Jaunākais izdevums

Simtiem lietuviešu ik dienas dodas uz Liepāju, lai uz Tirdzniecības kanāla un ezera ledus celtu teltis un nodotos stinšu jeb salaku makšķerēšanai.

Vienas dienas licence makšķerēšanai starp Tramvaja un Jauno tiltu maksā četrus latus, bet teritorijā no Jaunā tilta uz Liepājas ezera pusi - vienu latu. Gada licences cena ir 12 lati. Licences tirgo gan Liepājas ezera apsaimniekošanas biedrībā, gan makšķernieku veikalos un degvielas uzpildes stacijās.

Viena no populārākajām vietām, kur makšķernieki iegādājas atļaujas šai nodarbei, ir degvielas uzpildes stacija Kings Nīcas novadā. «Interese par makšķerēšanas licencēm ir mežonīga,» situāciju raksturoja kāda DUS darbiniece. Pēc viņas teiktā, aizvadītajā nedēļas nogalē tikai šajā DUS vien pārdotas 500 licences par latu gabalā. «Taču vēl ir cita veida licences, daudziem ir spēkā gada licences, ir arī citas tirdzniecības vietas, tāpēc neņemos rēķināt, cik cilvēku brīvdienās pabijuši uz ledus Liepājā,» atzina DUS darbiniece.

Lielākā daļa licenču pircēju ir iebraucēji no Lietuvas. Februārī Lietuvas kūrortpilsētā Palangā notiek stinšu svētki, kad visa pilsētiņa smaržo pēc ceptām un kūpinātām zivīm, notiek tirdziņi, atrakcijas un izklaides pasākumi, stinšu ēšanas sacensības. Jāpiebilst, ka daudzi liepājnieki tad dodas uz Palangu, lai tirdziņā iegādātos, iespējams, Liepājas ezerā makšķerētās zivis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dabas aizsardzības pārvalde ir uzsākusi Latvijas vides aizsardzības fonda finansētā projekta Tehnisko risinājumu izstrāde biotopu atjaunošanas pasākumu uzsākšanai dabas liegumos Randu pļavas un Liepājas ezers un Rāznas Nacionālajā parkā realizēšanu, informē pārvalde.

Līdz šā gada rudenim plānota dabas lieguma Randu pļavas meliorācijas sistēmu izpēte, ūdens apmaiņas režīma izpēte Bārtas, Otaņķes un Ālandes upēs dabas lieguma Liepājas ezers teritorijā un tehniskā projekta izstrāde upju attīrīšanas procesiem. Tāpat plānota vides problēmu risināšanas rīcības plāna izstrāde Rāznas ezeram.

Dabas liegums Randu pļavas ir Latvijas mērogā unikāla teritorija ar biotopu un sugu daudzveidību. Tas plešas 290, 5ha platībā Salacgrīvas novada teritorijā. Tur sastopami gandrīz visi Latvijas piekrastes biotopi, tai skaitā lielākais piekrastes pļavu un lagūnu komplekss. Dabas lieguma lauksaimnieciski izmantojamajā daļā dažādos laika periodos haotiski rakti novadgrāvji, uzbērti dambji un veidotas meliorācijas sistēmas, kas šobrīd ir aizaugušas, un savu funkciju vairs nepilda – bioloģiski vērtīgie zālāji strauji pārpurvojas, savukārt lagūnas aizaug, zaudējot sugu un biotopu daudzveidību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Šogad Liepājā stinšu mednieku skaits krietni mazāks nekā pērn

Dienas Bizness,05.02.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī trešdien Liepājā spīdēja saule un temperatūra pa dienu turējās virs nulles, cerot nozvejot stintes jeb salakas, uz Liepājas Tirdzniecības kanāla turpina pulcēties makšķernieki.

Stinšu jeb salaku migrācija janvārī un februārī pieaug, padarot šo laiku par labāko zivju makšķerēšanai. Lai arī šī ziema bijusi īsa, cilvēkiem interese ir bijusi pietiekama, Db.lv pastāstīja uzņēmumā Sofijas laivas, kas netikai izīrē laivas, bet šogad uzsāka arī zemledus makšķerēšanas inventāra nomu. Pašlaik par iespēju izīrēt makšķerlietas salaku migrācijas laikā interesējušies aptuveni piecdesmit makšķernieki. Sofijas laivas zemledus makšķerēšanas inventāru sāka izīrēt šogad, tādēļ makšķernieku aktivitāti salīdzināt ar iepriekšējo gadu pašlaik nav iespējams.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Stinšu svētkos Palangā tirgo arī Liepājā ķertās zivis

Vēsma Lēvalde,18.02.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tradicionālajos stinšu svētkos Palangā latviešu valoda šogad skanēja tikpat bieži kā lietuviešu.

Simtiem latviešu apmeklēja tūrisma pasākumu kaimiņpilsētā, kas šogad bija īpaši vērienīgs, jo tie bija jubilejas - desmitie svētki, turklāt sakrita ar Lietuvas Republikas Neatkarības dienu.

Tradicionāli šai dienā Palangā J. Basanaviča gatve - centrālā gājēju iela, kas ved uz pludmali, dzīvo svētku noskaņā, ēdieni no stintēm jeb salakām tiek gatavoti katrā gājēju ielas krodziņā, notiek stinšu makšķerēšanas sacensības, koncerti, dejas un amatnieku tirdziņš.

Svētku iniciatori ir Stinšu ordenis, kurā apvienojušies dažādi restorāni, viesnīcas un kafejnīcas. Ordeņa mestrs ir kafejnīcas Māla krūka īpašnieks Klaids Pakutinsks. Stintes jeb salakas ir nelielas zivis, kas smaržo pēc svaigiem gurķiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Turpinās dabas tūrisma infrastruktūras uzlabošana Liepājas apkārtnē

Dienas Bizness,20.10.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar Eiropas Savienības Kohēzijas fonda atbalstu Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) šogad turpina dabas tūrisma infrastruktūras attīstību teju visā Latvijā. Daļa aktivitāšu norisinās arī Liepājas apkārtnē, t.sk. dabas liegumā Liepājas ezers, informē DAP.

Dabas liegumā Liepājas ezers Zirgu salā tiek izbūvēts automašīnu stāvlaukums 0,5ha platībā, ceļš līdz tiltam 760m garumā un 3m plata pastaigu taka uz Golodova dambja 1100m garumā ar 10 soliem un atkritumu urnām.

Būvdarbu dēļ ir ierobežojumi apmeklētāju piekļuve Zirgu salai un putnu vērošanas tornim uz Golodova dambja dabas liegumā Liepājas ezers. Tie būs spēkā līdz būvdarbu pabeigšanai un objekta nodošanai ekspluatācijā, kas saskaņā ar starp DAP un SIA A-Land noslēgto būvdarbu līgumu paredzēta līdz 2015.gada gada 30.novembrim.

Projekta Antropogēno slodzi samazinošās un informatīvās infrastruktūras izveide Natura 2000 teritorijās. II kārta ietvaros DAP ar SIA S.B.S ir noslēgusi būvdarbu līgumu par infrastruktūras izbūvi trijās Natura 2000 teritorijās Dienvidkurzemē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neapzinīgi autobraucēji bojā dabas lieguma Liepājas ezers Zirgu salas jauno stāvlaukumu, informē dabas aizsardzības pārvaldē (DAP).

Decembra sākumā DAP nodeva ekspluatācijā ar Eiropas Savienības Kohēzijas fonda atbalstu tapušo jauno dabas tūrisma infrastruktūru dabas lieguma Liepājas ezers Zirgu salā – jaunu stāvlaukumu, gājēju celiņus ar soliņiem un atkritumu urnām, putnu vērošanas torni un informācijas stendu. Pēdējās nedēļās šo objektu pastaigām un brīvā laika pavadīšanai iecienījušas ne tikai liepājnieku ģimenes un tūristi, bet diemžēl arī pārgalvīgi autobraucēji.

DAP konstatējusi, ka jaunais Zirgu salas stāvlaukums regulāri tiek bojāts - no uzbūvēšanas brīža to izvago bremzējošu riepu nospiedumi jeb tā saucamās «saulītes». Arī pēc atkārtotas laukuma izlīdzināšanas neilgā laikā postaža tiek radīta no jauna. Par notikušo informēta policija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Kas Tev jāzina 23. oktobra rītā

Dienas Bizness,23.10.2013

Rīgas silueta uzlīme sabiedriskā transporta pieturā. Portālā Manabalss.lv aptuveni divu nedēļu laikā savākti nepieciešami 10 tūkstoši paraksti pret biļešu cenu diferencēšanu Rīgas sabiedriskajā transportā.

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Labrīt!

Latvija

Nacionālā apvienība Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK (VL-TB/LNNK) šodien varētu pieņemt lēmumu par oficiālu kultūras ministra amata kandidāta izvirzīšanu. Premjers bijušo kultūras ministri Žanetu Jaundzemi - Grendi atlaida pēc skaļajiem skandāliem ar Latvijas Nacionālās operas vadības nomaiņu. Kultūras ministres amatam tiek virzīta Dace Melbārde.

Augstākās tiesas (AT) Civillietu tiesu palāta šodien pasludinās spriedumu Baltkrievijas uzņēmuma Polocktransneft Družba un Latvijas-Krievijas kopuzņēmuma SIA LatRosTrans strīdā par īpašumtiesībām uz bufernaftu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Naktī no trešdienas uz ceturtdienu izdemolēta jaunizveidotā Liepājas ezera laipa, kas atrodas Ed.Tisē ielas galā, Liepājā un ved uz putnu vērošanas torni. Salauzti 12 margu posmi un atkritumu urna, informē Dabas aizsardzības pārvalde.

Par vandālismu Dabas aizsardzības pārvalde ziņojusi Valsts Policijai. Pašreiz tiek aprēķināti zaudējumi un tiks ierosināta krimināllieta.

Laipu un torni Dabas aizsardzības pārvalde nodevusi ekspluatācijā šovasar jūlijā, kad Liepājas iedzīvotāju un visas sabiedrības rīcībā nonāca dabas infrastruktūra, kas deva iespēju baudīt Liepājas ezera dabu un vērot putnus dabas liegumā Liepājas ezers.

Laipa ir iecienīta pastaigu vieta ģimenēm ar bērniem, citiem dabas vērotājiem, bet vandāļi un huligāni tur uzdarbojas ne pirmo reizi. Šoreiz nodarītais postījums ir īpaši liels, uzsver Dabas aizsardzības pārvalde.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Relaksācija,» labākais, ko dod īpašums Liepājas Zirgu salā, nosauc liepājnieks Arvīds Kupčs. Zirgu sala ir Liepājas pašvaldības īpašums un sastāv no diviem zemes gabaliem. Puse salas tiek iznomāta laivu novietņu kooperatīvam Kaija ZS, par otra zemes gabala izmantošanu lēmums vēl jāpieņem, vēsta reģionālais portāls Rekurzeme.lv.

«Atbraucu katru dienu. Makšķerēju, kopju dārzu, atpūšos,» to, kā pavada laiku Zirgu salā, uzskaitījis A. Kupčs. Viņa ģimenei atpūtas sezona Zirgu salā sākas 1. maijā. Tad mastā tiek pacelts Latvijas karogs. Ziemas sezona sākas pēc 18. novembra svinībām, kad karogu nolaiž

Laivu novietņu kooperatīva Kaija ZS īpašnieki Zirgu salā uzcēluši vairāk nekā 200 laivu būdu. Ēku iekšpagalmi no garāmgājēju puses nav redzami. Tajos iedzīvotāji ierīkojuši sakņu dārziņus un atpūtas vietas, bet namiņu priekšpusē ir laivu piestātnes.

Pašvaldība kooperatīvam Kaija ZS ir iznomājusi aptuveni 11 hektārus zemes. Otrs zemes gabals ir 10 hektārus liels un par tā izmantošanu vēl jālemj, Rekurzeme.lv norādījis Liepājas Būvvaldes vadītāja vietnieks, galvenais teritorijas plānotājs Arvīds Vitāls.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dāņu uzņēmējs Stēns Lorenss, kurš plašāk pazīstams kā Luijs Fonteins, kopā ar sievu Ivonnu Kalitu Liepājā attīsta ne vien ēdināšanas un izklaides biznesu, bet arī piedāvā dažādas nakšņošanas iespējas.

«Pārdevām Fontaine Royal Hotel viesnīcu, jo mums patīk radīt, bet nepatīk īsti vadīt ilgstoši. Viesnīca bija izaugusi liela - aptuveni 160 darbinieki un tā jau ir gandrīz kā fabrika. Visu laiku ir administratīvās problēmas, pavadi daudz laika, ieguldi, bet tas nesniedz gandarījumu,» stāsta I.Kalita.

Jau ziņots, ka 2017. gada rudenī viesnīcu Fontaine Royal Hotel iegādājās uzņēmējs Māris Mors.

«Lielā viesnīca mums palika neinteresanta. Gribējās kaut ko citu, jaunu un nepietika tam visam spēka. Viesnīcas pārdošana bija 100% pareizs lēmums, jo tagad ir lielāka radošā brīvība. Neko nenožēlojam,» secina I.Kalita.

Šobrīd S.Lorenss ar sievu piedāvā vairākas nakšņošanas iespējas, četrās dažādās adresēs Liepājā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noslēgusies jaunās dabas infrastruktūras būvniecība dabas lieguma Liepājas ezers Zirgu salā un Golodova dambī, un objekts nodots ekspluatācijā. Līdz ar to šis dabas tūrisma infrastruktūras objekts ir pilnībā pieejams apmeklētajiem, informē Dabas aizsardzības pārvaldē (DAP).

Kopš novembra beigām Liepājas ezera Zirgu salas apmeklētājus priecē automašīnu stāvlaukums, kā arī ceļš līdz tiltam uz Golodova dambi. Pa šauro dambi ved kilometru gara pastaigu taka, kuru mērojot iespējams nokļūt arī līdz putnu vērošanas tornim. Savukārt jaunie soliņi un atkritumu urnas rada papildus ērtības.

Iepriekšminētie darbi tika īstenoti DAP īstenotā Eiropas Savienības Kohēzijas fonda projekta „Antropogēno slodzi samazinošās un informatīvās infrastruktūras izveide Natura 2000 teritorijās. IV kārta ietvaros, un tos iepirkuma procedūras rezultātā bija uzticēts veikt SIA A-Land. Līguma ietvaros tika izstrādāts arī būvprojekts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Annas koku skola, Annas koku skolas biedrība un uzņēmums Labie koki – tā ir pārsteidzoša mikropasaule Babītes novadā, kuru radījis dārzkopis un kokkopis Edgars Neilands.

Ģeogrāfiski esam maza valsts, bet ārtelpas jautājumos tuvāko desmit vai divdesmit gadu laikā kļūsim par lielvalsti,uzskata Edgars. Viņa uzņēmums Labie koki ir viens no spēcīgākajiem nozarē.Koki no dārza un ainavas līdz kultūrai, pirtij un ārstniecībai– Edgara tvēriens ir plašs. Viņa uzņēmums cenšas darboties pasaulīgi, un tādam piegājienam ir rezonanse, jo Annas koku skolas biedrības rīkotajās mācībās kā lektorus nereti izdodas piesaistīt pasaules līmeņa profesionāļus.

Simt reižu gadā

Annas koku skolas savdabīgā celtne reizē ir arī biedrības mājas un uzņēmuma birojs. Edgars stāsta,ka šeit veidotais dārzs ir atvērts apmeklētājiem režīmā 24/7. Krūmos un garā zālē ieaugusi bija puspamestā kaimiņiene Babītes Annas baznīca, kuras dārza iekopšanu arī uzņēmusies Edgara komanda.Pat tad, ja uzņēmuma darbinieki nevar būt klāt un izskaidrot, kas ir šī citādā pasaule, kas noslēpusiesaiz smilšu kāpas Liepājas šosejas malā, iekoptā vide runā pati par sevi. Galvenokārt tā runā par vērtībām– par veciem un atkārtoti izmantotiem materiāliem,par dabisko. Te pamazām veidojas privāts brīvdabasmuzejs, kura aizrautīgajam īpašniekam, kā viņš pats atzīst, ir «matemātisks uzdevums» ne tikai izdomāt,kā visu uzbūvēt un iedzīvināt, bet arī samaksāt algas un nodokļus.Iepriekš uzņēmuma birojs atradies pie cita dievnama– Rīgas centrā. Edgars meklēja jaunu uzņēmuma bāzes vietu galvaspilsētas tuvumā, lūkodamies pēc īstas lauksaimniecības zemes, nevis «cerības par ciematu». Desmit hektāru zemes tika nolūkoti Babītes novadā – uzreiz pēc krīzes. Upīte, smilšu kāpa ar priedēm, melnalkšņu purvs, baznīca ar sendienu ozoliem, blakus Babītes ezers ar visu niedrāju. Edgars ar ģimeni dzīvo netālajos Piņķos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Durbē par Eiropas Zivsaimniecības fonda līdzekļiem radīs unikālu istabu

Dienas Bizness,14.04.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Durbē top informatīvi izglītojoši izklaidējoša istaba par Durbes ezera rašanās vēsturi. «Tas būs kaut kas unikāls, nebijis,» sola biedrības Liepājas rajona partnerība projekta vadītāja Santa Brāle, vēsta Kursas Laiks.

«Manī šī ideja dega labu laiku,» atklājusi S. Brāle. «Visi zina, ka ir Durbes ezers, bet neko vairāk par ūdenstilpi nevar pastāstīt,» viņa pamatojusi izvēli rakstīt un īstenot šādu projektu.

Ideja par Durbes ezera popularizēšanu projekta vadītājai radusies, esot ekskursijās gan Austrijā, gan pie Peipusa ezera Krievijas un Igaunijas pierobežā. Istaba atradīsies Durbes centrā, bijušajā domes ēkā, un jebkurš interesents no vasaras sākuma tur varēs uzzināt vairāk par Durbes ezeru, informē Kursas Laiks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

[FOTO]: Cerot uz Lauku atbalsta dienesta maksājumiem, Vītiņu pļavās ieradies «hailanders»

Dienas Bizness,19.06.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušajā nedēļā no Kalvenes pagasta Cīruļiem Vītiņu pļavu dabas liegumā mītošajām savvaļas govīm un zirgiem pievienojies Hailander šķirnes bullis. Pusgadu vecais bullis iegādāts, lai uzlabotu bara kvalitāti un cerētu uz Lauku atbalsta dienesta (LAD) maksājumiem, informē reģionālais laikraksts Kursas Laiks.

Pļavu, kas atrodas dabas liegumā Liepājas ezers, nomnieks zemnieks Valdis Ķēde ar Vītiņu pļavu govīm strādā jau kopš 2002. gada, kad ar Pasaules Dabas fonda pārstāvja un dabas pētnieka Jana van der Vēna palīdzību uz pļavām nogādātas pirmās astoņas govis.

«Kalvenē bullēnu noskatījām jau pērn novembrī, bet dokumentu kārtošana, lai bullēnu varētu vest uz pļavām, aizņēma pusgadu. Bez šī buļļa teles, kas piedzims, nevarēs kļūt par oficiālām zīdītājgovīm un es nevarēšu saņemt LAD maksājumus. Par baltu velti jau negribas vest govīm barību ziemā, tādēļ tērējām 800 eiro tīršķirnes bullim. Citādi vēlāk paliktu bez naudas,» Kursas Laikam izskaidrojis V. Ķēde.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latgalietis Arturs Gailītis Madonas pusē attīstījis savu biznesu SIA Rezidence, ko pats dēvē par organizāciju #viedi. Lai gan sākotnēji viņš plānoja Madonā pavadīt tikai dažus mēnešus, ir apritējuši trīs gadi kopš pārcelšanās, un uzņēmējs spriež, ka Kāla ezerā noķēris pareizo vilni.

Tagad A. Gailītis strādā katru dienu, taču nebūt no deviņiem līdz pieciem. To, ko viņš pašlaik dara, viņš nesauc par darbu, bet par savu dzīvi un ikdienu. Viņa dibinātajai SIA Rezidence klusā sezona īsti nepienāk, ja nu vienīgi tāda ir nedēļa vai pusotra pavasarī, kad netiek organizēts neviens pasākums. Ikdienā uzņēmumā darbojas divi cilvēki, no kuriem viens ir pats A. Gailītis, taču, kad tiek īstenoti projekti un pasākumi, viņš Madonas pusē piesaista veselu komandu ar palīgiem.

A. Gailītim piemīt radošais gēns, taču viņš atzīst, ka, iespējams, viņā ir arī kaut kas no uzņēmēja. Par sevi saka, ka ir apveltīts ar uzņēmējiem tik svarīgo apņēmību un drosmi. Beidzis pamatskolu Madonā un vidusskolu Vecpiebalgā, devies uz Rīgu, kur studēja kultūras vadību Ekonomikas un kultūras augstskolā. Strādājis gan par pārdevēju, gan parādu piedziņā, kādu laiku tipogrāfijā, līdz nonāca pie pasākumu organizēšanas. Savas prasmes iemēģinājis arī restorāna vadībā. Tomēr pēc 10 gadiem Rīgā A. Gailītis piedzīvoja lūzuma punktu un atgriezās Madonā. «Šeit es atguvos, un idejas te ģenerējas krietni labāk. Viss notiek un sastājas tā, kā tam ir jānotiek», bilst A. Gailītis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Dabas tūrisma infrastruktūras attīstībā Latvijā ieguldīs 2,7 miljonus eiro

Dienas Bizness,14.04.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar Eiropas Savienības Kohēzijas fonda finansējumu Latvijā šogad tiks turpināta dabas tūrisma infrastruktūras tūrisma attīstība – Dabas aizsardzības pārvalde noslēgusi vienošanos ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju (VARAM) par projekta Antropogēno slodzi samazinošās un informatīvās infrastruktūras izveide Natura 2000 teritorijās. IV kārta īstenošanu 2 757 650,00 eiro apmērā, informē VARAM.

Projekts paredz tādas dabas tūrisma infrastruktūras izveidi, kas mazinātu apmeklētāju iespējamo ietekmi aizsargājamām sugām un biotopiem 10 īpaši aizsargājamās dabas teritorijās visā Latvijā – Gaujas nacionālajā parkā, Slīteres nacionālajā parkā, Ķemeru nacionālajā parkā, dabas parkā Abavas senleja, dabas parkā Ragakāpa, dabas parkā Salacas ieleja, Teiču dabas rezervātā, dabas liegumos Liepājas ezers un Užava un aizsargājamo ainavu apvidū Ziemeļgauja.

Šajās teritorijās tiks veidotas laipas, tiltiņi, gājēju takas, norobežojumi un veikta skatu platformu būvniecība. Pie atsevišķiem infrastruktūras objektiem tiks izvietotas atkritumu urnas un tualetes. Taps informācijas stendi un norāžu zīmes, tajā skaitā arī īpaši aizsargājamo dabas teritoriju robežzīmes. Tiks izveidoti stāvlaukumi un sakārtoti piebraucamie ceļi.

Komentāri

Pievienot komentāru