Būvniecības uzņēmums AS “LNK Industries”, kas specializējas arī komplekso tehnoloģisko sistēmu izstrādē un ražošanā, ir radījis novatorisku pieeju beramkravu pārkraušanā - augstas mobilitātes hopper tipa tvertnes jeb bunkurus.

Viens no šāda tipa mobilajiem bunkuriem kuģu pārkraušanai jau tiek transportēts uz Kubu. To izmantos, lai palielinātu viena no lielākajiem operatoriem, uzņēmuma “Seablinc” sēra pārkraušanas efektivitāti Moa ostā, Kubā. Šie inovatīvie mobilie bunkuri ir radīti, lai nodrošinātu drošu un efektīvu beramkravu iekraušanu kravas automašīnās, dzelzceļa vagonos un citās tehnikas vienībās, kas nepieciešamas tālākai transportēšanai pa sauszemi.

Šāda hopper tipa mobilie bunkuri paver jaunas iespējas loģistikas sektorā, piedāvājot būtiskas priekšrocības salīdzinājumā ar fiksētām vai daļēji fiksētām pārkraušanas iekārtām. AS “LNK Industries” izstrādātie bunkuri vispirms tiek testēti, pēc tam piegādāti pasūtītājam darba gatavībā. Lai ierīkotu mobilās beramkravas pārkraušanas iekārtas nav nepieciešams veikt būvdarbus objektā uz vietas ─ nodošana ekspluatācijā ir ātrāka, un izmaksas ─ zemākas.

Nekustamo īpašumu attīstītājs "LNK Properties" sācis daudzdzīvokļu un komerctelpu projekta "H3B" būvniecību Rīgas vēsturiskajā centrā Hanzas ielā, kurā plānots investēt 35 miljonus eiro, informē uzņēmumā.

Ēku plānots nodot ekspluatācijā 2026.gada sākumā. Projekta attīstītājs ir "LNK Properties", arhitektūras un iekštelpu dizaina autori ir "AB3D", savukārt būvdarbus veic AS "LNK Industries".

Projekts "H3B" būs A klases dzīvojamais nams ar 127 dzīvokļiem platībā no 45 līdz 350 kvadrātmetriem.

"LNK Properties" valdes locekle Aleksandra Strode informē, ka projektā paredzēta droša un zaļa pilsētvide ģimenēm ar bērniem, mājas iekšpagalmā veidojot zaļo atpūtas zonu ar daudzveidīgiem apstādījumiem, labiekārtotām atpūtas vietām un bērnu laukumiņiem, turklāt pagalmā nav paredzēta automašīnu kustība. Būvniecībā tiks izmantoti augstas efektivitātes siltumizolācijas materiāli un katrā dzīvoklī paredzēta autonoma ventilācijas sistēma ar siltumenerģijas atguvi.

Nekustamo īpašumu attīstītājs “LNK Properties” pēc pārbūves nodod ekspluatācijā mūsdienīgu, energoefektīvu un videi draudzīgu A klases biroja ēku “V118” Rīgā, Krišjāņa Valdemāra ielā.

Ēkā atrodas biroji un komerctelpas, ar kopējo platību 8000 kvadrātmetri, tāpat pie ēkas izveidota labiekārtota teritorija ar stāvvietām 180 automašīnām.

““V118” biroja kompleksa pārbūve izceļas ne tikai ar ēkas ārējo izskatu un tehniskajiem uzlabojumiem, bet arī ir izcils piemērs, kā radīt vidi, kas atspoguļo uzņēmuma vērtības un atbilst aizvien pieaugošajam pieprasījumam pēc kvalitatīvas un mūsdienīgas biroja infrastruktūras”, stāsta “LNK Properties” valdes loceklis Pāvels Broitmans.

Pārbūves procesā saglabāts ēkas dzelzsbetona karkass, pilnībā mainot tās vizuālo tēlu. Energoefektivitātei ir uzstādīti saules paneļi, savukārt temperatūras regulācijai telpās – automātiskās fasādes žalūzijas, izbūvēta vēdināmā fasāde un izmantots baltas krāsas jumta segums. Biroja ēkas fasādes apgaismojums tiek regulēts automātiski, atbilstoši laika iestatījumiem, tādējādi samazinot elektroenerģijas patēriņu un gaismas “piesārņojumu” pilsētvidē. Veidojot zaļo zonu ēkas piegulošajā teritorijā, ir saglabāti 99% esošo apstādījumu un koku.

Klaipēdas jūras ostas mola rekonstrukcijas projektā drīzumā sāksies zemūdens enkurošanas sistēmas un atlikušās zemūdens sienas daļas izbūve, ko veiks Latvijas uzņēmums "LNK Industries".

"LNK Industries" enkurošanas sistēmu Klaipēdas ostā izbūvēs par 4,84 miljoniem eiro bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN) un mola zemūdens sienas daļu par 9,37 miljoniem eiro, paziņoja Lietuvas valstij piederošā Klaipēdas ostas pārvalde.

Zemūdens enkurošanas sistēma ir nepieciešama, lai nostiprinātu rekonstruējamā mola esošās atbalsta sienas.

Rekonstrukcija ir nepieciešama, lai uzlabotu kuģošanas drošību, un projekts ļaus padziļināt ostas kanālu līdz 17 metriem, lai tajā varētu ienākt lielākie kuģi.

Ostas molu rekonstrukciju 49 miljonu eiro vērtībā veic Vācijas uzņēmuma "Depenbrock" un Beļģijas kompānijas "Herbosch-Kiere" konsorcijs. Rekonstrukciju plānots pabeigt šogad.

Projekta ietvaros, kas paredz autoceļa Viļņa - Kauņa rekonstrukciju pie iebraukšanas Klaipēdā un tā pārveidi par maģistrāli, AS “LNK Industries” turpina darbus, kas tika uzsākti šī gada sākumā.

Patlaban pilnībā ir pabeigti abu pārvadu demontāžas darbi, un vairāk nekā 50% no kopējiem darbiem. Darbi objektā tiek veikti pēc AS “Via Lietuva” pasūtījuma, un tos plānots pabeigt šī gada novembrī. Kopējās projekta izmaksas sasniedz gandrīz 5,9 miljonus eiro bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN).

Pie iebraukšanas Klaipēdā jau ir veikta otrā pārvada, kura garums ir 68,2 metri, platums 14,7 metri, demontāža. Pabeigti pārvada betona virsmu, kā arī starpposmu balstu un laiduma konstrukciju remontdarbi. Ir veikta grunts nomaiņa galējā balsta zonā, uzstādot atbalsta rievsienu un grunts enkurus. Noslēgušies arī pāļu izbūves darbi gan galvenajam ceļa pārvadam, gan gājēju pārejai.

Ekspluatācijā ir nodota A klases noliktavu, tirdzniecības un biroju telpu kompleksa “Dienvidu vārti”, kas atrodas Rīgā, Rēzeknes ielā, ceturtā kārta, informē projekta attīstītājs.

Projekta “Dienvidu vārti” attīstītājs ir LNK Properties, kas veiksmīgi realizē noliktavu, rūpniecības, tirdzniecības, biroju un dzīvojamo ēku attīstību tālākai iznomāšanai un pārdošanai, savukārt būvdarbus veica AS “LNK Industries”.

Komplekss “Dienvidu vārti”, kura būvniecība tika uzsākta 2019. gada pavasarī, ir A klases industriālais parks, kas 5 hektāru plašajā teritorijā apvieno daudzfunkcionālas noliktavu, biroju, tirdzniecības un ražošanas telpas ar attīstītu infrastruktūru. Ceturtajā kārtā ekspluatācijā tika nodota divstāvu ēka ar kopējo platību 4210 m2. Tā būvēta, ievērojot energoefektivitātes principus, un pilnībā aprīkota ar mūsdienīgām inženierkomunikācijām un telekomunikācijām. Kompleksā ir pieejamas elektrouzlādes stacijas un plānots uzstādīt saules paneļus. Plašās “Dienvidu vārti” telpas ir piemērotas, gan maziem un vidējiem, gan liela mēroga un apjoma uzņēmumiem.

Valsts ieņēmumu dienests (VID) pārsūdzējis Ģenerālprokuratūras lēmumu izbeigt "būvnieku lietas" kriminālprocesu daļā pret uzņēmēju Māri Martinsonu, ceturtdien Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" sacīja VID ģenerāldirektore Baiba Šmite-Roķe.

Viņa skaidroja, ka VID kā cietušajam bija tiesības 10 dienu laikā pārsūdzēt šo Ģenerālprokuratūras lēmumu.

"Mēs šo lēmumu izvērtējām, un atzinām, ka VID un valsts intereses ir aizskartas. Tādēļ lēmums ir pārsūdzēts, tagad jāgaida rezultāts," teica Šmite-Roķe.

Jau ziņots, ka Ģenerālprokuratūra pirms divām nedēļām izbeigusi tā devētajā "būvnieku lietā" izdalīto kriminālprocesu daļā pret Martinsonu saistībā ar viņam reiz piederējušās SIA "Lucidus" izvairīšanos no nodokļu nomaksas, otrdien, 22.oktobrī, vēstīja laikraksts "Diena".

Valsts atsakās no 600 tūkstošiem 

Izbeidz "būvnieku lietas" kriminālprocesu daļā pret Māri Martinsonu, vēsta laikraksts Diena....

Runa ir par 2014.gadā sākto tā dēvēto "būvnieku lietu". No šīs lietas izdalīti vairāki atsevišķi kriminālprocesi un viens no šiem izdalītajiem kriminālprocesiem ir par "Lucidus" izvairīšanos no nodokļu nomaksas , tā valstij nodarot zaudējumus vairāk nekā 600 000 eiro apmērā. "Diena" vēsta, ka oktobra sākumā kriminālprocess izbeigts daļā, kas attiecas tieši uz paša Martinsona iespējamo kriminālatbildību.

Pats kriminālprocess gan turpinās, un tajā kā aizdomās turamie figurē Martinsona bijušie menedžeri. Lēmumu pirms divām nedēļām pieņēmusi Rīgas tiesas apgabala prokuratūras prokurore Anda Liepiņa, kura uzrauga daļas no "būvnieku lietas" izmeklēšanu, norāda laikrakstā.

Prokuratūra uzskata, ka Martinsons, lai gan noziedzīgā nodarījuma laikā bija gan uzņēmuma līdzīpašnieks, gan valdes loceklis, reāli nekādos saimnieciskos lēmumos, slēdzot līgumus ar firmām par būvdarbiem, par ko Valsts ieņēmumu dienestam bija aizdomas, ka tās ir apzināti organizētas nodokļu apiešanas shēmas, nav piedalījies.

"Lucidus" inkriminētās noziedzīgās darbības, par kurām ir runa daļā pret Martinsonu izbeigtajā kriminālprocesā, notikušas laika posmā no 2012.gada 1.janvāra līdz 2014.gada 20.augustam. Laika posmā, kas daļēji sakrīt ar šo noziedzīgo darbību, Martinsons bija arī starp uzņēmuma līdzīpašniekiem - laikā no 2008.gada līdz 2013.gada 21.janvārim viņam piederēja 14% uzņēmuma daļu.

Pērn Martinsons ticis pie cietumsoda citā skaļā kriminālprocesā, kurā par kukuļņemšanu bija apsūdzēts bijušais Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs, bet Martinsonu tiesa atzina par vainīgu Rimšēviča kukuļņemšanas atbalstīšanā un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijā.

Šajā lietā Rīgas rajona tiesa Martinsonu notiesāja uz pieciem gadiem cietumā, nosakot viņam arī mantas konfiskāciju aptuveni 175 000 eiro apmērā. Spriedums tika pārsūdzēts un to būs jāskata apgabaltiesā.

Jau vēstīts, ka Konkurences padome (KP) 2021.gadā atklāja būvniecības uzņēmumu karteli, kura dalībnieki bijuši iesaistīti vismaz 70 iepirkumos par kopējo līgumsummu 687 miljoni eiro.

Desmit būvnieku kartelī iesaistītos uzņēmumus KP sodīja ar naudas sodu kopumā 16 652 927 eiro apmērā. Starp desmit sodītajiem uzņēmumiem ir SIA "Skonto būve", SIA "Latvijas energoceltnieks", SIA "Velve", SIA "Arčers", SIA "Rere būve", SIA "Re & Re", SIA "RBSSKALS būvvadība", SIA "Abora", "LNK Industries" un SIA "Merks". Tiesa "RBSSKALS būvvadība" jau bija likvidēta, tāpēc sods netika piespriests.

Astoņas no desmit KP sodītajām būvfirmām Administratīvajā apgabaltiesā pārsūdzēja KP lēmumu, bet, tā kā vairākas pārsūdzības būvfirmas iesniedza kopā ar mātesuzņēmumiem, kopumā lietā kā prasītāji ir 13 uzņēmumi.

Apvienotā lieta ierosināta par "Skonto būves", "Latvijas energoceltnieka", "Rere būves" un tās mātesuzņēmuma AS "Rere grupa", "Arčera", "LNK Industries", "Abora" un tās mātesuzņēmuma SIA "Tehnocentrs", "Re & Re", "LNK Industries" mātesuzņēmuma SIA "LNK (Latvijas novitātes komplekss)", "Merks" un tā mātesuzņēmuma AS "Merko Ehitus" un "Arčera" mātesuzņēmuma AS "UGN" iesniegumiem.

KP lēmumu no desmit sodītajiem uzņēmumiem nav pārsūdzējuši divi - "Velve", ar kuru KP vienojās par izlīgumu un sniedza pozitīvu atzinumu par uzņēmuma veiktajiem pasākumiem pasūtītāja "uzticamības atjaunošanai", kā arī "RBSSKALS būvvadība".

Gadījumā, ja tiesa pasludinās pieteicējiem nelabvēlīgu spriedumu, būs jāmaksā sods un šie uzņēmumi nedrīkstēs piedalīties valsts iepirkumos noteiktu laiku, kā arī pret tiem varēs sākt celt prasības par jau īstenotiem projektiem.

Igaunijas būvniecības uzņēmums "Merko Ehitus" pārdevis Latvijas būvkompāniju SIA "Merks", uzņēmums pirmdien informēja Tallinas biržu.

Kā informēja "Merko Ehitus", 1.augustā stājās spēkā pirkuma-pārdošanas līgums, ar kuru "Merko Ehitus" grupā ietilpstošais "Merko Investments" pārdeva Latvijas būvuzņēmumu SIA "Merks".

Vienojoties ar pircēju, puses darījuma cenu neizpaudīs.

"Merks" līgumu portfelis ir izsmelts, un uzņēmumam nav saimnieciskās darbības, uzņēmumam atlikuši tikai juridiskie strīdi un "Merko Ehitus" garantēto garantijas saistību izpilde, teikts paziņojumā Tallinas biržai.

"Merko Ehitus" paziņoja, ka tiek veikti grupas struktūras pielāgojumi, lai vadība katrā valstī kļūtu efektīvāka un nostiprinātu koncentrēšanos uz pamatdarbību, kas ir būvniecības pakalpojumi un nekustamā īpašuma attīstība.

Par Latvijas būvkompānijas SIA "Merks" īpašnieku kļuvusi Igaunijas nekustamo īpašumu kompānija "Kose Männisalu", liecina "Firmas.lv" informācija.

Savukārt par kompānijas patieso labuma guvēju kļuvis Igaunijas pilsonis Mēlis Olevs.

Jau ziņots, ka Igaunijas būvniecības uzņēmums "Merko Ehitus" augusta sākumā paziņoja, ka pārdevis Latvijas būvkompāniju SIA "Merks".

Kā informēja "Merko Ehitus", 1.augustā stājās spēkā pirkuma-pārdošanas līgums, ar kuru "Merko Ehitus" grupā ietilpstošais "Merko Investments" pārdeva Latvijas būvuzņēmumu "Merks".

Vienojoties ar pircēju, puses darījuma cenu neizpaudīs.

"Merks" līgumu portfelis ir izsmelts, un uzņēmumam nav saimnieciskās darbības, uzņēmumam atlikuši tikai juridiskie strīdi un "Merko Ehitus" garantēto garantijas saistību izpilde, teikts paziņojumā Tallinas biržai.

Būvfirma "Velve" nekad nav atzinusi to, ka tā būtu piedalījusies kaut kādās aizliegtās vienošanās vai kartelī, intervijā sacīja "Velves" īpašnieka "MN Holding" valdes locekle Jekaterina Griga.

Viņa skaidroja, ka izanalizēti arī tie iepirkumi, kuri izskanēja saistībā ar "Velvi", pieaicināts arī neatkarīgs eksperts to izvērtēšanai un konstatēts, ka "Velves" rīcībā nav informācijas, kura liecinātu par sadārdzinājumu, līdz ar to trešajām pusēm nav nodarīti nekādi potenciāli zaudējumi. Tādēļ arī ticis pieņemts biznesa lēmums slēgt izlīgumu ar Konkurences padomi (KP), jo visa lēmuma apstrīdēšana prasītu milzīgus administratīvos resursus.

Griga stāstīja, ka "Velve" par to, ka uzņēmums vispār ir starp KP izmeklētās karteļa lietas dalībniekiem, uzzināja tikai 2021.gada aprīlī, kad no KP saņēma vēstuli ar pierādījumiem un lūgumu izteikt savu viedokli. Ne "Velves" tā laika amatpersonas, ne "Velves" māteskompānijas "MN Holding" valde par to nav zinājušas.

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness rubrikā Ceļvedis ar saviem brīvā laika un atpūtas paradumiem, kā arī iedvesmas avotiem dalās AS LNK Industries valdes priekšsēdētājs Artjoms Milovs.

1.Vēderprieks

Mani droši var saukt par antigurmānu. Jo vienkāršāks un saprotamāks ir ēdiens, jo labāk man garšo. Gastronomiskie eksperimenti – tas nav par mani. Esmu bijis pietiekami smalkos restorānos, arī tādos, kam piešķirtas Michelin zvaigznes, bet secinājums vienmēr ir bijis viens – nekas nav labāks par ceptiem kartupeļiem, gurķu un tomātu salātiem ar krējumu un mājas kotleti. Rīgā labprāt iegriežos Mister Fox un Monterosso, bet Jūrmalā mani bieži var satikt Kafijas stūrītī Bulduros.

2.Dvēselei

Pēdējos gados no pārliecināta ciniķa, kāds biju jaunībā, esmu kļuvis par visai sentimentālu cilvēku. Grūti pateikt, vai tā ir tāda nenovēršama pieaugušā cilvēka transformācija, kura notiek, kad veidojas ģimene, dzimst bērni, vai arī iemesls ir kāds cits. Diezgan lielu daļu laika es veltu dažādām labdarības aktivitātēm. Tā redzamākā, par ko arī cenšamies iespējami daudz stāstīt, ir palīdzība dzīvniekiem, pareizāk - pavisam konkrētai dzīvnieku sugai – kaķiem. Man pašam mājās ir trīs kaķi, visi tie paņemti no ielas. Kaķi man ļoti patīk, līdz ar to, kad iepazinos ar cilvēkiem, kuri nodarbojas ar bez pajumtes palikušo kaķu aprūpi un ir izveidojuši patversmi Remi, nolēmu, ka atbalstīsim šo iniciatīvu.

Rīgas pilī noticis atjaunotā pils konventa atklāšanas pasākums.

Nepilnus piecus mēnešus pirms plānotā būvdarbu pabeigšanas termiņa, šā gada 4.decembrī, Rīgas pils konventa atjaunotās telpas nodotas ekspluatācijā, informē VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Rekonstrukcijas rezultātā lielākā pils daļa ir piedzīvojusi funkcionālu un vizuālu atjaunošanu, ierīkojot tajā mūsdienu vajadzībām atbilstošu infrastruktūru un radot korektas telpas muzeja vajadzībām. Restaurācijas un atjaunošanas procesā meklēti iespējami labākie risinājumi viduslaiku elementu izcelšanai un atjaunošanai, procesā noņemot daudzu vēlāko gadsimtu uzslāņojumu. Šādā veidā ticis izcelts telpu sākotnējais tēls. Telpu oriģinālais izskats maksimāli ņemts vērā, atjaunojot pagrabstāvu, kā arī divas galvenās restaurētās un muzeja vajadzībām pielāgotās telpas - kapelu un svētku ēdamzāli jeb remteri.

AS “LNK Industries” Klaipēdas ostā ir īstenojis trīs nozīmīgus attīstības projektus - divu mola konstrukcijas atbalsta sienu izbūvi un enkurošanas sistēmas izveidošanu, kas kļuva par Dienvidu mola rekonstrukcijas noslēdzošo etapu.

Tika izbūvēti vairāk nekā 300 metri zemūdens sienas, kas veidota no viļņlauža konstrukcijā ieurbtām tērauda caurulēm, kā arī uzstādīta atbalstsienas zemūdens enkurošanas sistēma vairāk kā 120 metru garumā. Darbi tika veikti ostas vārtu akvatorijā no peldošajām platformām 24 stundas diennaktī un tika pabeigti noteiktos termiņos.

Trīs realizēto projektu kopējā līgumu summa veido nedaudz vairāk kā 24 milj. eiro bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN).

Savstarpēji saslēgto tērauda cauruļu atbalstsienas kopējais garums ir 325 metri. Šāda grunts necaurlaidīga konstrukcija izveidota ieurbjot kanāla gruntī, 28 metru dziļumā līdz pat 30 metru garas tērauda caurules. Urbšana veikta caur esošā mola uzbērumu – granīta akmeņiem un betona blokiem. Šajā projektā tika pielietota Skandināvijas valstīs izplatīta DTH tehnoloģija, kas caur cietajiem iežiem ļauj ieurbt liela izmēra pāļus.

Šonedēļ noslēdzas Rīgas pašvaldības veiktie pamata būvdarbi Ģ. Radziņa krastmalā, Rīgas autoostas, Centrāltirgus un Centrālās stacijas piegulošajā teritorijā, kas nepieciešami dzelzceļa infrastruktūras “Rail Baltica” integrēšanai pilsētas centra infrastruktūrā.

Pēc būvdarbu aktīvās fāzes tiks uzsākts pēdējais posms - objektu nodošana ekspluatācijā. Vienlaicīgi turpināsies Eiropas nozīmes dzelzceļa infrastruktūras “Rail Baltica” izbūve.

Rīgas domes priekšsēdētājs Vilnis Ķirsis: “Ar šo projektu un nākamajiem, kas sekos, lai sekmīgi integrētu “Rail Baltica” pilsētas infrastruktūrā, mēs būvējam Rīgas vizītkarti – šeit radīsies pirmais iespaids par Rīgu tiem, kuri no citām Eiropas valstīm ieradīsies mūsu pilsētā, izmantojot jauno vilciena līniju. Šī pārbūve plašā teritorijā ap Centrālo staciju agrāk nošķirtu Rīgas daļu padara par pilsētas dinamiskā asinsritē pilnvērtīgi integrētu vidi, kur ieguvēji ir visi – krastmala ir ērti pieejama gājējiem, ir jauni veloceļi, sabiedriskais transports kursēs raitāk, sakārtota ir arī infrastruktūra autovadītājiem. Un vēl šis projekts ir apliecinājums Rīgas veiktspējai – no brīža, kad pilsētai kļuva pieejami ES fondu līdzekļi šīs teritorijas pārbūvei, līdz praktiskai vīziju īstenošanai ir pagājuši nepilni trīs gadi un uzbūvēts viss ir ātri un efektīvi nepilna gada laikā.”

Administratīvā apgabaltiesa 25.janvārī noraidīja būvfirmu pieteikumu par Konkurences padomes (KP) 2021.gada 30.jūlija lēmuma atcelšanu t.s. "būvnieku karteļa lietā", kurā KP konstatēja 10 būvniecības uzņēmumu aizliegtu vienošanos un piemēroja tirgus dalībniekiem vairāk nekā 16 miljonu eiro sodu.

Astoņi no desmit KP sodītajiem uzņēmumiem pārsūdzēja KP lēmumu Administratīvajā apgabaltiesā, taču vairākas pārsūdzības būvfirmas iesniedza kopā ar mātesuzņēmumiem, tāpēc kopumā lietā kā prasītāji bija 13 uzņēmumi.

Tiesa noraidīja SIA "Abora" un SIA "Tehnocentrs", SIA "Arčers", SIA "Latvijas energoceltnieks", AS "LNK Industries", SIA "LNK (Latvijas Novitātes Komplekss)", SIA "Merks" un AS "Merko Ehitus", SIA "Re&Re", SIA "Rere būve" un AS "Rere grupa", SIA "Skonto būve" un AS "UGN" pieteikumus pilnībā. Tādējādi par tiesisku un pamatotu atzīsts KP lēmumā konstatētais Konkurences likuma 11.pantā un Līguma par Eiropas Savienības darbību 101.pantā noteiktais aizliegtas vienošanās pārkāpums būvniecības uzņēmumu darbībās un šiem tirgus dalībniekiem piemērotie naudas sodi.

Šodien tiks sākti 28 miljonus eiro vērtie "Rail Baltica" integrēšanas projekti Rīgas centra infrastruktūrā, sākot pārbūves darbus Ģenerāļa Radziņa krastmalā.

Lai nodrošinātu drošu un ērtu satiksmi Centrālās stacijas apkārtnē, līdz gada beigām tiks pārbūvēti trīs krustojumi un izbūvēta mūsdienīga gājēju, velobraucēju un sabiedriskā transporta infrastruktūra. Būvdarbu laikā būs ievērojamas izmaiņas satiksmē Centrālās stacijas apkārtnē.

Līdz ar to iedzīvotājiem būšot jārēķinās ar nopietniem satiksmes ierobežojumiem Ģenerāļa Radziņa krastmalā, 11.novembra krastmalā un 13.janvāra ielā.

Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Vilnis Ķirsis (JV) stāstīja, ka pirmos četrus "Rail Baltica" integrēšanas projektus Rīgas centra infrastruktūrā jāpabeidz jau šogad, piebilstot, ka kopumā paredzēti 40 projekti.

Darbi notiks paralēli "Rail Baltica" pamattrases būvdarbiem, kā arī "Rīgas satiksmes" tramvaja sliežu pārbūves darbiem.

Par Dienvidu tilta ceturtās kārtas izbūves konkursu iesniegtas astoņas sūdzības, liecina Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājaslapā publicētā informācija.

Par pirmajām četrām sūdzībām gala lēmums vēl nav pieņemts. IUB ir pieprasījis skaidrojumus Būvniecības valsts kontroles birojam. Līdz ar to lēmuma pieņemšana paredzēta decembrī. Sūdzību iesniedzēji bija AS "BMGS", "EWCON", "Baltic Industrial Construction" un "LNK Industries".

Šajā laikā Rīgas pašvaldības Centrālās administrācijas Iepirkumu pārvalde veikusi grozījumus iepirkuma dokumentācijā, grozot tajā iekļautās prasības, kā arī saņemtas vēl trīs sūdzības par šo iepirkumu.

Tās iesniedza SIA "Binders", AS "BMGS" un SIA "L Projekts".

Kā ziņots, konkurss tika izsludināts 4.augustā.

Iepirkums tiek veikts divās daļās - Jāņa Čakstes gatves izbūve no Valdeķu ielas līdz Ziepniekkalna ielai un no Vienības gatves līdz Valdeķu ielai. Katra Čakstes gatves posma izbūve jāveic divu gadu laikā.

Turpinoties tā dēvētās būvnieku lietas, kurā Konkurences padome (KP) sodījusi 10 būvniekus par dalību kartelī, izskatīšanai Administratīvajā tiesā, klajā nāk jauni fakti un blaknes, kas saistīti gan ar tiesas procesu, gan ar pašu lēmumu, iespējamajiem pārkāpumiem un neatbilstībām.

Šobrīd, faktiski jau ir skaidrs, ka būvnieku lieta Latvijas Universitātei (LU) radīs apmēram 1,7 miljonu zaudējumus, liecina tiesas materiāli.

Jau iepriekš ir izskanējis viena no būvniekiem "Velves" īpašnieka “MN Holding” no Konkurences padomes atšķirīgs viedoklis par "Velves" izlīguma slēgšanas ar KP apstākļiem. Atgādinājumam, "Velve" ir viens no būvniekiem, kura darbībās padome konstatēja karteli, bet kurš pamanījās pašā pēdējā brīdī ielēkt vilciena pēdējā vagonā - noslēgt ar padomi izlīgumu un tāpēc tam bija jāmaksā mazāks naudas sods kā arī tas izvairījās no lieguma piedalīties publiskajos iepirkumos. Kamēr padome to pamato ar Velves iesniegtajiem papildus pierādījumiem, pati Velve apgalvo, ka nekādus papildus pierādījumu nav sniegusi. Uz šīm padomes un "Velves" īpašnieka pretrunām par vieniem un tiem pašiem apstākļiem lietā tiesai norāda arī lietas dalībnieki, uzskatot par pretrunīgiem.

Rīgas pils senākās jeb kastelas daļas restaurācijas un pārbūves projektā pabeigti kādreizējās pils ēdamzāles - Remtera - vēsturiskā plašuma atjaunošanas darbi un starpstāvu pārseguma izņemšana, informē VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Remteris ir pēdējā atjaunošanas stadijā esošā zāle. Tās atjaunošanas laikā demontētās pārseguma sijas ir saglabātas otrreizējai izmantošanai - muzeja vajadzībām paredzēto mēbeļu izgatavošanai. Savukārt velvju nestspējas veicināšanai ir veikti nepieciešamie darbi ceturtā stāva un bēniņu līmenī, lai mazinātu uz tām esošo slodzi, kā arī veikta kolonnu savilču gredzenu testēšana un montāža. Paredzēts, ka Remteris pilnībā būs pabeigts rudenī.

Pilnsabiedrības "Rīgas Pils Kastelas projekts" arhitekte un atbildīgais autoruzraugs Anastasija Pimenova norāda, ka Remtera zāles starpstāvu pārseguma demontāžas laikā saskārās ar dažādiem izaicinājumiem. Galvenokārt, tie bija saistīti ar zāles konstrukciju nestspēju un tehniskajiem parametriem, ko ietekmējusi telpas attīstība cauri gadsimtiem.

Rīgā atklāts Sarkandaugavas pārvads pāri dzelzceļam Rīga-Skulte, informē Rīgas dome.

Līdztekus pārvadam atklās arī velo un gājēju ceļu Mangaļi - Sarkandaugava. Atklāšanas pasākums sāksies uz Sarkandaugavas pārvada estakādes pie Viestura prospekta un noslēgsies uz jaunatklātā velosipēdu un gājēju celiņa.

Pēc pārvada atvēršanas satiksmes dalībniekiem jāņem vērā vairākas satiksmes organizācijas izmaiņas.

Piemēram, būs mainīta satiksmes organizācija Tilta un Duntes ielas krustojumā. Braucot virzienā no Mežaparka, pa Tilta ielu nevarēs nogriezties pa labi no Tilta ielas uz Ganību dambi vai Tvaika ielu. Šo manevru varēs veikt tikai sabiedriskais un operatīvais transports.

Braucot pa Duntes ielu, virzienā no Centra, pie Tilta ielas būs iespējams veikt tikai labo manevru uz Tilta ielu virzienā uz Mežaparku un nebūs iespējams braukt virzienā uz Ganību dambi vai Tvaika ielu.

Īstenojot Rail Baltica projektu, lidostā Rīga noslēdzies būtisks infrastruktūras būvniecības posms – pabeigta dzelzceļa stacijas ēkas un līdzās esošo estakāžu pāļu izbūve.

Tie kalpos kā stingrs pamats pirmā ātrgaitas dzelzceļa un avio savienojuma izbūvei Baltijā. Topošajai Rail Baltica stacijai un estakādei pie lidostas Rīga kopumā izbūvēti 534 pāļi.

Pa estakādi, uzbērumu un pārvadiem nākotnē kursēs ātrgaitas vilciens starp lidostas staciju un Rīgas centru, veidojot savienojumu ar Baltiju un visu Eiropu. Tā būs Latvijā unikāla būve, paceļot 4.5 kilometrus garu sliežu ceļu virs zemes, lai netraucētu auto satiksmi uz lidostu. Konkrētajā zonā pie lidostas sliedes pacelsies 13 metrus virs zemes. Arī izteiksmīgais jaunās Rail Baltica stacijas ēkas siluets sliesies augstu virs zemes.

“Rail Baltica būvniecībā Latvijā ir labs progress - aktīvi būvdarbi notiek abās starptautiskajās stacijās, kas ātrgaitas dzelzceļa līnijā ir inženiertehniski sarežģītākās būves un infrastruktūras kopums,” skaidro uzsver Eiropas Dzelzceļa līnijas valdes priekšsēdētājs Kaspars Vingris.

Noslēdzoties būvdarbiem Ģenerāļa Radziņa krastmalas Rīgas Centrāltirgus pusē, nedēļas nogalē plānotas satiksmes organizācijas izmaiņas – satiksme turpmāk tiks nodrošināta pa jau pārbūvēto ielas posmu.

Kopumā darbi Rīgas domes projektā Eiropas nozīmes dzelzceļa infrastruktūras projekta “Rail Baltica” integrēšanai Rīgas centra infrastruktūrā noris atbilstoši grafikam.

Ģenerāļa Radziņa krastmalas Rīgas Centrāltirgu pusē ir veikta pilna ielas seguma konstrukcijas pārbūve, tostarp atjaunota tilta pār pilsētas kanālu viena puse. Pēc satiksmes pārvirzīšanas būvdarbi tiks uzsākti otrā Ģenerāļa Radziņa krastmalas pusē. Būvdarbi atbilstoši kalendārajam grafikam norisinās arī pārējos projekta “Rail Baltica” integrēšanai Rīgas centra infrastruktūrā objektos.

Jau ziņots, ka februārī tika uzsākti būvdarbi Eiropas nozīmes dzelzceļa infrastruktūras projekta “Rail Baltica” integrēšanai Rīgas centra infrastruktūrā. Lai nodrošinātu drošu un ērtu satiksmi Centrālās stacijas apkārtnē, līdz gada beigām tiks pārbūvēti trīs krustojumi un izbūvēta mūsdienīga gājēju, velobraucēju un sabiedriskā transporta infrastruktūra.

Juvelierizstrādājumu veikalu tīkla īpašnieks AS Grenardi Group pērn audzējis apgrozījumu par 40%, kas bijis iespējams, pateicoties veiksmīgām obligāciju emisijām un investīcijām visā Baltijā. Nacionālā kapitāla uzņēmums iecerējis turpināt darbības paplašināšanu un veic nepieciešamos sagatavošanās darbus jaunu obligāciju emisijai, kas plānota jau šopavasar, intervijā Dienas Biznesam stāsta AS Grenardi Group valdes priekšsēdētājs un izpilddirektors Ģirts Rudzītis.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 5.marta žurnālā lasi:

Statistika

Krievijas loma tirdzniecībā mazinās

Tēma

Āzija ir pasaules zinātnes tehnoloģiju un inovāciju dzinējspēks

Ēnu ekonomika

Nedeklarētā alga 1,75 miljardi eiro

Mēbeļu nozare

Gaida mēbeļu tirgus atgūšanos

Bioloģiskā lauksaimniecība

Bio platību un ražotāju skaits pasaulē pieaug

Finanses

Eleving Group paplašina darbību par spīti globālajām krīzēm

Būvniecība

Pillar Contractor – ar skatu uz izaugsmi

Portrets

Jorens Grauds, SIA Latvijas Kredītņēmēju palīdzības programma izpilddirektors

Brīvdienu ceļvedis

Artjoms Milovs, AS LNK Industries valdes priekšsēdētājs

Rail Baltica stacijas un saistītās infrastruktūras būvniecībā pie lidostas “Rīga” pašlaik norit aktīva stacijas ēkas dzelzsbetona konstrukciju, estakādes pamatu un piebraucamo ceļu izbūves darbi. Šis būs pirmais ātrgaitas dzelzceļa un aviosatiksmes savienojuma centrs Baltijā.

“Tiešais avio un dzelzceļa savienojums būs liels ieguvums Latvijai, kura doto pienesumu transporta, pasažieru un kravu plūsmās mēs redzēsim uzreiz pēc savienojuma pabeigšanas, un tā pozitīvo efektu ekonomikā un ceļošanas paradumos vislabāk izjutīsim ilgtermiņā,” uzsver satiksmes ministrs Jānis Vitenbergs.

“Rail Baltica būvniecībā Latvijā ir panākts labs progress abās starptautiskajās stacijās, veiksmīgi turpinās projektēšanas darbi pārējos objektos,” atzinīgi novērtējot visu iesaistīto partneru ieguldījumu, skaidro Eiropas Dzelzceļa līnijas valdes priekšsēdētājs Kaspars Vingris. “Šobrīd mūsu kā pasūtītāja galvenais uzdevums ir nodrošināt šo objektu savienojumu kopīgā satiksmes tīklā vienotā trasē.”

Rīgā notikuši Sarkandaugavas pārvada slogošanas darbi, kuru laikā pārbaudīta būves faktiskā nestspēja un tā gatavība satiksmes atvēršanai.

Atbilstoši RTU speciālistu izstrādātajai programmai, slogošanā tika izmantotas 13 dažādas slodžu shēmas.

Vienas slodžu shēmas pārbaudē vienlaicīgi tika izmantotas sešas kravas automašīnas. Katra automašīna sver 30 tonnas, tādējādi uz pārvada vienlaicīgi atradās 180 tonnu liels svars. Slogošanas laikā tika veikta pārvada izlieču mērīšana un to salīdzināšana ar teorētisko aprēķinu, lai varētu sagatavot slēdzienu par pārvada gatavību satiksmes atvēršanai.

"Sarkandaugavas pārvads ir būtisks posms Rīgas pilsētas satiksmes plūsmu sakārtošanā. Apvienojumā ar Austrumu maģistrāli tas ļaus smagās mašīnas, kas, piemēram, brauc pa krastmalu gar prezidenta pili, pa Senču ielu, vai pa Valdemāra ielu, aizvirzīt prom no centra. Vienlaikus tas sakārtos ielu tīklu šajā apkārtnē un paredz arī gājēju un velobraucēju pārvietošanās uzlabojumus," komentē Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks satiksmes infrastruktūras un attīstības jautājumos Vilnis Ķirsis.