Uzņēmumu akcijas sasniedza jaunas virsotnes, neraugoties uz joprojām nestabilo ģeopolitisko fonu. Eiropā STOXX 600 pieauga par 2,4% atgriežoties, pie marta sākuma līmeņiem. Arī Eiropas tirgu atbalstīja labie uzņēmumu rezultāti un aizsardzības sektora akciju rallijs – pēc Ukrainas lēmuma ratificēt Eiropas Savienības (ES) 90 mljrd. eiro aizdevuma plānu Saab akcijas vienas dienas laikā pieauga par 7,4%, kamēr Rheinmetall un RENK sekoja turpat līdzās. Tomēr mēneša galvenais stāsts nebija tikai akciju indeksu ienesīgums, bet gan tirgus skatījums uz tuvāko nākotni: potenciāli plašs uzņēmumu publisko akciju piedāvājumu (IPO) cikls. 

20. maijā SpaceX iesniedza S-1 formu, apstiprinot savu debiju Nasdaq biržā ar SPCX simbolu. Plānotais IPO apjoms ir aptuveni 75 mljrd. ASV dolāru, savukārt uzņēmuma kopējā valuācija tiek lēsta iespaidīgu 1,75 trilj. ASV dolāru apmērā, lai gan analītiķu vērtējumi atšķiras. Tas būtu vairāk nekā divas reizes vairāk nekā līdzšinējais Saudi Aramco 2019. gada IPO rekords. Tajā pašā dienā pozitīvo tirgus noskaņojumu nostiprināja NVIDIA, ziņojot par 1. ceturkšņa ieņēmumiem 81,6 mljrd. ASV dolāru apmērā, kas ir par 85% vairāk nekā iepriekšējā gadā. Datu centru segments vien nodrošināja 75,2 mljrd. ASV dolāru, bet uzņēmuma vadītājs uzsvēra, ka “mākslīga intelekta aģenti ir ieradušies”.

Pēc īslaicīga izrāviena līdz apmēram 80 000 ASV dolāru maija vidū Bitkoins mēnesi noslēdza pie 73 000 ASV dolāru, uzrādot 4,2% kritumu. Kritums turpinājās arī jūnija sākumā, kad Bitkoins 72 stundu laikā piedzīvoja strauju kritumu, kopējo lejupslīdi no maija augstākā līmeņa palielinot līdz vairāk nekā 18%.

Nasdaq maina spēles noteikumus

SpaceX debija biržā nav izolēts gadījums. No 1. maija Nasdaq ir būtiski mainījis savu indeksa metodoloģiju – jaunā “ātrās Iekļaušanas” kārtība ļauj mega kapitalizācijas uzņēmumiem pievienoties Nasdaq-100 jau pēc 15 tirdzniecības dienām, aizstājot līdzšinējo 3–12 mēnešu pārbaudes periodu. Vienlaikus ir atcelta arī prasība par vismaz 10% brīvi tirgoto akciju īpatsvaru. 

Ja šie noteikumi tiktu piemēroti SpaceX plānotajam IPO, sekas būtu ievērojamas. JPMorgan aplēses liecina, ka gadījumā, ja publiskajā apgrozībā nonāktu puse uzņēmuma akciju pie 1,75 trilj. ASV dolāru valuācijas, pasīvie fondi varētu būt piespiesti pārdot aptuveni 95 mljrd. ASV dolāru vērtas pozīcijas astoņos no lielākajiem Nasdaq-100 uzņēmumiem, lai pielāgotu portfeļus jaunajam indeksa sastāvam.

Likmes kļūst vēl augstākas, jo aiz SpaceX rindā varētu sekot arī OpenAI un Anthropic. Maijā Anthropic piesaistīja 65 mljrd. ASV dolāru ar ievērojamo 965 mljrd. dolāru valuāciju, pirmo reizi apsteidzot šajā rādītājā OpenAI. Aktīvajiem fondu pārvaldītājiem šādas pārmaiņas rada iespēju savlaicīgi iegādāties akcijas pirms pasīvo fondu pieprasījuma pieauguma. Savukārt investoriem, kuru uzkrājumi izvietoti pasīvajos indeksu fondos, kas seko lielas kapitalizācijas ASV tehnoloģiju uzņēmumu akcijām, tas nozīmē potenciālo pašreizējo akciju vērtības kritumu.

Raksti par tēmu

Jauns FRS vadītājs un obligāciju tirgus ar savu raksturu

22. maijā Kevins Voršs tika iecelts par 11. ASV Federālo rezervju sistēmas (FRS) priekšsēdētāju, pēc Senāta balsojuma ar rezultātu 54 pret 45 pārņemot amatu no Džeroma Pauella. Tas kļuva par pretrunīgāko apstiprināšanas balsojumu FRS vēsturē. Kā jau iepriekš minējām, Voršs tiek plaši uzskatīts par stingras monetārās politikas un FRS bilances samazināšanas atbalstītāju. Vienlaikus pēdējā laikā viņš ir aicinājis nepievērst uzmanību tarifu un ģeopolitisko faktoru izraisītajiem inflācijas kāpumiem un sliecies uz zemāko procentu likmju vidi. 

Mūsu iepriekšējā ikmēneša pārskatā norādījām, ka obligāciju tirgus jau raugās tālāk nākotnē. ASV 30-gadīgo obligāciju ienesīgums 19. maijā sasniedza 5,2% – augstāko līmeni kopš 2007. gada. Tas notiek laikā, kad vidējā G7 valstu 10-gadīgoobligāciju ienesīguma likme ir pieaugusi no aptuveni 3,2% februārī līdz gandrīz 4% maijā. Turklāt 62% ASV fondu pārvaldnieku prognozē, ka 30-gadīgoobligāciju ienesīgums līdz 2026. gada beigām vai 2027. gadā varētu sasniegt 6%.

Kontrolēta spriedzes mazināšana

ASV prezidenta Donalda Trampa valsts vizīte Pekinā 14.–15. maijā iezīmēja būtisku, lai gan rūpīgi izsvērtu, ASV un Ķīnas attiecību spriedzes mazināšanos. Abi līderi vienojās veidot “konstruktīvas stratēģiskās stabilitātes attiecības”, savukārt Ķīna apņēmās ik gadu iegādāties ASV lauksaimniecības produktus 17 mljrd. ASV dolāru vērtībā un apstiprināja 200 Boeing lidmašīnu pasūtījumu, sniedzot reālu atbalstu amerikāņu eksportētājiem. Abas puses vienojās arī izveidot jaunu Tirdzniecības padomi, kuras uzdevums būtu mazināt strīdus par tarifiem un piekļuvi tirgum. Tramps, kuram vizītē pievienojās augsta līmeņa ASV uzņēmumu vadītāju delegācija, tostarp Jensens Huangs, Tims Kuks un Īlons Masks, samitu izmantoja, lai panāktu plašāku tirgus pieejamību amerikāņu uzņēmumiem. Papildu pasākumi ietvēra ASV apstiprinājumu atsevišķiem Ķīnas uzņēmumiem, piemēram, Alibaba, Tencent un ByteDance, iegādāties NVIDIA H200 mikroshēmas, tādējādi nedaudz atvieglojot tehnoloģiju eksporta kontroli. Tomēr domstarpības par Taivānu palika nemainīgas, un abas puses atkārtoja savas līdzšinējās pozīcijas attiecībā uz šo reģionam.

Nenoteiktība preču tirgos nekur nav pazudusi

Preču tirgos volatilitāte joprojām ir augsta – dārgmetālu tirgū pēc nesenā kāpuma sākusies korekcija, tādēļ ar ilgtermiņa pozīciju atvēršanu iesakām nogaidīt. Tikmēr energoresursu sektorā Tuvie Austrumi uztur augstus cenu kāpuma riskus – ja Persijas līča eksports netiks atjaunots, naftas cena pēc pašreizējās konsolidācijas fāzes varētu atkārtoti pārbaudīt 120–140 ASV dolāru par barelu diapazonu. Savukārt ASV dolāra indeksam kritiskais punkts ir 101: kamēr tas ir zem šīs atzīmes, saglabājam pesimistisku prognozi, taču EUR/USD kritums zem 1,1450 signalizētu par jaunu augšupvērstu ASV dolāra tendenci.