Patlaban lielākā daļa jeb 88% bezdarbnieku, kuriem bezdarbnieka statuss ticis noņemts pienākumu nepildīšanas dēļ, šo statusu zaudējuši, jo individuālajā darba meklēšanas plānā noteiktajā dienā nav ieradušies aģentūrā, liecina Nodarbinātības Valsts aģentūras (NVA) statistika.
Kā norāda LM, diena, kurā bez darba esošajam jāierodas aģentūrā, tiek saskaņota labu laiku iepriekš, turklāt intervāls starp apmeklējumiem var būt pat divi mēneši. Tādējādi nevar apgalvot, ka bezdarbnieku darba meklēšanas grafiks būtu pārāk saspringts un neizpildāms. Patlaban LM nav informācijas par visiem iemesliem, kādēļ cilvēki nepilda savas saistības, lai saglabātu bezdarbnieka statusu, norāda LM Darba tirgus politikas departamenta speciāliste Līga Emule-Konone.
Statistika liecina – līdz augusta beigām 41 tūkst. cilvēku Latvijā zaudēja bezdarbnieka statusu, jo iekārtojās darbā, savukārt teju 43 tūkst. nepildīja savus pienākumus un bezdarbnieka statuss viņiem tika atņemts, aptuveni divi tūkstoši aizgāja pensijā, bet 5,6 tūkst. statusu zaudēja citu iemeslu dēļ.
Raksti par tēmu
Pērn attiecīgajā laika posmā to cilvēku skaits, kas zaudēja bezdarbnieka statusu savas vainas pēc, bija vēl iespaidīgāks – 62,8 tūkst. cilvēku.
Viens no iespējamajiem bezdarbnieku «bezatbildības» skaidrojumiem varētu būt visai prozaisks – klientu garās rindas, kurās jāstāv NVA, lai pieteiktos, piemēram, profesionālajās apmācībās. Šo jautājumu ministrija pašlaik risina, izstrādājot regulējumu, kas paredz paša bezdarbnieka aktīvāku līdzdalību darba meklēšanā. Patlaban būtiski jāveicina pašu bezdarbnieku aktīvāki darba meklējumi, norāda L. Emule-Konone.
Lai arī gadījumā, ja bezdarbnieka statuss atņemts pienākumu nepildīšanas dēļ bez attaisnojoša iemesla, bez darba esošajam ir iespējas to atgūt – jānogaida vien trīs mēneši no brīža, kad bezdarbnieka status ticis atņemts, un tad tam var pieteikties atkal.
