīmīgs solis ceļā uz vienotas attīstības finanšu institūcijas izveidi un valsts atbalsta programmu finanšu instrumentu jomā ieviešanas sistēmas pilnveidošanā.

Obligācijām nākamais gads var nebūt iepriecinošs, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Šis gads interesants bija arī obligāciju tirgū, kur tirgus dalībniekiem nācās rēķināties gan ar negatīvām likmēm, gan pastiprinātām šo vērtspapīru cenu izmaiņām – straujāk svārstījās pat drošo obligāciju ienesīgums un cena. Tradicionāli lielus ieguldījumus obligāciju tirgū veic, piemēram, pensiju pārvaldnieki.

«Obligācijas ļaudīm, kuri ar tām nestrādā ikdienā, ir diezgan sveša pasaule – dīvaini cipari, ačgārna saikne starp cenām un likmēm, žargons, kas saprotams tikai nozares speciālistiem – garlaicīga darbošanās ar sausiem skaitļiem. Patiesībā šī ir ļoti dinamiska vide, un notikumiem tajā tiek pievērsts nepelnīti maz uzmanības. Globālais obligāciju tirgus ir vairākkārt lielāks par akciju tirgu, lai gan pēdējais daudz biežāk atrodas mediju uzmanības lokā. 2015.gads obligāciju tirgū noteikti nav bijis garlaicīgs. Notikumus varētu salīdzināt ar vizināšanos pa amerikāņu kalniņiem. 1. ceturksnī valdību obligācijām bija vērojams negaidīti straujš ienesīguma likmju samazinājums un izcili atdeves rādītāji. Savukārt 2. ceturksnī gan nekādas pavasara saules nebija – sagaidījām augstākas likmes un krietni zemākas cenas. Arī gada otrajai pusei bija raksturīga cenu volatilitāte,» skaidro SEB Wealth Management valdes priekšsēdētājs Jānis Rozenfelds.

Pasaules akciju tirgiem pastiprināti svārstoties, ir daudz jautājumu, kā viss notiekošais iespaidos tendences arī parāda vērtspapīru tirgū. Pašlaik eksperti norāda, ka arī šajā tirgū, visticamāk, nākotnē nāksies dzīvot pastiprināta cenu svārstīguma apstākļos. Vidējā termiņā tiek sagaidīts arī ASV obligāciju procentlikmju pieaugums.

Jāņem vērā – lai kādi būtu ziņu virsraksti tirgus izpārdošanu un straujāka cenu krituma brīžos, jauna vispārējā krīze tomēr pagaidām netiek prognozēta. Pašlaik lielākie jautājumi, kas nomoka tirgus dalībnieku prātus, ir gaidāmās ASV Federālo rezervju monetārās politikas izmaiņas un Ķīnas tautsaimniecības izaugsmes bremzēšanās. Tiesa gan, par to tiek spriests jau visu šo gadu.

«Pēdējo nedēļu laikā pasaules finanšu tirgi ir pieredzējuši straujas cenu svārstības. Akciju, izejvielu un citu riskanto aktīvu cenas ir samazinājušās, liekot pārvērtēt situāciju un labot agrākās prognozes. Ar katru volatilitātes (cenu svārstīguma) vilni samazinās varbūtība, ka ASV centrālā banka septembrī paaugstinās bāzes procentu likmi. Ekspertu viedokļi tiek koriģēti teju katru dienu līdz ar jaunu datu vai amatpersonu paziņojumu publicēšanu. Notikumu attīstību augusta laikā varētu salīdzināt ar sausu smilšu bēršanu kaudzē. Ilgāku laiku nekas īsti nenotiek, un kaudze aug. Tad tās nogāzes kļūst stāvākas, kamēr kādā brīdī pietiek augšā pielikt vienu smilšu graudiņu, lai sāktos lavīnveida smilšu nogruvums. Pasaules ekonomiku un finanšu tirgus arī var uzskatīt par nestabilu sistēmu, kurā nopietnas sekas mēdz izraisīt vairāku apstākļu sakritība. Ķīnas ekonomikas izaugsmes tempa samazinājums, ASV centrālās bankas mājieni par gaidāmo bāzes likmes paaugstināšanu, izejvielu cenu brīvais kritiens – visi šie faktori ir likuši investoriem nodrebēt,» situāciju finanšu tirgos apraksta SEB Wealth Management valdes priekšsēdētājs Jānis Rozenfelds.