Viens no priekšnoteikumiem, lai Lietuva varētu iestāties Eiropas Savienībā (ES) nav izpildīts, jo «Černobiļas tipa» atomelektrostacijas Ignalīnā pilnīga aizvēršana ir aizkavējusies, turklāt, lai to paveiktu, Lietuvai trūkst pusotra miljarda eiro, raksta Euobserver.

ES nevēlas vēl vairāk iesaistīties Ignalīnas stacijas slēgšanas līdzfinansēšanā, žurnālsitiem stāstīja Lietuvas enerģijas ministrs Arvidas Sekmokas (Arvydas Dekmokas).

Viļņa pavēstījusi, ka laika posmā no 2014. līdz 2020. gadam, tai nepieciešami 870 miljoni eiro, bet līdz šim Eiropas Komisija (EK) šim nolūkam ir plānojusi piešķirt 229 miljonus eiro. Eiropas finansējums paredzēts no kopējiem 500 miljoniem eiro, kas paredzēti triju atomelektrostaciju demontāžai bijušajās Padomju Savienības valstīs – Bulgārijā, Lietuvā un Slovākijā.

«Mēs saprotam pašreizējo situāciju eirozonā, tomēr mēs uzstājam, ka ir nepieciešama kopēja finansējuma sadale,» norādīja A. Sekmokas. ES enerģijas komisārs Ginters Oetingers (Guenther Oettinger) nesen nosūtījis Viļņai brīdinājuma vēstuli, paužot bažas par pilnīgas stacijas slēgšanas aizkavēšanos.

Zvejniecība komerciālos nolūkos netālu no Fukušimas atomelektrostacijas ir aizliegta kopš avārijas, ko izraisīja zemestrīce un tai sekojošais cunami. Patlaban ūdeņos netālu no Fukušimas zvejošana atļauta vien mazajiem zvejniekiem, un zvejot ļauts, lai palīdzētu valdībai pētīt radioaktīvā piesārņojuma līmeni, ziņo Reuters, kas fotogrāfijās iemūžinājis zvejošanu netālu no avarējušās atomeletrostacijas un radioaktivitātes līmeņa pētījumus.

Lai saņemtu atļauju piedalīties radioaktivitātes līmeņa pētījumā un dotos līdzi vietējiem zvejniekiem netālu no Fukušimas Daiči atomelektrostacijas, Reuters fotogrāfam nācās izturēt «saspringtas diskusijas» ar zvejnieku kooperatīviem, vēsta fotogrāfa blogs vietnē blogs.reuters.com.

Patlaban zvejnieki dodas zvejā reizi divās nedēļās, atceroties laikus pirms katastrofas un cerot, ka nākotnē viņi atkal varēs atsākt zvejošanu ar pilnu jaudu. Daudziem vietējiem zvejniekiem šī nodarbe bija galvenais iztikas avots.

Vērtējiet, cik piesārņoti ir netālu no Fukušimas esošie ūdeņi, aplūkojot galeriju!

Ministru kabinets otrdien atbalstīja grozījumus Elektroenerģijas tirdzniecības un lietošanas noteikumos, kas paredz, ka Krievijai būs jāapliecina, ka no tās importētā elektroenerģija Latvijā ir saražota Krievijā, tādējādi aizliedzot Latvijā nonākt Baltkrievijas Astravjecas atomelektrostacijā (AES) saražotajai elektrībai.

Ministru kabinets šā 25.augustā lēma, ka, ņemot vērā pašreizējo notikumu attīstību Baltkrievijā un no tiem izrietošos riskus starptautisko kodoldrošības standartu ievērošanai Astravjecas AES, nepieciešams apturēt elektroenerģijas tirdzniecību ar Baltkrieviju, ja darbu uzsāk Astravjecas AES.

Lai praksē nodrošinātu, ka Latvijā neieplūst elektroenerģija no nedrošas AES, ar noteikumu grozījumiem paredzēts, ka Krievijas atbildīgajai institūcijai būs jāsniedz informācija Latvijas elektroenerģijas pārvades sistēmas operatoram AS "Augstsprieguma tīkls" par importētās elektroenerģijas izcelsmi, kas apliecinātu, ka elektroenerģija, kas importēta no Krievijas, ir saražota Krievijā.

Vācu mūsdienu mākslinieks Anselms Kīfers (Anselm Kiefer) plāno iegūt savā īpašumā «iekonservētu» atomelektrostaciju, jo uzskata, ka Vācijas kodolvēsture jāsaglabā nākamajām paaudzēm, ziņo thelocal.de.

Intervijā izdevumam Der Spiegel Kīfers sacījis, ka pērk «vismaz dzesēšanas torni» no Mūlheimas-Kārličas objekta netālu no Francijas robežas.

Viņš sajūsminājies: «Šī atomelektrostacija ir tik fantastiska. Brīnišķīga. Tas ir mans Panteons. Mani fascinē atomelektrostacijas.»

Kīfers nav atklājis, kāda ir iegādes cena. Viņš arī nav vēlējies izklāstīt savus plānus saistībā ar jauno pirkumu. «Viss joprojām ir atvērts. Vācieši atbrīvojas no savas vēstures pārāk vieglprātīgi un pārāk ātri,» sacījis mākslinieks.

Tas pats attiecoties uz citiem Vācijas vēstures aspektiem, ieskaitot Berlīnes mūri, viņš uzskata. Viņaprāt, komunistiskā Austrumvācija bija jāsaglabā kā muzejs.

Pēc piektdienas postošās zemestrīces atomelektrostacijā Japānā noticis spēcīgs sprādziens, ziņo BBC.

No atomelektrostacijas, kas atrodas Fukušimā, paceļoties milzīgs dūmu mākonis, un ir ievainoti vairāki darbinieki. Atomelektrostacija atrodas apmēram 250 kilometrus uz ziemeļaustrumiem no Tokijas.

Zemestrīces dēļ tika pārtraukta elektrības padeve, kā rezultātā reaktoros pārstāja darboties dzesēšanas sistēmas.

Pie Fukušima 1 pirmā reaktora Japānas atomenerģijas aģentūra konstatējusi radioaktīvo cēziju un jodu.

No atomelektrostaciju apkārtnes tiekot evakuēti cilvēki. BBC korespondentu policija apturējusi 60 kilometru attālumā no Fukušima 1 atomelektrostacijas.

8,9 balles spēcīgās zemestrīces, kā arī tās izraisītā cunami dēļ bojā gājuši vairāk nekā 600 cilvēki. Simtiem cilvēku tiek uzskatīti par pazudušiem, un pastāv bažas, ka bojāgājušo skaits varētu sasniegt 1300 cilvēkus.

Jauna eksplozija un ugunsgrēks Japānas zemestrīces bojātajā atomelektrostacijā noveduši pie augsta radiācijas līmeņa, kas var negatīvi ietekmēt cilvēku veselību, ziņo BBC. Pastiprinoties radiācijas noplūdei var notikt smaga kodolkatastrofa.

Otrdienas rītā, atomelektrostacijas (AES) Fukušima 1 otrajā reaktorā noticis sprādziens, kā rezultātā reģionā ir paaugstinājies radiācijas līmenis. Pats reaktora apvalks sprādzienu ir izturējis. Ugunsgrēks izcēlies arī ceturtā reaktora izlietotās kodoldegvielas krātuvē. To izraisīja ūdeņraža gāzes sprādziens, raidot atmosfērā radioaktīvos izmešus. Liesmas vēlāk ir izdevies noslāpēt. AES pašlaik strādā 50 cilvēki, kuru dzīvībai draud nopietnas briesmas.

Runājot televīzijā Japānas premjerministrs Naoto Kans sacījis, ka pastāv vēl lielāka radiācijas līmeņa risks. Ministru prezidents aicinājis tos cilvēkus, kuri dzīvo 30 kilometru rādiusā ap atomelektrostaciju, uzturēties telpās, vai arī pēc iespējas ātrāk pamest iespējamo radiācijas piesārņoto reģionu.

Radiācija no Japānas līdz Latvijas teritorijai atnākt nevar, tā raidījumā 900 sekundes norādīja Radiācijas drošības centra direktora vietas izpildītājs Edmunds Pakers.

Viņš skaidroja, ka pa gaisu radiācija nevar atnākt, drīzāk saskarties ar to būtu iespējams, apēdot kādu ūdens iemītnieku, kas noķerts netālu no Japānas teritorijas. Tāpēc šobrīd uzdevums būtu pastiprināti pārbaudīt pasaules okeāna produktus, kurus cilvēki patērē pārtikā. E.Pakers arī piebilda, ka būtu jāpārbauda kokmateriāli, kas tiek eksportēti no Japānas.

Viņš atzīmēja, ka vide no radiācijas attīrās atkarībā no tā, kādi izotopi nonākuši tanī. Esot tādi, kas sadalās burtiski stundas laikā, bet ir arī tādi, kam nepieciešami gadi, un tas nozīmējot, ka vide praktiski neattīrās nekad.

Tomēr eksperts atzīmēja, ka diez vai tuvākajā laikā pasaule pāries uz kādu citu elektroenerģijas veidu, kas varētu aizstāt šo, jo alternatīvās elektroenerģijas ieguves avoti vēl esot izstrādes stadijā vai arī krietni dārgāki. Patlaban vajadzētu pilnveidot tehnoloģijas un uzlabot drošību.

Ņemot vērā ārkārtas situāciju Japānā, ko izraisījusi zemestrīce un tai sekojošie cunami viļņi, tiek pārskatīti kodolenerģijas projekti Eiropā, ziņo BBC.

Vācijas un Šveices valdības apturējušas lēmumu pieņemšanu par to kodolprogrammām, un Eiropas Komisija otrdien rīko ministru un ekspertu tikšanos, lai pārrunātu drošības jautājumus.

Kā vēstīts, atomelektrostacijā Japānā, Fukušimā dažu dienu laikā notikuši jau vairāki sprādzieni. Atomelektrostacija atrodas 250 kilometrus uz ziemeļaustrumiem no Tokijas. Pagājušās nedēļas piektdienā notikušās 9,0 balles spēcīgās zemestrīces un cunami dēļ bojā gājuši tūkstošiem cilvēku. Miljoniem cilvēku joprojām ir bez ūdens, pārtikas, elektrības vai gāzes, un vairāk nekā 500 tūkstoši palikuši bez pajumtes.

Deviņus mēnešus pēc zemestrīces un cunami Japāna ir pasludinājusi Fukušimas atomeletrostaciju par stabilu, vēsta BBC.

Patlaban ir panākts galvenais atspēriena punkts, kas padara Fukušimas atomelektrostaciju kontrolējamu, pavēstīja Japānas premjerministrs Jošikiko Noda (Yoshihiko Noda). Tomēr valdība norāda – lai pilnībā demontētu un padarītu nekaitīgu Fukušimu, būs nepieciešami vairāki gadu desmiti.

Sešu sektoru Fukušimas atomelektrostacija smagi cieta 11. martā notikušajā zemestrīcē un pēc tās sekojošā cunami. Pēc tam, kad zemestrīces izraisītie viļņi sabojāja stacijai vitāli nepieciešamas dzesēšanas iekārtas, četros atomelektrostacijas reaktoros notika sprādzieni.

Lai atdzesētu reaktorus strādnieki izmantoja jūras ūdeni. Savukārt daļā piesārņotā ūdens nokļuva atpakaļ jūrā, vēsta BBC.

Šai Austrumvācijas atomelektrostacijai tika pielikts punkts, jo tā neatbilda drošības standartiem pēc Vācijas atkalapvienošanās.

Aģentūra Reuters fotogrāfijās iemūžinājusi skatus no Greifsvaldes atomelektrostacijas 6. vienības. Atomelektrostacija atrodas pie Vācijas ziemeļaustrumu pilsētas Lubminas.

Tā bija Austrumvācijas lielākā atomelektrostacija, bet valsts atkalapvienošanās tai pielika punktu. Iemesls - tā neatbilda Rietumvācijas drošības standartiem, kas bija ievērojami augstāki nekā Austrumvācijā.

Lietuva sākusi izmeklēt ASV kompānijas Data Systems & Solutions darbību pēc tam, kad amerikāņu varasiestādes atklājušas, ka tā devusi kukuļus slēgtās Ignalinas atomelektrostacijas (AES) vadītājiem.

«Prokuratūra uzsākusi izmeklēšanu saistībā ar iespējamu korupciju un Ignalinas AES vadītāju dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu,» pausts Lietuvas Ģenerālprokuratūras izplatītajā paziņojumā.

Iepriekš ASV Tieslietu departaments nāca klajā ar paziņojumu, ka kompānija Data Systems & Solutions devusi kukuļus Ignalinas AES vadībai, lai nodrošinātu sev izdevīgus līgumus. Kā aģentūrai AFP norādīja Ignalinas AES pārstāve Daiva Rimasauskaite, ASV kompānija atomelektrostacijā īstenojusi vairākus projektus, kuri bijuši saistīti ar drošības un novērošanas sistēmām. Projekti īstenoti laika posmā no 1999. līdz 2006. gadam un to izmaksas veidojušas desmitiem miljonu ASV dolāru.

Jelgavas novada pašvaldība sabiedrībai prezentējusi novada attīstības stratēģiju 2012.-2032.gadam, kas izraisījusi plašu rezonansi sabiedrībā tajā iekļauto utopisko ideju dēļ. Izdevums Zemgales Ziņas noskaidrojis, ka galvenā stratēģijas gatavotāja bijusi iepriekš kādā ES finansētā projektā nolīgtā arhitekte Iveta Lāčauniece.

Viņai tikai palūgts savulaik rīkotās «prāta vētrās» saklausītas runas apkopot vienā dokumentā. To pašvaldība nosaukusi par attīstības stratēģiju.

I. Lāčauniece Zemgales Ziņām skaidrojusi, ka tik dažādas vīzijas minētas, lai «rosinātu diskusiju par novada nākotni».

Daudzās gramatikas kļūdas attīstības plānā liek domāt, ka dokumentā iekļauti internetā atrasti un ar programmu palīdzību tieši pārtulkoti teksti. Stratēģijai nav norādīti autori, nav arī nevienas atsauces uz informācijas izcelsmi.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) Reģionālās attīstības plānošanas nodaļas eksperte Indra Ciukša Zemgales Ziņām apgalvojusi, ka pašvaldību stratēģijām arī ilgtermiņa - 20 gadu - periodam jābūt reālistiskām, jo tās kalpo kā biznesa plāns, kas pašvaldībām ilgtermiņā jāpilda. Turklāt VARAM izstrādājusi metodiku, kas skaidri pasaka priekšā, kā tādas stratēģijas gatavojamas. Viņa uzsvērusi, ka ministrija stingri sekos Jelgavas novada attīstības plāniem un «utopiskas fantāzijas» stratēģijā netikšot pieļautas.

Krievija vēlās, lai Polija piedalītos Baltijas atomelektrostacijas būvniecībā Kaļiņingradas apgabalā, ziņo Polijas radio stacija.

Savukārt liekā jauda tiks eksportēta Eiropas Savienības dalībvalstīm - Lietuvai, Polijai un Vācijai.

Polijas un Krievijas ekonomiskās sadarbības komisijas sēdē, kas notika piektdien (21. maijā) Krievijas puse piedāvāja Polijai daļu no 49% akcijām, kuras tiks piedāvātas privātajiem investoriem. Protams, 51% no akcijām piederēs Krievijai.

«Krievija aicināja Poliju piedalīties Baltijas atomelektrostacijas būvniecībā un tad pārdot enerģiju Eiropas tirgū,» norādīja Polijas infrastruktūras ministrs Cezari Grabarščik (Cezary Grabarczyk).

Eksperti ir pārliecināti, ka Krievijas piedāvājums Polijai varētu šķiest interesants, bet, lai pieņemtu lēmumu tai nepieciešams saņemt atļauju no Eiropas Savienības.

Patērētājiem, kuri gaida pienākam jaunāko Apple planšetdatoru iPad 2, varētu nākties paciesties ilgāk, jo nesen Japānā notikusī zemestrīce un tai sekojošais cunami, varētu izraisīt šomēnes tirdzniecībā nonākušā iPad 2 piegāžu kavēšanos, ziņo FoxNews.

Japāna ir būtisks daudzu produktu komponentu ražotājs un piegādātājs. Apple planšetdatoros ir vismaz piecas komponentes, kas tiek piegādātas no Japānas, tādējādi Japānā notikusī postošā dabas katastrofa var aizkavēt šo komponentu, kuru vidū ir daļas elektroniskajam kompasam un ierīces akumulatoram, kā arī, iespējams, skārienjūtīgā ekrāna pārklājums, piegādes.

Eksperti norāda, ka Japānas ražotājiem var rasties problēmas laikus izpildīt visus pasūtījumus, jo uzņēmumu darbiniekiem pēc dabas katastrofas ir grūtības ierasties darbā, turklāt apgrūtinātas ir arī izejmateriālu piegādes.

Apple nav reaģējis uz pasaules mediju ziņām par iespējamo iPad 2 piegāžu kavēšanos. Kompānijas interneta veikalā norādīts, ka jaunā planšetdatora piegādes var kavēties par vienu mēnesi vai pat vairāk, jo Apple cenšas tikt galā ar pieprasījumu, kas esot krietni lielāks nekā gaidīts.

Latvijai ilgtermiņā ir jāizveido diversificēts enerģijas avotu portfelis, secināts Ekonomistu apvienības rudens konferencē, kurā uzmanības centrā bija enerģētikas tematika.

Kā informēja Ekonomistu apvienības pārstāvji, konferences ievadā organizācijas prezidents Ojārs Kehris atzīmēja, ka enerģētika ir viena no valsts ekonomikas pamata komponentēm, kas tiešā veidā ietekmē konkurētspēju un ilgtspēju.

Konferencē piedalījās arī Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētājas izpildvietnieks Valdis Dombrovskis (JV), kurš pauda, ka Ukrainas kara konteksts nemaina kopīgos ilgtermiņa mērķus attiecībā uz enerģētikas attīstību Eiropā. Šie mērķi ir gan kaitīgo emisiju samazinājums par 55% līdz 2030.gadam, salīdzinot ar 1990.gada līmeni, gan arī klimata neitralitātes sasniegšana līdz 2050.gadam.

Tiesa, Eiropas noteiktie importa ierobežojumi attiecībā uz Krievijas energoresursiem - ogles un naftas produkti -, kā arī Krievijas ierobežojumi attiecībā uz gāzes piegādēm ir apstākļi, kas rada korekcijas un prasa tūlītēju reakciju, lai Eiropa ātrāk atteiktos no Krievijas energoresursiem. Viens no soļiem situācijas stabilizēšanai ir vienotas Eiropas Savienības (ES) enerģijas platformas izveide, kas sniegtu iespēju ES valstīm kopīgi iepirkt gāzi, lai šie iepirkumi būtu maksimāli efektīvi. ES valstīm ir izstrādāts solidaritātes mehānisms, - nepieciešamības gadījumā starp valstīm varēs veikt gāzes pārdali, norādīja Dombrovskis.

Ekonomikas ministrs Artis Kampars runas par atomelektrostacijas būvniecību Latvijā nosauc par tukšām un nepamatotām.

Pozitīva attieksme pret atomelektrostaciju kā enerģijas avotu ir 26% Latvijas iedzīvotāju, kas ir nedaudz vairāk nekā pirms diviem gadiem. Par to liecina SKDS veiktais pētījums, kas publicēts Energo Forumā. Visizteiktākā enerģētikas joma, kur informācijas trūkums iet roku rokā ar aizdomām un bailēm, ir attieksme pret atomelektroenerģiju. 77% aptaujāto atzīst, ka nav informēti par dažādiem atomelektroenerģijas aspektiem. Tomēr, spriežot par atomenerģijas attīstību, bīstamība videi bieži vien izvirzās pirmajā vietā, apsteidzot gan izmaksu, gan jaudu, gan arī reģiona energoapgādes drošības un tirgū konkurētspējīgas enerģijas ražošanas jautājumus. DB jau rakstīja, ka vairāki Latvijas enerģētikas speciālisti, ieskaitot strādājošos Latvenergo, uzskata, ka Latvijas enerģētikas nākotnei perspektīva būtu savas atomelektrostacijas būvniecība, kas varētu sākties pēc 2025. gada. «Runas par savu atomelektrostaciju Latvijā ir pilnīgi tukšas, jo mums nav ne pieredzes, ne infrastruktūras, ne naudas, ne noieta tik lielām jaudām, kas var tikt saražotas atomelektrostacijā,» kategorisks 3. Zaļajā forumā bija ekonomikas ministrs Artis Kampars, atspēkojot runas, ka Latgalē jau tiekot veikta izpētē AES būvniecībai. «Latvijai atomenerģijas plānu īstenošanā jāsadarbojas ar pārējām Baltijas valstīm un Poliju, lai īstenotu Visaginas AES projektu,» sacīja A. Kampars, gan atzīstot, ka īsta progresa šī Lietuvas projekta sakarā pagaidām neesot.

Šodien, mazinoties bažām par plašas radiācijas noplūdes iespējamību Fukušimas atomelektrostacijā, Japānas akciju tirgus raksturojošā Nikkei 225 indeksa vērtība šodien palielinājās par 4,36% .

Investori norāda vērš uzmanību uz to, ka ja jau plašāka noplūde nav notikusi līdz šim, tad tā arī varētu nenotikt. Tiesa gan, Reuters raksta, ka joprojām no diviem pašiem problemātiskākajiem atomreaktoriem joprojām nāk dūmi, kas liecina, ka cīņa pret radiācijas noplūdi joprojām rit pilnā sparā (lielākā daļa ekspertu gan norāda, ka pēdējo 48 stundu laikā situācija reaktoros ir uzlabojusies).

Jāpiebilst, ka šodien pieauga arī citi Āzijas akciju tirgus indeksi. Tā Honkongas Hang Seng indeksa vērtība pieauga par 0,8%, Taivānas Taiex – par 0,5% un Dievidkorejas Kospi – par 0,5%.

Spēcīga zemestrīce otrdien skārusi ASV austrumu piekrasti. 5,9 baļļu pēc Rihtera skalas stipro pazemes grūdienu iespaidā evakuēts gan Baltais Nams, gan Pentagons, kā arī muzeji un valsts iestādes Vašingtonā un Ņujorkā. Zemestrīcei sekojuši vairāki pēcgrūdieni.

Zemestrīce esot bijusi spēcīgākā, kas satricinājusi ASV Austrumkrastu kopš 1897. gada, liecina ASV Ģeoloģiskā dienesta dati.

Pazemes grūdienus varējis sajust pat Bostonā, Detroitā un Indianapolisā.

Varas iestādes ziņo, ka darbība apturēta divos kodolreaktoros Virdžīnijas štata North Anna atomelektrostacijā, kas atradās tuvu zemestrīces epicentram.

Gaisa satiksme Džona F. Kenedija un Ņūarkas lidostās tika apturēta, lai pārliecinātos vai tālākie lidojumi ir droši, taču aptuveni pēc stundas tā tika atjaunota. Aculiecinika Vašingtonā stāsta, ka pazemes grūdieni ilguši aptuveni 30 sekundes, raksta BBC. Sajūta esot bijusi līdzīgi kā kaimiņiem pārbīdot mēbeles. Tad lielākā daļa pilsētnieku pametusi ēkas, lai drūzmētos ielās un pēc zemes grūdienu pierimšanas, dotos mājup.

Pēc vairāk nekā 1500 komentāru saņemšanas par Nacionālā attīstības plāna sākotnējo redakciju būtiskas izmaiņas nav paredzētas.

Iestāžu, organizāciju un privātpersonu priekšlikumi, komentāri Nacionājam attīstības plānam 2014.–2020. gadam (publicēta daļa no vairākiem simtiem priekšlikumu, kopā ar ministriju priekšlikumiem saņemti 1500 komentāri):

- Katram darbam ir jābūt autoram (-iem), Pārresoru koordinācijas centrs nevar būt autors. Autori var būt tikai konkrēti cilvēki. Šis darbs ir uzskatāms par anonīmu un tāpēc nav apspriežams.

- Izteikties loģiski, likvidēt frāžainību.

- Dokumentā kopumā ir pausta laba, detalizēta vīzija, uz ko tiekties un identificēti mērķi, kas jāsasniedz, otrajā rindkopā ir norādīts: «Darbs pie dokumenta aktīvi turpinās, nosakot sasniedzamo rezultātu kvantitatīvās vērtības, uzdevumu līmeņus un to īstenošanai nepieciešamā finansējuma apjomu», taču pagaidām to nevar saukt par plānu, jo plānam ar vīziju un mērķu identificēšanu vien nepietiek. Nav definēto mērķu sasniegšanas posmu, termiņu un mehānisma.

Baltkrievijā netālu no Lietuvas robežas topošā Astravjecas atomelektrostacija (AES) neatbilst mūsdienu drošības standartiem, atzinusi Lietuvas ekspertu darba grupa, kas izvērtējusi Minskas sagatavoto pārskatu par spēkstacijas stresa testiem.

Līdz 25.janvārim Lietuva iesniegs šos secinājumus starptautiskajai darba grupai, ko izveidojusi Eiropas Komisija un Eiropas Kodoldrošības regulatoru grupa. (ENSREG).

Kā paziņojusi Lietuvas Valsts kodoldrošības inspekcija (VATESI), Lietuva formulējusi vairāk nekā 100 aizrādījumu un jautājumu par Astravjecas AES noturību pret dažādu ekstremālu parādību ietekmi.

Vienlaikus uzsvērts, ka Baltkrievijas pārskatā nav aplūkots Lietuvai svarīgākais jautājums par spēkstacijas būvlaukuma vietas izvēli, tādēļ paliek neatbildēts gan šis, gan citi Lietuvai būtiski jautājumi par ietekmes uz vidi novērtējumu, par būvdarbu un gaidāmās ekspluatācijas kvalitāti un drošības kultūras garantēšanu.

Plašo raķešu triecienu dēļ, ko Krievija pirmdien veica Ukrainas pilsētām un kritiskās infrastruktūras objektiem, Ukraina pārtrauc elektroenerģijas eksportu uz Eiropas Savienību (ES), pavēstīja Ukrainas enerģētikas ministrs Hermans Haluščenko.

"Ukrainas elektroenerģija, ko mēs pēc sinhronizācijas eksportējām uz ES, kā arī uz Moldovu, palīdzēja Eiropai aizvietot Krievijas gāzi un atbalstīja Eiropas energosistēmas stabilitāti," sociālajā tīklā "Facebook" norādīja ministrs.

"Pat pēc tam, kad bija apturēta Zaporižjas atomelektrostacija, kas vairāk nekā septiņus mēnešus atrodas Krievijas okupācijā, Ukraina izpildīja savas saistības Eiropas partneru priekšā attiecībā uz elektroenerģijas eksportu," atgādināja ministrs.

"Šodien notikušās raķešu apšaudes, kas trāpīja siltuma ģeneratoriem un elektrības apakšstacijām, liek Ukrainai no 2022.gada 11.oktobra apturēt elektroenerģijas eksportu, lai veiktu savas energosistēmas stabilizāciju," norādīja Haluščenko.

Postošās zemestrīces bojātās Japānas Fukušimas atomelektrostacijas operatoram Tokyo Electric Power (Tepco) lauksaimniekiem būs jākompensē zaudējumi, kas radušies radiācijas dēļ, ziņo BBC.

Kompānijai būs jāuzņemas atbildība, preses konferencē sacījis Japānas Ministru kabineta sekretārs Jukio Edano.

Japāna ir aizliegusi lapu dārzeņu, spinātu un piena eksportu no rajona ap bojāto Fukušimas atomelektrostaciju.

Taču valdība arī mudinājusi saglabāt mieru, jo risks veselībai neesot liels.

«Pat, ja jūs apēdīsiet piesārņotus dārzeņus vairākas reizes, tas vispār nekaitēs jūsu veselībai,» apgalvojis Edano.

Vienlaikus Pasaules Veselības organizācija (PVO) norādījusi, ka radiācijas ietekme ir nopietnāka nekā iepriekš domāts. PVO runasvīrs Peters Kordinglejs pavēstījis - ir gandrīz droši, ka daļa inficētās pārtikas izvesta no piesārņojuma zonas.

Riski Lietuvas jaunās atomelektrostacijas būvniecībai, kur Latvija un Igaunija varētu kļūt par partnerēm, ir būtiski pieauguši. Tas saistīts ar Lietuvas vēlētāju pagājušajā nedēļas nogalē izdarīto izvēli, atzinis Igaunijas premjerministrs Andruss Ansips, ziņo bbn.ee.

Lietuvā notikušajā referendumā vairāk nekā 60 procenti vēlētāju bija pret stacijas celtniecību.

Pēc padomju laika Ignalinas reaktora slēgšanas 2009. gadā, Lietuva importē apmēram 70 procentus no elektroenerģijas. Ar šo apstākli arī skaidrojama valsts vēlme būvet jauno atomelektrostaciju.

Visagino Atomine Elektrine UAB, projekta attīstītājs, vakar paziņoja, ka turpinās sagatavošanās darbus.

«Mums ir nepieciešams segt aptuveni 300 megavatu elektroenerģijas pieprasījumu no dažiem citiem resursiem, jauniem resursiem,» teicis Ansips. «Mēs esam plānojuši piedalīties jaunajā Visaginas atomelektrostacijā un mēs gribētu iegūt 300 megavatus no turienes. Mēs ceram, ka šis projekts tomēr tiks īstenots, lai gan, ņemot vērā Lietuvas referendumu, riski, kas saistīti ar šo projektu, ir būtiski pieauguši,» skaidrojis Igaunijas premjerministrs.

Astravjecas atomelektrostacija (AES) dos labumu gan Baltkrievijai gan Latvijai, ceturtdien Minskā tiekoties ar Latvijas premjerministru Māri Kučinski, paziņojis Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko.

«Tā ir Baltkrievijas stacija. Mēs ejam uz globalizāciju, robežas arvien vairāk izzūd. Pienāks laiks, kad tā būs kopīga vērtība - Baltkrievijas un Latvijas,» Lukašenko teikto citē Baltkrievijas prezidenta preses dienests.

Lukašenko arī paudis pateicību, ka Latvija nekritizē Baltkrieviju par Astravjecas AES būvniecību, un izteicis pārliecību, ka šī AES dos labumu ne tikai pašreizējai, bet arī nākamajām paaudzēm.

Baltkrievijas prezidents piebildis, ka savu AES būvē arī Polija, un pret to neviens neiebilst. «Mēs staciju vienalga uzcelsim. Mēs taču to būvējam saskaņā ar starptautisko tiesību principiem. Un es bieži saku - domāsim kopā, kā to izmantot,» teicis Lukašenko.