Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) padomes priekšsēdētāja jeb prezidenta amatā uz trešo termiņu ceturtdien tika ievēlēts Aigars Rostovskis.

Par viņu kopumā tika atdotas 408 no 475 par derīgām atzītajām LTRK biedru balsīm. Par otru kandidātu - SIA "RCG-Lighthouse" padomes locekli, LTRK biedru Kārli Šēnhofu (LRA) atdotas 67 balsis.

Rostovskis uzrunā pirms balsojuma izcēla, ka iepriekšējos sešos gados, kad viņš ir bijis LTRK prezidents, organizācijas biedru skaits ir trīskāršojies, pieaugot no apmēram 2000 līdz 6000. Tāpat viņš pieminēja, ka LTRK kontā atlikums veido 700 000 eiro, kas dod pamatu uz nākotni raudzīties ļoti mierīgi.

Ievēlēšanas gadījumā Rostovskis solīja rūpēties par visiem uzņēmējiem - gan dažādu nozaru, gan dažādu reģionu un lieluma uzņēmējiem.

"Man ir sapnis par Latviju. Par Latviju kā skaistu, plaukstošu valsti. Par valsti, kurā pulcējas talanti. Par valsti, kura ir viena no labklājīgākajām pasaulē. LTRK ir būtiska loma šī sapņa piepildījumā Mēs kļūstam aizvien jaudīgāki, mēs aizvien vairāk ietekmējam un aizvien vairāk ietekmēsim procesus Latvijā," sacīja Rostovskis, aicinot balsot par sevi. "Balsojot par mani, jūs balsojat par evolūciju," viņš teica.

Latvijas lielākās uzņēmēju biedrības Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) biedru sapulcē 22.martā LTRK prezidenta amatā uz ceturto termiņu nākamajiem trim gadiem pārliecinoši tika pārvēlēts Aigars Rostovskis un ievēlēta jauna padome.

LTRK biedru sapulcē prezidenta amatam bija viens kandidāts – esošais LTRK prezidents Aigars Rostovskis. Sapulcē kopumā piedalījās 293 uzņēmumu, kurā, atbalstot A. Rostovska pārvēlēšanu, tika atdotas 281 balsis, līdz ar to A. Rostovskis ar pārliecinošu biedru balsu vairākumu Prezidenta amatā pārvēlēts uz ceturto termiņu nākamajiem trim gadiem.

Uzrunājot biedrus, Aigars Rostovskis pauda: “Pirmkārt, vēlos izteikt pateicību visiem LTRK biedriem par atbalstu un iespēju vadīt Latvijas lielāko uzņēmumu organizāciju nākamos trīs gadus. Lai gan ārējie apstākļi nav viegli, ar ģeopolitisko neskaidrību, Ukrainas karu un ekonomikas sabremzēšanos, mums ir jāpieliek visas pūles, lai stiprinātu LTRK. Mēs atbalstīsim biedrus eksporta darbībās un fokusēsimies uz privātā kapitāla interešu aizstāvību, kā arī uz LTRK pakalpojumu klāsta paplašināšanu un uzlabošanu, tāpat arī uz starptautiskajām aktivitātēm. Valstiskā līmenī mūsu galvenais uzdevums ir būtiski samazināt birokrātiju, kas neprasa naudu, bet gan politisko gribu.”

Latvijai ir jāfokusējas uz straujāku eksporta attīstību un privāto investīciju piesaisti, aģentūrai LETA pauda Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) prezidents un biznesa augstskolas "Turība" īpašnieks Aigars Rostovskis.

Viņš atzīmē, ka patlaban nav nekādu indikāciju, ka Latvijai ir cerības nonākt starp Eiropas turīgākajām valstīm, kas nozīmē, ka līdzšinējā ekonomikas attīstības politika nedarbojas un to steidzami nepieciešams mainīt, fokusā liekot straujāku eksporta attīstību un investīciju piesaisti, nevis dažādu finanšu līdzekļu pārdali.

Rostovskis norāda, lai arī pēc vairāk nekā 30 neatkarības gadiem redzams, ka Latvijas iedzīvotāju labklājība, pēc dažādu pētījumu un rādītāju datiem, ir pieaugusi un valsts ir pilntiesīga Rietumu ekonomikas dalībniece, tomēr šajā Rietumu "bagātnieku klubā" Latvija ir viena no nabadzīgākajām valstīm un diemžēl kaimiņvalstis daudz ātrāk virzās uz labklājīgāko valstu saraksta augšpusi, kamēr Latvija turpina atpalikt aizvien vairāk.

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) vienbalsīgi apstiprinājusi jauno viceprezidentu sastāvu nākamajiem trim gadiem, kurā turpmāk darbosies pieci viceprezidenti – trīs no iepriekšējā sasaukuma, divi jaunpienācēji, informē LTRK.

LTRK viceprezidenta pienākumus no iepriekšējā sasaukuma turpinās pildīt Jelgavas Tirgotāju asociācijas vadītājs Imants Kanaška, "TET" pārstāve un nodokļu eksperte Elīna Rītiņa, Latvijas Kokrūpniecības federācijas vadītājs Kristaps Klauss, savukārt uzņēmējs, SAF valdes priekšsēdētājs Normunds Bergs un grāmatvedības un finanšu jomas eksperte, PROinvest vadītāja Lienīte Skaraine viceprezidentu sastāvam pievienosies pirmo reizi.

Pirmajā LTRK Padomes sēdē pēc vēlēšanām tika lemts par dažādiem jautājumiem, tostarp prezidija apstiprināšanu, kurā bez prezidenta Aigara Rostovska darbosies arī augstākminētie viceprezidenti, kā arī četri padomes locekļi – Ģirts Rungainis, Paradox Holdings; Dāvis Vītols, Latvijas Alkohola nozares asociācija; Andris Bite, Karavela un Edvīns Bērziņš, Juridiskā koledža.

Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) kritizē Finanšu ministrijas piedāvāto nodokļu izmaiņu projektu, kas plašākai sabiedrībai gan vēl nav prezentēts.

LDDK un LTRK izplatījušas paziņojumu, norādot, ka 20.augustā norisinājās tikšanās ar Finanšu ministrijas pārstāvjiem, kur LDDK, LTRK un citiem sadarbības partneriem bijusi iespēja izteikt viedokli par 16.augustā iesūtīto nodokļu izmaiņu piedāvājuma projektu.

Nav gan zināms, vai šajā laikā projektā nav veiktas korekcijas.

Kā aģentūru LETA informēja LDDK pārstāve Ance Jaks, darba devēji noraida 16.augustā iesūtīto piedāvājumu un prasa to pārveidot atbilstoši kopā izvirzītajiem mērķiem. Organizāciju ieskatā, šis scenārijs neatbilst valdības deklarācijā noteiktajiem mērķiem un turpinās Latvijas ekonomikas stagnāciju un atpalicību no kaimiņvalstīm.

LDDK prezidents Andris Bite apgalvo, ka piedāvājums neatbilst ne mērķim veicināt darbaspēka nodokļu konkurētspēju Baltijas valstu vidū, ne arī mērķim vienkāršot nodokļu administrēšanu.

Notiek centieni sabalansēt budžetu un neveikt sāpīgas "griešanas", uzsvēra premjere Evika Siliņa (JV), komentējot diskusijas par nodokļu reformu.

Viņa akcentēja, ka nodokļi un budžets ir valdības darbakārtības jautājums. Pēc Siliņas paustā, nākamā gada budžeta izveidošana nav vienkārša, piemēram, Igaunija par 2% palielina pievienotās vērtības nodokli, Somija - samazina cilvēkresursus, budžetu valsts pārvaldē, arī sociālās garantijas.

"Mēs saprotam, ka "griešanas" būtu sarežģītas un tās ilgtermiņā atstātu sekas arī uz tautsaimniecību. Tāpēc nodokļu reforma ir jāsalāgo ar budžetu, jo citādāk to nevar pieņemt. Nodokļi un budžets nav atraujami viens no otra, jo tas vienmēr ir saistīts ar fiskālo telpu," pauda Siliņa.

Ministru prezidente akcentēja, ka vasarā politiskajās aprindās, politiķu starpā notika diskusijas, kā šis modelis varētu izskatīties, savukārt otrdien, 20.augustā, partneri tika iepazīstināti ar kompromisa variantu, kas bija politiķu caurskatīts. Viņa uzsvēra, ka tā bija pirmā reize, kad partneri, iespējams, ieraudzīja priekšlikumos to, ko viņi tur nevēlējās redzēt, jo tie personīgi skāra katru organizāciju.

Publiski izskanējušais Ministru prezidenta apgalvojums, ka sabiedrība no saviem nodokļiem uztur uzņēmējus, ir pilnīgi aplams, uzņēmējus aizvainojošs un nepamatoti šķeļ sabiedrību, paziņojumā norāda Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) prezidents Aigars Rostovskis.

"Ņemot vērā, ka naudu valsts budžetā nopelna pamatā uzņēmēji un viņu komandas, es aicinu Ministru prezidentu publiski atvainoties visiem uzņēmējiem par šo aizvainojošo un nepatieso apgalvojumu," norāda A.Rostovskis.

Kariņš: Mēs nevaram mūžīgi uzturēt uzņēmējdarbību 

Sabiedrība nevar mūžīgi uzturēt uzņēmējdarbību, īpaši, ja tā nav īpaši pieprasīta, komentējot...

Viņš akcentē, ka viss sākas ar izpratni par to, no kurienes rodas nauda: "Tā neuzrodas valsts budžetā no nekā, nauda rodas no uzņēmējdarbības, visvairāk no uzņēmumiem, kas nodarbojas ar eksportu. Eksportējošie uzņēmumi, pārdodot savas preces un pakalpojumus ārpus Latvijas robežām, mūsu valsts budžetam piesaista naudu no ārpuses. Tāpat arī iekšējā tirgū strādājošie uzņēmēji rada darba vietas, preces, pakalpojumus, līdz ar to arī naudu. Tā kā nauda rodas tirgus attiecību rezultātā – ja nav uzņēmēju un nenotiek uzņēmējdarbība, nerodas nauda, ko pārdalīt, ielikt valsts budžetā un realizēt valsts funkcijas".

A.Rostovskis turpina: "Ja runājam par uzņēmumiem, kas izpilda valsts pasūtījumus un piedalās valsts budžeta izlietošanā, arī to var īstenot tikai tāpēc, ka ir šī nauda, ko radījuši eksportējošie un tirgū aktīvie uzņēmēji un, kas nonākusi publiskā sektora izmantošanai. Visi finanšu līdzekļi, kas nonāk ministrijās, slimnīcās, skolās un citās valsts iestādēs, ir uzņēmēju radīti, jo publiskais sektors viens pats naudu nerada. Lai arī publiskā sektora darbiniekiem nodokļi tiek uzskaitīti, būtībā tiek apgrozīti jau esošie finanšu līdzekļi un papildus tie nerodas. Uzņēmēju jau iepriekš radītā nauda iziet cauri šiem nodokļu līkločiem, vairāk tās nekļūst. Tieši tāpēc apgalvojums, ka sabiedrība par saviem nodokļiem uztur uzņēmējus, ir pašos pamatos pilnīgi nepareizs. Uzņēmēju un viņu komandu radītā nauda ir tā, no kuras arī tiek dots šis atbalsts grūtā brīdī".

LTRK prezidenta ieskatā ļoti liela nozīme ir tam, kāda uzņēmējdarbības vide ir valstī – vai tā ir konkurētspējīga, vai uzņēmēji var darboties ar pilnu jaunu un radīt pietiekami preces un pakalpojumus, kas tālāk jau rada naudu. "Diemžēl pēc 30 neatkarības gadiem Latvijā ekonomikas rādītāji ir vieni no zemākajiem Eiropā. Atbildīga par to noteikti nav tikai valsts, arī uzņēmējs ir līdzatbildīgs ar to, ka varbūt nebija pietiekami uzņēmīgs, vai pietrūka zināšanu, lai īstenotu savas ieceres. Bet reālā situācija ir tāda, ka valstīs, kurās biznesa vides regulējums ir uzņēmējiem labvēlīgāks, arī sabiedrība dzīvo labāk un labklājības līmenis ir augstāks," norāda A.Rostovskis.

"Pēdējos divus gadus, kas pavadīti pandēmijas ēnā, valsts ir nesamērīgi ierobežojusi uzņēmējus, it sevišķi tās nozares, kas šobrīd cietušas visvairāk, piemēram, tūrisma un viesmīlības nozare. Vienā brīdī valsts vadītāji saka, ka strādāt nedrīkst, bet citā – paziņo, ka nevar vairs nozares uzņēmumus uzturēt. LTRK jau no pandēmijas sākuma ir vērsusi uzmanību, ka lēmumiem jābūt līdzsvarotiem un ierobežojumiem - samērīgiem. Krīze nav tikai veselības jomā, krīze ir arī uzņēmējdarbībai. Un divi gadi ir pietiekami ilgs laiks, lai varētu atrast risinājumus un pieņemt samērīgākus un racionālākus lēmumus. LTRK jau ilgu laiku ir aicinājusi valdību uzņēmējiem ļaut strādāt, vienlaikus pašiem rūpējoties par to, lai viņu uzņēmumos vīruss neienāk. Taču līdz šim virkne uzliktie ierobežojumi tik un tā bijuši nepamatoti un nesamērīgi. Tikmēr citās Eiropas valstīs daudzas nozares sāk atgriezties pirmspandēmijas stāvoklī, uzņēmumi strādā, nozares iet uz priekšu, jo ierobežojumi ir elastīgāki, samērīgāki. Līdz ar to, tām valstīm budžeta nauda nav jāinvestē uzņēmēju atbalstam, uzņēmēji naudu rada paši," teic LTRK prezidents.

Viņaprāt, mūsu valsts vadītājiem vajadzētu atgriezties pie ekonomikas pamatiem un izprast to, no kurienes rodas nauda. Un izglītot par to arī sabiedrību. Ņemot vērā, ka naudu valsts budžetā nopelna pamatā uzņēmēji un viņu komandas, Ministru prezidentam būtu publiski jāatvainojas visiem uzņēmējiem par aizvainojošo un nepatieso apgalvojumu, ka sabiedrība uztur uzņēmējus, uzskata A.Rostovskis.

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) uzskata, ka jaunie elektroenerģijas sadales sistēmas operatora AS "Sadales tīkls" tarifi beidzot ir taisnīgāki un vienlīdzīgāki visām klientu kategorijām, informē LTRK pārstāvji.

Līdz ar šādas tarifa struktūras ieviešanu Latvijā izbeigta prakse, ka energoietilpīgie uzņēmēji, galvenokārt tautsaimniecībai tik nozīmīgie ražotāji, subsidē elektrības izmaksas mājsaimniecībām.

LTRK uzskata, ka tarifu attiecināšana uz klientu neatkarīgi no tā, vai klients ir juridiska persona vai fiziska persona, ir pamatota un stiprina uzņēmumu konkurētspēju, kas ir visas sabiedrības interesēs. Ar šādu soli visas lēmumā iesaistītās puses demonstrējušas, ka ir iespējams pavirzīties mazliet tuvāk saviem kaimiņiem igauņiem, kuri šādus lēmumus pieņēmuši savlaicīgāk.

"Savukārt fiksētās vai mainīgās struktūras jautājumā ar šo tarifu projektu esam pavirzījušies tuvāk Zviedrijas, Nīderlandes un citu valstu regulējumam ar precīzāku izmaksu attiecināšanu, demonstrējot pat progresīvāku pieeju nekā mūsu kaimiņi," norāda LTRK.

Latvijas Tirdzniecības un Rūpniecības kameras (LTRK) vadība tikusies ar koalīciju veidojošajām partijām, lai pārrunātu plānotās izmaiņas nodokļu sistēmā. Tikšanās laikā panākta vienošanās par nepieciešamajiem darbiem, lai palielinātu konkurētspēju gan nodokļu sistēmā, gan saistītajās darbaspēka izmaksās.

LTRK norāda, ka mērķis ir Latvijā izveidot reģionāli konkurētspējīgāko nodokļu sistēmu, vienlaicīgi nodrošinot pakāpenisku iekasēto nodokļu apjoma pieaugumu un nodrošinot papildus ekonomisko aktivitāti un investīciju piesaisti. Tāpat ir nepieciešams straujāks darbaspēku nodokļu sloga samazinājums, lai nodrošinātu Latvijas uzņēmumu konkurētspēju Baltijas un visā Ziemeļvalstu reģionā.

LTRK ieskatā valdībai būtu tūlītēji jāuzsāk darbs pie plāna izstrādes, kurā definēti precīzi soļi kā trīs gados sasniegt mērķi - konkurētspējīgākās darbaspēka nodokļu likmes un darbaspēka izmaksas Baltijas reģionā, darbaspēka iesaiste un nodokļu nomaksas veicināšana.

Latvijā iecerētā nodokļu politikas reforma ir brāķis, ceturtdien intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) prezidents Aigars Rostovskis.

"Krīzes laikā ir jāļauj pašiem cilvēkiem rosīties, pabarot sevi un ģimeni. Nodokļu korekcijas ir jāveic tad, kad ekonomika aug, tad, kad cilvēki jūtas brīvāki, kad viņiem ir kāds lieks resurs," sacīja Rostovskis, piebilstot, ka šobrīd būtu pamats sagatavot izmaiņas nodokļu politikā, bet tās būtu īstenojamas tikai pēc Covid-19 krīzes, ekonomikai atgriežoties pie izaugsmes.

Rostovskis arī minēja, ka Latvijā izmaiņas nodokļu politikā nebūtu jāskata kopā ar budžetu. "Budžetu apstiprinām, bet par nodokļiem diskutējam atsevišķi," viņš teica.

Tāpat LTRK prezidents uzsvēra, ka nodokļu reforma Latvijā joprojām nav gatava. "Tas ir brāķis," sacīja Rostovskis, piebilstot, ka ir divi galvenie riski - minimālās valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas un izmaiņas mazajam biznesam.

Publiskajai pārvaldei un cilvēkiem, kas veido izglītības politiku, kopumā ir vāja izpratne par uzņēmējdarbības lomu valsts pastāvēšanā un attīstībā, norāda Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) prezidents Aigars Rostovskis.

Lai gan kopumā uzņēmējdarbības izglītība vidusskolās un augstskolās kļūst kvalitatīvāka, tai joprojām trūkst sasaistes ar reālo biznesa vidi, un tā ir milzīga problēma, kas ir jārisina, domā A. Rostovskis. Arī augstskolas un atbildīgā ministrija piekrīt – veicināt izpratni par uzņēmējdarbību jauniešu vidū ir svarīgi.

Jāiet uz priekšu

Neatkarīgi no tā, vai tu esi mākslinieks, inženieris vai sportists, dzīvojot tirgus ekonomikā, paralēli vienmēr jādomā arī biznesa kategorijās, atzīmē A. Rostovskis.

Uzņēmējam vajadzīga prakse 

Apgūstot tikai teorētiskas zināšanas, nav iespējams kļūt par veiksmīgu uzņēmēju, tāpēc,...

“Šī iemesla dēļ par uzņēmējdarbību un ekonomiku plašāk būtu jārunā gan skolās, gan studiju programmās, kas nav tieši vērstas uz biznesu. Protams, jauniešiem jau šobrīd ir pieejami dažādi produkti, kas uzlabo viņu zināšanas šajā jomā, piemēram, Junior Achievement Latvia piedāvātās iespējas, taču ar to nepietiek – ir jāiet uz priekšu. Pirmkārt, izglītības sistēmā būtu intensīvāk jāintegrē ekonomikas un biznesa pamatprincipi, otrkārt – vairāk jāaplūko arī starptautiskais griezums, piemēram, globālie finanšu tirgi, pieejamie instrumenti, kā arī iespējas un riski. Treškārt, jauniešiem būtu jāapgūst arī nākotnes ekonomikas tendences – digitālais mārketings, investīciju piesaiste un citas aktualitātes, kas tuvākajā laikā būs biznesa neatņemama sastāvdaļa. Raugoties no skolu un augstskolu perspektīvas, ir jādomā, kā piesaistīt cilvēkus, kas par šīm lietām spētu runāt kompetenti,” pauž A. Rostovskis, piebilstot, ka LTRK ir gatava sadarboties ar Izglītības un zinātnes ministriju (IZM), lai uzlabotu izglītības sistēmas sasaisti ar biznesu.

“Šobrīd ļoti pietrūkst profesionālas un uz nākotni vērstas uzņēmēju un izglītības politikas veidotāju sadarbības. Diemžēl interese par LTRK iesaisti sistēmas uzlabošanā no IZM puses ir minimāla. Pozitīvi novērtējama pašreizējās ministres Anitas Muižnieces vēlme cieši sadarboties ar LTRK, diemžēl ministri bieži mainās, un vēsturiski sadarbība kopumā ir bijusi nepilnvērtīga. Regulāri ar ministriju komunicējam par profesiju standartiem, kas, manuprāt, vispār ir pilnīgi novecojusi sistēma. Jebkurā gadījumā sadarbībai ir jābūt ciešākai, par to ir jādomā, jo starp izglītības sistēmu un uzņēmējdarbību ir reāla plaisa. Ceru, ka tuvākajā laikā tas mainīsies,” teic A. Rostovskis.

Visu rakstu un plašāk par šo tēmu lasi 17.augusta žurnālā Dienas Bizness!

ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!

Aizvadītais gads Latvijas uzņēmumiem bijis izaicinājumiem pilns, bet tie spējuši pielāgoties mainīgajiem apstākļiem, neraugoties uz nevienlīdzīgo valsts atbalstu, secina Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) padomes priekšsēdētājs, Biznesa augstskolas Turība Attīstības padomes priekšsēdētājs Aigars Rostovskis.

Eksporta ziņā pat sasniegti līdz šim labākie rādītāji, un arī nākamā gada prognozes ir optimistiskas.

Kā rāda LTRK aptauju rezultāti, kopumā uzņēmēji spējuši adaptēties, bet vienlaikus pauž neapmierinātību ar kopējo tautsaimniecības attīstības koordināciju un Covid-19 krīzes vadību. Kā Turības Biznesa inkubatora podkāstā Eksperts tuvplānā teic A.Rostovskis, “krīze izgaismo vājās vietas, un lielā mērā šī ir uzticēšanās krīze”. Uzņēmēju iesaiste lēmumu pieņemšanā un krīzes vadībā drīzāk vērtējama kā formāla, savukārt pieņemtie lēmumi – kā tuvredzīgi un politikā balstīti īstermiņa risinājumi.

Kā bija paredzams, krīze visvairāk skārusi kultūras, tūrisma un viesmīlības nozares, savukārt valsts sniegtais atbalsts vērtējams neviennozīmīgi – daļa no uzņēmumiem, kam vajadzēja saņemt finansiālo atbalstu, to nesaņēma, savukārt atsevišķos gadījumos subsidēti tie, kam tas nepienāktos. Saskaņā ar A.Rostovska teikto, finansiālā atbalsta ziņā efektīvāk būtu uzņēmējiem izsniegt ilgtermiņa bezprocentu aizdevumu – “tad aizņemtos tie, kas tic savam biznesam. Tagad sanāk, ka mēs daudz kur neadekvāti iztērējām nodokļu maksātāju naudu,” secina LTRK padomes priekšsēdētājs.

Ar valsts palīdzību visus Covid-19 pandēmijas dēļ grūtībās nonākušos uzņēmumus glābt nebūs iespējams un valdībai būs jāspēj izšķirties par maksimāli efektīviem atbalsta pasākumiem uzņēmējiem Covid-19 radīto seku novēršanai, jo finanšu resursi nav neizsmeļami.

Tā izteicās Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš.

Viņš ieskicēja, ka LTRK apmēram nedēļas laikā grasās iesniegt savas rekomendācijas valdībai atbalsta pasākumu ieviešanai, par kurām patlaban organizācijas iekšienē vēl tiek diskutēts. "Tēma ir aktuāla un pavisam noteikti ir skaidrs, ka pašlaik no Covid-19 statistikas datiem var redzēt, ka ierobežojumi palielināsies, līdz ar to arī ekonomikai izaicinājumi paliks arvien lielāki," pauda Endziņš.

LTRK valdes priekšsēdētājs atzīmēja, ka šis laiks ir izaicinājumiem bagāts, jo paralēli centieniem lemt par Covid-19 atbalsta pasākumiem, jādarbojas arī ar nākamā gada valsts budžeta likumprojektiem.

Latvijas lielākā uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) pauž sarūgtinājumu, ka valdība neizmantoja iespēju novērst trūkumus un kļūdas budžeta projekta paredzētajās nodokļu izmaiņās.

LTRK jau iepriekš ir vairākkārt vērsusi gan Ministru kabineta, gan Saeimas komisiju un politisko partiju uzmanību, ka dažas no budžeta likumprojekta paketē iekļautajām nodokļu izmaiņām sekmēs ēnu ekonomikas un bezdarba palielināšanos, palielinās nevienlīdzību un radīs daudz lielāku neprognozējamību uzņēmējiem. Nozīmīgākās problēmas ir saistītas ar minimālās VSAOI ieviešanas kārtību un nepārdomātajām izmaiņām alternatīvajos nodokļu režīmos, bet atsevišķi nesamērīgi likmes pieaugumi paredzēti arī citos nodokļos.

Lai gan LTRK atbalsta virzību uz to, lai lielāks cilvēku skaits Latvijā būtu pilnvērtīgāk sociāli apdrošināti, veids kādu valdība piedāvā, nav pieņemams.

Finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) izpelnījies uzņēmēju organizāciju - Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) un Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas (LVRA) - kritiku par izteikumiem Latvijas Televīzijas 28.aprīļa raidījumā "Šodienas jautājums".

Abas organizācijas paudušas sašutumu par Reira izteikumiem, kas neatbilstot patiesībai.

LTRK norāda, ka finanšu ministrs sniedzis nepatiesu informāciju par LTRK un tās darbību. Proti, raidījumā Reirs nepatiesi apgalvojis, ka LTRK prezidentu var ievēlēt uzņēmumi ar nulle kapitālu, un lielākā daļa no biedriem ir mikrouzņēmumi.

Tāpat finanšu ministrs raidījumā kritizēja LTRK sadarbībā ar sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS veikto uzņēmēju aptauju, kurā Reirs saņēmis viszemāko darbu vērtējumu no visiem ministriem. Finanšu ministrs izteicās, ka aptauja nav visaptveroša, kam LTRK nepiekrīt, norādot, ka aptaujas metodoloģija ir socioloģiski pamatota.

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) padome uz turpmākajiem trim gadiem organizācijas valdes priekšsēdētāja amatā atkārtoti apstiprinājusi Jāni Endziņu, bet valdes locekļa amatā ievēlējusi līdzšinējo LTRK Politikas daļas direktora vietnieku Jāni Lielpēteri.

Līdzšinējais valdes loceklis Andris Vanags turpmāk būs LTRK valdes priekšsēdētāja padomnieks. Valdē darbu turpinās arī iepriekš apstiprinātā LTRK Politikas daļas vadītāja Katrīna Zariņa.

"Lai gan LTRK ir jau vairāk nekā 85 gadi, un arī pats šajā amatā neesmu pirmo dienu, šodienas darba dinamika ir liela un ir sajūta, ka LTRK kā lidmašīna vēl tikai ieskrienas - uzņem jaudu, ātrumu un augstumu, jo aizvien lielāks pulks uzņēmēju saprot kopīgā darba spēku un biedru rindas strauji aug. Savukārt ierēdniecība un politiķi aizvien vairāk un vairāk apzinās, ka ieklausīšanās spēcīgākajās uzņēmēju organizācijās ir gudra izvēle Latvijas iedzīvotāju labklājības celšanai," pauž J.Endziņš

Latvijas lielākā uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) pārtrauc sadarbību arī ar Baltkrievijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru, kā iepriekš tas ir izdarīts ar Krievijas Federācijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru un reģionālajām kamerām.

Reaģējot uz Krievijas un Baltkrievijas īstenoto demokrātijas, tiesiskuma un vispārpieņemtu diplomātijas principu neievērošanu, veicot militāro agresiju Ukrainā, kā arī uz publiski pausto neviennozīmīgo minēto valstu uzņēmēju viedokli par Krievijas iniciēto karu, LTRK pārtrauc sadarbību un ir lauzusi sadarbības līgumu ar Baltkrievijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru, kā iepriekš tas ir izdarīts ar Krievijas Federācijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru un reģionālajām kamerām.

“LTRK nosoda Putina vadīto un organizēto karadarbību Ukrainā. Mēs atbalstām Ukrainas tautu cīņā pret agresiju un šajā brīdī nespējam vienaldzīgi stāvēt malā. Mēs aicinām arī visus Latvijas uzņēmumus – ja vien tas ir iespējams, pārtraukt biznesa attiecības ar Krievijas un Baltkrievijas uzņēmumiem, meklēt citus sadarbības partnerus un pārorientēties uz citām sadarbības iespējām. Vienlaikus mēs neesam pret krievu tautu, jo agresiju ir uzsākuši Krievijas līderi nevis tauta. Šobrīd Krievijas tautai ir jāorganizējas un jāvēršas pret Krievijas agresīvo politiku. Savukārt mums jāatbalsta Ukrainu visos iespējamos veidos un jāpārstāj atbalstīt Krievijas ekonomiku. Šajā situācijā katram ir jāieliek sava artava, lai to veicinātu,” saka LTRK prezidents Aigars Rostovskis.

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) padome vienbalsīgi apstiprinājusi jauno viceprezidentu sastāvu nākamajiem trim gadiem, kurā turpmāk darbosies septiņi viceprezidenti – četri no iepriekšējā sasaukuma, trīs jaunpienācēji.

LTRK viceprezidenta pienākumus no iepriekšējā sasaukuma turpinās pildīt Jelgavas Tirgotāju asociācijas vadītājs Imants Kanaška, “TET” pārstāve un nodokļu eksperte Elīna Rītiņa, SAF valdes priekšsēdētājs Normunds Bergs, PROinvest vadītāja Lienīte Skaraine. Savukārt AS Eco Baltia valdes priekšsēdētājs Māris Simanovičs, uzņēmēja, Nemo valdes priekšsēdētāja Inga Zemdega Grāpe un Cēsu Uzņēmēju kluba prezidents Arkādijs Suškins viceprezidentu sastāvam ir šī sasaukuma jaunpienācēji.

“LTRK ir uzņēmēju organizācija, kurā visu nosaka biedru aktivitāte. Un man ir patiess prieks, ka ir izdevies nokomplektēt jaudīgu viceprezidentu komandu - profesionāļus, ar lielu pieredzi uzņēmējdarbībā. Nākamajos trīs gados mūs darbības fokuss būs uz atbalstu biedru eksporta darbībās, privātā kapitāla interešu aizstāvību, kā arī LTRK pakalpojumu klāsta paplašināšanu un uzlabošanu, tāpat arī uz starptautiskajām aktivitātēm.", atzīmē LTRK prezidents Aigars Rostovskis,

Latvijas lielākā uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) 23. martā Biedru kopsapulcē pasniedza Eksporta balvas. Krišjāņa Valdemāra balvu “Latvji, brauciet jūriņā!” saņēma SIA “Peruza”, bet “Sprīdīša balvu” ieguva SIA “Art Fairs Service”.

Latvijā netrūkst uzņēmīgu, perspektīvu un enerģisku uzņēmēju ar lielām ambīcijām un potenciālu. Tieši tāpēc jau par tradīciju ir kļuvusi LTRK Eksporta balvas pasniegšana, lai novērtētu uzņēmēju sasniegumus un motivētu darboties ar aizvien pieaugošu jaudu, tādā veidā ne tikai nesot Latvijas vārdu pasaulē, bet arī vairojot Latvijas iedzīvotāju labklājību.

Šogad LTRK Eksporta balvu “Latvji, brauciet jūriņā!” saņēma ražošanas iekārtu un robotizēto līniju izgatavotājs SIA “Peruza”. Valdes priekšsēdētājs Roberts Dlohi, saņemot balvu, stāsta: “Šī balva ir mūsu lielisko darbinieku godam sasniegtais rezultāts. Mēs ļoti lepojamies ar saviem darbiniekiem, jo mēs darām to, ko tradicionāli dara Vācija, Zviedrija un citas pasaulē atzītas ražošanas iekārtu ražotājvalstis. Un tas, ka mēs esam iegājuši starptautiskā apritē ar saviem robotizēto ražošanas līniju projektiem, ir liels panākums.” Goda rakstus šajā kategorijā saņēma uzņēmumi SIA “Sport Revolution” un SIA “Mežroze”.

LTRK Ekonomikas indeksa vērtība 2020. gada 3. ceturksnī joprojām atrodas zem 50 punktu robežas - tā ir 41.69 punkti, kas liecina par vidēju uzņēmēju pesimismu. Indeksa vērtība šī gada 1. ceturksnī bija 38.50 punkti, taču pirms tam vēl zemāka indeksa vērtība novērota tikai 2009 gadā, liecina Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS veiktais 2020.gada 3.ceturkšņa pētījums "LTRK Ekonomikas indekss".

Kā 2020.gada 1.ceturksnī, tā arī šajā vērojams pesimistisks noskaņojums visās uzņēmumu grupās un tautsaimniecības jomās. Salīdzinoši mazāk pesimistiski noskaņoti tirdzniecības uzņēmumu vadītāji, kā arī būvniecības un ražošanas jomu uzņēmumu vadītāji, bet vispesimistiskāk noskaņoti pakalpojumu jomas uzņēmumu vadītāji.

Pētījuma autori uzsver, ka uzņēmēju atbildes ir iegūtas laika posmā no šī gada 23. septembra līdz 20. oktobrim, kad Covid-19 saslimšanas gadījumu skaits vēl nebija tik augsts kā oktobra beigās, novembra sākumā. Tādējādi šī brīža situācija, iespējams, atšķiras no publicētā LTRK Ekonomikas indeksa 3.ceturkšņa rādītājiem ar lielāku piesardzību un mazāku optimismu uzņēmēju vidū.

Valdošās koalīcijas piedāvātās nodokļu izmaiņas, kuras izskatās pēc politiskas vienošanās, noteikti neveicinās straujāku Latvijas ekonomikas izaugsmi, intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš.

Pēc viņa teiktā, valdība vienlaikus apgalvo, ka grib veicināt uzņēmējdarbību, bet tajā pašā laikā "uzkrāmē" uzņēmējdarbībai papildu nodokļus. "Nu vai tad tā mēs varam veicināt uzņēmējdarbību?" retoriski vaicāja Endziņš.

LTRK vadītājs arī norādīja uz valdības deklarācijā iepriekš pausto apņemšanos veicināt pāreju uz augstākas pievienotās vērtības produktu ražošanu un pakalpojumu sniegšanu, taču tagad valdošā koalīcija tieši šādiem uzņēmumiem gribot palielināt nodokļu slogu, un tas Endziņam šķiet neloģiski.

Uzņēmēju organizāciju arī neapmierinot valdības vēlme samazināt valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas likmi, jo tas būtu tikai īstermiņa ieguvums, bet ilgtermiņā tas negatīvi atspēlētos uz pensijām.

Elektroenerģijas sadales tarifu koncepcijas pārskatīšana būs solis atpakaļ un bremzēs centienus Latvijas ekonomikas izaugsmei. Tas būs arī negatīvs signāls uzņēmumiem un investoriem, uzskata Latvijas lielākās uzņēmēju organizācijas Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) Padome.

“Atsakoties no vēsturiski netaisnīgās elektroenerģijas sadales tarifu struktūras, kas no 2016. gada apzināti vai neapzināti uzlika papildu finanšu slogu uzņēmējiem, ir sperts plats solis biznesa vides konkurētspējas stiprināšanā. Novērsta netaisnība, jo uzņēmēji subsidēja elektrības izmaksas mājsaimniecībām. Tagad visi maksā patieso pakalpojuma cenu, un tas ir taisnīgi un pamatoti,” pauž LTRK prezidents Aigars Rostovskis.

LTRK Padome 7. septembrī tikās AS “Sadales tīkls” valdes priekšsēdētāju, izpilddirektoru Sandi Jansonu, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) padomes priekšsēdētāju Aldu Ozolu, kā arī Klimata un enerģētikas ministrijas valsts sekretāri Līgu Kurevsku, lai pārrunātu jauno, spēkā esošo tarifu ietekmi uz uzņēmējdarbības vidi.

Latvijas uzņēmējus nākamā gada kontekstā satrauc augstās darbaspēka izmaksas un iespējamie ierobežojumi saistībā ar Covid-19 pandēmijas izplatīšanos, noskaidrots "Eurochambres" veiktajā aptaujā, kurā piedalījušies 299 Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) biedri.

LTRK informē, ka vēl Latvijas uzņēmējus satrauc arī finansēšanas nosacījumi, ilgtspējas prasības un uzņēmumu digitalizācija.

Uzņēmēji norādījuši, ka saistībā ar Covid-19 pandēmijas izplatīšanos, arī nākamajā gadā varētu sagaidīt uzņēmējdarbības un pārvietošanās ierobežojumus, kam sekos patērētāju paradumu maiņa, pārtraukumi piegādes ķēdēs, grūtības izpildīt parādsaistības un pielāgoties attālinātajam darbam.

Kamēr citviet pasaulē Covid-19 vīrusa izplatība ir mazinājusies vai tā izplatība kļuvusi kontrolētāka, ļaujot uzņēmējiem atsākt savu darbību pilnvērtīgāk, Latvijā uzņēmējus nākamajā gadā dara bažīgus iespējamie darbības ierobežojumi saistībā ar pandēmijas izplatīšanos, pārtraukumi piegādes ķēdēs un pārvietošanās ierobežojumi, uzsver LTRK prezidents Aigars Rostovskis.

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) prezidents Aigars Rostovskis ievēlēts par Eiropas Tirdzniecības un rūpniecības kameru asociācijas "Eurochambres" prezidenta Vladimira Dlouhija vietnieku, informē LTRK.

A.Rostovskis amatā stāsies 2024.gada 1.janvārī, un šo amatu ieņems divu gadus.

"Eurochambres" vada prezidents, seši viceprezidenti un trīs prezidenta vietnieki. Organizācijas vadību ievēlē reizi divos gados.

LTRK savu kandidātu pieteikusi pirmo reizi, kopš darbojas "Eurochambres".

"Eurochambres" apvieno 46 Eiropas valstu Tirdzniecības un rūpniecības kameras, tostarp LTRK, un atbalsta savus biedrus jeb Eiropas uzņēmējus, kā arī to centienos radīt labvēlīgu uzņēmējdarbības vidi Eiropas ekonomiskajā zonā.

LTRK ir apvienojušies gandrīz 6000 biedru - visu Latvijas reģionu un nozaru mikro, mazie, vidējie un lielie uzņēmumi, asociācijas, pilsētu uzņēmēju klubi, un citas uzņēmēju apvienības.

Salīdzinot Baltijas valstu darbaspēka nodokļu likmes un kopējās izmaksas uz vienu darbiniekam izmaksāto eiro, redzams, ka šobrīd Latvijā tās ir augstākās un izrietoši kavē Latvijas uzņēmumu konkurētspēju gan ārējos tirgos, gan talantu piesaistē, norāda Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera.

LTRK ieskatā nav pieļaujams darbaspēka nodokļu izmaksu pieaugums. Tādēļ šodien notikušajā diskusijā "Nodokļu politikas evolūcija - tautsaimniecības izaugsmei un konkurētspējīgai uzņēmējdarbības videi" tika aicināts fokusēties uz esošo darbaspēka nodokļu un ar to saistīto izmaksu samazināšanu uzņēmēju konkurētspējas celšanai, ēnu ekonomikas mazināšanu, nodokļu nomaksā iesaistot tos, kas šobrīd no tās izvairās, maksājot aplokšņu algas.

"Šis ir brīdis, kad politiķiem un arī nodokļu administrācijai ir iespēja mainīt pieeju nodokļu sistēmai un attieksmei pret uzņēmumiem. Nav pieļaujami politisku interešu dēļ katram raut nodokļu sistēmas "deķi" uz savu pusi un likt papildus nodokļu, administratīvo un kontroles slogu uz tiem uzņēmumiem, kas tos godprātīgi maksā jau šobrīd.