Būvkompāniju «Skonto» un LNK dibinātāju dēli - Rihards Rāvis un Vadims Milovs - pagājušajā nedēļā reģistrējuši jaunus uzņēmumus - SIA «Skonto Group» un SIA «LNK Solutions», liecina «Lursoft» informācija.

Jaundibinātās «Skonto Group» pamatkapitāls ir 10 000 eiro, un tās vienīgais īpašnieks ir «Skonto» dibinātāja un vadītāja Gunta Rāvja dēls Rihards Rāvis. Vienlaikus «Skonto Group» valdē iecelts Raimonds Freimanis, Edgars Godmanis un Dmitrijs Soldatenko.

Uzņēmuma juridiskā adrese ir Emiļa Melngaiļa iela 1A, Rīgā, kur reģistrēti arī citi «Skonto» grupas uzņēmumi. «Skonto Group» ierakstīta komercreģistrā otrdien, 24.septembrī.

Rihards Rāvis šobrīd ir patiesais labuma guvējs kopumā 74 uzņēmumiem.

Savukārt Milovs, kurš ir LNK grupas dibinātāja Aleksandra Milova dēls, reģistrējis uzņēmumu «LNK Solutions». Kompānija pamatkapitāls ir 5000 eiro, un Milovs ir tās vienīgais īpašnieks un arī vienīgais valdes loceklis.

Holdings LNK Group, kas ir viens no lielākajiem ražošanas holdingiem Latvijā, nodibina jaunu uzņēmumu sabiedrību ar ierobežotu atbildību LNK PROPERTIES.

Jaundibinātā uzņēmuma SIA LNK PROPERTIES pamatkapitāls ir vairāk nekā 16 milj. eiro un vienīgais akcionārs ir SIA LNK (Latvijas Novitātes Komplekss).

Uzņēmums SIA LNK PROPERTIES apvieno 12 meitas uzņēmumus komerciālo un dzīvojamo nekustamo īpašumu jomā kā SIA Alojas Biznesa Centrs (ABC), SIA Baltijas Industriālais Parks (BIP), SIA Dārzciema Biroji; SIA LNK CENTRE un citus holdingā LNK Group ietilpstošos nekustamo īpašumu attīstītājus. Tā stratēģiskais mērķis ir veicināt viena no holdinga LNK Group galvenajiem darbības virzieniem - nekustamo īpašumu attīstību.

«Līdz šim holdinga LNK Group nekustamo īpašumu attīstību nodrošināja struktūrvienība LNK Properties, kura tika dibināta 2000. gadā un tās pārziņā bija visi komerciālie un dzīvojamie objekti Rīgā un Jūrmalā, savukārt jaundibinātais uzņēmums SIA LNK PROPERTIES ir juridiskā persona, kas pārņem zīmola LNK Properties funkcijas un kā meitas uzņēmumus zem sevis apvienos aktīvos nekustamo īpašumu attīstītājus un pārvaldītājus,» skaidro jaundibinātā uzņēmuma valdes loceklis Artjoms Milovs. «Mūsu mērķis ir zem viena «jumta» apvienot un veiksmīgāk strukturēt nozīmīgāko holdingā LNK Group ietilpstošo komerciālo un dzīvojamo nekustamo īpašumu objektu darbību,» turpina Artjoms Milovs.

Veicot holdingā "LNK Group" ietilpstošā būvniecības uzņēmuma AS "LNK Industries" reorganizāciju, plānots izveidot divus jaunus uzņēmumus - SIA "Technorent Group" un SIA "BLP SPV", liecina paziņojums oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

Paziņojumā teikts, ka "LNK Industries" akcionāri februāra sākumā pieņēmuši lēmumu par "LNK Industries" reorganizāciju. Reorganizācija tiks veikta nodalīšanas ceļā, kā rezultātā tiks dibinātas divas jaunas sabiedrības ar ierobežotu atbildību - "Technorent Group" un "BLP SPV", kurām tiks nodota daļa no "LNK Industries" aktīviem un pasīviem. Pēc reorganizācijas procesa "LNK Industries" turpinās pastāvēt.

"LNK Industries" pārstāvji aģentūrai LETA paskaidroja, ka uzņēmuma reorganizācijas mērķis ir koncentrēt savus resursus būvniecības jomā - civilo un infrastruktūras objektu, hidrotehnisko būvju un ražošanas objektu realizācijā.

Reorganizācija nostiprinās "LNK Industries" būvniecības sadaļu, nodalot ar būvniecību tieši nesaistītus darbības virzienus atsevišķos uzņēmumos, kas sniegs pakalpojumus arī citām kompānijām, skaidroja "LNK Industries" pārstāvji. Līdzšinējā uzņēmuma darbība, kas saistīta ar būvniecības tehnikas nomu turpmāk būs uzņēmumu SIA "Technorent Group" un SIA "BLP SPV" pārziņā.

Turpinoties tā dēvētās būvnieku lietas, kurā Konkurences padome (KP) sodījusi 10 būvniekus par dalību kartelī, izskatīšanai Administratīvajā tiesā, klajā nāk jauni fakti un blaknes, kas saistīti gan ar tiesas procesu, gan ar pašu lēmumu, iespējamajiem pārkāpumiem un neatbilstībām.

Šobrīd, faktiski jau ir skaidrs, ka būvnieku lieta Latvijas Universitātei (LU) radīs apmēram 1,7 miljonu zaudējumus, liecina tiesas materiāli.

Jau iepriekš ir izskanējis viena no būvniekiem "Velves" īpašnieka “MN Holding” no Konkurences padomes atšķirīgs viedoklis par "Velves" izlīguma slēgšanas ar KP apstākļiem. Atgādinājumam, "Velve" ir viens no būvniekiem, kura darbībās padome konstatēja karteli, bet kurš pamanījās pašā pēdējā brīdī ielēkt vilciena pēdējā vagonā - noslēgt ar padomi izlīgumu un tāpēc tam bija jāmaksā mazāks naudas sods kā arī tas izvairījās no lieguma piedalīties publiskajos iepirkumos. Kamēr padome to pamato ar Velves iesniegtajiem papildus pierādījumiem, pati Velve apgalvo, ka nekādus papildus pierādījumu nav sniegusi. Uz šīm padomes un "Velves" īpašnieka pretrunām par vieniem un tiem pašiem apstākļiem lietā tiesai norāda arī lietas dalībnieki, uzskatot par pretrunīgiem.

Būvfirma SIA "Latvijas tilti" mainījusi īpašnieku un nosaukumu uz "LT betons", liecina "Firmas.lv" informācija.

Vienlaikus divas dienas - 25. un 26.aprīlī - "Latvijas tiltu" jaunais nosaukums bija "LT bekons", bet uzņēmuma pārstāvji skaidroja, ka tas saistīts ar Uzņēmumu reģistra pieļautu kļūdu.

Līdz šim kompānijas vienīgā īpašniece bija SIA "LNK (Latvijas Novitātes Komplekss)", bet par jauno īpašnieku kļuvusi SIA "LT Piling", kurā 85% kapitāldaļu pieder Aleksejam Bakanovam, bet 15% - holdingā "LNK Group" ietilpstošajai AS "LNK Industries".

"LNK Group" pārstāvji skaidroja, ka "LNK Group" saņēma piedāvājumu no "LT Piling" iegādāties uzņēmumu, tāpēc notika īpašnieku maiņa. Uzņēmuma "Latvijas tilti" darbības profils ir dzelzsbetona un betona konstrukciju ražošana, savukārt "LT Piling" specializējas pāļu urbšanā un dzīšanā.

LNK Group par 10,516 milj. eiro iegādājusies likvidējamās Lietuvas bankas Snoras ēku Rīgā, Jāņa Daliņa ielā

No šā brīža ēka J. Daliņa ielā 15 būs zināma kā LNK Centre – par A klases biroju ēkas īpašnieku trešajā pārdošanas kārtā kļuvis SIA LNK (Latvijas Novitātes Komplekss) dibinātais uzņēmums SIA JD 15, DB stāsta starptautiskajā nekustamā īpašuma kompānijā Colliers International (Colliers). Kompānijā prognozē, ka tuvāko LNK Centre ēkas attīstības plānu realizācija sniegs jaunas iespējas nekustamā īpašuma tirgū. Iepriekš ēkā atradās a/s Latvijas krājbanka centrālais birojs.

5000 tirgum

LNK Centre biroju ēka jau tagad ir ļoti labā stāvoklī un atrodas pilsētas centra rajonā, kas strauji attīstās un kļūs par Rīgas biznesa centru, uzsver Colliers. LNK Group plāno investēt biroju centra attīstībā un ēkas telpu uzlabošanā, lai tās pilnībā atbilstu A klases biroju standartiem.

21,3 milj. eiro – ar šādu summu diviem gadiem, kamēr tiks rekonstruēts Salu tilts, rēķinājās Rīgas dome. Konkursa rezultāti nesa pārsteigumu – pilnsabiedrība LNK Industries Group apņēmusies darbu paveikt par 8,74 milj. eiro, kas ir gandrīz 2,5 reizes mazāka summa.

Tā ir tirgus cena, līdzīgas piedāvāja arī citi konkursa pretendenti – īss ir uzņēmuma vadības komentārs uz DB jautājumu, kādēļ piedāvātā cena ir tik zema. Plašākus komentārus uzņēmums gatavs sniegt pēc līguma parakstīšanas ar pašvaldību. Kad tas varētu notikt, vēl ir pāragri spriest, jo pārējiem pretendentiem vēl līdz jūnija sākumam ir iespējams konkursa rezultātus apstrīdēt. Rīgas domes Satiksmes departamentā gan cer, ka tas nenotiks, jo pašvaldība negrib vilcināties ar būvdarbu sākšanu. Jāatgādina, ka ieilga jau pats konkurss, kas februārī tika pārtraukts un izsludināts atkārtoti.

Mēģina nodrošināties

Uzņēmums "LNK Group" pagarinās pusdienu piegādi līdz ārkārtas stāvokļa beigām, arī turpmāk nodrošinot pusdienu maltītes Rīgas Austrumu Klīniskās Universitātes slimnīcas stacionāra "Latvijas Infektoloģijas centra" (LIC) mediķiem, kuri turpina strādāt paaugstinātas slodzes apstākļos, informē uzņēmumā.

Kopš 20. marta LIC mediķiem ir piegādātas jau gandrīz 4000 maltītes, kas ir vairāk nekā 120 siltu pusdienu komplektu katru dienu. Lai gan sākotnēji tika plānots pusdienas no uzņēmuma "Vairāk Saules" nodrošināt līdz 19. aprīlim, arī turpmāk līdz ārkārtas stāvokļa beigām 12. maijam piegādātas tiks vēl 3000 pusdienu maltītes.

"Tādu atbalstu saņemam pirmo reizi. Protams, garda maltīte ir nozīmīgs enerģijas avots šajā smagajā laikā, tomēr vēl daudz nozīmīgāka ir pozitīva sabiedrības attieksme un sabiedrības atbalsts," teic LIC galvenā ārste, profesore Baiba Rozentāle.

Holdings "LNK Group" pašlaik īsteno četras dažādas palīdzības programmas. Paralēli LIC mediķu nodrošināšanai ar pusdienā, uzņēmums sniedz atbalstu Bērnu klīniskās universitātes slimnīcai, 75 000 medicīnas masku iegādē. Pirmā masku piegāde no Vācijas 15 000 vienību apmērā jau ir veikta.

Ekspluatācijā nodots četru dzīvojamo māju komplekss Jūrmalā Jasmine Garden, kurā investēti 7 miljoni eiro, informē LNK Group sabiedrisko attiecību un mārketinga projektu vadītāja Inga Domka.

Projekta attīstītājs ir holdingā LNK Group ietilpstošais uzņēmums LNK Properties, projekta autors arhitektu birojs AB3D - Juris Mitenbergs, ģenerāluzņēmējs SIA Merks.

Projekta Jasmine Garden attīstītājs holdingā LNK Group ietilpstošais uzņēmums LNK Properties projektā investēja 7 miljonus eiro, no kuriem 3,2 miljoni eiro ir bankas Citadele kredīts.

65% dzīvokļu jau ir pārdoti, to pircēji ir ne vien vietējie iedzīvotāji, bet arī ārvalstu pilsoņi, atklāj uzņēmuma LNK Properties valdes locekle Aleksandra Strode.

Katrā ēkā ir attiecīgi 9 vai 15 dzīvokļi, kas rada tā dēvētās kluba mājas sajūtu. To platība ir no 42 līdz 100 m2, pieejami ar pilnu apdari un aprīkotām virtuvēm. Iespējams izvēlēties trīs dažādus interjera dizainus.

Turpinot pilnveidot holdinga pārvaldi, augustā darbu LNK Group padomē uzsācis Valdis Siksnis, liecina medijiem sniegtā informācija.

Jaunā padomes locekļa kompetence būs LNK Group korporatīvās pārvaldības un stratēģiskās attīstības jautājumi. Viņa pieredze finanšu sektorā palīdzēs efektivizēt holdinga LNK Group finanšu līdzekļu izmantošanu, kā arī to piesaisti, realizējot daudzmiljonu infrastruktūras celtniecības projektus Latvijā un ārzemēs.

LNK Group padomes pilnveidošana veicināšot visu holdingā ietilpstošo uzņēmumu efektivitāti. V. Siksnis norāda, ka holdinga LNK Group uzņēmumi Latvijā ir vieni no straujāk augošajiem savā nozarē. Tos raksturo ne vien sekmīgs darbs Latvijas tirgū, bet arī augsts eksporta potenciāls mūsu uzņēmumiem jau ierastajos Eiropas, Skandināvijas tirgos un arī salīdzinoši eksotiskajās Āzijas valstīs.

LNK Group holdingā ietilpstošā aviācijas uzņēmuma LNK Aerospace ietvaros sāk darboties jauna apakšvienība AviaTechService. Uzņēmumam LNK Aerospace ir pieredze aviācijas tehnikas aprēķinu un izmēģinājumu nozarē. Tāpat uzņēmums AviaTechService piedāvās MRO (Maintenance, repair and overhaul) pakalpojumus, civilo gaisa kuģu tehnisko apkalpošanu un remontu, informēja uzņēmumā.

Pirms pāris dienām, lai veiktu tehnisko apkalpošanu, Rīgā ieradies pirmais gaisa kuģis SSJ-100. Gaisa kuģa tehnisko apkalpošanu uzņēmums AviaTechService plāno pabeigt 25 – 27 dienu laikā. Lai pārraudzītu SSJ-100 pamata tehniskās apkalpošanas darbu gaitu, piektdien vienas dienas vizītē uzņēmumu apmeklējis arī Apvienotās aviobūvnieku korporācijas prezidents, Krievijas Zinātņu akadēmijas akadēmiķis Mihails Pogosjans.

AviaTechService darbiniekiem ir sertifikāti, kas nepieciešami dažādu tipu gaisa kuģu apkalpošanai (Boeing, Airbus, Bombardier).

LNK Aerospace ir četru Latvijas holdinga LNK Group uzņēmumu (AVIATEST, Centre Composite, AviaTechService un AviaTech Bureau) apvienība. Holdings LNK Group dibināts 1988. gadā. Tajā ietilpst 18 uzņēmumi, kas darbojas trīs

Saeima 2019.gada 23.janvārī ar 61 balsi apstiprināja jauno valdības sastāvu.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš.

Kariņš dzimis 1964.gadā ASV, precējies un ir četru bērnu tēvs.

Kariņam ir augstākā izglītība - 1988.gadā viņš beidzis Pensilvānijas Universitāti ASV, iegūstot humanitāro zinātņu bakalaura grādu ar specialitāti lingvistikā. 1996.gadā viņš absolvējis Pensilvānijas Universitāti, kļūstot par filozofijas doktoru ar specialitāti lingvistikā.

Kariņš nekandidēja 13.Saeimas vēlēšanās. Tomēr pēc diviem neveiksmīgiem mēģinājumiem uzticēt veidot valdību Jaunās konservatīvās partijas līderim Jānim Bordānam un partijas «KPV.LV» premjera amata kandidātam Aldim Gobzemam, Valsts prezidents Raimonds Vējonis jaunā Ministru kabineta veidošanu uzticēja partiju apvienības «Jaunā Vienotība» virzītajam premjera amata kandidātam Kariņam.

Nozarei jāgatavojas pārmaiņām un pieprasījuma kritumam pašmāju tirgū, kurš dažos segmentos tiek novērots jau pašlaik, bet nākotnē skars arī infrastruktūras projektu īstenotājus

To intervijā DB stāsta AS LNK Group padomes priekšsēdētājs Aleksandrs Milovs. Viņaprāt, beidzoties ES struktūrfondu naudas plūsmai, saruks būvniecības pieprasījums ne tikai Latvijā, bet arī citviet mūsu valsts kompāniju jau apgūtajos tirgos, tādējādi pieaugs celtnieku konkurence, kurā izdzīvos tikai apsviedīgākie un daudzprofilu kompānijas, kas darbojas eksporta tirgos.

Fragments no intervijas:

Kāda ir dzīvojamo māju būvniecības diagnoze, ja Latvijā iedzīvotāju skaits turpina sarukt, termiņuzturēšanās atļauju saņēmēji apmaiņā pret investīcijām arī pieklusuši?

Nevar noliegt, ka dzīvojamo ēku būvniecībā ir iestājies savdabīgs panīkums. Tas nenozīmē to, ka nebūvē nevienu jaunu māju, bet gan to, ka šis segments ir būtiski sarucis. Sarežģītajos ģeopolitiskajos apstākļos pašlaik neredzu, ka situācija varētu radikāli mainīties. Nevar noliegt, ka dzīvojamo māju segmentā pieprasījumu iepriekšējos gados radīja trešo valstu iedzīvotāji, kuri, investējot Latvijā reģistrētajos uzņēmumos vai iegādājoties nekustamo īpašumu par noteiktu summu, vai arī ieguldot banku subordinētajā kapitālā, saņēma termiņuzturēšanās atļauju. Rezultātā – dzīvojamo ēku būvniecību silda tikai vietējais pieprasījums, kas ir salīdzinoši neliels, un pašlaik neredzu nekādus priekšnosacījumus pieprasījuma pieaugumam. Salīdzinājumā – padomju laikos Rīgā ik gadu ekspluatācijā tika nodoti aptuveni 10 tūkst. dzīvokļu, bet pašlaik tas šķiet fantastisks daudzums.

Holdingā LNK Group, kas ir viens no lielākajiem ražošanas holdingiem Latvijā, ietilpstošais uzņēmums akciju sabiedrība LATVIJAS TILTI reģistrē meitas uzņēmumu sabiedrību ar ierobežotu atbildību LT Piling. Jaundibinātā uzņēmuma SIA LT Piling pamatdarbība ir pāļu pamatu izbūve Baltijas valstīs, informēja pārstāve Inga Domka.

SIA LT Piling rīcībā ir Vācijas koncerna Bauer pārvietojamās urbšanas mašīnas.

SIA LT Piling turpmāk ietilps holdinga LNK Group celtniecības un ražošanas uzņēmumu grupā LNK Industries.

Līdz šim brīdim pāļu pamatu izbūves tehnoloģijas ir pielietotas šādos uzņēmumu grupas LNK Industries projektos: beramkravu terminālis Riga Bulk Terminal, minerālmēslu pārkraušanas un noliktavu korpuss Riga Fertilizer Terminal, daudzfunkcionāls pasažieru un kravas terminālis Klaipēdā, Ventspils brīvostas 12. piestātne, kā arī RTU laboratoriju korpusa un Zinātniskās bibliotēkas rekonstrukcija un būvniecība u.c.

Holdings LNK Group ir dibināts 1988. gadā. Tajā ietilpst 18 uzņēmumi, kas darbojas trīs galvenajos virzienos: būvniecībā un ražošanā (LNK Industries), aviācijas tehnikas aprēķinos, testēšanā un apkopē (LNK Aerospace) un nekustamo īpašumu attīstībā (LNK Properties).

Baltic Horizon Fund iegādājas LNK Centre biroju ēku Rīgā, liecina tā izplatītā informācija.

Igaunijā reģistrētais slēgta tipa ieguldījumu fonds Baltic Horizon Fund 4. jūlijā parakstījis pirkuma līgumu par LNK Centre iegādi Rīgā. Līgums slēgts ar SIA LNK Properties and SIA FIN.LV.

Iegādes cena ir apmēram 17 miljoni eiro.

Sagaidāms, ka darījums noslēgsies viena mēneša laikā.

LNK Centre ir A klases biroju ēka ar nomas platību 7455 kvadrātmetru apmērā. Īpašums atrodas Skanstes rajonā. Tas ir pilnībā iznomāts pieciem nomniekiem, no kuriem Exigen Services un LNK Grupa aizņem apmēram 90% no nomātās platības.

Darījums paredz, ka LNK Grupa pagarinās nomas līgumu uz desmit gadiem.

Aģentūras LETA arhīvs liecina, ka 2015.gada septembrī likvidējamās AS Latvijas Krājbanka bijušo centrālo ēku Rīgā, Jāņa Daliņa ielā 15, par 10 516 200 eiro iegādājies holdinga LNK Group dibinātais uzņēmums SIA JD 15 un no tā brīža ēku pārdēvēja par LNK Centre.

LNK Industries Group, kurā ietilpst AS LNK Industries un AS Latvijas Tilti, parakstījušas līgumu ar Ventspils brīvostas pārvaldi par Ventspils brīvostas pārvaldes kuģu stāvēšanas piestātnes rekonstrukciju, informē LNK Group sabiedrisko attiecību un mārketinga projektu vadītāja Inga Domka.

Līgumsumma ir 2 290 000 eiro bez pievienotās vērtības nodokļa.

Rekonstrukcijas projekts paredz gan esošās piestātnes aprīkojuma, virsbūves un aizbēruma demontāžu, izbūvi, betonēšanu, gan arī jaunu inženierkomunikāciju izbūvi, kā arī kuģu stāvēšanas piestātnei piegulošās teritorijas labiekārtošanu. Darbus paredzēts pabeigt septiņu mēnešu laikā no būvatļaujas saņemšanas brīža.

AS LNK Industries valdes loceklis Jevgenijs Locovs norāda, ka uzņēmums jau īstenojis vairākus liela mēroga un apjoma būvniecības un infrastruktūras attīstības projektus ostās, piemēram, daudzfunkcionālo, pasažieru un kravu termināļu būvniecību Rīgas brīvostā, Klaipēdas brīvostā, Ventspils brīvostā un citus.

Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB) 10.jūnijā apturējis Rīgas domes Satiksmes departamenta iepirkuma konkursu par Salu tilta kompleksa otrās kārtas pārbūvi, liecina IUB mājaslapā publicētā informācija. Pēc tam minētā iepirkuma konkursa nolikums grozīts un pagarināts arī piedāvājumu iesniegšanas termiņš - tagad pretendenti var pieteikties līdz 27.jūnijam.

IUB iesniegumu izskatīšanas komisija 2.jūnijā atklātā sēdē izskatīja AS BMGS iesniegumu, kurā minēts, ka BMGS skatījumā iepirkumu konkursa nolikumā būvdarbu vadītājam izvirzītās pieredzes prasības nav objektīvi pamatotas, tādējādi ir pieļauti iepirkuma procedūras pārkāpumi, kurus, pēc sūdzības iesniedzēju domām, ir nepieciešams novērst.

Satiksmes departaments konkursa nolikumā iekļāvis prasību, ka konkursa dalībnieka rīcībā jābūt galvenajam atbildīgajam būvdarbu vadītājam, kurš būtu atbildīgs par iepirkuma priekšmetā paredzēto būvdarbu vadīšanu un ar pieredzi autosatiksmes dzelzsbetona tilta, satiksmes pārvada, viadukta vai estakādes izbūves, pārbūves vai atjaunošanas būvdarbu vadīšanā kā atbildīgajam būvdarbu vadītājam pēdējo piecu gadu laikā vienā objektā. Turklāt šim objektam, ar kuru saistībā tiek prasīta būvdarbu vadītāja pieredze, ir jāatbilst šādām prasībām: «Vienā objektā (viena līguma ietvaros) ir veikta 2 (divu) Būvju ar kopējo 2 garumu 400 metru izbūve, pārbūve vai atjaunošana un vienas no šīm Būvēm viena laiduma garums ir vismaz 24 metri.»

Valsts augstskolas dažādām komercbankām un Valsts kasei ir parādā 35,7 miljonus eiro, tomēr ir izveidoti arī uzkrājumi, kas daļai pat pārsniedz parādu summu, vēsta Latvijas Avīze.

Valsts kases dati uz pērnā gada decembri liecina, ka lielākās kredītsaistības patlaban ir Rīgas Tehniskajai universitātei (RTU) - 22,88 miljoni eiro, savukārt tās uzkrājums ir 15,18 miljoni eiro. Salīdzinoši otras lielākās kredītsaistības ir Daugavpils Universitātei - tās gan nepārsniedz 6,12 miljons eiro. Universitāte arī izveidojusi 2,58 miljonu eiro lielu uzkrājumu.

Tad seko Latvijas Universitāte (LU) ar 5,81 miljonu eiro lielām kredītsaistībām, savukārt tās uzkrājums ir 12 miljoni eiro. Ceturtās lielākās kredītsaistības ir Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijai - 3,36 miljoni eiro.

1,9 miljonu eiro lielas kredītsaistības ir Latvijas Lauksaimniecības universitātei (LLU), tomēr tai ir 6,93 miljonu eiro liels uzkrājums. Kredītus vairāku tūkstošu eiro apmērā ņēmušas Liepājas Universitāte, Latvijas Kultūras akadēmija, Latvijas Mākslas akadēmija un Vidzemes augstskola.

Tehnoloģiskās pārmaiņas, globalizācija un demogrāfija – tie ir trīs galvenie faktori, kas strauji maina darba tirgu visā pasaulē.

Karjeras speciālisti prognozē, ka tuvāko piecu gadu laikā vien automatizācijas un tehnoloģisko attīstību dēļ izzudīs tūkstošiem amatu. Informācijas tehnoloģiju jeb IT nozare tradicionāli tiek uzskatīta par vienu no perspektīvākajām, taču jau tagad skaidrs, ka ar labām programmēšanas prasmēm vien nav gana, un darba devēji no IT speciālistiem sagaida vairāk.

Jau otro gadu studentus uzņem Baltijas IT līderu izcilības bakalaura studiju programma "Datorzinātne un organizāciju tehnoloģijas", kas topošajiem IT jomas speciālistiem IT, biznesa un vadības zinībās nodrošina pasaules līmeņa izglītību tepat Rīgā. Programmu kopīgi īsteno divas Latvijas universitātes – Rīgas Tehniskā universitāte (RTU) un Latvijas Universitāte (LU) - un Bufalo Universitāte Ņujorkas štatā (BU). Studiju programmu "Datorzinātne un organizāciju tehnoloģijas" koordinē RTU Rīgas Biznesa skola (RBS).

Uzņēmums LNK Properties ir iegādājies ēkas, kas tiks rekonstruētas un pārtaps par B klases biroju centru ar nosaukumu Valdemāra Biroji. Kopējās projekta investīcijas, ieskaitot ēku kompleksa iegādi, mērojamas vismaz 6 000 000 EUR apmērā.

Valdemāra Biroji atrodas Rīgas centrā Krišjāņa Valdemāra ielā 118 un to kopējā platība veido 7000 m2. Biroju ēku komplekss sastāv no divām 3-stāvu un 7-stāvu ēkām. Renovācijas darbus plānots veikt gan ēku iekšpusē un ārpusē, gan teritorijas labiekārtošanā, izveidojot divas plašas autostāvvietas (150 automašīnu vietām). Nomniekiem biroju telpas Valdemāra Biroji ir pieejamas jau tagad un daļa no tām šobrīd tiek iznomātas. Biroju kompleksa pirmajā stāvā telpas ir piemērotas arī veikalu vajadzībām. Telpu platība nomai ir, sākot no 15 m2 līdz 2000 m2.

Ēku rekonstrukcijas darbus plānots uzsākt 2017. gadā un pabeigt 2018. gadā. Nomnieku atrašanās birojā netiks traucēta. Rekonstrukcijas gaitā tiks veikta ne tikai telpu un teritorijas labiekārtošana, bet arī ēku tehniskā stāvokļa uzlabošanas un pilnveidošanas darbi.

Ekspluatācijā nodots renovētais tiltu pār Daugavu Jēkabpilī, informē renovācijas darbu veicēji – pilnsabiedrība LNK Industries Group.

Tilta, kas pēdējo reizi tika remontēts 1995. gadā, renovācija tika veikta posmā no Kurzemes ielas līdz Vienības ielai. Pilnsabiedrības LNK Industries Group pārziņā bija brauktuves un ietves seguma maiņa, tilta balstu remonts, laiduma konstrukcijas remonts, margu, barjeru un apgaismes stabu demontāža un jaunu uzstādīšana, notekcauruļu maiņa un tilta daļu krāsošanas darbi.

AS LNK Industries valdes loceklis Jevgenijs Locovs uzsver, ka «remontdarbu rezultātā tika apturēta tilta tehniskā stāvokļa pasliktināšanās, novērsti ekspluatācijas laikā radušies defekti un bojājumi, kā arī nodrošināta būves ilgmūžība vēl vismaz 30-40 gadus.»

Uzņēmums LNK Properties, kas ietilpst LNK Group, iegādājas ēkas, kas turpmāk tiks rekonstruētas un pārtaps par B klases birojiem ar nosaukumu Kalnciema Biroji.

Kalnciema Biroji atrodas Pārdaugavā, Kauguru ielā 2A pretī viesnīcai Elefant un to kopējā platība ir 4000 m2. Biroju ēku komplekss Kalnciema Biroji sastāv no divām ēkām – 3-stāvu un 4-stāvu. Renovācijas darbi tiek plānoti gan ēku iekšpusē un ārpusē, gan teritorijas labiekārtošanā.

Projektā plānots investēt ap 1 500 000 EUR.

Ēku renovācijas darbus plānots uzsākt šā gada laikā un pabeigt nākamgad. LNK Properties jau esot līdzšinējā pieredze ēku renovācijā, tādēļ renovācijas laikā nomnieku atrašanās birojā netiks traucēta.

Uzņēmums LNK Properties apvieno 15 objektus dzīvojamo un komerciālo nekustamo īpašumu jomā, piemēram, Alojas Biznesa Centrs (ABC), Mūkusalas Biroji, Baltijas Industriālais Parks (BIP), Dārzciema Biroji un LNK CENTRE. Tā stratēģiskais mērķis ir veicināt viena no holdinga LNK Group galvenajiem darbības virzieniem - nekustamo īpašumu attīstību.

Latvijas augstākās izglītības un pētniecības iestādes ar Eiropas Savienības (ES) fondu atbalstu īstenos pasākumus to institucionālās kapacitātes stiprināšanai, kā arī uzlabos studiju vidi, lai palielinātu modernizēto studiju programmu skaitu zinātnes, tehnoloģijas, inženierzinātnes un matemātikas (STEM) jomā.

Abu programmu ietvaros pašreiz pieejamais Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) finansējums ir vairāk nekā 135 miljoni eiro.

Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) ir izsludinājusi projektu iesniegšanu divās ES fondu programmās, nosūtot uzaicinājumus augstskolām un pētniecības organizācijām sagatavot un iesniegt projektus. Projekti jāiesniedz CFLA līdz 15. jūnijam.

Programmā pētniecības organizāciju kapacitātes stiprināšanai ar ES fondu atbalstu paredzēts attīstīt pētniecības infrastruktūru – būvēt jaunas ēkas, veikt ēku atjaunošanu vai pārbūvi, kā arī konsolidēt zinātniskās institūcijas, veicinot to attīstības stratēģijā noteikto virzienu attīstību, lai uzlabotu zinātnisko kapacitāti un konkurētspēju, virzītu pētniecību atbilstoši tautsaimniecības vajadzībām un komercializētu tās rezultātus. Paredzēts, ka ERAF atbalstu sniedz projektiem, kas sekmē Latvijas viedās specializācijas stratēģijā noteikto tautsaimniecības transformācijas virzienu un specializācijas jomu attīstību.

Pasaules universitāšu reitingā "Times Higher Education World University Rankings 2025" iekļuvušās Latvijas augstākās izglītības iestādes nav novērtētas augstāk par 1001.vietu, liecina reitinga dati.

Reitingā Rīgas Tehniskā universitāte (RTU) un Latvijas Universitāte (LU) dala 1001.-1200.vietu. Tikmēr Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte (LBTU) un Rīgas Stradiņa universitāte (RSU) novērtētas zemāk par 1501.vietu. Šādas pozīcijas Latvijas augstskolas ieņēma arī gadu iepriekš.

Visaugstāk novērtēts RSU un RTU sniegums kategorijā "Starptautiskā perspektīva", šajā kategorijā saņemot attiecīgi 65,4 un 63,3 punktus. Savukārt LU ar 54 punktiem visaugstāk novērtēta kategorijā, kur vērtē nozares ienākumus un patentus.

Lai gan kategorijā par pētniecības kvalitāti visas četras Latvijas augstskolas saņēma mazāk par 50 punktiem, novērojams to snieguma uzlabojums. Visaugstāk šajā kategorijā novērtēta LU ar 45 punktiem jeb par 4,7 punktiem vairāk. Arī RSU sniegums uzlabojies par 4,7 punktiem, un augstskola šogad saņēma 31 punktu. RTU sniegums uzlabojās par 0,9 punktiem - tā novērtēta ar 32,9 punktiem. Tikmēr LBTU saņēma 16,6 punktus, kas ir par 0,8 punktiem vairāk nekā gadu iepriekš.

Lielākajā starptautiskajā augstskolu reitingā U-Multirank 2016. gadā iekļautas 13 Latvijas augstskolas, informē Izglītības un zinātnes ministrija.

Reitingā iekļauta Latvijas Universitāte, Rīgas Tehniskā Universitāte, Rīgas Stradiņa universitāte, Daugavpils Universitāte, J.Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija, Latvijas Lauksaimniecības universitāte, Banku augstskola, Liepājas Universitāte, Rīgas Starptautiskā ekonomikas un biznesa administrācijas augstskola, Rīgas Juridiskā augstskola, Biznesa augstskola Turība, Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola, Transporta un sakaru institūts.

U-Multirank ir rīks, kas salīdzina augstskolu un koledžu rezultātus, ietverot informāciju par vairāk nekā 1300 augstākās izglītības iestādēm 90 pasaules valstīs. Reitings ir ērts lietotājiem un sniedz iespēju ikvienam esošajam un topošajam studentam interaktīvā veidā pašam salīdzināt augstskolas pēc konkrētiem kritērijiem. U-Multirank ir daudzdimensionāla pieeja ar vairāk nekā 30 kritērijiem, kuros augstskolas tiek vērtētas skalā no A (augstākais vērtējums) līdz E (zemākais). Vērtēšana ietver daudzus augstākās izglītības aspektus - pētniecību, docēšanu, starptautisko ievirzi un citus.