Latvijas arodizglītībā plānots ieviest izmaiņas, sekojot Vācijas paraugam. DB jau rakstīja, ka Latvijā uzsāks duālās izglītības pilotprojektus, kuros liela nozīme būs tieši izglītības praktiskajai pusei.Kāpēc to vajadzētu atbalsīt, skaidro Modris Krieviņš, Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības Cēsu starpnovadu arodorganizācijas priekšsēdētājs:Jā, atbalstu Vācijas pieredzes pārņemšanu arodskolās un mācekļa sistēmu pie uzņēmējiem mācību gaitā. Lai cilvēks iegūtu profesionālo izglītību, viņam trešo daļu mācību laika ir «jāsēž» klasē un divas trešdaļas – jāpavada vidē, kur viņš gan padziļina izpratni par apgūto teoriju, gan – un tas ir galvenais – saprot, kā šo teoriju pielietot dzīvē.Salīdzinot Cēsu profesionālo skolu vai Priekuļu tehnikuma tehniku, uz kuras audzēkņi mācās, ar reālo situāciju nozarēs, piemēram, Priekuļu absolvents, aizejot uz modernu saimniecību tepat Latvijā, ir pazudis. Viņš no tā datorizētā kombaina nesaprot neko. Tāpēc skolā pavadītās it kā praktiskās nodarbības ir bezjēdzīgas, un tāda ir arī skolas tehniskā bāze. Tā tas ir arī citās profesijās, ne lauksaimniecībā vien.Saprotu uzņēmējus, kas no šādiem skolu beidzējiem vai praktikantiem vairās, un tā būs, kamēr uzņēmējs neredzēs, ka valsts viņam to kaut kā kompensē, piemēram, ar nodokļu atlaidi.Rezultātā vinnētu visi, jo tam vai citam uzņēmējam jau agri vai vēlu tas vai cits nekvalitatīvais absolvents būs jāpārmāca. Labāk to ir darīt uzreiz, sadarbojoties ar valsts profesionālo izglītības sistēmu. Valstij liels labums būtu atbrīvošanās no arodskolu tehniskā aprīkojuma pirkšanas un uzturēšanas. Ir zināms, ka nozarēs augstākais ik pēc pieciem gadiem ir cita tehnika un tehnoloģijas, kuras uzturēt līmenī bizness ir ieinteresēts, bet ne jau valsts mācību vajadzībām vien.Vispārējā izglītības sistēmā ir nepieciešama mācību slodzes pārdale, lai atslogotu mazākās klases un celtu sevišķi eksakto priekšmetu slodzi vidusskolā. Tas, no vienas puses, jauniešiem būtu stimuls pārdomāt, vai labāk neorientēties uz arodizglītību, bet, no otras – celtu vidusskolu beidzēju kvalitāti.Pēc pieredzes varu teikt, ka trešdaļai no pašreizējiem vidusskolēniem pēc to spējām būtu jābūt arodskolā, nevis vidusskolā, kuras būtība ir sagatavot jauniešus augstskolām.

Visu rakstu lasiet laikrakstā Dienas bizness.

Laikraksta abonentiem elektroniskā versija DB arhīvā.