Līdz ar jaunā studiju gada uzsākšanu LU Sociālo zinātņu fakultātes (SZF) bibliotēka piedāvā saviem lietotājiem vairāk nekā 5200 elektronisko grāmatu kolekciju sociālajās zinātnēs. Pakalpojums tiek nodrošināts sadarbībā ar vadošo e-grāmatu izplatīšanas platformu ebrary, Db.lv informēja universitāte.

Kā atzīst SZF bibliotēkas vadītājs Jānis Kreicbergs, tad elektroniskās grāmatas un žurnāli akadēmiskajā vidē kļūst arvien ierastāki informācijas resursi. To priekšrocības ir acīm redzamas – tie ir vienmēr pieejami, apkopoti datu bāzēs un tajos ir ērti veikt meklēšanu.

Elektronisko grāmatu lietotājiem ir iespēja izveidot savu virtuālo grāmatplauktu, ''ielikt'' tajā biežāk lietojamās grāmatas, interesantākajās vietās ievietot grāmatzīmes, pievienot piezīmes un pat iekrāsot fragmentus. Ebrary platforma ļauj arī izdrukāt vai pārkopēt uz teksta redaktoru grāmatas fragmentus, pie tam, automātiski tiek izveidots avota bibliogrāfiskais apraksts.

Šodien, 19.februārī, no plkst. 10.00 līdz 15.00 Latvijas Universitātes Sociālo Zinātņu fakultātē (LU SZF) notiks piektā asins donoru diena, liecina sniegtā informācija medijiem. Arī šogad akciju atbalstīt aicināts ikviens SZF students un pasniedzējs.

Turpinot sadarbību ar Valsts asins donoru centru, donoru dienas iecere tiek īstenota arī šogad. Ja pirmajā reizē pirms pieciem gadiem par donoriem kļuva 25 SZF studenti, tad ar katru gadu to skaits lēnām un pārliecinoši palielinājās, līdz aizvadītajā gadā tas sasniedza ~50 donorus, tostarp vairākus pasniedzējus.

Donorus gaida otrdien, 19.februārī, LU SZF Lomonosova ielā 1A otrajā stāvā.

No 2028.gada Latvija plāno īstenot uz rezultātu vērstu vadības budžeta pieeju, kas saskaņota ar attīstības plānošanu un vidēja termiņa plānošanas fiskālajiem noteikumiem, teikts Finanšu ministrijas sagatavotajā un Ministru kabinetā iesniegtajā informatīvajā ziņojumā.

FM ziņojumā norāda, ka Latvijā budžets, tā struktūra, programmas savu veidolu lielā mērā nemainīgu ir saglabājušas vairāk nekā 20 gadus, bet pa šo laiku ir notikušas būtiskas izmaiņas - ieviesti budžeta elastības instrumenti, ieviesta vidēja termiņa budžeta plānošana. Programmu budžets tika ieviests 1997.gadā, kopš tā laika atsevišķām ministrijām budžeta struktūra pēc būtības nav mainījusies, kā arī dažādiem budžeta resoriem ir dažāda budžeta detalizācija programmās un apakšprogrammās.

Tajā pašā laikā Latvijā un pasaulē notiek mērķtiecīga virzība uz rezultātu vērtēšanas pieeju, un esošais budžeta veidošanas ietvars tam esot administratīvi smagnējs un ierobežojošs.

Augstskolas veido mācību programmas sazobē ar darba devējiem; studiju maksa būtiski palielināta netiks, pirmdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Studiju programmu portfelis nākamajā akadēmiskajā gadā būs krietni lielāks – plašāks piedāvājums studentus sagaida informācijas tehnoloģiju (IT), inženierzinātņu, finanšu un cilvēkresursu vadības jomā. Tāpat būs iespēja vēl padziļinātāk apgūt zināšanas par Eiropas Savienību (ES). Lielākajā daļā augstskolu studiju maksa nemainīsies, nelielas izmaiņas jutīs Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) studentu maciņi. Daļa programmu ir angļu valodā, un tās ir orientētas uz ārvalstu studentiem.

Latvijas Universitāte (LU) nākamajā akadēmiskajā gadā ieviesīs divas jaunas studiju programmas – Biznesa, vadības un ekonomikas fakultāte piedāvās profesionālā bakalaura studiju programmu Industriālās inženierijas vadība, bet Sociālo zinātņu fakultāte (SZF) – Eiropas integrācija un globālā attīstība. No jauna izstrādātā un licencētā studiju programma piedāvās iespēju pēc četru gadu sekmīgām pilna laika klātienes studijām iegūt profesionālā bakalaura grādu industriālās inženierijas vadībā un profesionālo kvalifikāciju – sistēmu vadības inženieris. Šīs profesionālās bakalaura studiju programmas absolventi varēs strādāt kā augstākā līmeņa vadītāji un sistēmu vadības inženieri jebkuras industrijas uzņēmumā. Iegūtās zināšanas ļaus izprast un regulēt tehnoloģiskos procesus, kā arī vadīt uzņēmumus un organizāciju struktūrvienības.

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma 2024.gada valsts budžetu, kurā konsolidētā budžeta ieņēmumi plānoti nepilni 14,5 miljardi eiro, izdevumi - nedaudz virs 16,2 miljardi eiro, bet vispārējās valdības budžeta deficīts plānots 2,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Par budžetu nobalsoja 52 deputāti, pret bija 27.

Saeima budžeta projektu un 19 to pavadošos likumus skatīja nepilnas trīs dienas, debatēm ar pārtraukumiem kopumā veltot aptuveni 27 stundas. Budžeta izskatīšana ieilga, jo politiķi bija apņēmušies to neskatīt pa naktīm. Salīdzinoši 2023.gada budžets tika pieņemts martā pēc aptuveni diennakti ilgas nepārtrauktas sēdes, par to saņemot kritiku par neauglīgu darbu.

Savukārt, piemēram, 2022.gada budžeta pieņemšana, kas 2021.gadā Covid-19 pandēmijas laikā notika e-Saeimas platformā, kopā ar pārtraukumiem, bet nerēķinot brīvdienas, prasīja 51 stundu. Ieskaitot brīvdienas, darbs pie budžeta tolaik ritēja no 15.novembra līdz 23.novembrim.

Piektdien, 2008. gada 17. oktobrī plkst. 16.00 Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultāte (LU SZF) rīko sava profesora Ābrama Kleckina 75 gadu jubilejas svinības, kas notiks LU SZF telpās, Rīgā, Lomonosova ielā 1a, 1. auditorijā.

Šajā dienā Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes Komunikācijas studiju nodaļas asociētais profesors Ābrams Kleckins atskatīsies uz savas dzīves 75 gadiem. Viņš ir viens no studentu cienītākajiem un mīlētākajiem pasniedzējiem, kurš Universitātē ir nostrādājis vairākus gadu desmitus, Db.lv informē LU Preses centrs.

Profesors ir ļoti cienīts akadēmiskajā vidē, viņš ir izskolojis daudzas žurnālistu paaudzes. Starp profesora audzēkņiem ir Alla Petropavlovska, Gustavs Terzens, Jānis Šipkēvics, Valērijs Kargins, Renārs Kaupers, Lauris Reiniks un daudzi citi.

Šodien, 16. novembrī svinīgajā ceremonijā Rīgas pils Ģerboņu zālē LR apbalvojumu – Atzinības krustu – saņems Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes dekāne profesore Inta Brikše.

Atzinības krusts piešķirts par izcilu Tēvijas mīlestību un par sevišķiem nopelniem valsts, sabiedriskajā, kultūras, zinātnes un izglītības darbā. Par nopelnu atzīta priekšzīmīga un godīga darba izpilde, tautas gara un saimniecisko spēku attīstīšana.

Šis apbalvojums nes devīzi Godaprāta ļaudīm, ko, kā uzskata fakultātes mācībspēki un studenti, pamatoti iemantojot arī SZF dekāne.

Ordeņa kapituls, piešķirot šo augsto apbalvojumu, esot novērtējis profesores Intas Brikšes darbu Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes izveidē, kuras dekāne viņa ir kopš tās dibināšanas. Šo fakultāti raksturojot moderna mācību vide, akadēmiskā infrastruktūra, straujš attīstības temps, radoša mācību un zinātniskā darba vide.

Uzņēmumi, kuru ražošanā joprojām ir produkti, kuriem bija laba atpazīstamība un augsts novērtējums padomju gados, ne vienmēr pilnvērtīgi ekspluatē zīmola vēsturiski sniegtās iespējas.

Par to liecina sabiedrisko attiecību un socioloģisko pētījumu kompānijas A.W.Olsen & Partners veiktā mārketinga ekspertu un vadošo akadēmisko spēku aptauja, kuras mērķis bija noskaidrot populārākos Latvijas pārtikas produktus ar senu vēsturi, kas tiek ražoti arī mūsdienās.

Kā liecina aptaujas rezultāti, visbiežāk zīmola nosaukums netiek saistīts ar konkrētu ražotāju vai arī tiek norādīts uz vāju zīmola attīstību atjaunotās neatkarīgās Latvijas mārketinga vidē.

Projektu darba grupa atlasīja desmit zīmolus, kas tirgū ir vairāk nekā 17 gadus. Ekspertiem tika dota iespēja novērtēt šos zīmolus, kā arī sarakstu papildināt ar viņuprāt līdzvērtīgiem populāriem zīmoliem. Anketēšanas rezultātā par atpazīstamāko tika atzīts Rīgas melnais balzams. Augstu atpazīstamību izpelnījās Krievijā iecienītais Latvijas zīmols Rīgas šprotes eļļā. Savukārt konfekšu fabrikas Laima konfekte Serenāde, kas nesen svinēja 70.gadu jubileju, ierindojās ceturtajā vietā, sev priekšā palaižot vēl vienu alkoholisko dzērienu zīmolu Rīgas šampanietis. Kā atpazīstamākais graudu izstrādājumu zīmols tika minēts graudaugu pārslu zīmols Herkuless.

Sestdien, 24. novembrī Latvijas Universitātes (LU) Sociālo zinātņu fakultātē notiks Sociālo un Politisko pētījumu institūta (SPPI) un Valsts prezidenta Stratēģiskās analīzes komisijas (SAK) ceturtā ikgadējā starptautiskā Sociālo zinātņu pētnieku konference. Šī gada tēma ir Baltijas nākotne, liecina universitātes sniegtā informācija medijiem.

„Baltijas Reģions ir sasniedzis kādu pagrieziena punktu un pašlaik pieņemtie lēmumi ietekmēs attīstību uz daudziem gadiem. Šī kolektīvā ielūkošanās nākotnē ir kaut kas jauns, jo līdz šim Baltijas valstīm reizēm pārmeta gandrīz vai apsēstu fokusēšanos uz pagātni un vēsturi,” uz konferences tematikas nozīmību norāda SPPI direktors Nils Muižnieks.

Globālā konkurence, aizvien pieaugošās energoresursu problēmas, informācijas un komunikācijas tehnoloģiju pārmaiņas, demogrāfiskā krīze - šie un citi faktori pieprasa pārdomāt esošos attīstības modeļus. Pētnieki un politikas veidotāji Baltijas valstīs un reģionā apsver Krievijas nākotni pēc Vladimira Putina prezidenta pilnvaru beigām 2008. gadā. Kā attīstīsies Post-Putina valsts? Kādas būs sekas reģionālai drošībai un sadarbībai? Kādas izredzes Baltijai un plašākai Eiropas sabiedrībai paplašināt miera, drošības un labklājības zonu kaimiņos? - par šiem un citiem jautājumiem konferences laikā diskutēs sešās tematiskās sekcijās:

Saeima šodien galīgajā lasījumā sāks skatīt 2024.gada valsts budžeta projektu un to pavadošos likumus.

Ar budžetu saistītajā likumu izmaiņu paketē ir vairāki tādi, kas izraisījuši plašas debates, piemēram, grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā, kur lielākie strīdi ir par PVN lauksaimniecības produktiem. Deputāti visvairāk priekšlikumu ir iesnieguši tieši ar nodokļiem saistītajiem likumiem - par iedzīvotāju ienākuma nodokli, par akcīzes nodoklim par uzņēmumu ienākuma nodokli un PVN likumā.

No šo likumprojektu pieņemšanas gaitas būs atkarīgs, vai šodien izdosies sākt skatīt likumprojektu "Par valsts budžetu 2024.gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026.gadam" un tam iesniegtos priekšlikumus.

Tieši budžeta projektam deputāti ir iesnieguši ap 350 priekšlikumus. Deputātu budžeta ieceru summas sasniedz ap 5 miljardus eiro, taču valdība ir atbalstījusi tikai Saeimas priekšsēdētājas Daigas Mieriņas (ZZS) priekšlikumu par 150 000 eiro samazināt Saeimas izdevumus 2024.gadā. Valdošās koalīcijas politiķi ir solījuši, ka "deputātu kvotu", proti, salīdzinoši nelielu summu piešķiršanas pamatā valdošās koalīcijas deputātu atbalstītiem projektiem, šogad nebūšot.

Saeimas vairākums 16.novembrī konceptuāli atbalstīja likumprojektu "Par valsts budžetu 2024.gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026.gadam".

Tāpat konceptuāli atbalstīti grozījumi 19 saistītajos likumos - Sporta likumā, Enerģētikas likumā, likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli", likumā "Par akcīzes nodokli", Mikrouzņēmumu nodokļa likumā, Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā, likumā "Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās", Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā, likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu", Valsts aizsardzības finansēšanas likumā, Dabas resursu nodokļa likumā, Pievienotās vērtības nodokļa likumā, Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā, Likumā par budžetu un finanšu vadību, likumā "Par valsts pensijām", Bērnu tiesību aizsardzības likumā, likumā "Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli", Augstskolu likumā un Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā.

Šā gada pirmā ceturkšņa beigās, salīdzinot ar pērnā gada pirmā ceturkšņa beigām, brīvo darbvietu skaits samazinājies par 6.5 tūkst. vietām jeb par 29,8%.

Savukārt, salīdzinot ar iepriekšējā gada ceturtā ceturkšņa beigām, to skaits saruka par 1.5 tūkst. vietām jeb 8.8%, tai skaitā sabiedriskajā sektorā – par 1.2 vietām jeb 11.8% un privātajā sektorā – par 0.3 tūkst. vietām jeb 4.2%.

Visvairāk gada laikā brīvās darbvietas samazinājušās apstrādes rūpniecībā – par 2.3 tūkst. vietām (par 55.1%), valsts pārvaldē – par 1.4 tūkst. vietām (par 28.7%) un tirdzniecībā – par 1.0 tūkst. vietām (par 37.7%). Savukārt neliels brīvo darbvietu pieaugums bija novērojams finanšu starpniecībā, kā arī transporta, glabāšanas un sakaru nozarē – par 0.1 tūkst. vietām.

Saeima 23.novembrī pieņēma likumu par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2022., 2023. un 2024.gadam.

Par likumprojektu nobalsoja 52 deputāti, bet 33 parlamentārieši balsoja "pret".

Likuma Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2022., 2023. un 2024.gadam mērķis ir nodrošināt vidēja termiņa budžeta plānošanu. Saskaņā ar Likumu par budžetu un finanšu vadību vidēja termiņa valsts budžeta plānošana ir process, kurā tiek noteikti pieejamie resursi vidējam termiņam un nodrošināta šo resursu izlietošana atbilstoši valdības noteiktajām prioritātēm. Vidēja termiņa budžeta plānošana paredz noteikt valsts budžeta likumu vienam gadam un maksimāli pieļaujamo izdevumu kopapjomu turpmākajiem diviem gadiem.

Likumā "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2022., 2023. un 2024.gadam" deputāti atbalstīja vairākus tā saucamo koalīcijas "deputātu kvotu" priekšlikumus, kopumā šim mērķim iztērējot gandrīz divus miljonus eiro.

Saeima ceturtdien pēc aptuveni diennakti garas sēdes, debatēs pavadot arī visu nakti, galīgajā lasījumā pieņēma šā gada valsts budžetu un budžeta ietvaru nākamajiem trim gadiem.

Par budžetu nobalsoja 52 deputāti, bet pret bija 39 parlamentārieši.

Budžeta skatīšanas gaitā parlaments noraidīja visus opozīcijas priekšlikumus, bet atbalstīja vairākus valdības un ministriju priekšlikumus par izmaiņām kopā ap 10 miljonu eiro apmērā. Tāpat nolemts ap 135 000 eiro piešķirt Centrālās vēlēšanu komisijas darbinieku atalgojuma palielināšanai.

Darbs pie budžeta likumu pakotnes galīgajā lasījumā un ar to saistīto jautājumu skatīšanas sākās 8.martā plkst.9 no rīta. Debatēm iestiepjoties naktī, tika saīsināts izteikšanās ilgums un daudz repliku veltīts darba kvalitātes trūkumam šādos apstākļos, taču budžeta skatīšana tika turpināta. Iepriekšējos gados līdzīga prakse - budžeta skatīšana visu nakti - ir saņēmusi nopēlumus kā neauglīga, ir mēģināts no tās atteikties un budžetu skatīt vairākas dienas pēc kārtas, taču šoreiz deputāti atgriezās pie "nakts sēdes tradīcijas".

Kopīga fiskālās disciplīnas ietvara veidošana ir ļoti daudzšķautņains jautājums gan Latvijā, gan Eiropas Savienībā (ES). No vienas puses, tā ir politiskā saspēle, kur arī Latvijai jāpieliek pūliņi, lai mūsu balsi Eiropā sadzirdētu un izveidotu mehānismu, kas nodrošina atbildīgu dalībvalstu budžeta politiku.

No otras puses, protams, fiskālās disciplīnas īstenošanu, pirmkārt, jāsāk savās mājās ar pavisam praktisku mērķi – pieejamā naudas apjoma saprātīga tērēšana, lai apmierinātu pēc iespējas vairāk vajadzību un dzīvotu labāk. Šajā rakstā pievērsīšos fiskālās disciplīnas padomes lomai un iespējām uzlabot fiskālo disciplīnu Latvijā un apskatīšu Eiropas Savienības fiskālās padomes līdzšinējo veidošanas gaitu.

Sabiedrībai no publiski pieejamās informācijas, kas mēdz būt arī virspusēja un politiski motivēta, ne vienmēr ir viegli saprast, vai īstenotā budžeta politika patiesi ved uz lielāku labklājību. Turklāt pat politikas īstenotājiem arvien grūtāk ir saprast, vai nosacījumi tiešām tiek izpildīti un cik objektīvi ir Eiropas Komisijas (EK) pieņemtie lēmumi, izvērtējot konkrētu dalībvalstu atbilstību regulās definētajiem atbildīgas budžeta politikas nosacījumiem. Ir vairāki ceļi, kā turpināt attīstības ceļu arī šajos apstākļos: var atņemt valstīm iespējas radoši lavierēt pa disciplīnas kritēriju džungļiem un budžeta lēmumu pieņemšanu centralizēt vai tomēr censties risināt pastāvošā mehānisma problēmas.

Saeima 17.februārī konceptuāli atbalstīja valdības virzīto likumprojektu "Par valsts budžetu 2023.gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025.gadam", kurā 2023.gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi tiek plānoti 12,721 miljarda eiro apmērā, savukārt izdevumi - 14,673 miljardu eiro apmērā.

Kā priekšlikumu iesniegšanas pēdējā diena noteikta pirmdiena, 20.februāris.

Tāpat deputāti konceptuāli atbalstīja grozījumus vairākos saistītajos likumos - Pasta likumā, likumā "Par piesārņojumu", Izglītības likumā, likumā "Par valsts pensijām", Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā, Bērnu tiesību aizsardzības likumā, Valsts sociālo pabalstu likumā, Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā, Valsts kultūrkapitāla fonda likumā, Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likumā, likumā "Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām", likumā "Par sociālo drošību" un Ceļu satiksmes likumā.

Deklarācija par Ministru kabineta iecerēto darbību - Nacionālajai izaugsmei un vienotībai

Mēs esam vienojušies strādāt Latvijas nacionālajai vienotībai un izaugsmei. Veidot Latviju, kuras sabiedrība ir izglītota, vesela, pārtikusi un droša par nākotni. Nostiprināt Latviju kā nacionālu, eiropeisku un demokrātisku valsti, kuru raksturo laba pārvaldība, cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošana, tiesiskums un sociālais atbildīgums, kas ietver arī rūpes par cilvēkresursu atjaunošanu un tautas ataudzi.

Mūsu pienākums ir nostiprināt latviešu valodu, latvisko kultūrtelpu un nacionālo identitāti, vienlaikus esot tolerantiem un rūpējoties par visu Latvijā dzīvojošo tautību kultūras pienesumu, jo daudzveidība ir bagātība.

Brīvo darbvietu skaits 2007. gada beigās bija sarucis līdz 16,8 tūkst. vietām. Salīdzinot ar 2006. gada beigām, to skaits valstī bija samazinājies par 3,6 tūkst. vietām jeb par 17,7%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Savukārt, salīdzinot ar 2007. gada septembra beigām, brīvo darbvietu skaits valstī sarucis pat straujāk - par 4,0 tūkst. vietām jeb 19,1%, tai skaitā sabiedriskajā sektorā – par 1,1 tūkst. vietām jeb 9,6% un privātajā sektorā – par 2,9 tūkst. vietām jeb 30,7%.

Brīvo darbvietu īpatsvars valstī 2007.gada beigās samazinājies līdz 1,6%, salīdzinot ar 2,1% 2006. gada beigās un 2,0% 2007.gada septembra beigās. Sabiedriskajā sektorā tas attiecīgi bija 3,0%, 3,0% un 3,4%, bet privātajā sektorā – 0,9%, 1,6% un 1,3%.

Visvairāk gada laikā brīvās darbvietas samazinājušās apstrādes rūpniecībā – par 1,8 tūkst. vietām (par 40,1%) un tirdzniecībā – par 0,7 tūkst. vietām (par 30,9%), savukārt, neliels brīvo darbvietu pieaugums bija novērojams transporta, glabāšanas un sakaru nozarē – par 0,2 tūkst. vietām.

Otrdien Ministru kabinets atbalstīja priekšlikumu papildināt dīkstāves atbalsta regulējumu skaistumkopšanas nozarē strādājošajiem saistībā ar noteiktajiem Covid-19 drošības pasākumiem.

Atbalsta apmērs ir paredzēts no 500 līdz 1000 eiro.

Analizējot līdzšinējo situāciju ar pieteikšanos atbalstam, kā arī ņemot vērā samērā zemo aktivitāti tieši skaistumkopšanas nozarē, Finanšu ministrija (FM) sadarbībā ar nozares asociācijām sagatavoja grozījumus dīkstāves atbalsta regulējumā, jo nozarē strādājošo struktūra ir ļoti atšķirīga, proti, tās pārstāvji strādā dažādos nodokļu režīmos.

Piedāvātais risinājums paredz atbalsta par dīkstāvi piešķiršanu no 2021.gada janvāra uz laiku, kamēr ir liegums darboties skaistumkopšanas nozarei, visiem skaistumkopšanas nozarē strādājošajiem, kas nozarē bija nodarbināti 2020.gada oktobrī vai novembrī, vai decembrī.

Otrdien, 10. jūlijā, Briselē (Beļģija) notiek Eiropas Savienības (ES) Ekonomisko un finanšu jautājumu padomes (ECOFIN) kārtējā sanāksme, kurā Latviju pārstāv mūsu valsts delegācija finanšu ministra Oskara Spurdziņa vadībā. Ministru kabinets Latvijas pozīciju sanāksmē izskatāmajos jautājumos apstiprināja 9. jūlija ārkārtas sēdē.

ES Ekonomisko un finanšu jautājumu padomes 2007.gada 10. jūlija sanāksmes darba kārtībā iekļauti šādi jautājumi:

1. Par Portugāles prezidentūras darba programmu - prezentācija;

2. Par Stabilitātes un izaugsmes pakta ieviešanu;

3. Par Stabilitātes un izaugsmes paktu - Pārmērīga budžeta deficīta procedūra;

4. Par valsts finansēm EMS 2007- viedokļu apmaiņa;

5. Par Starptautiskās Grāmatvedības Standartu padomes (SGSP) pārvaldības struktūru un finansēšanu - Padomes secinājumi;

6. Par Globālās navigācijas pavadoņu sistēmu (GALILEO): finansēšanas aspekti.

Latvijas pozīcija sanāksmē izskatāmajos jautājumos:

Par Portugāles prezidentūras darba programmu - prezentācija

Valsts budžetā nav naudas jaunu iniciatīvu un vajadzību finansēšanai, uzskata Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs.

Nozīmīgs jautājums Latvijas attīstības kontekstā ir tas, vai Latvijas valsts spēs saglabāt saprātīgo budžeta politiku, kas ļāva izkļūt no krīzes, un vai valsts spēs neatgriezties pie politikas, kuras dēļ nokļuva krīzē, skaidroja centrālās bankas vadītājs.

Darbs pie nākamā gada budžeta izstrādes ir tikai pašā sākuma stadijā un vēl daudz kas var mainīties un tikt uzlabots, sacīja Rimšēvičs un uzsvēra, ka tieši tāpēc ir svarīgi jau pietiekami savlaicīgi diagnosticēt iespējamos riskus un veikt nepieciešamos soļus, lai izvairītos no riskiem.

Latvijas Bankas prezidenta vērtējumā, pēdējās tendences un publiskie izteikumi rāda, ka situācija ir gana satraucoša. Bažas rada daudzās iniciatīvas, kas prasa papildu budžeta līdzekļus, labi zinot, ka naudas un ienākumu šo solījumu finansēšanai Latvijai nav. «Tā ir rīcība, kas rada bīstamu tendenci un var īsā laika posmā sagraut visus pūliņus, kas līdz šim ieguldīti makroekonomiskās situācijas stabilizēšanā un fiskālās ilgtspējas nodrošināšanā,» brīdināja Rimšēvičs.

Globālā finanšu krīze eirozonā bija ilgāka un smagāka nekā vairumā citu attīstīto valstu. Periodā no 2011. līdz 2013. gadam, kad ASV jau atradās uz atkopšanās ceļa, eiro zona piedzīvoja atkārtotu satricinājumu – valdību parādu krīzi Dienvideiropā, ko izraisīja investoru bažas par atsevišķu dalībvalstu valdību parādu līmeni un politisko spēku nevēlēšanos to mazināt.

Atbildes reakcija, lai atjaunotu tirgus dalībnieku ticību eiro zonai un atsevišķām tās valstīm, bija starpvalstu vienošanās, kuras ietvaros dalībvalstis apņēmās stiprināt publisko finanšu regulējumu, nosakot budžeta bilances mērķus un citus fiskālās politikas noteikumus. Rezultātā ievērojami pieauga valstu skaits, kuru publiskās finanses ierobežo fiskālie noteikumi, – 2015. gadā fiskālie noteikumi bija ieviesti 18 no 19 eiro zonas valstīm un 25 no 28 Eiropas Savienības (ES) valstīm.

Lai gan fiskālie noteikumi (fiscal rules) ir plaši slavēti par to spējām ierobežot valdības iespējas dzīvot pāri saviem līdzekļiem, to ietekme uz piekoptās politikas un ekonomisko stabilitāti nav viennozīmīga. No vienas puses, skaitliski noteikumi (tādi kā budžeta bilances mērķis) mazina fiskālās politikas nenoteiktību, kam vajadzētu mazināt iedzīvotājiem tik nepatīkamo ekonomikas svārstīgumu. No otras puses, sasienot valdības rokas, tie varētu radīt arī gluži pretēju efektu - ierobežot veidus, kā ar budžeta palīdzību izlīdzināt ekonomisko ciklu (bremzēt pārkaršanu vai cīnīties ar recesiju).

Pašlaik pilnā sparā norit nākamā gada budžeta sagatavošanas process. Līdz budžeta projekta iesniegšanai Saeimā 14. oktobrī vēl ir laiks piestrādāt pie detaļām un novērst nepilnības, bet valsts finanšu plānošanā ir novērojamas vairākas pozitīvas iezīmes.

Pirmkārt, minama vēl pērn uzsāktā un šā gada pavasarī veiktā budžeta izdevumu pārskatīšana. Pirms ķerties pie jauna finansējuma meklēšanas un dalīšanas – tika veikta esošā jeb bāzes finansējuma izlietojuma efektivitātes analīze, rodot līdzekļus aktuālāku valsts vajadzību finansēšanai. Latvijas Banka jau vairākkārt norādījusi uz šādu nepieciešamību, un pozitīvi, ka t. s. bāzes izdevumu izvērtēšana beidzot ir aizsākta, turklāt iedibinot to kā pastāvīgu budžeta veidošanas procedūru.

Vajadzību pārskatīšana ir arī labs precedents tam, ka par gadskārtējo budžetu sākam domāt laikus. Meklējumi pēc ielāpiem, ar ko aizlāpīt iepriekš sazīmētās vajadzības, nenovēršami noved pie neilgtspējīgu lēmumu pieņemšanas. Prātīgs saimnieks vajadzības ierobežo pieejamo līdzekļu ietvaros, nepieciešamības gadījumā, atsakoties no mazāk degošiem tēriņiem. Esošo izdevumu pārskatīšana parādīja, ka šāda pieeja var nest augļus un liels uzsvars liekams uz šīs procedūras iestrādāšanos un uzlabošanos. Jo tomēr diez vai atrastie ~60 milj. eiro, kas ir mazāk nekā 1% no budžeta, ir maksimālā summa, ko varētu atrast visās gadu gaitā uzkrātajās izdevumu pozīcijās. Darbs šajā virzienā jāturpina!

Ar 2011. gadu Latvija plāno ieviest valsts oficiālo elektronisko publikāciju, piešķirot tai juridiski saistošu oficiālās publikācijas statusu. Turklāt visa valsts oficiālā informācija tiks publicēta vienotā interneta vietnē, kurā būs pieejami likumi, Ministru kabineta (MK) noteikumi, valsts sludinājumi u.c. iedzīvotājiem saistoša informācija. Valsts gādās arī par informācijas sistematizāciju. Šādu risinājumu piedāvā dokumenta projekts «Valsts oficiālo elektronisko publikāciju pieejamības veicināšanas koncepcija». Kāds ir sabiedrības ieguvums? Oficiālā e-publikācija būtiski uzlabo valsts informācijas pieejamības jautājumu un ar jauno tiesisko statusu garantē e-vidē sniegtās informācijas ticamību, drošumu un izmantošanas iespēju. Svarīgs faktors – vienuviet publicēta informācija ir lietotājam (sabiedrībai) ērts un draudzīgs valsts pakalpojums.

Koncepcijas gala variants sakņojas vairākus gadus ilgā diskusijā par oficiālās publikācijas formu, saturu un ceļu pie iedzīvotājiem. Paralēli diskutētais problēmjautājums – kas par ko maksā šobrīd un nākotnē. Lai rastu sabiedrības vajadzībām un valsts interesēm atbilstošāko risinājumu, dokumentā izvērtētas iespējamās alternatīvas. Tajā arī secināts: nav pieļaujami, ka valsts oficiālo informāciju iedzīvotājiem sniegtu par maksu, jo nedrīkst rasties situācija, ka cilvēkam ir pienākums zināt ārējos normatīvos aktus, bet to zināšana ir atkarīga no viņa materiālā stāvokļa (ja nav naudas, nevar īstenot savas tiesības, jo tās nezina). Visiem indivīdiem ir jānodrošina vienāda oficiālo publikāciju pieejamība neatkarīgi no mantiskā stāvokļa, turklāt oficiālajai informācijai jābūt skaidrai un saprotamai ikvienam. Lai to nodrošinātu, konceptuāli jāatrisina jautājums par oficiālās e-publikācijas finansēšanas modeli. Koncepcijas projektā analizēti divi varbūtējie mehānismi: pārejas laikā saglabāts pašreizējais finansēšanas modelis, kad Latvijas Vēstneša maksas pakalpojumi sedz izmaksas arī par tiesību aktu publikācijām vai arī valsts budžets dotē tiesību aktu publicēšanu.