Baltijas riska kapitāla fondu pārvaldnieks "Livonia Partners" otrajam alternatīvo ieguldījumu fondam "Livonia Partners Fund II" piesaistījis 157 miljonus eiro, informē "Livonia Partners" pārstāvji.

"Livonia Partners Fund II" atbalsta vairāki institucionālie investori, tostarp Baltijas un Ziemeļvalstu pensiju fondi, starptautiskās institūcijas un privātie investori. Neskatoties uz sarežģīto ģeopolitisko situāciju un lielo inflāciju, "Livonia Partners Fund II" piesaistījis arī virkni jaunu investoru.

"Livonia Partners Fund II" ieguldījumu stratēģijas pamatprincipi ietver ilgtspējīgas izaugsmes perspektīvas un jēgpilnu pozitīvu ietekmi uz sabiedrību un vidi. Uzņēmumu vērtība parasti ir no 10 miljoniem eiro līdz 100 miljoniem eiro.

Kopš pirmās līdzekļu piesaistes 2021.gada septembrī "Livonia Partners Fund II" fonds ir investējis "BestAir" un "Zave" (zaļo mājas klimata risinājumu izplatītāji), CSUB (kompozītmateriālu risinājumu piegādātājs zemūdens un akvakultūras nozarēm Ziemeļeiropā) un "Stebby" (Baltijas pakalpojumu tirgū lielākais labsajūtas uzņēmums).

Baltijas privātā kapitāla ieguldījumu uzņēmums "Livonia Partners" piesaistījis 147 miljonus eiro alternatīvo ieguldījumu fondam "Livonia Partners Fund II", kurš līdzekļus plāno investēt Baltijas uzņēmumos, informē "Livonia Partners" pārstāvji.

Kompānijā atzīmēja, ka fonds apņēmies ieguldīt iespējās, kas risina klimata pārmaiņu un vides ilgtspējas izaicinājumus.

Livonia Partners Fund II atbalsta vairāki institucionālie investori, tostarp Baltijas un Ziemeļvalstu pensiju fondi, starptautiskās institūcijas un privātie investori. Visi Livonia Partners Fund I investori turpina ieguldīt Livonia Fund II, kas piesaistījis arī virkni jaunu investoru.

“Mums ir ne vien ievērojams līdzekļu apjoms, bet arī zināšanas un ekspertīze, ko ieguldīsim uzņēmumos, palīdzot tiem augt un attīstīties. Pēc 2021. gada sagaidāma Latvijas ekonomikas izaugsmes paātrināšanās, ko veicinās daudzu nozaru, jo īpaši tehnoloģiju, pakalpojumu un ražošanas attīstība. Livonia atbalstīs šo izaugsmi, ieguldot talantīgos uzņēmējos,” saka Livonia Partners partnere un līdzdibinātāja Kristīne Bērziņa, piebilstot, ka plašā un daudzveidīgā investoru klāsta uzticība Livonia Partners veido par lielāko privātā kapitāla fondu Latvijā.

Dārzkopības preču tirgotāja SIA "Hortes" kreditori nav atbalstījuši kompānijas tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu un tiesiskās aizsardzības process izbeigts, liecina Maksātnespējas reģistra informācija.

"Hortes" pārstāvji norāda, ka tiesiskās aizsardzības procesa lieta izbeigta pēc uzņēmuma lūguma.

"Hortes" valdes locekle Kadri Ulla skaidroja, ka kopš "Hortes" veikala slēgšanas uzņēmums mērķtiecīgi veicis visas nepieciešamās darbības, lai vienotos ar kreditoriem un nebūtu nepieciešama tiesiskā aizsardzība, tāpēc uzņēmums lūdza tiesai izbeigt tiesiskās aizsardzības procesu.

Uzņēmumam līdz 2022.gada 23.septembrim tiesā bija jāiesniedz ar kreditoriem saskaņots tiesiskās aizsardzības procesa plāns.

"Hortes" ir privātā kapitāla ieguldījumu fondam "Livonia Partners" piederošs Igaunijas dārzaugu un mājas preču mazumtirdzniecības zīmols. Pirmais "Hortes" veikals tika atvērts 2006.gadā Tallinā.

Igaunijas koksnes pārstrādātājs Ha Serv, kas ietilpst Baltijas valstu privātkapitāla investīciju fonda Livonia Partners pārvaldītajā ieguldījumu portfelī, iegādājies sabiedrību Suomen Lämpöpuu Oy (SLP), kas specializējas termokoksnes materiālu ražošanā, informē kompāniju pārstāvji.

Suomen Lämpöpuu ir Somijas uzņēmums, kas izgatavo dažādus seguma un apdares materiālus no termiski apstrādātas koksnes un eksportē lielāko daļu savas produkcijas. Uzņēmums dibināts 1999. gadā, šobrīd tā pārdošanas apjomi sasniedz 6 mljonus eiro gadā. Somijā, Teuvā atrodas uzņēmuma ražotne, kurā strādā ap 30 cilvēku.

Apvienojot spēkus, Ha Serv un SLP plāno paplašināt ražojumu klāstu un nostiprināt pozīcijas pasaules tirgū.

«Mūsu mērķis ir straujāka izaugsme daudzsološajā videi draudzīgo termokoksnes izstrādājumu tirgū. Abas sabiedrības lieliski papildinās viena otru, un mēs varēsim paplašināt mūsu eksporta ģeogrāfiju, palielināt klientu bāzi un piedāvāt tiem lielāku termokoksnes ražojumu klāstu,» atzīst Marko Kevai (Marko Kevvai), Ha Serv izpilddirektors.

Baltijas privātā kapitāla fonds Livonia Partners no Mezzanine Management pārvaldītā ieguldījumu fonda Accession Mezzanine Capital III L.P. iegādāsies 33% Lietuvas komerciālu saldēšanas iekārtu ražotāja Freor kapitāldaļu, informēja uzņēmumā.

Lietuvā bāzētais «Freor» piegādā savus komerciālo saldēšanas iekārtu risinājumus lielveikalu ķēdēm un citiem mazumtirgotājiem visā Eiropā, kā arī aiz tās robežām. Uzņēmuma apgrozījums iepriekšējā gadā ir audzis par 47%, sasniedzot 36 miljonus eiro, ko veicināja globālā pieprasījuma kāpums, kā arī mazumtirdzniecības industrijas tendence palielināt saldētas pārtikas piedāvājumu veikalos.

«Esam sekojuši Freor darbībai vairākus gadus un uzskatām, ka tas ir lielisks uzņēmums, kas šobrīd ir ļoti labi pozicionēts savā tirgū. Iepriekšējais investors ir veicis nozīmīgus ieguldījumus uzņēmuma attīstībā. Mēs atbalstīsim turpmāko Freor izaugsmi ar savu ievērojamo pieredzi uz eksporta orientētu ražotāju attīstīšanā Baltijā,» informēja Livonia Partners dibinātājs un partneris Mindaugs Utkēvičs.

Viens no lielākajiem Baltijas riska kapitāla fondu pārvaldniekiem Livonia Partners jauna fonda investīciju īstermiņa finansējumam saņems 20 miljonus eiro.

Vienošanās ar Swedbank paredz izmantot līdzekļus īstermiņa investīciju finansēšanai, kas ir viens no pirmajiem šāda veida riska kapitāla fondu finansējumiem Latvijā.

Livonia Partners ir viens no lielākajiem riska kapitāla fondu pārvaldniekiem Baltijā, kas spējis piesaistīt investīcijas no augstas reputācijas institucionālajiem investoriem. Kopējais jaunā fonda apmērs ir 136 miljonu eiro apmērā un šobrīd tiek piesaistīti papildus investoru līdzekļi. Livonia Partners ir piesaistījuši finansējumu no Eiropas Rekonstrukcijas un Attīstības bankas (ERAB), Eiropas Investīciju fonda (EIF), Baltijas un Somijas pensiju fondu pārvaldniekiem u.c. Viens no Livonia Partners lielākajiem investoriem ir arī Swedbank Baltijas pensiju fondi.

Lai veicinātu Baltijas uzņēmumu izaugsmes iespējas, Luminor pārvaldītie pensiju fondi Latvijā, Lietuvā un Igaunijā atbalstījuši vienu no lielākajiem Baltijas privātā kapitāla ieguldījumu pārvaldniekiem Livonia Partners, otrajā parakstīšanas posmā investējot 15 miljonus eiro.

Būtisku daļu Livonia Partners Fund II finansējuma plānots ieguldīt uzņēmumos, kas risina klimata pārmaiņu un vides ilgtspējas jautājumus.

"Fonda vadības komandas investīciju pieredze un sasniegtie rezultāti, kā arī fokusēšanās uz ilgtspēju saskan ar Luminor ilgtermiņa pensiju fondu vērtības palielināšanu. Vēlamies vairot iespēju Baltijas uzņēmumiem piekļūt finansējumam un īstenot savus attīstības mērķus, tādējādi veicinot visa Baltijas reģiona izaugsmi," saka Luminor Aktīvu pārvaldīšanas un pensiju daļas vadītājs Baltijā Atis Krūmiņš.

Livonia Partners Fund II ir klasificēts kā 8. panta jeb "gaiši zaļais" fonds saskaņā ar ES jauno Ilgtspējīgas finanšu informācijas atklāšanas regulu. Šo fondu atbalsta vairāki institucionālie investori, piemēram, Baltijas un Ziemeļvalstu pensiju fondi, starptautiskās institūcijas un privātie investori. Daudzi Livonia Partners Fund I investori turpina ieguldīt arī Livonia Partners Fund II, kas piesaistījis arī jaunus investorus.

Baltijas alternatīvo ieguldījumu fonds Livonia Partners kopā ar LHV Pension Funds un Ambient Sound Investments ir vienojušies investēt uzņēmumā Cgates, kas ir viens no Lietuvas kabeļtelevīzijas un interneta pakalpojumu sniedzējiem.

Livonia Partners vadītais konsorcijs iegādāsies Cgates mazākuma akciju daļu, lai atbalstītu uzņēmuma izaugsmi, kā arī tīkla un tehnoloģiju modernizāciju. Darījumam nepieciešams Lietuvas Republikas uzraugošo iestāžu apstiprinājums.

Cgates ir otrs lielākais kabeļtelevīzijas operators Lietuvā, kas 2016. gadā sasniedzis 19.5 miljonu eiro lielu konsolidēto apgrozījumu. Uzņēmumā strādā gandrīz 300 darbinieku. Cgates piedāvā kabeļtelevīziju un digitālo televīziju, optisko internetu un fiksētos telefonsakarus vairāk nekā 270 tūkstošiem klientu 18 pilsētās. Viļņā bāzētā uzņēmuma lielākie īpašnieki ir Igaunijas kabeļtelevīzijas operatora Starman dibinātāji, ko šogad iegādājās Elisa Corporation no Somijas.

Šī gada 5. martā pirmo reizi Latvijā durvis vērs viens no lielākajiem un modernākajiem dārzkopības, mājas un mājdzīvnieku preču iegādes centriem Baltijā – Hortes, kura izveidē investēti 6,5 miljoni eiro.

Hortes ir pazīstamākais dārzkopības un mājas preču mazumtirdzniecības zīmols Igaunijā. Pie tirdzniecības centra Sāga izveidotā Hortes centra kopējā platība būs 6144 m2, no kuriem 1910 m2 veidos ārējā tirdzniecības zona, kas apmeklētājiem tiks atvērta šī gada aprīlī.

Jaunajā veikalā strādās 30 darbinieki un konsultanti. Veikala apmeklētājiem būs pieejams vairāk nekā 100 autostāvvietu.

"Hortes ir Baltijas līmeņa veiksmes stāsts, kura pamatā ir draudzīga attieksme pret dabu un zaļā dzīvesveida popularizēšana, kā arī jaunas un iedvesmojošas iepirkšanās pieredzes nodrošināšana. Mēs redzam, ka zaļais dzīvesveids arī Latvijā strauji kļūst arvien populārāks, īpaši gados jaunākas auditorijas vidū. Savas dzīvesvietas apzaļumošanai arvien biežāk pievēršas arī dzīvokļu īpašnieki, kuriem nav sava piemājas dārziņa. Mūsu mērķis, atverot pirmo Hortes centru Rīgā, ir ne tikai padarīt dzīvi Latvijā zaļāku, bet arī ieņemt līdera pozīciju dārzkopības, mājas preču un dzīves stila zīmolu vidū Baltijā," teic Hortes uzraudzības padomes vadītāja, investīciju fonda Livonia Partners partnere Kristīne Bērziņa.

Baltijas privātā kapitāla fonds «Livonia Partners» ir iegādājies Igaunijas uzņēmuma «Fenestra» 60% kapitāldaļu, lai atbalstītu uzņēmuma straujo izaugsmi eksporta tirgos.

Livonia Partners dibinātājs un partneris Rains Lehmuss (Rain Lõhmus) atzīst, ka Fenestra līdzšinējo īpašnieku un vadītāju Lauri Lāsta (Lauri Laast) un Riho Prass komandas sasniegumi ir iespaidīgi. «Fenestra ir profesionāls un labi pārvaldīts uzņēmums ar lielām izaugsmes iespējām, kas pilnībā atbilst mūsu investīciju stratēģijai. Logu tirgus kopumā ir stabils un pieaug tikai par 1-2% gadā, kamēr uzņēmumam Fenestra pašreizējās vadības komandas pārraudzībā, kurai arī turpmāk piederēs 40% akciju, pēdējos četros gados izdevies augt par 24% ik gadu,» Lehmuss paskaidroja.

«Livonia cieši sadarbosies ar uzņēmumu, lai īstenotu jau esošās iniciatīvas, kā arī attīstītu jaunus uzņēmējdarbības virzienus. Pastiprinātu uzmanību veltīsim stratēģijai, kā arī turpināsim atbalstīt uzņēmuma izaugsmi esošajos tirgos un meklēsim jaunus tirgus ārzemēs. Mēs redzam daudzus veidus, kā Livonia var sniegt pievienoto vērtību un veicināt uzņēmuma turpmāko izaugsmi, izmantojot mūsu komandas pieredzi dažādās ražošanas nozarēs un uz eksportu orientētos uzņēmumos,» saka Lehmuss.

Dārzkopības preču tirgotājam SIA "Hortes" ierosināta tiesiskās aizsardzības procesa (TAP) lieta, liecina informācija Maksātnespējas reģistrā.

Rīgas rajona tiesā TAP lieta ierosināta 25.jūlijā.

Slēgs dārzkopības preču veikalu Hortes Latvijā 

Šā gada jūlijā durvis slēgs vienīgais Igaunijas dārzaugu un mājas preču mazumtirdzniecības...

Uzņēmumam līdz 2022.gada 23.septembrim tiesā jāiesniedz ar kreditoriem saskaņots tiesiskās aizsardzības procesa plāns, vēsta LETA, atsaucoties uz Rīgas rajona tiesas sniegto informāciju.

Jau vēstīts, ka Igaunijas mazumtirdzniecības zīmola "Hortes" dārzkopības centrs Rīgā tika atvērts 2021.gada martā, taču šogad jūlijā veikals tika slēgts. "Hortes" veikala izveidē Rīgā tika investēti vairāk nekā 6,5 miljoni eiro.

"Hortes" pieder privātā kapitāla ieguldījumu fondam "Livonia Partners". Pirmais zīmola veikals tika atvērts 2006.gadā Tallinā.

Pirmajā finanšu gadā, kas ilga no 2020.gada 28.oktobra līdz 2021.gada 30.jūnijam, "Hortes" strādāja ar 997 437 eiro apgrozījumu un cieta zaudējumus 284 021 eiro apmērā.

Uzņēmums reģistrēts 2020.gada oktobrī, un tā pamatkapitāls ir 22 800 eiro. Patiesie labuma guvēji uzņēmumā ir Igaunijas iedzīvotājs Kaido Veske, Lietuvas iedzīvotājs Mindaugs Utkēvičs un Kristīna Bērziņa.

Šā gada jūlijā durvis slēgs vienīgais Igaunijas dārzaugu un mājas preču mazumtirdzniecības zīmola Hortes veikals Latvijā.

Lēmums pieņemts, izvērtējot tirgus situāciju, kā arī veikala darbības rādītājus un izaugsmes potenciālu tuvākajā nākotnē.

“Uzņēmumam izdevies iegūt lojālu pircēju bāzi, taču Covid-19 ietekme uz veikala darbības sākuma periodu un kopējie izaicinājumi reģiona ekonomikai ir iemesli, kas liedz īstenot pietiekami strauju uzņēmuma attīstību Latvijā,” komentē Hortes direktore Kadri Ulla.

Latvijas vienīgā veikala slēgšana neietekmēs Hortes darbību Igaunijā, kur uzņēmums pērn strādājis ar izaugsmi.

Hortes ir Igaunijas populārākais dārzaugu un mājas preču mazumtirdzniecības zīmols. Pirmais Hortes veikals tika atvērts 2006. gadā Tallinā. Šobrīd Igaunijā darbojas divi Hortes dārza, mājas un mājdzīvnieku preču centri, kuru kopējā platība ir vairāk nekā 12 000 m2.

Baltijas privātā kapitāla ieguldījumu fonds “Livonia Partners” veiks ieguldījumu Latvijas tehnoloģiju uzņēmumā “Digital Mind”, lai atbalstītu stratēģisku Polijas tehnoloģiju uzņēmuma “EIP Dynamics” iegādi.

Darījuma mērķis ir palielināt uzņēmuma pakalpojumu piegādes kapacitāti klientu apkalpošanai Baltijas un Centrāleiropas reģionā, un izveidot platformu tālāko iegādes un apvienošanas darījumu veikšanai.

““EIP Dynamics” iegāde un “Livonia Partners” stratēģiskais ieguldījums iezīmē vēsturisku pagriezienu mūsu uzņēmuma attīstībā. Arī turpmāk, sadarbībā ar “Livonia Partners”, plānojam citu reģiona uzņēmumu iegādi, lai kļūtu par vadošu “Microsoft” Dynamics un Azure risinājumu nodrošinātāju Centrāleiropas un Austrumeiropas reģionā. Šis nozīmīgais darījums apliecina mūsu apņemšanos turpināt augt un attīstīties, lai celtu kapacitāti un nodrošinātu klientu mainīgās vajadzības. Polijas uzņēmuma darbinieku kompetence un uzņēmējdarbības gars sakrita ar mūsu vīziju par ilgtspējīgu izaugsmi un inovācijām, tāpēc esmu pārliecināts, ka šis stratēģiskais solis atstās pozitīvu ietekmi gan uz uzņēmumu komandām, gan klientiem,” saka “Digital Mind” izpilddirektors Rinalds Sluckis.

Latvijas Biznesa Eņģeļu Tīkls (LatBAN) un Latvijas Privātā un riska kapitāla asociācija (LVCA) noteikuši nominantus apbalvojumam “Gada investors 2021” par pērnā gada Latvijas nozīmīgākajām investīcijām industrijā.

Uz apbalvojumu pretendē gan privātie investori (komerceņģeļi), gan juridiskie un institucionālie investori, gan privātā un riska kapitāla darījumu konsultanti.

“Gada investors 2021” konferences un apbalvošanas ceremonijas laiks ir pārcelts uz ceturtdienu, 31. martu, plkst. 16.00. Ņemot vērā notikumus Ukrainā, mainīta pasākuma programma, iekļaujot divas ekspertu paneļdiskusijas.

Pirmajā diskusijā informēs par ekonomikas tendencēm un attīstības scenārijiem Latvijā. Otrajā diskusijā uzņēmējdarbības un investīciju vides eksperti no Gruzijas un Izraēlas stāstīs par savu valstu pieredzi – kādas pārmaiņas notiek un kā var atbalstīt valsts ekonomiku kara laikā un pēckara periodā. Savukārt pārstāvis no Ukrainas dalīsies pieredzē galvenokārt par uzņēmējdarbības situāciju līdz karam. “Gada investors 2021” būs skatāms tiešsaistē, LatBAN un LVCA Facebook lapās un LatBAN YouTube kanālā.

Kas var būt labāks par atpūtu piemājas dārzā. Silts laiks, svaigs gaiss un patīkami saules stari. Taču, dažkārt to var iztraucēt vējš, lietus, vai stipra saule, kas var sākt karsēt par daudz. Šādos gadījumos labs risinājums ir dārza nojumes. Ja vēlies uzzināt, kāda dārza nojume būs vispiemērotākā tieši tavam dārzam un nepieciešamībai, kā arī to, kādas šobrīd ir vispopulārākās, lasi raksta turpinājumā.

Vai materiālam ir nozīme?

Tas ir viens no būtiskākajiem parametriem, kas ietekmē dārza nojumes vizuālo izskatu un izturību.

Rāmis

• Metāla vai tērauda – vienas no izturīgākajām nojumēm. Materiāli ir stingri un stabili, kas nodrošina, ka rāmis mazāk kustēsies vai ļodzīsies. Svara ziņā šīs nojumes ir smagas, tādēļ var būt apgrūtināta to pārvietošana.

• Alumīnija vai plastmasas – vieglu materiālu nojumes. To pārvietošana nesagādās problēmas. Taču, ja rāmis veidots no alumīnija vai plastmasas, tas nebūs tik izturīgs. Lielākā vējā tas var sākt kustēties vai liekties.

Sienas un jumts

• Polietilēna – vienkāršas, visbiežāk zaļā vai baltā krāsā. Cenas ziņā nav dārgas un piemērotas, ja budžets ir ierobežots. Jārēķinās, ka šis materiāls nebūs tik izturīgs kā poliesters.

Latvijas Biznesa Eņģeļu Tīkls (LatBAN) un Latvijas Privātā un Riska kapitāla asociācija (LVCA) noteikuši nominantus apbalvojumam "Gada investors 2022" par Latvijas nozīmīgākajām investīcijām un konsultācijām iespējkapitāla un biznesa eņģeļu nozarē.

"Gada Investors" ir kopīga Latvijas Privātā un Riska kapitāla asociācijas (LVCA) un Latvijas Biznesa Eņģeļu Tīkla (LatBAN) iniciatīva, kas dibināta 2015.gadā. Tās mērķis ir veicināt informācijas un zināšanu izplatīšanos par Latvijas biznesa eņģeļu un privātā un iespējkapitāla fondu industriju, godinot investorus, konsultantus un nozares atbalstītājus, kuri snieguši būtisku ieguldījumu nozares un kopumā Latvijas investīciju vides attīstībā.

Šogad kandidāti "Gada investors" balvai izvirzīti septiņās nominācijās. Īpaši jāatzīmē šī gada jaunumi: "Gada ilgstpējas balva" un "Gada labākā sindicētā investīcija".

Saraksts ar nominantiem ir nodots LVCA un LatBAN biedriem, kuru balsojums noteiks uzvarētājus, kas tiks paziņoti svinīgajā ceremonijā.

Latvijas Biznesa Eņģeļu Tīkls (LatBAN) un Latvijas Privātā un riska kapitāla asociācija (LVCA) noteikuši “Gada investors 2021” balvas laureātus par aizvadītā gada nozīmīgākajām investīcijām Latvijā.

Apbalvojumu “Gada investīcija” komerceņģeļu kategorijā par investīcijas apjomu un perspektīvāko nākotnes prognozi saņēmuši investori Ģirts Līcis, Kārlis Cerbulis un Uldis Cērps par 150 000 eiro kopinvestīciju jaunuzņēmumā “WeedBot”, kas izstrādā lauksaimniecības robotus Lielbritānijas tirgum.

Par “Gada investīciju” juridisko un institucionālo investoru sektorā atzīta “Bregal Sagemount” investīcija “Printful”, kas ļāva uzņēmumam sasniegt miljarda dolāru vērtību un Latvijas pirmā vienradža statusu.

LatBAN un LVCA pasākums “Gada investors” pastāv kopš 2015. gada. Tā uzmanības centra ir privātā kapitāla un komerceņģeļu nozares izaugsmes tendences, izceļot un godinot nozīmīgākos tirgus spēlētājus, konsultantus un atbalstītājus.

Pašlaik Eiropas Savienībā (ES) notiek darbs pie galīgās Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) sistēmas izveides. Tā padarīs esošo PVN sistēmu noturīgāku pret krāpšanu, vienkāršāku, kā arī nodrošinās vienlīdzīgus konkurences apstākļus uzņēmumiem neatkarīgi no tā, vai tie veic iekšzemes vai pārrobežu darījumus. Vienlaikus, kamēr notiek darbs pie galīgās PVN sistēmas izstrādes, ir jāuzlabo pašreizējā PVN sistēma.

Lai komersantiem nodrošinātu juridisku noteiktību PVN piemērošanā pārrobežu darījumos, liela nozīme ir skaidriem un stabiliem noteikumiem. Pagājušā gada decembrī tika pieņemti grozījumi Direktīvā par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (PVN direktīva). Tie paredz ieviest trīs tā saucamos "ātros vienkāršošanas pasākumus" PVN piemērošanā pārrobežu darījumos attiecībā uz preču piegādi uz noliktavu citā dalībvalstī (call-off stock), PVN piemērošanu darījumu ķēdē un PVN reģistrācijas numura lietošanu.

Ar 2020. gada 1. janvāri PVN direktīvas grozījumi ir jāpārņem nacionālajos normatīvajos aktos. Minēto pasākumu galvenais mērķis ir samazināt administratīvo slogu PVN maksātājiem un panākt juridisko noteiktību. Tādā veidā tiek panākta PVN noteikumu harmonizācija ES teritorijā, kā rezultātā rodas arī izmaksu samazinājums komersantiem. "Ātro vienkāršošanas pasākumu" ieviešana sniegs atbalstu PVN piemērošanā komersantiem, kuru saimnieciskā darbība ir saistīta ar pārrobežu darījumu veikšanu.

Kurš gan nepriecājas par vasaras iestāšanos, kad beidzot ir iespējams izbaudīt siltos laikapstākļus, atpūsties pie jūras vai apmeklēt iecienītākos mūzikas festivālus. Tomēr līdz ar vasaras iestāšanos, arvien aktuālāks kļūst jautājums par zāliena uzkopšanu, un zāles pļaušana nebūt nav visu cilvēku iecienītākā vasaras aktivitāte. Jāsaka gan, ka zāles pļaušanai nav obligāti jābūt nogurdinošai un laikietilpīgai – zāles pļāvēji traktori padara zāliena uzkopšanu krietni ātrāku un vienkāršāku. Turpini lasīt rakstu un uzzini, kas jāņem vērā pirms zāles pļāvēja traktora iegādes!

Kas ir zāles pļāvējs traktors?

Foto: Husqvarna.lv

Zāles pļāvēji traktori jeb dārza traktori ir lieliski palīgi ne tikai zāles pļaušanā, bet arī citos dārza darbos. Zāles pļāvēji traktori ir kļuvuši arvien populārāki privātmāju īpašnieku vidū, jo tie ir ērti un praktiski, kā arī ar tiem ir iespējams nopļaut zāli daudz ātrāk nekā ar stumjamiem zāles pļāvējiem. Dārza traktorus vada ar pedāļiem un stūri, sniedzot augstu komforta un kontroles līmeni, turklāt teicamā manevrētspēja ļaus nopļaut pat grūti sasniedzamas vietas. Jāpiemin, ka tieši Husqvarna dārza traktoru uzturēšana ir vienkārša, tāpēc šie traktori kalpos ilgi un uzticami.

Santa Monica Networks Group OÜ akcionāri ir pārdevuši 100% informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) uzņēmuma, kas darbojas trīs Baltijas valstīs un Somijā, akciju, informē uzņēmuma pārstāvji.

Grupas Latvijas un Lietuvas aktīvi pārdoti Livonia Partners un vadībai, tās Igaunijas un Somijas aktīvi - Elisa.

Santa Monica Networks ir reģionālais tirgus un ekspertīzes līderis, kas sniedz pamattīkla, datu drošības, vienoto komunikāciju, kā arī datu centra pakalpojumus. Grupa rūpējas tieši par lielajiem telekomunikāciju uzņēmumiem un interneta pakalpojumu sniedzējiem, valsts uzņēmumiem, bankām un finanšu institūcijām, izglītības iestādēm un lielajiem ražošanas uzņēmumiem.

«Pašreizējie akcionāri un vadība izveidojuši ļoti veiksmīgu IKT grupu. Santa Monica Networks sākotnēji dibināta 1989.gadā, bet grupa ar tās pašreizējo struktūru darbojas kopš 2006.gada. Pēdējās desmitgades laikā darbinieku skaits ir palielinājies līdz 159 darbiniekiem 2016.gadā, savukārt ienākumi pieauguši četras reizes un rentabilitāte - vairāk nekā desmit reizes. Izvēlētās biznesa stratēģijas bijušas ļoti veiksmīgas. Esam attīstījuši zināšanas daudzu gadu garumā. Esam investējuši klientu fokusētā pakalpojumu portfelī ar nosaukumu SantaCare, kas tika izstrādāts atbalsta, uzturēšanas, profesionālas vadības, apmācību un tehnoloģiju arhitektūras konsultāciju nodrošināšanai. Šī pakalpojuma pārdošanas rādītāji pēdējo 9 gadu laikā pieauguši 4 reizes. Lieliska vīzija, pārdomāta stratēģija un izcils izpildījums ļāvis mums nokļūt tur, kur esam pašlaik,» atzīst Justs Dargužs (Justas Dargužas), Santa Monica Networks Group OU ģenerālmenedžeris.

Latvijas Privātā un Riska kapitāla asociācija (LVCA) un Latvijas Biznesa Eņģeļu Tīkls (LatBAN) ir izziņojuši balvas Gada investors 2018 nominantus.

Iniciatīvas ietvaros tiek godināti nozīmīgākie ieguldījumu darījumi Latvijā privātajā un juridiskajā sektorā. «Aizejošais gads riska kapitāla nozarei ir bijis veiksmīgs - to atspoguļo ne tikai darījumi, kas izvirzīti balvai Gada investors, bet plašais jaunpienācēju pulks riska kapitāla nozarē: ar Altum atbalstu reģistrēti 3 jauni riska kapitāla fondu pārvaldnieki un izveidoti 7 jauni riska kapitāla fondi. To rīcībā ir 105 milj. eiro investīcijām uzņēmumos ar strauju izaugsmes potenciālu. Tas ļauj prognozēt, ka 2019. gads būs ļoti aktīvs un ceru, ka sagaidīsim daudzus iepriekšējās paaudzes riska kapitāla fondu izauklētu uzņēmumu veiksmes stāstus,» prognozē LVCA valdes priekšsēdētājs Edgars Pīgoznis.

Dārzniecības foruma "Sapņu Dārzs" izveidotāja Linda Vorkule radījusi dārza dienasgrāmatu "Iestādi savus sapņus".

Dārza dienasgrāmatas tapšanā palīdzējuši "Sapņu Dārzs - dārznieku forums" grupas biedri, atļaujot publicēt attēlus no saviem dārziem, kā arī padaloties ar savām atziņām un ieteikumiem, veidojot dārza dienasgrāmatu personīgāku. Forumam ir vairāk nekā 35 tūkstoši dalībnieku un tieši iesūtīto foto attēlu apkopošana izrādījusies laikietilpīgākais plānotāja radīšanas posms, atklāj L.Vorkule.

Dienasgrāmatas "Iestādi savus sapņus" tapšana lielā mērā izdevusies, pateicoties paziņu atbalstam, pauž Linda Vorkule. "Maziem uzņēmējiem tieši tas visvairāk palīdz," viņa pauž. Pateicoties labai komunikācijai ar SIA "Jelgavas Tipogrāfiju" un kalendāru ražotāju SIA "BALTA eko", plānotāji tapuši vien četru nedēļu laikā.

Kas gan izgrezno dārzu, pagalmu un piemājas teritoriju labāk kā līdzens un kopts zāliens? Lai pie tāda tiktu un uzturētu, ir jāiegulda laiks un darbs. Neatsverams palīgs zāliena kopšanā ir efektīvs un ergonomisks zāles pļāvējs, pirms kura iegādes rūpīgi jāapdomā cik bieži, cik intensīvi un cik ilgi tam būs jāstrādā sezonas laikā. Kurš būs izdevīgākais pirkums - zāles pļāvējs pašgājējs, dārza traktors vai raideris? Par to turpinājumā.

Zāles pļāvēju veidi un pielietojums

Mūsdienās pieejami visdažādāko veidu zāles pļāvēji. Katrai tehnikai ir savas priekšrocības, tāpēc jāveic izpēte par katru zāles pļāvēja veidu:

• Benzīna zāles pļāvējs – izturīgs un laika pārbaudi izturējis. Priekšrocības – spēcīgs, jaudīgs, pieejams. Trūkumi – radītais troksnis, izmeši. Ja piemeklē mūsdienīgu modeli, tad priekšrocību tomēr ir vairāk kā trūkumu;

• Elektriskais zāles pļāvējs – jaudīgs un klusāks par benzīna modeli. Piemērots darbiem tur, kur ir elektrības padeve, bet strādājot jāņem vērā vada atrašanās vieta!

Latvijas Universitātes (LU) Botāniskais dārzs gaida investorus, kuri būtu ieinteresēti saglabāt kultūras mantojumu, kā arī ieguldīt Botāniskā dārza attīstībā.

Botāniskā dārza infrastruktūra ir ļoti novecojusi, teic LU Botāniskā dārza direktors Uldis Kondratovičs. Pēdējie nozīmīgākie ieguldījumi ir bijuši pateicoties Borisa un Ināras Teterevu fondam. 2013. gadā viņi kopā ar toreizējo Latvijas Universitātes rektoru, profesoru Mārci Auziņu parakstīja nodomu protokolu par sadarbību un atbalstu projektiem LU Botāniskā dārza attīstībai, kultūras mantojuma saglabāšanai, kā arī Eiropas humānās tradīcijās balstītu zināšanu un prasmju izplatīšanai. «Viņu atbalsts sakrita ar tuvošanos Botāniskā dārza simtgadei, kura būs 2022. gadā. Ieguldītā summa bija gana liela un mums nozīmīga, lai dažādus dārza darbus varētu veikt pakāpeniski un tie neietekmētu apmeklētājus. Viņu atbalsts LU Botāniskajam dārzam paredzēja kolekciju un ekspozīciju stādījumu atjaunošanu un papildināšanu, teritorijas infrastruktūras sakārtošanu atbilstoši mūsdienu prasībām - izveidot un atjaunot gājēju celiņus, atpūtas zonas, lai dārzs būtu vieta, kur atpūsties,» teica U. Kondratovičs.

Nacionālā botāniskā dārza apmeklētāju skaits arvien palielinās. «Resursi tiek izmantoti, lai izglītotu sabiedrību, it īpaši jauniešus,» biznesa portālam db.lv stāsta Andrejs Svilāns, Nacionālā botāniskā dārza direktors.

Lai piesaistītu jauniešus, tiek piedāvātas tematiskas orientēšanās sacensības un Nacionālā botāniskā dārza oranžērijā ir izveidoti digitāli ekrāni. «Šis ir veids, kā runāt ar mūsdienu sabiedrību,» akcentē A. Svilāns.

Nacionālā botāniskā dārza apmeklētāju skaits būtiski audzis. Tā, piemēram, 2009. gadā tam bija 37 825 apmeklētāji, 2010. gadā – 22 808, bet 2015. gadā – jau 51 321, 2016. gadā – 63 966, 2017. gadā – 68 811).

2017. gadā Nacionālā botāniskā dārza budžets bija 1,2 miljoni eiro. No tiem Vides aizsardzības un reģionālas attīstības ministrijas finansējums funkciju deleģējuma līguma ietvaros - 728 tūkstoši eiro, pašu ieņēmumi (biļetes, ekskursijas, nodarbības, lekcijas u.c.) veidoja 226 tūkstošus eiro.