Krievijas lielākās neatkarīgās naftas kompānijas Lukoil mārketinga stratēģija ekspansijai ASV, kas tika uzsākta 2000. gadā, patlaban izrādās bijusi ne visai veiksmīga.

Tā savā blogā raksta mārketinga kompānijas Razzhigaev&Company valdes loceklis Deniss Razžigajevs.

Lukoil ekspansiju ASV uzsāka ar kompānijas Getty Petroleum 1 300 degvielas uzpildes staciju (DUS) iegādi. Vēlāk kompānija arī iegādājās 795 ConocoPhillips piederošās Mobil DUS. Pēc tam kompānija nolēma visas tai piederošās DUS palikt zem viena zīmola – Lukoil. Šāda rīcība tika vērtēta divējādi, jo nedrīkst aizmirst, ka Lukoil tolaik bija populārs Krievijā, taču ASV šī kompānija nebija zināma, turpretim Getty un Mobil ASV patērētājiem bija labi zināmi zīmoli.

Tam, kas iegādāsies Krievijas naftas rūpniecības uzņēmuma Lukoil aktīvus Latvijā vai Lietuvā, šis būs labs pirkums, jo Lukoil Latvijā un Lietuvā ir daudz labu lietu, sacīja bijusī Statoil uzņēmumu vadītāja Baiba Rubesa.

Viņa norādīja, ka ir jāsaprot, ka degvielas mazumtirdzniecībā valda ļoti sīva konkurence, un lai tajā darbotos veiksmīgi, ir nepārtraukti jāmainās piedāvājumam un arī tīkla izmēram jābūt zināmai kritiskai masai, kas Lukoil ir bijis.

«Ļoti daudzas naftas kompānijas, tajā skaitā Statoil, ir pārskatījušas savu īpašumu jeb dažādo biznesa jomu portfeli, un ļoti daudzas ir izšķīrušās atvadīties tieši no mazumtirdzniecības,» sacīja Rubesa. «Pieņemu, ka arī Lukoil gadījums ir konsolidācijas mēģinājums.»

Rubesa arī bilda, ka personīgi viņai ir žēl par notiekošo, jo Lukoil bijis «brīnišķīgs konkurents, un es pieņemu, kas tas ir labs pirkums tiem, kas to nopirks, jo viņiem ir labas lietas Latvijā un Lietuvā».

Krievijas naftas kompānijas Lukoil degvielas uzpildes tīklu Lietuvā, kuru uzņēmums izlēmis pārdot, varētu iegādāties vietējā tirgus spēlētāji, prognozē Lietuvas bankas Swedbank galvenais ekonomists Nerijs Mačulis.

«Runājot par tīkla pircēju, iespēju klāsts ir ļoti plašs, tostarp tīkli, kas darbojas Lietuvā, un kāds jauns zīmols, liels ārējais investors, kas gan ir mazāk iespējams. Visticamāk, ka kāds no esošajiem tirgus spēlētājiem mēģinās palielināt savu tirgus daļu,» Mačulis sacīja aģentūrai BNS.

Viņš atgādināja par vairākām personām, kas saistītas ar Lukoil Baltija vadības pārstāvjiem un kurām pieder citas degvielas uzpildes stacijas Lietuvā. Jo īpaši viņš pieminēja Lukoil Baltija prezidenta Ivana Paļeičika dēlu Andreju Paļeičiku, kurš vadīja kompāniju Spectator NT, kurai piederēja degvielas uzpildes staciju tīkls Baltic Petroleum. Ivanam Paļeičikam un viņa sievai Birutei piederēja degvielas uzpildes staciju Luktarna, Baltic Petroleum un Lukoil operators Vaizga.

Ir pazīmes, kas neļauj uzskatīt Lukoil degvielas uzpildes staciju (DUS) pārdošanu AMIC Energy Management par tīru tirgus darījumu, jo pircēja atrašana notikusi acīmredzami īsā termiņā, turklāt ir apgrūtinoši saprast finansējuma avotus, aģentūrai LETA norāda finanšu konsultāciju sniedzēja Prudentia eksperts Ivars Pinkulis.

Ja pārdevējs būtu vēlējies radīt maksimālu konkurenci starp potenciālajiem pircējiem, būtu nepieciešams sniegt šiem pircējiem pietiekamu laiku, lai iepazītos ar aktīviem, menedžmenta komandu un tirgus perspektīvām, uzsver eksperts.

Publiskā informācija par Baltijas un Polijas DUS tīklu pārdošanas darījumu esot ierobežota, bet, balstoties uz pieejamo informāciju, «neliekas nekas neparasts, ka vadības komanda kopā ar jaunu finanšu investoru izpērk no iepriekšējiem īpašniekiem, lai realizētu jaunas attīstības iespējas».

Tāpat eksperts uzsver, ka par pašu pircēju informācija ir ne mazāk skopa - kompānija ir dibināta tikai 2013.gadā, un vienīgās publiski zināmās veiktās investīcijas ir tikai ar Lukoil saistīto kompāniju pārņemšana Ukrainā, Polijā un Baltijas valstīs, un, analizējot pircēja īpašnieku sastāvu, ir apgrūtinoši saprast finansējuma avotus šādiem apjomīgiem darījumiem.

Krievijas naftas rūpniecības uzņēmums Lukoil pārdos savus aktīvus Latvijā un Lietuvā, jo šajās valstīs stiprāki kļuvuši Krievijai naidīgie noskaņojumi, ceturtdien paziņoja uzņēmuma prezidents Vagits Alekperovs.

Mēs šodien izlikām pārdošanā savus aktīvus Lietuvā un Latvijā - tur, kur ir pietiekami spēcīgi Krievijai naidīgie noskaņojumi. Tāpēc mēs direktoru padomē pieņēmām lēmumu aiziet no šīm valstīm. Biznesam radās traucēkļi, mēs sākām zaudēt naudu, mēs sajutām negatīvu attieksmi pret sevi, intervijā telekanālam Rossija 24 sacīja Alekperovs.

Vēl 2015.gada vasarā Lukoil pārdeva savu meitas uzņēmumu Igaunijā Lukoil Eesti AS. Tam piederēja 37 benzīntanki, un tas kontrolēja 6% mazumtirdzniecības degvielas tirgus.

Latvijā Lukoil meitas uzņēmumam LUKoil Baltija R 2015.gada sākumā piederēja 59 benzīntanki, un tas kontrolēja 7% tirgus, bet Lietuvā - 115 benzīntanki, ar kuriem uzņēmums 2014.gada sākumā kontrolēja aptuveni 18% vietējā tirgus.

Kopš 2009. gada Krievijas valdība iztērējusi 783,7 miljardus rubļu no krīzes pārvarēšana atvēlētajiem 1.135 triljoniem rubļu, ziņo RIA Novosti.

Pēc Krievijas finanšu ministra vietnieces Tatjanas Ņesterenko sniegtās informācijas Valsts Domei, varot uzskatīt, ka šie līdzekļi apgūti 80 % apmērā, jo vēl nav valdības plāna par 150 miljardi rubļu (1USD = 30.4 rubļi) (paredzēta banku sistēmas stabilizācijai) tērēšanu, kaut arī attiecīga vīzija esot.

Agrāk tika ziņot, ka lauksaimniecība būs viens no galvenajiem valsts budžeta piešprices saņēmējiem. Tieši lauksaimniecībai līdz septembrim bija piešķirti 88 miljardi rubļu no plānotajiem 127.9 miljardiem rubļu, cīņai ar bezdarbu — 77.6 miljardus rubļu (plānoti 129.4 miljardi rubļu) un aizsardzībai — 70 miljardus rubļu (plānoti 76.9 miljardi rubļu).

75 gadu vecumā miris degvielas tirgotāja Lukoil Baltija R padomes priekšsēdētāja vietnieks Haims Kogans, pirmdien ziņo Latvijas Radio.

Lursoft informācija liecina, ka Kogans Lukoil Baltija R padomes priekšsēdētāja amatā darbojās kopš 2005.novembra. Pirms tam viņš bija Lukoil Baltija R padomes loceklis, bet vēl iepriekš - kompānijas valdes priekšsēdētājs.

Tāpat Kogans līdz šim darbojās uzņēmumā VARS.

Lukoil Baltija R ir viens no lielākajiem degvielas tirgotājiem Latvijā. Pēc kompānijā sniegtajiem operatīvajiem datiem, Lukoil Baltija R 2010.gadā strādāja ar 183,643 miljonu latu apgrozījumu un guva 1,1 miljona latu peļņu. Pēc aģentūras BNS aprēķiniem, Lukoil Baltija R apgrozījums pērn pieaudzis par 87,5%, bet peļņa kāpusi 2,6 reizes.

Krievijas naftas kompānijas Lukoil meitasuzņēmuma Lukoil Baltija degvielas uzpildes staciju (DUS) tīkls Latvijā un Lietuvā varētu tikt pārdots šomēnes, paziņojis Lukoil Baltija prezidents Ivans Paļeičiks.

«Es nevadu šo procesu, tādēļ nevaru pašlaik izplatīt nekādus jaunumus. Zinu, ka process notiek. Kad kaut kas tiks izdarīts, būs īpašnieku paziņojums,» viņš teica aģentūrai BNS. «Visticamāk, paziņojumam ir jābūt šajā mēnesī,» piebilda Paļeičiks.

Uzņēmējs noraidīja informāciju, ka pircējs ir viņš vai viņa ģimenes kontrolētie uzņēmumi. Paļeičikam un viņa sievai Birutei pieder degvielas uzpildes staciju Luktarna, Baltic Petroleum un Lukoil operators Vaizga. Paļeičika dēls Andrejs vada kompāniju Spectator NT, kurai pieder degvielas uzpildes staciju tīkls Baltic Petroleum.

Lai gan konsolidētajā kopbudžetā šā gada jūnija mēnesī bija 19,3 milj. eiro deficīts, šā gada pirmais pusgads kopbudžetā kopumā noslēgts ar 230,7 milj. eiro pārpalikumu, informē Finanšu ministrijā (FM).

Šā gada pirmajā pusgadā, salīdzinot ar 2016.gada attiecīgo periodu, pārpalikums konsolidētajā kopbudžetā palielinājās par 44,6 milj. eiro, ko sekmēja straujāks nodokļu ieņēmumu pieaugums. Nodokļu ieņēmumu plāns kopbudžetā pirmajā pusgadā izpildīts 101,5% apmērā un virsplāna ieņēmumi veidoja 55,0 milj. eiro. Vienlaikus FM uzsver, ka ik gadu vēsturiski gada sākumā kopbudžetā veidojas pārpalikums, kas gada nogalē, izdevumiem pieaugot straujāk gan valsts budžetā, gan pašvaldību budžetos, veido finansiālo deficītu. Vispārējās valdības budžeta deficīts 2017.gadam, kas iekļauts Stabilitātes programmā 2017.-2020.gadam, tiek prognozēts 0,8% no IKP apmērā jeb 209,6 milj. eiro (pēc EKS 2010 metodoloģijas).

Kompānija Gazprom pēc vairāku reitingu datiem ierindojusies pēc apgrozījuma pirmajā vietā Krievijā.

Gazprom atzīta par lielāko kompāniju pēc ienākumiem 2008. gadā, liecina publicētajā reitingā Ekspert – 400. Uzņēmuma tīrā peļņa pērn bijusi 742.9 miljardi rubļu (11.89 miljardi Ls), ziņo lenta.ru.

Šonedēļ savus reitingus publicēja arī žurnāli Forbes un Finans, un abos līdere ir kompānija Gazprom. Žurnālu aprēķinātā Gazprom peļņa atšķiras pielietoto metodiku dēļ – Forbes akcionāru kompāniju Top 40 Gazprom ienākumi novērtēti par 2.5 triljoniem rubļu (40 miljardiem latu), bet Finans Top 500 – 3.5 triljoniem rubļu (56 miljardiem latu).

Ekspert – 400 reitinga otrajā vietā ir kompānija Lukoil, kuras ienākumi pērn bijuši 2.15 triljoni rubļu (34 miljardi latu). Tīrā peļņa sasniegusi 2.27 miljardus rubļu (36 miljonus latu). Trešajā vietā ir naftas kompānija Rosņeftj, kas spējusi realizēt produkciju par 1.14 triljoniem rubļu (18 miljardiem latu).

Šā gada decembrī Krievijā samazinājusies griķu cena, taču tajā pat laikā palielinājušās rīsu un kviešu cenas, vēsta Dzd.ee.

Cena griķiem, kas pēdējo trīs nedēļu laikā Krievijā sadārdzinājušies līdz 75 tūkstošiem rubļu par tonnu, pagājušās nedēļas laikā samazinājusies par 5,2%.

Šā gada 24. decembrī viena tonna griķu Krievijā maksāja 70,2 tūkstošus rubļu tonnā, kas ir par 3,8 tūkstošiem rubļu mazāk nekā nedēļu pirms tam. Eksperti uzskata, ka griķu cenas samazināšanos veicinājusi patērētāju izvairīšanās no šīs dārgās preces iegādes.

Kamēr griķu cenas Krievijā mazinās, nedaudz turpina pieaugt rīsu un kviešu cenas, attiecīgi par 40 un 110 rubļiem. Tagad tonna rīsu Krievijā maksā 20,3 tūkstošus rubļu, bet tonna kviešu maksā 32,6 tūkstošus rubļu.

Degvielas tirgotāja AS Viada Baltija, kura pēc īpašnieka maiņas pārvalda līdzšinējās LUKoil degvielas uzpildes stacijas, šogad plānojusi pārņemt un mainīt zīmolu visās LUKoil Baltija R degvielas uzpildes stacijās, teikts kompānijas pērnā gada vadības ziņojumā.

Vadības ziņojumā skaidrots, ka plānots paplašināt darbību, pārņemot SIA AMIC Latvia, kas iepriekš darbojās kā SIA LUKoil Baltija R, degvielas uzpildes stacijas. Plānots veikt zīmola maiņu un ieviest jaunas kafijas zonas ar jauniem kafijas veidiem, kā arī paplašināt ēdināšanas sortimentu. Plānots palielināt naftas produktu pārdošanu mazumtirdzniecībā, saglabāt pašreizējos klientus un piesaistīt jaunus. Tāpat kompānija gatavojas izstrādāt marketinga plānu, ar kura palīdzību tiks veikta spēcīgāka komunikācija par piedāvājumiem un pakalpojumiem degvielas uzpildes stacijās. Tiekot arī atjaunota klientu nodaļa ar jaunām norēķinu kartēm, kuras varēs izmantot Latvijas, Lietuvas un Igaunijas teritorijā.

Krievijas naftas kompānija Lukoil izveidojusi četrus meitas uzņēmumus, kas nodarbosies ar elektroenerģijas ražošanu.

Tas teikts kompānijas izplatītajā preses paziņojumā. Līdz ar to Lukoil struktūrā ir parādījušies tādi uzņēmumi kā SIA Lukoil Kubaņenergo, SIA Lukoil Volgogradenergo, SIA Lukoil Astrahaņenergo un SIA Lukoil Rostovenergo. Visās šajās kompānijās Lukoil pieder 100% daļu.

Iepriekš Lukoil paziņoja, ka veiks savu elektroenerģijas aktīvu konsolidāciju, pārnesot uz savu bilanci 31.8% akcijas no a/s Dienvidu Ģenerācijas kompānijas- TGK-8%.

TGK-8 ietvaros ietilpst 13 termoelektrocentrāles, 4 hidroelektrostacijas un 6 katlu mājas Krasnodaras un Stavropoles reģionos, Astrahaņas, Volgogradas un Rostovas rajonos, kā arī Dagestānas republikā.

Krievijas naftas kompānija Lukoil izmantojusi tai piešķirtās tiesības un atpirkusi 5% savu akciju no ASV konkurenta Conoco Phillips, par tām samaksājot 2,38 miljardus ASV dolāru, ziņo Wall Strett Journal.

Lukoil tiesības atpirkt savas akcijas no Conoco Phillips par cenu 56 dolāri par akciju bija noteiktas līdz šā gada 26. septembrim. Tirgus analītiķi gan bija prognozējuši, ka Lukoil atpirks visas Conoco Phillips piederošās Lukoil akcijas.

Db.lv jau ziņoja, ka šā gada jūlijā Lukoil piekrita atpirkt 7,8% savu akciju no ConocoPhilips par 3,44 miljardiem ASV dolāru, līdz šā gada 26. septembrim saglabājot tiesības atpirkt vēl 11,6% savu akciju.

Tā kā Lukoil visas savas akcijas no Conoco Phillips nav atpirkusi, ASV kompānijas rīcībā joprojām paliek 6,6% Lukoil akciju.

Krievijas naftas kompānija Lukoil vienojusies ar savu ASV konkurentu ConocoPhilips par savu akciju atpirkšanu. Lukoil atpirks 7,8% savu akciju un saglabās tiesības iegādāties vēl 11,6% savu akciju, ziņo Wall Street Journal.

Lukoil par katru savu akciju maksās 53,35 ASV dolārus, tādējādi kopējā darījuma summa, atpērkot 7,6% savu akciju, lēšama ap 3,44 miljardiem ASV dolāru. Darījums tiks pabeigts šā gada 16. augustā.

Lukoil līdz šā gada 26. septembrim arī saglabā tiesības atpirkt vēl 11,6% savu akciju.

ConocoPhilips iepriekš norādīja, ka kompānija grasās pārdot visas tās īpašumā esošās Lukoil akcijas. ASV kompānijas kontrolē patlaban ir 20% Lukoil akciju.

Pēc ziņām par Lukoil un ConocoPhilips darījumu Lukoil akcijas cena palielinājās par 1,4%.

Vēl arvien zaļās enerģijas un koģenerācijas atbalstā izmaksātās summas ir ievērojamas – 2017.gadā tie ir 289,2 miljoni eiro. Ir nepārprotami skaidrs, ka pašreizējais OIK finansēšanas modelis ir morāli bankrotējis un sabiedrība to nav gatava akceptēt, norāda ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

Ekonomikas ministrija drīz sasniegs OIK sistēmas ierobežošanas iespēju griestus. OIK saistības ir daļēji atpirktas, ir novērsta pārsubsidācija, kā arī tūlīt tiks ieviests precīzs uzraudzības un pārkāpumu novēršanas mehānisms nākotnei. «Esmu jau izteicis aicinājumu veidot augsta līmeņa ekspertu grupu, kuras uzdevums būtu meklēt risinājumus, kā atteikties no vēsturiskās, neefektīvās OIK sistēmas un izveidot tādu, kas atbilst sabiedrības nākotnes interesēm,» uzsver A.Ašeradens.

Ekonomikas ministrijas tīmekļa vietnē publicēta informācija par elektroenerģijas obligātā iepirkuma (OI) ietvaros komersantiem izmaksātajām summām 2017. gadā. Publicētā informācija ietver visu komersantu nosaukumus, kuri iepriekšējā gadā pārdevuši elektroenerģiju OI ietvaros vai saņēmuši garantētu maksu par elektrostacijā uzstādīto elektrisko jaudu, elektrostaciju atrašanās vietas, uzstādītās jaudas, kā arī saņemtā atbalsta apmēru.

Priekšnodokļu peļņa Krievijas kompānijām šā gada janvārī – februārī bija 4.2 miljardi rubļu, kas ir 211 reižu mazāk nekā analoģiskā laikaposmā pērn.

Kā ziņo lenta.ru, par peļņu atskaitījušies uzņēmumi, kas darbojas tirdzniecības jomā, ieguves rūpniecībā, ražošanā, celtniecībā un sakaru jomā.

Šā gada sākumā vissliktākos rezultātus uzrādījušas apstrādes rūpniecībā strādājošās kompānijas – to zaudējumi janvārī pieauguši 8.6 reizes salīdzinājumā ar analoģisko periodu pērn, bet peļņa sarukusi par 40.3 %. Negatīvais saldo veidoja 189.3 miljardus rubļu. Februārī zaudējumi pieauguši 10.6 reizes, bet peļņa samazinājusies par 57.7 %.

Marta beigās kļuvis zināms, ka Krievijas kompāniju ieņēmumi šā gada janvārī bija 517.4 miljardi rubļu, bet zaudējumi 701.8 miljardi rubļu, tādējādi tīrie uzņēmumu zaudējumi gada pirmajā mēnesī bija 184 miljardi rubļu.

Pērn jūtami uzlabojušies trūcīgo rīdzinieku finansiālie apstākļi - trūcīgo personu skaits samazinājies par 19%, sociālo pabalstu saņēmēju skaits sarucis par 12%, savukārt pabalstos izmaksāti 20,2 miljoni latu, kas ir par 15% mazāk nekā 2011.gadā, liecina Rīgas domes Labklājības departamenta pārskats par 2012.gadu.

Trūcīgo rīdzinieku skaits samazinājies no 48 137 trūcīgām personām 2011.gadā līdz 38 933 trūcīgām personām 2012.gadā jeb kopumā par 19%. Trūcīgo personu skaits strauji sarucis tieši pēdējā pusgada laikā - ja no 2011.gada aprīļa līdz 2012.gada jūnijam trūcīgo personu skaits samazinājās vidēji par 2% mēnesī, tad, sākot ar 2012.gada jūliju, trūcīgo personu skaits samazinās vidēji par 6% mēnesī.

Pašvaldības sociālos pabalstus pērn saņēmušas 72 380 personas un ģimenes, kas ir par 10 128 rīdziniekiem jeb 12% mazāk nekā 2011.gadā, kad pabalstus saņēma 82 508 personas un ģimenes.

2012.gadā palielinājušies Garantētā minimālā ienākuma (GMI) pabalsta un dzīvokļa pabalsta saņēmēju vidējie ienākumi pirms pabalstu saņemšanas. GMI pabalsta saņēmēju vidējie ienākumi 2011.gada decembrī bija 23,51 lats vidēji vienai personai, bet gada laikā tie palielinājušies par 29%, sasniedzot 32,43 vidēji vienai personai 2012.gada decembrī. Savukārt dzīvokļa pabalsta saņēmēju vidējie ienākumi palielinājās no 51,66 vidēji vienai personai 2011.gada decembrī līdz 61,93 latiem 2012.gada decembrī.

Pēterburgas izdevumi šogad pirmo reizi pārsniegs psiholoģisko 400 miljardu rubļu (72 miljardi latu) robežu. Pēc pavasarī veiktajiem budžeta labojumiem Krievijas metropole tomēr saglabās otrās bagātākās pilsētas Krievijā statusu aiz galvaspilsētas Maskavas, nesaktoties uz izdevumu pieaugumu.

Papildus izdevumi Pētrtburgas budžetā ir paredzēti veselības aprūpei, izglītībai, jumtu renovācijai, ceļu atjaunošanai un valstiski svarīgu projektu īstenošanai. Kopumā Pēterburga šogad tērēs par 8,5% vairāk nekā pērn – pilsētas izdevumi pieaugs par 8,5% jeb par 32,3 miljardiem rubļu (5,8 miljardiem latu).

Izglītībai Pēterburgas pašvaldība piešķirs par 34% vairāk finansējuma, salīdzinot ar «pirmskrīzes» 2008.gadu, veselības aprūpei Pēterburgā šogad atvēlēs par 23% vairāk līdzekļu un sociālajai politikai par 24% vairāk finansējuma nekā 2008.gadā.

Pēterburgas ienākumi 2011.gadā palielināsies par 3,2% jeb par 11,2 miljardiem rubļu (1,2 miljardi latu) un šogad būs 362,3 miljardi rubļu (65 miljardi latu), raksta informācijas aģentūra Baltinfo.

Krievija trešdien publiskoja pretkrīzes plānu, lai uzlabotu stāvokli ekonomik;a, kas cietusi no zemajām naftas cenām pasaulē un Rietumvalstu sankcijām, solot veikt dažus taupības pasākumus, bet arī piešķirt piemaksas pensionāriem un miljardiem eiro vērtas summas ieguldīt banku atbalstam.

Plāns, kas trešdien publicēts Krievijas valdības mājaslapā, paredz 10% samazinājumu «lielākajā daļā budžeta izdevumu kategoriju», bet vienlaikus tiks palielināti izdevumi sociālajam atbalstam, kas bija Krievijas prezidenta Vladimira Putina prezidenta vēlēšanu kampaņas 2012.gadā stūrakmens.

Plānotie pasākumi palīdzēs Krievijas ekonomikai «pielāgoties jauniem apstākļiem» situācijā, kad Rietumvalstu sankcijas saistībā ar krīzi Ukrainā un naftas cenas kritums Krievijas ekonomikai jau ir izmaksājis 200 miljardus ASV dolāru (177 miljardus eiro), Krievijas parlamenta augšpalātas deputātiem, prezentējot plānu, teica finanšu ministrs Antons Siluanovs.

Konkurenti interesējas par Lukoil iegādi; kompānijas vērtību lēš virs 50 milj. eiro, pārdošanas termiņi neskaidri, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Citi Latvijas degvielas tirgotāji izskata iespēju iegādāties trešo lielāko degvielas mazumtirdzniecības tīklu, liecina kompāniju teiktais Dienas Biznesam. Par plāniem pamest Baltijas tirgu pērnā gada nogalē paziņoja Krievijas naftas kompānijas Lukoil prezidents Vagits Alekperovs intervijā telekanālam Rossija 24. Viņš norādīja, ka kompānijas aktīvi Igaunijā ir pārdoti (pērn vasarā tos nopirkā igauņu kompānija Olerex), bet pēc direktoru padomes lēmuma Lietuvas un Latvijas aktīvi ir izlikti pārdošanā, savukārt Lukoil paplašinās darbību naftas ieguves jomā. Tas gan ir vienīgais līdz šim zināmais publiskais paziņojums, norāda DB aptaujātie nozares eksperti. V. Alekperova minēto iemeslu aiziešanai – pret Krieviju vērsto noskaņojumu – viņi vērtē kā vērstu uz kaimiņvalstu publiku, nevis vērā ņemamu argumentu. Par to, ka Lukoil varētu pamest Baltijas valstu tirgu, Krievijas avīzes Komersant un Vedomosti gan rakstīja jau 2003. gadā.

Otrdien, 10. novembrī, Krievijas premjerministrs Vladimirs Putins devis rīkojumu piešķirt Samaras apgabalam piecus miljardus rubļu (aptuveni 815 miljonus latu), lai nodrošinātu 14.5 tūkstošu AvtoVAZ strādnieku nodarbināšanu.

2009. gadā apgabals saņems 712.6 miljonus rubļu lielas subsīdijas, bet 2010. gadā – 4.19 miljardus rubļu. Iepriekš Putins pauda, ka valdība plāno piešķirt AvtoVAZ 54.8 miljardus rubļu (8.9 miljardus latu), kuros ietilptu arī 38 miljardi rubļu kompānijas parādu bankām. Kopējais autoražotāja parādu apjoms līdz oktobrim bija 62 miljardi rubļu, līdz gada beigām tas varētu sasniegt aptuveni 83.96 miljardus rubļu (1.37 miljardi latu).

Vairākas Krievijas amatpersonas un nozares eksperti iepriekš atzina, ka kompānija jau de Facto ir bankrotējusi, un valsts naudu tajā ieguldīt būtu izšķērdība.

Krievijas Finanšu ministrija maijā iztērējusi 11,8% valūtas rezervju, kuru apjoms sarucis līdz 2,55 triljoniem rubļu (34,1 miljardam eiro), liecina ministrijas publicēti dati.

Saskaņā ar ministrijas atskaiti ārvalstu valūtas līdzekļi no Centrālās bankas kontiem (2,67 miljardi ASV dolāru, 2,34 miljardi eiro un 410 miljoni britu mārciņu) tika realizēti par 390 miljardiem rubļu (5,2 miljardiem eiro), lai segtu federālā budžeta deficītu.

Krievijas finanšu ministrs Antons Siluanovs 26.maijā norādījis, ka Krievijas iestādes 2016.gadā varētu paņemt no Rezervju fonda vairāk nekā 2,1 triljonu rubļu (28,08 miljardus eiro) budžeta deficīta segšanai.

Šogad no janvāra līdz aprīlim Krievijas federālā budžeta deficīts bija 1,23 triljoni rubļu (16,45 miljardi eiro).

Budžets 2016.gadam ir pieņemts ar 2,36 triljonu rubļu (31,56 miljardu eiro, 3% no IKP) deficītu. Tajā ir ietverta naftas Urals vidējā gada vērtība 50 ASV dolāri par barelu. Šādas ogļūdeņražu vērtības gadījumā gaidāmie valsts kases ieņēmumi būs 13,74 triljoni rubļu (183,74 miljardi eiro), bet izdevumi - 16,1 triljons rubļu (215,3 miljardi eiro). Taču budžetu var nākties pārskatīt naftas cenu krituma dēļ.

Polijas naftas koncerns PKN Orlen ir oficiāli apstiprinājis, ka apsver iespējas paplašināt degvielas uzpildes staciju tīklu Lietuvā un Latvijā un neizslēdz iespēju pārņemt vismaz daļu degvielas uzpildes staciju, kuras abās valstīs pārdod Krievijas naftas kompānija Lukoil, piektdien vēstīja biznesa laikraksts Verslo žinios.

«Mēs vienmēr sekojam līdzi situācijai degvielas mazumtirdzniecības tīklā Baltijas valstīs. Mēs neizslēdzam iegādes iespējas, ja ir kādi pievilcīgi piedāvājumi. Tomēr šis virziens ir mazāk svarīgs koncerna mazumtirdzniecības segmentam, nekā tas ir, piemēram, Vācijā, Polijā vai Čehijā,» laikrakstu informēja OKN Orlen, kam pieder Baltijas valstīs vienīgais naftas pārstrādes uzņēmums Orlen Lietuva, preses dienestā.

«Runājot par tīkla paplašināšanu, Lietuvas tirgū vairāk koncentrējamies uz kvalitāti, nevis kvantitāti. Kopš 2008.gada esam samazinājuši izmaksas, un kvalitātes uzlabojumi sniedz rezultātus. Tīkla rentabilitāte šajā valstī palielinās,» teikts paziņojumā.