1000. gads mūsu ērā. Kristiešu līderi uzskatīja, ka jaunas tūkstošgades sākums iezīmēsies ar Jēzus Kristus atnākšanu, kas savukārt, saskaņā ar Bībelē teikto, sakrīt ar pasaules beigšanos. Gaidot pastardienu, daudzi cilvēki atbrīvojās no saviem krājumiem, pameta darbus un savas mājas. Kad jaunās tūkstošgades sākums tika sagaidīts bez pasaules gala iestāšanos, cilvēki atskārta, ka nav ņēmuši vērā Jēzus Kristus vecumu un «pārcēla» pasaules galu uz 1033. gadu.

1524. gada 1. februāris. Londonas astrologi satraucās, kad tie interpretēja zvaigžņu stāvokli Zivs zvaigznājā kā zīmi, ka drīz pasauli pārņems spēcīgi plūdi. Desmitiem tūkstošu cilvēku metās meklēt augstākos punktus, kur patverties.

1780. gada 19. maijs. Šajā datumā Jauno Angliju jeb ASV ziemeļaustrumu reģionu pārklāja ļoti bieza migla, liekot reliģiskajām grupām noticēt, ka ir pienācis pasaules gals. Vēlāk atklājās, ka «tumšo dienu» izraisīja dūmi, kas nāca no degošajiem mežiem, un bieza migla.

1843. gada 21. marts – 1844. gada 21. marts. Šajā laika posmā apokalipsi paredzēja baptistu garīdznieks Viljams Millers (William Miller). Kad šis laika posms noslēdzās bez pasaules gala iestāšanās, Jēzus Kristus atnākšanas laiks tika lēsts līdz 1933. gada 22. oktobrim. Vēlāk, sarūgtināti par pareģojuma nepiepildīšanos, ticīgie pameta V. Millera reģionu un noformēja adventistu draudzi.

1910. gada 19. maijs. Divdesmitā gadsimta sākumā zinātnieki atklāja, ka komētu astes satur indīgo ciāna gāzi. Atklājums 1910. gadā izraisīja masu paniku saistībā ar aplēsēm, ka Zeme varētu šķērsot Helija (Halley) komētas garo asti. Lai arī zinātnieki bija vienisprātis, ka Zemei briesmas nedraud, laikraksti, ieskaitot New York Times, spēja pārliecināt ļaudis, ka pēdējā stundiņa ir tuvu. Pasaules gals tā arī nepienāca un cilvēkiem patiesībā nebija iemesla bažām, jo komētas bīstamā gāze nespētu izspraukties cauri Zemes atmosfērai.

1914. gads. Jehovas liecinieku dibinātājs Čārlzs Rasels (Charles Russel) 1876. gadā pareģoja, ka Jēzus Kristus varētu atgriezties uz zemes 1914. gadā. Pareģojumam neīstenojoties, Jehovas liecinieki izvirzīja vēl vismaz septiņus datumus, kuros varētu iestāties apokalipse.

1936., 1943., 1972. un 1975. gads. Citas reliģiskās grupas – Vispasaules Dieva Baznīcas (Worldwide Church of God) dibinātājs Herberts Ārmstrongs (Herbert Armstrong) pavēstīja draudzei, ka Dieva atnākšana gaidāma 1936. gadā un tikai draudzes locekļi tiks glābti. Pēc tam, kad pareģojums nepiepildījās, datums tika mainīts vēl trīs reizes.

1982. gada 10. marts. 1974. gadā astrofiziķi Džins Gribins (John Gribbin) un Stefans Plagemans (Stefan Plagemann) laida klajā publikāciju «Jupitera efekts» (The Jupiter Effect), kurā tika apgalvots, ka 1982. gada 10. martā planētas nostāsies vienā Saules pusē, radot tādas pārmaiņas gravitācijā, kas novedīs pie katastrofālu zemestrīču virknes. Tiesa gan, pēc laika tika izdots grāmatas turpinājums «Pārskatīts Jupitera efekts» (The Jupiter Effect Reconsidered).

2000. gada 1. janvāris. Nevienam nebija īsti skaidrs, kas notiks, iestājoties trešajai tūkstošgadei pēc Kristus. Visa starpā pastāvēja bažas par to, ka datori nebūs spējīgi saprast ciparu maiņu uz «00» un nolasīs to kā «1900» skaitļa «2000» vietā. Pastāvēja raizes, ka šādas kļūdas gadījumā beigas varētu pienākt tehnoloģiju pasaulei. Pienākot 2000. gadam, pasaules gals nenotika, tomēr daži cilvēki visus savus ienākumus ieguldīja bunkura iegādē.

2011. gada 21. maijs. Family Radio Network prezidents Harolds Kempings (Harold Camping) pērnā gada pavasarī radīja satraukumu, pareģojot, ka pasaules gals sākšoties ar daudzām zemestrīcēm un noslēgsies 21. maijā. Pēc zīmīgā datuma viņš «atcēla» apokalipsi uz vēlāku laiku – tā paša gada 21. oktobri. Pēc tam deviņdesmit gadus vecais kungs atteicās no pareģojumu izteikšanās un atteicās no sava amata drīz pēc oktobra beigām.

2012. gada 21. decembris. Pasaules gala pienākšana šajā datumā tiek saistīta ar seno maiju kalendāru, kurš tika sastādīts līdz šā gada 21. decembrim. Baumas par pasaules beigām pastiprināja runas arī par planētas Nibiru virzīšanos zemes virzienā (katastrofa gan bija paredzēta jau 2003. gadā, bet pārcelta uz 2012. gadu). NASA speciālisti gan norāda, ka šāda planēta Nibiru gan nemaz neeksistē un zinātnieki to noteikti būtu pamanījuši. Savukārt maiju kalendāram 21. decembris ir zīmīgs ar viena cikla beigšanos un nākamā cikla sākšanos. Savukārt Saules aktivitāte laikā no 2012. gada līdz 2014. gadam tiek skaidrota kā «parasts solārais cikls», kas ne ar ko neatšķirsies no iepriekšējiem.