Krievijas lielākās neatkarīgās naftas kompānijas Lukoil mārketinga stratēģija ekspansijai ASV, kas tika uzsākta 2000. gadā, patlaban izrādās bijusi ne visai veiksmīga.

Tā savā blogā raksta mārketinga kompānijas Razzhigaev&Company valdes loceklis Deniss Razžigajevs.

Lukoil ekspansiju ASV uzsāka ar kompānijas Getty Petroleum 1 300 degvielas uzpildes staciju (DUS) iegādi. Vēlāk kompānija arī iegādājās 795 ConocoPhillips piederošās Mobil DUS. Pēc tam kompānija nolēma visas tai piederošās DUS palikt zem viena zīmola – Lukoil. Šāda rīcība tika vērtēta divējādi, jo nedrīkst aizmirst, ka Lukoil tolaik bija populārs Krievijā, taču ASV šī kompānija nebija zināma, turpretim Getty un Mobil ASV patērētājiem bija labi zināmi zīmoli.

Tam, kas iegādāsies Krievijas naftas rūpniecības uzņēmuma Lukoil aktīvus Latvijā vai Lietuvā, šis būs labs pirkums, jo Lukoil Latvijā un Lietuvā ir daudz labu lietu, sacīja bijusī Statoil uzņēmumu vadītāja Baiba Rubesa.

Viņa norādīja, ka ir jāsaprot, ka degvielas mazumtirdzniecībā valda ļoti sīva konkurence, un lai tajā darbotos veiksmīgi, ir nepārtraukti jāmainās piedāvājumam un arī tīkla izmēram jābūt zināmai kritiskai masai, kas Lukoil ir bijis.

«Ļoti daudzas naftas kompānijas, tajā skaitā Statoil, ir pārskatījušas savu īpašumu jeb dažādo biznesa jomu portfeli, un ļoti daudzas ir izšķīrušās atvadīties tieši no mazumtirdzniecības,» sacīja Rubesa. «Pieņemu, ka arī Lukoil gadījums ir konsolidācijas mēģinājums.»

Rubesa arī bilda, ka personīgi viņai ir žēl par notiekošo, jo Lukoil bijis «brīnišķīgs konkurents, un es pieņemu, kas tas ir labs pirkums tiem, kas to nopirks, jo viņiem ir labas lietas Latvijā un Lietuvā».

Krievijas naftas kompānijas Lukoil degvielas uzpildes tīklu Lietuvā, kuru uzņēmums izlēmis pārdot, varētu iegādāties vietējā tirgus spēlētāji, prognozē Lietuvas bankas Swedbank galvenais ekonomists Nerijs Mačulis.

«Runājot par tīkla pircēju, iespēju klāsts ir ļoti plašs, tostarp tīkli, kas darbojas Lietuvā, un kāds jauns zīmols, liels ārējais investors, kas gan ir mazāk iespējams. Visticamāk, ka kāds no esošajiem tirgus spēlētājiem mēģinās palielināt savu tirgus daļu,» Mačulis sacīja aģentūrai BNS.

Viņš atgādināja par vairākām personām, kas saistītas ar Lukoil Baltija vadības pārstāvjiem un kurām pieder citas degvielas uzpildes stacijas Lietuvā. Jo īpaši viņš pieminēja Lukoil Baltija prezidenta Ivana Paļeičika dēlu Andreju Paļeičiku, kurš vadīja kompāniju Spectator NT, kurai piederēja degvielas uzpildes staciju tīkls Baltic Petroleum. Ivanam Paļeičikam un viņa sievai Birutei piederēja degvielas uzpildes staciju Luktarna, Baltic Petroleum un Lukoil operators Vaizga.

Ir pazīmes, kas neļauj uzskatīt Lukoil degvielas uzpildes staciju (DUS) pārdošanu AMIC Energy Management par tīru tirgus darījumu, jo pircēja atrašana notikusi acīmredzami īsā termiņā, turklāt ir apgrūtinoši saprast finansējuma avotus, aģentūrai LETA norāda finanšu konsultāciju sniedzēja Prudentia eksperts Ivars Pinkulis.

Ja pārdevējs būtu vēlējies radīt maksimālu konkurenci starp potenciālajiem pircējiem, būtu nepieciešams sniegt šiem pircējiem pietiekamu laiku, lai iepazītos ar aktīviem, menedžmenta komandu un tirgus perspektīvām, uzsver eksperts.

Publiskā informācija par Baltijas un Polijas DUS tīklu pārdošanas darījumu esot ierobežota, bet, balstoties uz pieejamo informāciju, «neliekas nekas neparasts, ka vadības komanda kopā ar jaunu finanšu investoru izpērk no iepriekšējiem īpašniekiem, lai realizētu jaunas attīstības iespējas».

Tāpat eksperts uzsver, ka par pašu pircēju informācija ir ne mazāk skopa - kompānija ir dibināta tikai 2013.gadā, un vienīgās publiski zināmās veiktās investīcijas ir tikai ar Lukoil saistīto kompāniju pārņemšana Ukrainā, Polijā un Baltijas valstīs, un, analizējot pircēja īpašnieku sastāvu, ir apgrūtinoši saprast finansējuma avotus šādiem apjomīgiem darījumiem.

Konkurences padomei, izmeklējot t.s. Nestes un Statoil lietu, radušās aizdomas, ka dominējošo stāvokli degvielas tirgū ļaunprātīgi izmanto visi trīs tirgus līderi.

Vēstulē, kas nonākusi Db rīcībā, Konkurences padome (KP) ar saviem secinājumiem iepazīstina iesaistītās puses, norādot, ka degvielas tirgū pastāv kolektīva dominance jeb dominējošais oligopols, kuru veido Neste Latvija (Neste),Latvija Statoil (Statoil) un Lukoil Baltija R (Lukoil).

KP skaidro, ka jēdziens vairāki tirgus dalībnieki nozīmē, ka dominējošā stāvoklī atrodas divi vai vairāki tirgus dalībnieki, kas ir juridiski neatkarīgi cits no cita, bet starp kuriem pastāv ekonomiska saikne, kura izpaužas tādējādi, ka šie tirgus dalībnieki ir kopīga vienība noteiktās darbībās attiecībā pret konkurentiem, klientiem vai patērētājiem, tādējādi konkrētā tirgū noteiktos apstākļos var izveidoties un pastāvēt kolektīvais dominējošais stāvoklis.

20.09.2007.

Konkurences padome atļauj apvienoties SIA "Lukoil Baltija R" un SIA "OS Īpašumi"

Konkurences padome (KP) 14.septembī pieņēma lēmumu atļaut SIA "Lukoil Baltija R" (Lukoil) un SIA "OS Īpašumi" apvienošanos, kas paredzēta, Lukoil nomājot degvielas uzpildes staciju (DUS) "Pie apvedceļa", Aiviekstes pagastā, Aizkraukles rajonā, no SIA "OS Īpašumi".

Līdz šim SIA "OS Īpašumi" DUS "Pie apvedceļa" nomāja SIA "OS Operators". SIA "OS Īpašumi" un "OS Operators" ir vieni dalībnieki, kuriem pieder 100% minēto sabiedrību kapitāla daļas, tādējādi tie tiek uzskatīti par saistītiem uzņēmumiem.

KP izvērtēja apvienošanās ietekmi uz konkurenci un tirgus koncentrācijas izmaiņas konkrētajos tirgos. (Pļaviņas un tās tuvākā apkārtne un autoceļš Rīga - Jēkabpils). Saskaņā ar Konkurences likumu tirgus dalībnieku apvienošanos var aizliegt, ja tās rezultātā rodas vai nostiprinās tirgus dalībnieka dominējošais stāvoklis (tirgus daļa vismaz 40%) vai var tikt būtiski samazināta konkurence konkrētajā tirgū.

Krievijas naftas rūpniecības uzņēmums Lukoil pārdos savus aktīvus Latvijā un Lietuvā, jo šajās valstīs stiprāki kļuvuši Krievijai naidīgie noskaņojumi, ceturtdien paziņoja uzņēmuma prezidents Vagits Alekperovs.

Mēs šodien izlikām pārdošanā savus aktīvus Lietuvā un Latvijā - tur, kur ir pietiekami spēcīgi Krievijai naidīgie noskaņojumi. Tāpēc mēs direktoru padomē pieņēmām lēmumu aiziet no šīm valstīm. Biznesam radās traucēkļi, mēs sākām zaudēt naudu, mēs sajutām negatīvu attieksmi pret sevi, intervijā telekanālam Rossija 24 sacīja Alekperovs.

Vēl 2015.gada vasarā Lukoil pārdeva savu meitas uzņēmumu Igaunijā Lukoil Eesti AS. Tam piederēja 37 benzīntanki, un tas kontrolēja 6% mazumtirdzniecības degvielas tirgus.

Latvijā Lukoil meitas uzņēmumam LUKoil Baltija R 2015.gada sākumā piederēja 59 benzīntanki, un tas kontrolēja 7% tirgus, bet Lietuvā - 115 benzīntanki, ar kuriem uzņēmums 2014.gada sākumā kontrolēja aptuveni 18% vietējā tirgus.

Konkurences padome (KP) 14.septembī pieņēmusi lēmumu atļaut SIA Lukoil Baltija R (Lukoil) un SIA OS Īpašumi apvienošanos, kas paredzēta, Lukoil nomājot degvielas uzpildes staciju (DUS) Pie apvedceļa, Aiviekstes pagastā, Aizkraukles rajonā, no SIA OS Īpašumi, liecina KP sniegtā informācija medijiem.

Līdz šim SIA OS Īpašumi DUS Pie apvedceļa nomāja SIA OS Operators. SIA OS Īpašumi un OS Operators ir vieni dalībnieki, kuriem pieder 100% minēto sabiedrību kapitāla daļas, tādējādi tie tiek uzskatīti par saistītiem uzņēmumiem.

KP izvērtēja apvienošanās ietekmi uz konkurenci un tirgus koncentrācijas izmaiņas konkrētajos tirgos. (Pļaviņas un tās tuvākā apkārtne un autoceļš Rīga - Jēkabpils). Saskaņā ar Konkurences likumu tirgus dalībnieku apvienošanos var aizliegt, ja tās rezultātā rodas vai nostiprinās tirgus dalībnieka dominējošais stāvoklis (tirgus daļa vismaz 40%) vai var tikt būtiski samazināta konkurence konkrētajā tirgū.

Krievijas naftas kompānijas Lukoil meitasuzņēmuma Lukoil Baltija degvielas uzpildes staciju (DUS) tīkls Latvijā un Lietuvā varētu tikt pārdots šomēnes, paziņojis Lukoil Baltija prezidents Ivans Paļeičiks.

«Es nevadu šo procesu, tādēļ nevaru pašlaik izplatīt nekādus jaunumus. Zinu, ka process notiek. Kad kaut kas tiks izdarīts, būs īpašnieku paziņojums,» viņš teica aģentūrai BNS. «Visticamāk, paziņojumam ir jābūt šajā mēnesī,» piebilda Paļeičiks.

Uzņēmējs noraidīja informāciju, ka pircējs ir viņš vai viņa ģimenes kontrolētie uzņēmumi. Paļeičikam un viņa sievai Birutei pieder degvielas uzpildes staciju Luktarna, Baltic Petroleum un Lukoil operators Vaizga. Paļeičika dēls Andrejs vada kompāniju Spectator NT, kurai pieder degvielas uzpildes staciju tīkls Baltic Petroleum.

75 gadu vecumā miris degvielas tirgotāja Lukoil Baltija R padomes priekšsēdētāja vietnieks Haims Kogans, pirmdien ziņo Latvijas Radio.

Lursoft informācija liecina, ka Kogans Lukoil Baltija R padomes priekšsēdētāja amatā darbojās kopš 2005.novembra. Pirms tam viņš bija Lukoil Baltija R padomes loceklis, bet vēl iepriekš - kompānijas valdes priekšsēdētājs.

Tāpat Kogans līdz šim darbojās uzņēmumā VARS.

Lukoil Baltija R ir viens no lielākajiem degvielas tirgotājiem Latvijā. Pēc kompānijā sniegtajiem operatīvajiem datiem, Lukoil Baltija R 2010.gadā strādāja ar 183,643 miljonu latu apgrozījumu un guva 1,1 miljona latu peļņu. Pēc aģentūras BNS aprēķiniem, Lukoil Baltija R apgrozījums pērn pieaudzis par 87,5%, bet peļņa kāpusi 2,6 reizes.

Degvielas tirgotāja AS Viada Baltija, kura pēc īpašnieka maiņas pārvalda līdzšinējās LUKoil degvielas uzpildes stacijas, šogad plānojusi pārņemt un mainīt zīmolu visās LUKoil Baltija R degvielas uzpildes stacijās, teikts kompānijas pērnā gada vadības ziņojumā.

Vadības ziņojumā skaidrots, ka plānots paplašināt darbību, pārņemot SIA AMIC Latvia, kas iepriekš darbojās kā SIA LUKoil Baltija R, degvielas uzpildes stacijas. Plānots veikt zīmola maiņu un ieviest jaunas kafijas zonas ar jauniem kafijas veidiem, kā arī paplašināt ēdināšanas sortimentu. Plānots palielināt naftas produktu pārdošanu mazumtirdzniecībā, saglabāt pašreizējos klientus un piesaistīt jaunus. Tāpat kompānija gatavojas izstrādāt marketinga plānu, ar kura palīdzību tiks veikta spēcīgāka komunikācija par piedāvājumiem un pakalpojumiem degvielas uzpildes stacijās. Tiekot arī atjaunota klientu nodaļa ar jaunām norēķinu kartēm, kuras varēs izmantot Latvijas, Lietuvas un Igaunijas teritorijā.

Krievijas naftas kompānija Lukoil izveidojusi četrus meitas uzņēmumus, kas nodarbosies ar elektroenerģijas ražošanu.

Tas teikts kompānijas izplatītajā preses paziņojumā. Līdz ar to Lukoil struktūrā ir parādījušies tādi uzņēmumi kā SIA Lukoil Kubaņenergo, SIA Lukoil Volgogradenergo, SIA Lukoil Astrahaņenergo un SIA Lukoil Rostovenergo. Visās šajās kompānijās Lukoil pieder 100% daļu.

Iepriekš Lukoil paziņoja, ka veiks savu elektroenerģijas aktīvu konsolidāciju, pārnesot uz savu bilanci 31.8% akcijas no a/s Dienvidu Ģenerācijas kompānijas- TGK-8%.

TGK-8 ietvaros ietilpst 13 termoelektrocentrāles, 4 hidroelektrostacijas un 6 katlu mājas Krasnodaras un Stavropoles reģionos, Astrahaņas, Volgogradas un Rostovas rajonos, kā arī Dagestānas republikā.

Muitas reorganizācijas sekmētās dīkstāves ļaus Latvijas Dzelzceļam iekasēt sodus par tām un turpināt diktēt savus līgumu noteikumus.Kaut gan komersanti un ar muitu saistīti cilvēki par ieviestās reorganizācijas ēnas pusēm runā nelabprāt, tomēr visi kā viens akcentē Latvijas dzelzceļa (LDz) lomu minētajā reorganizācijā.

Db jau vēstīja (14.12.2005.), ka VID Rīgas muitas reģionālās iestādes iekšzemes muitas kontroles punkti (MKP) vēlējās būtiski samazināt savas darba dienas laiku. Toreiz komersanti norādīja, ka muitas deklarāciju un dažādu dokumentu noformēšanai uzņēmējam jārēķinās pat ar vairāk nekā 10 stundām, bet, ieviešot 8 stundu darba dienu, pastāv liela iespēja, ka vienā dienā dokumentus neizdodas noformēt. Šobrīd, kad minētā darba laika saīsināšana ir notikusi, tā acīmredzami ir izdevīga LDz.

Jau vairākus gadus LDz no kravu pārkraušanas termināļiem iekasē naudu par katru kravas tonnu jau pēc divām stundām, kopš vagonu sastāvs ir iebraucis ostā, bet krava nav izkrauta un vilciens ir dīkstāvē; izmantojot šādu jaunu sistēmu, LDz noteikti papildus pelnīs uz dīkstāvēm.

Krievijas naftas kompānija Lukoil izmantojusi tai piešķirtās tiesības un atpirkusi 5% savu akciju no ASV konkurenta Conoco Phillips, par tām samaksājot 2,38 miljardus ASV dolāru, ziņo Wall Strett Journal.

Lukoil tiesības atpirkt savas akcijas no Conoco Phillips par cenu 56 dolāri par akciju bija noteiktas līdz šā gada 26. septembrim. Tirgus analītiķi gan bija prognozējuši, ka Lukoil atpirks visas Conoco Phillips piederošās Lukoil akcijas.

Db.lv jau ziņoja, ka šā gada jūlijā Lukoil piekrita atpirkt 7,8% savu akciju no ConocoPhilips par 3,44 miljardiem ASV dolāru, līdz šā gada 26. septembrim saglabājot tiesības atpirkt vēl 11,6% savu akciju.

Tā kā Lukoil visas savas akcijas no Conoco Phillips nav atpirkusi, ASV kompānijas rīcībā joprojām paliek 6,6% Lukoil akciju.

Krievijas naftas kompānija Lukoil vienojusies ar savu ASV konkurentu ConocoPhilips par savu akciju atpirkšanu. Lukoil atpirks 7,8% savu akciju un saglabās tiesības iegādāties vēl 11,6% savu akciju, ziņo Wall Street Journal.

Lukoil par katru savu akciju maksās 53,35 ASV dolārus, tādējādi kopējā darījuma summa, atpērkot 7,6% savu akciju, lēšama ap 3,44 miljardiem ASV dolāru. Darījums tiks pabeigts šā gada 16. augustā.

Lukoil līdz šā gada 26. septembrim arī saglabā tiesības atpirkt vēl 11,6% savu akciju.

ConocoPhilips iepriekš norādīja, ka kompānija grasās pārdot visas tās īpašumā esošās Lukoil akcijas. ASV kompānijas kontrolē patlaban ir 20% Lukoil akciju.

Pēc ziņām par Lukoil un ConocoPhilips darījumu Lukoil akcijas cena palielinājās par 1,4%.

Polijas naftas koncerns PKN Orlen ir oficiāli apstiprinājis, ka apsver iespējas paplašināt degvielas uzpildes staciju tīklu Lietuvā un Latvijā un neizslēdz iespēju pārņemt vismaz daļu degvielas uzpildes staciju, kuras abās valstīs pārdod Krievijas naftas kompānija Lukoil, piektdien vēstīja biznesa laikraksts Verslo žinios.

«Mēs vienmēr sekojam līdzi situācijai degvielas mazumtirdzniecības tīklā Baltijas valstīs. Mēs neizslēdzam iegādes iespējas, ja ir kādi pievilcīgi piedāvājumi. Tomēr šis virziens ir mazāk svarīgs koncerna mazumtirdzniecības segmentam, nekā tas ir, piemēram, Vācijā, Polijā vai Čehijā,» laikrakstu informēja OKN Orlen, kam pieder Baltijas valstīs vienīgais naftas pārstrādes uzņēmums Orlen Lietuva, preses dienestā.

«Runājot par tīkla paplašināšanu, Lietuvas tirgū vairāk koncentrējamies uz kvalitāti, nevis kvantitāti. Kopš 2008.gada esam samazinājuši izmaksas, un kvalitātes uzlabojumi sniedz rezultātus. Tīkla rentabilitāte šajā valstī palielinās,» teikts paziņojumā.

Krievijas naftas kompānija Lukoil pagājušajā gadā saviem 15 valdes locekļiem izmaksājusi 773.7 milj. rubļu (apm. 121.5 milj. Ls), ziņo lenta.ru atsaucoties uz interfakss.

Šī summa ir par 26% lielāka nekā iepriekšējā gadā un katram no valdes locekļiem ienesusi 51.59 milj. rubļu (apm. 8 milj. Ls). Savukārt 11 cilvēku lielā Lukoil direktoru padome 2008. gadā saņēmusi 65.13 milj. rubļu, jeb gandrīz 4.5 milj. rubļu (ap 70 tūkst. Ls) katrs.

Lukoil 2009. gada sākumā paziņojis, ka šogad plāno kāpināt naftas ieguves apjomus par 1.8% salīdzinot ar iepriekšējo gadu. Pērn Lukoil ieguva 90.2 milj. t naftas.

1991. gadā dibinātais Lukoil ir pasaulē otrā lielākā, privātā kompānija pēc naftas ieguvju apjoma, atpaliekot tikai no amerikāņu ExxonMobil. Kompānija pārdot naftu, dabasgāzi un naftas produktus. 2007. gada Lukoil neto peļņa sasniedza 9.5 miljardus ASV dolārus.

Trešā lielākā Latvijas degvielas mazumtirgotāja Lukoil Baltija R (Lukoil) pārstāvis Haims Kogans nekaunas, ka biznesā mācās no Statoil, viņš pastāstīja intervijā žurnālam Lietišķā Diena.

Pēc viņa domām, Statoil ar 17 Shell staciju pirkumu Rīgā aizgāja pa priekšu. Publiskā informācija liecina, ka patlaban Lukoil ir 42 degvielas uzpildes stacijas (DUS), bet Nestei pērnā gada beigās bija 48 automātiskās DUS.

Kogans intervijā stāsta, ka arī Lukoil plāno veidot automātiskās DUS, taču ne daudz, jo pētījumi liecinot, ka cilvēkam gribas uzpildes stacijā parunāties, kaut ko nopirkt. “Daudzi tagad iepērkas benzīntankos, es pats brīnos,” klāsta H.Kogans un norādīja, ka tādējādi automātiskajiem DUS pagaidām nav daudz priekšrocību.

Konkurenti interesējas par Lukoil iegādi; kompānijas vērtību lēš virs 50 milj. eiro, pārdošanas termiņi neskaidri, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Citi Latvijas degvielas tirgotāji izskata iespēju iegādāties trešo lielāko degvielas mazumtirdzniecības tīklu, liecina kompāniju teiktais Dienas Biznesam. Par plāniem pamest Baltijas tirgu pērnā gada nogalē paziņoja Krievijas naftas kompānijas Lukoil prezidents Vagits Alekperovs intervijā telekanālam Rossija 24. Viņš norādīja, ka kompānijas aktīvi Igaunijā ir pārdoti (pērn vasarā tos nopirkā igauņu kompānija Olerex), bet pēc direktoru padomes lēmuma Lietuvas un Latvijas aktīvi ir izlikti pārdošanā, savukārt Lukoil paplašinās darbību naftas ieguves jomā. Tas gan ir vienīgais līdz šim zināmais publiskais paziņojums, norāda DB aptaujātie nozares eksperti. V. Alekperova minēto iemeslu aiziešanai – pret Krieviju vērsto noskaņojumu – viņi vērtē kā vērstu uz kaimiņvalstu publiku, nevis vērā ņemamu argumentu. Par to, ka Lukoil varētu pamest Baltijas valstu tirgu, Krievijas avīzes Komersant un Vedomosti gan rakstīja jau 2003. gadā.

Konkurences padome (KP) noslēgusi tirgus uzraudzību degvielas franšīzes līgumu tirgū. Uzraudzības mērķis bija iegūt informāciju par lielāko degvielas tirgotāju franšīzes līgumiem, izvērtēt franšīzes devēju un ņēmēju sadarbību un tās ietekmi uz konkurenci degvielas tirgū.

Lai arī pēdējos gados degvielas tirgū notikušas vairākas apvienošanās un ir vērojama mazāko tirgus dalībnieku konsolidācija, kopumā tirgus struktūra degvielas mazumtirdzniecības tirgū nav krasi mainījusies, novēroja KP. Aizvadītajā gadā Latvijas degvielas mazumtirdzniecības un vairumtirdzniecības tirgū bija trīs lielākie tirgus dalībnieki – Statoil, Neste un Lukoil. Tikmēr kā franšīzes devēji Latvijā darbojas tikai Statoil, Lukoil un Virši-A. Savukārt Neste nav izvēlējusies paplašināt tirdzniecības tīklu, izmantojot franšīzes sadarbības modeli.

Statoil un Virši-A franšīzes ņēmēju konkrētie līgumi atbilst uzņēmējdarbības franšīzes modelim. Savukārt, atbilstoši Lukoil līguma nosacījumiem, tas atbilst preču izplatīšanas franšīzei. Statoil franšīzi izmanto ģeogrāfiskā tirgus paplašināšanai, tā, piemēram, Statoil franšīzes devējs un ņēmējs nekonkurē vienā teritorijā, kamēr Lukoil franšīzes devējs un ņēmējs darbību veic arī vienas teritorijas robežās.

Kompānija Lukoil noliegusi Polijas plašsaziņas līdzekļu informāciju, ka tā it kā risina sarunas ar PKN Orlen par daļu pārpirkšanu Lietuvas uzņēmumā Mazeikiu nafta.

Satraukumu par iespējamo Lukoil un Transņeftj interesi par Mazeikiu nafta jau paudis Lietuvas premjers Andrjus Kubiļus, ziņoja rus.db.lv.

Lukoil, kurā 20 % pieder ASV kompānijai ConocoPhillips, ir salīdzinoši brīva no Kremļa ietekmes. Kompānija interesējās par diviem naftas pārstrādes uzņēmumiem, kas pieder Polijas enerģētikas grupai PKN Orlen, kuras 27 % pieder Polijas valdībai. Šīs divas rūpnīcas atrodas Čehijā un Lietuvā. Analītiķi uzskata, ka Lukoil līdzdalība šiem uzņēmumiem būtu izdevīga, taču politiskie šķēršļi ir pārāk augsti.

Viens no bagātākajiem Krievijas uzņēmējiem palielinājis savu akciju daļu lielākajā Krievijas naftas koncernā Lukoil līdz 20.4%, raksta newsru.com.

Tagad Alekperova rīcībā esošās Lukoil akciju paketes cena pārsniedz 17 miljardus dolāru.

1.3% Lukoil akciju iegādei iztērēti 24.57 miljardi Krievijas rubļu (aptuveni viens miljards ASV dolāru).

Akcijas Alekperovs iegādājieskopā ar darījumu partneri, Lukoil viceprtezidentu Leonīdu Fedunu, kuram tagad pieder 9.08% kompānijas akciju. Feduns šajā darījumā ieguva 0.79% akciju.

2002. gadā Alekperovam piederēja 10.4% akciju, bet Fedunam 4.8% akciju.

Lukoil akciju cena pēdējā mēneša laikā ir strauji augusi sasniedzot 13.2%. Piecu gadu laikā kompānijas akciju cena kāpusi 4.89 reizes no 500 līdz 2444.5 rubļiem.

Līdz šim lielākā kompānijas akciju pakete piederēja amerikāņu uzņēmumam ConocoPhillips. Pirms čertiem gadiem ConocoPhillips, kurai piederēja 20% akciju, apsolīja neiegādāties Krievijas kompānijas akcijas.

Līdz ar alternatīvu piegādes avotu, pieaugot konkurencei starp piegādātājiem, iespējams, benzīna cena tomēr nedaudz kritīsies.Nākampirmdien uz Latviju tiks piegādāta 2000 t liela ES standartiem atbilstoša benzīna partija, kura ražota Lukoil rūpnīcā Ņižņijnovgorodā. Pēc Lukoil Baltija R padomes priekšsēdētāja vietnieka Haima Kogana teiktā, šī rūpnīca ir pārbūvēta un spēj ražot Eiropas standartiem atbilstošu benzīnu.

Tam, ka Latvijā tiks piegādāts benzīns no Krievijas, par iemeslu ir pērnā gada nogalē notikusī saruna starp Lukoil prezidentu Vagitu Aļikperovu un Latvijas premjerministru Aigaru Kalvīti. Sarunā abi sprieduši par alternatīviem degvielas piegādes avotiem Latvijā, kā rezultātā V. Aļikperovs teicis, ka nepieciešamības gadījumā Lukoil var ražot un piegādāt Latvijai ES standartiem atbilstošu benzīnu. "Benzīna partijas piegāde ir apliecinājums tam, ka V. Aļikperovs pilda doto solījumu," tā H. Kogans. Viņš atklāj, ka pirmā partija būs 2000 t, taču pēc tam tā varētu pieaugt līdz 2500-3000 t mēnesī, kas ir aptuvenais daudzums benzīna, ko Lukoil mēneša laikā pārdod savos DUS Latvijā.