Ledushalli Liepājas metalurgs un SIA Ledushalle Liepājas metalurgs kapitāla daļas savā īpašumā iegūst SIA Liepājas Olimpiskais centrs, kas iesniedzis izdevīgāko finanšu piedāvājumu – iegādāties halli ar firmas kapitāla daļām par 500 tūkstošiem eiro, raksta liepajniekiem.lv

Tādu lēmumu ir pieņēmis maksātnespējīgās akciju sabiedrības Liepājas metalurgs administrators Haralds Velmers. Pirkumu Liepājas dome jau bija plānojusi, vēloties saglabāt ledushalli par pilsētai svarīgu sporta objektu. Tādēļ septembrī dome nolēma palielināt LOC pamatkapitālu par 100 tūkstošiem eiro. Par halli LOC norēķināsies, ņemot kredītu, savukārt, lai to Olimpiskajam centram palīdzētu atdot, pašvaldība turpmākos četrus gadus par tādu pašu summu katru gadu palielinās uzņēmuma pamatkapitālu. Darījums ar "Liepājas metalurgu" vēl būs jāapstiprina domei.

Liepājas ledushalli vēlējies pirkt vēl kāds pretendents – SIA R89, kurš piedāvājis vien 141 tūkstoti eiro. Ja piedāvājumi ir tik atšķirīgi, vai pašvaldība nav stipri pārmaksājusi, Kurzemes Vārds jautāja domes izpilddirektora vietniekam Ronaldam Fricbergam, kurš skaidroja, ka otra pretendenta cena nebija adekvāta. Iepriekš Latio pēc bankas Citadele pasūtījuma bija vērtējis īpašumu, un tā summa bija krietni virs Liepājas domes minētās summas. Arī pēc pašvaldības pasūtījuma tika veikti divi atsevišķi īpašuma vērtējumi, un Citadelei pierādīja, ka piedāvājums ir visadekvātākais – tā ir ātrās realizācijas cena, tur notika diezgan liela tirgošanās ar Citadeli.

Liepājas koncertzāle «Lielais dzintars» atklāj vasaras ekskursiju sezonu, katru svētdienu latviešu un angļu valodā piedāvājot grupu pastaigas gida pavadībā.

Interesi par šo tūrisma pakalpojumu Liepājā ik gadu izrāda tūristi no Latvijas, Baltijas, Eiropas valstīm, kā arī Amerikas, Japānas, Austrālijas u.c.. Viesus visbiežāk interesē jautājumi, kas saistīti ar koncertzāles īpašo un neordināro arhitektūru, aizkulišu fakti, interesanti atgadījumi no koncertzāles ikdienas un citi jautājumi. Stundu garajā pastaigā apmeklētāji var sadzirdēt arī koncertzāles skaņu vibrācijas, jo 7 stāvus augstā ēka ir pārvērsta makro mēroga mūzikas instrumentā.

Ieņēmumu rādītāji liecina, ka vislielākā interese par pakalpojumu bija pirmajā gadā pēc koncertzāles atklāšanas. Bieži apmeklētāji izvēlas ekskursiju rezervēt koncerta dienā. Ekskursiju ieņēmumi (bez PVN) ir samazinājušies par 4 tūkstošiem eiro salīdzinot 2016. gadu, kad tie bija 12 tūkstoši eiro, bet 2017. gadā 8 tūkstoši eiro.

Liepājas olimpiskais centrs (LOC) savus pakalpojumus sekmīgi pārvērtis par eksporta preci; gatavojas jaunu projektu īstenošanai, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Šogad aprit desmit gadi, kopš savas durvis ir vēris Liepājas olimpiskais centrs (LOC), un šo gadu laikā visas LOC apsaimniekotās struktūrvienības kopā uzņēmušas vairāk nekā astoņus miljonus apmeklētāju. Kā norāda LOC valdes priekšsēdētājs Gatis Griezītis, LOC ir multifunkcionāls centrs, kura pārziņā ir dažāda veida objekti. Proti, baseins, SPA zona, ledushalle, jaunā vieglatlētikas manēža, kā arī paralēli tiek apsaimniekoti Liepājas pilsētas futbola stadioni un atpūtas bāze Nīcas novadā, kur vasarās notiek bērnu un jauniešu nometnes.

«Gan telpas, gan infrastruktūru var piemērot dažādām lietām,» atzīmē LOC vadītājs, uzsverot, ka tieši plašais piedāvājumu klāsts un daudzfunkcionalitāte ir tas, kas palīdz sekmīgi darboties un izdzīvot.

Liepājas Olimpiskā centra (LOC) daudzfunkcionalitātes nodrošināšanai nepieciešama arī sporta manēža, uzskata LOC valdes priekšsēdētājs Gatis Griezītis.

Jau šobrīd Liepājas OC ir viens no lielākajiem sporta kompleksiem Latvijā (21 tūkst.m2 grīdas, 2 ha teritorijas) un piedāvā ļoti dažādus sporta, kultūras un rekreācijas pakalpojumus, kas ļāvuši četros pastāvēšanas gados piesaistīt 2,2 miljonus apmeklētāju. «Apmeklētāju plūsmu varētu apskaust dažs labs lielveikals,» uzskata G.Griezītis. Pērn ik mēnesi Liepājas OC apmeklējuši 2300 cilvēku, bet gadā - gandrīz 840 tūkstoši. Apmeklētāju skaita ziņā Liepājas OC tuvojas līderim - Rīgas Olimpiskajam sporta centram. Savukārt finanšu apgrozījuma ziņā Liepāja ir aptuveni trešajā vietā no visiem Latvijas Olimpiskajiem centriem. «Rīgā ir pusotru - divas reizes augstākas cenas, savukārt Ventspils Olimpiskais centrs apsaimnieko gandrīz visas nozīmīgās sporta un atpūtas bāzes pilsētā,» skaidro Liepājas OC direktors. Saimnieciskā darbība, ja neskaita līdzekļu zaudējumu Latvijas Krājbankā, esot ar pluszīmi. Tiesa, pēc pieciem ekspluatācijas gadiem vairākām tehniskajām iekārtām nolietojuma pakāpe prasa ieguldījumus, un šajā kontekstā centram veidojas zaudējumi. No Liepājas OC ieņēmumiem 65% jeb 513 tūkst. Ls ir pašu ieņēmumi, pašvaldības līdzekļi ir 29% jeb 227,7 tūkst. Ls, 3% dod Latvijas Olimpiskā komiteja, 3% - Izglītības un zinātnes ministrija. Lielāko izdevumu daļu (35%) veido OC darbinieku algas un nodokļi, maksa par elektrību - 17%, maksa par gāzi - 13%. Administratīvās izmaksas ir aptuveni 10% no OC apgrozījuma. 2012.gadā te notikuši 314 sporta sarīkojumi, tostarp Eiropas līmeņa sacensības basketbolā, Dēvisa kauss tenisā, kur piedalījās arī Ernests Gulbis, prestižas florbola un cīņas sporta sacensības. Notikuši arī 210 kultūras sarīkojumi, OC strādājis bez brīvdienām. Četros gados Liepājā pabijuši sportisti no 45 valstīm, kopskaitā 3347 ārzemnieki. Ārzemnieku piesaistē veicies arī baseinu un SPA kompleksam - apmeklētāju struktūrā citvalstu viesi bijuši ap 10%.

Tā dēvētajā būvnieku karteļa lietā aizliegta vienošanās cita starpā bijusi arī par tādiem būvobjektiem kā Rīgas pils, Latvijas Universitātes Akadēmiskais centrs Torņkalnā, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) ēka, Liepājas cietums un citi, liecina Konkurences padomes (KP) publiskotais pilnais saraksts par lietā iesaistītajiem objektiem.

Kopumā starp 77 būvnieku kartelī pārrunātajiem objektiem ir vairāki projekti Rīgā, tostarp vairākas izglītības un kultūras iestādes. Tāpat vairāki karteļa darbībā iesaistītie objekti atrodas citās Latvijas pilsētās - Liepājā, Jelgavā, Skrundā, Ogrē, Ikšķilē, Jēkabpilī, Valmierā, Kuldīgā, Saldū, Rēzeknē, Salaspilī, Daugavpilī un Cēsīs.

Starp uzskaitītajiem būvobjektiem Latvijas pilsētās ir ne tikai izglītības iestādes, bet arī sporta centri, slimnīcas, ražotnes, parki, dzīvojamās ēkas, tirdzniecības centri un citi objekti.

Visi KP publiskotie lietā iesaistītie būvobjekti ietver VEF kultūras pili, Okupācijas muzeju, Pulka ielas muzeja krātuvi, kultūras pili "Ziemeļblāzma", Latvijas Nacionālo mākslas muzeju, Ogres tehnikumu, Latvijas Universitātes Akadēmisko centru Torņakalnā, Rīgas pili, Jauno Rīgas teātri, Salaspils kultūras namu "Enerģētiķis", stadionu "Daugava", Lielupes tenisa centru, Ventspils Mūzikas vidusskolu ar koncertzāli "Latvija", Lielupes vidusskolu un Jelgavas Valsts ģimnāziju.

Vismaz divus turpmākos gadus Rīgā zināmais Olimpiskais sporta centrs tiks dēvēts par Elektrum Olimpisko centru, jo to paredz noslēgtais divu gadu sadarbības līgums starp Latvijas Olimpisko komiteju (LOK) un AS Latvenergo.

Kā aģentūrai LETA minēja LOK prezidents Aldons Vrubļevskis, noslēgtais reklāmas pakalpojumu līgums paredz 370 000 eiro atbalstu, no kā daļa summas tiks novirzīta Latvijas sportistiem, gatavojoties olimpiskajām spēlēm Riodežaneiro.

Taujāts, vai arī reģionālajiem olimpiskajiem centriem tiks mainīti nosaukumi, Vrubļevskis skaidroja, ka nosaukumu maiņa notiks tikai Rīgā, jo Olimpiskais sporta centrs 100% pieder LOK, savukārt Ventspils un Liepājas olimpiskajiem centriem īpašnieks ir arī pašvaldība.

Atklājot Olimpiskā centra jauno nosaukumu, LOK prezidents sacīja, ka 90.gadu beigās vairāku gadu garumā LOK jau bijusi sadarbība ar Latvenergo. Sadarbība atkal bijusi iespējama, pateicoties tam, ka pagājušajā gadā tika atvērts elektroenerģijas tirgus. «Latvenergo ir stabils partneris, un mēs ceram, ka sadarbība turpināsies ne tikai divus gadus, bet arī vēl pēc tam,» pauda Vrubļevskis.

Ventspils ūdens piedzīvojumu parkam esošais baseins ir kļuvis par šauru, tāpēc turpmāko divu gadu laikā, investējot vairāk nekā 10 miljonus eiro, plānots uzbūvēt jaunu.

Jaunais baseins, kurā plānoti astoņi 50 metrus gari peldēšanas celiņi, kā arī rehabilitācijas centrs, neliela viesnīca un kafejnīca atradīsies netālu no Ventspils Olimpiskā centra, Sporta un Kuldīgas ielas krustojumā.

Šobrīd ir noslēgts līgums ar projektētājiem, kuriem līdz šā gada beigām ir jāsagatavo būvprojekts. Plānots, ka būvniecības process ilgs divus gadus.

«Jauns baseins mums ir ļoti nepieciešams, jo peldēšana ir ļoti pieprasīta. Baseins paredzēts ar paceļamo grīdu, kas nozīmē, ka būs iespējams variēt dziļumu. Rehabilitācijas centrs būs orientēts arī uz profesionāliem sportistiem un var teikt, ka būs iespējams attīstīt medicīnas tūrismu. Šis projekts nozīmē arī aptuveni 40 līdz 50 jaunas darbavietas, investīcijas un papildus līdzekļus no tūristiem,» stāsta Ventspils Olimpiskā centra valdes priekšsēdētājs Jurģis Liepājnieks.

Būvinspekcija Liepājā apsekojusi 14 ēkas, lai pārliecinātos, ka to būvkonstrukcijas nerada draudus apmeklētājiem, kā arī – vai šīs ēkas tiek izmantotas atbilstoši ekspluatācijas noteikumiem. Pārkāpumi konstatēti vienīgi veikalā Depo, kur nav bijusi sakārtota dokumentācija.

Līdz dokumentācijas sakārtošanai pārtraukti celtniecības darbi vienā no Depo būvprojektiem.

Datus Būvvalde apkopojusi atsevišķi par sabiedriski nozīmīgām publiskām ēkām būvniecības procesā, kā arī pēdējos piecos gados ekspluatācijā pieņemtajām ēkām.

Atbilstoši ministrijas pieprasījumam apsekoti seši būvniecības procesā esoši būvobjekti un astoņas pēdējos piecos gados ekspluatācijā pieņemtās sabiedriski nozīmīgās ēkas, kurās vienlaikus var uzturēties vairāk nekā 100 cilvēku.

Ārkārtas pārbaudes uzdots veikt pēc Rīgā, Zolitūdē, notikušās traģēdijas, kurā iegruva tirdzniecības centra Maxima jumts un bojā gāja 54 cilvēki.

Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) īstenotajā skolēnu vasaras nodarbinātības pasākumā līdz augusta vidum ir iesaistīts 4051 skolēns, informē NVA.

Visvairāk bērnu ir nodarbināti Rīgas reģionā – 1167 un Kurzemes reģionā – 1131.

Vasaras darbos līdz šim jaunieši lielākoties strādāja par palīgstrādniekiem – 1303, labiekārtošanas strādniekiem – 388, pārdevēja palīgiem – 213, sezonas lauksaimniecības strādniekiem – 148, sētniekiem – 135. Tāpat skolēni strādāja tādās profesijās kā, piemēram, sporta instruktors (50), skolotāja palīgs (44), pavāra palīgs (38), lidostas avio drošības dienesta darbinieka palīgs (33) un citās profesijās.

Šovasar visvairāk darba vietu skolēniem ir piedāvājuši tādi uzņēmumi kā Liepājas pašvaldības aģentūra Nodarbinātības projekti – 101, SIA Olimpiskais centrs Ventspils – 91, AS Diāna – 81, Tukuma novada dome – 75, AS Rīgas piena kombināts – 72, Jēkabpils pilsētas pašvaldība – 72, SIA Maxima Latvija – 69, VAS Starptautiskā lidosta Rīga – 56, Dagdas novada pašvaldība – 54, kā arī Rīgas sociālais aprūpes centrs Gaiļezers, Rīgas Dzemdību nams, uzņēmums Lido, Rēzeknes gaļas kombināts un daudzi citi Latvijas uzņēmumi.

Izredzēto vidū, kam paveicies atgūt savus noguldījumus bankrotējušā Latvijas Krājbankā jau pēc tās slēgšanas, ir Latvenergo, airBaltic, Venden, Privatizācijas aģentūra un uzņēmēja Irēna Pulkinena, ziņo vesti.lv.

Jau iepriekš intervijā Delovie Vesti (Деловые Вести) bijušais Latvijas Krājbankas prezidents Ivars Priedītis atzina, ka 109 miljonus latu atguvuši lielie bankas klienti. Viņu vidū gan nav, piemēram, komponista Raimonda Paula. «Tā man arī pēc tam teica – ja R. Pauls būtu sēdējis klusu, arī būtu dabūjis savu naudu,» iepriekš laikrakstam atzinis I. Priedītis.

Tikmēr FKTK pārstāvji norāda – kopumā laikā no 17. līdz 22. novembrīm 2011. gadā FKTK saņēma aptuveni sešus tūkstošus bijušo Latvijas Krājbnakas klientu iesniegumu par noguldīto līdzekļu atgūšanu. Līdzekļu atmaksa notika pēc stingriem kritērijiem – naudu saņēma pensiju fondi, bankas, kurām bija korespondējošie konti Latvijas Krājbankā, kā ar tika izmaksāti līdzekļi saimnieciskai darbībai (50 lati dienā). Tāpat komisija ļāva izmaksāt līdzekļus tiem klientiem, kuriem banka uzsāka maksājumus 17. - 21. novembrī. Fakts, ka kleinti saņēma naudu vēlāk, pēc bankas slēgšanas, nemainot pašu lietas būtību – darbība par pārskaitījumu tika fiksēta lidz 21. novembrim, skaidroja komisijas pārstāve Marija Makareviča.

Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) īstenotajā skolēnu vasaras nodarbinātības pasākumā pusotra mēneša laikā ir iesaistīti 2800 skolēni, no kuriem 1224 dalību pasākumā jau pabeiguši, informē NVA.

Viena skolēna nodarbinātības laiks ir viens mēnesis. Skolēni gan veic dažādu speciālistu palīgu pienākumus, gan strādā tādās profesijās kā, piemēram, dārznieks, arhivārs, klientu apkalpošanas operators, sekretārs, uzskaites rādījumu reģistrētājs, lidostas pasažieru apkalpošanas aģents, pārdevējs, lauksaimniecības palīgstrādnieks.

Darba devēji NVA filiālēs ir pieteikuši 5021 darba vietu skolēniem vasaras brīvlaikā. Visvairāk darba vietu skolēniem ir piedāvājuši tādi uzņēmumi kā AS Rīgas piena kombināts, Liepājas pašvaldības āģentūra Nodarbinātības projekti, SIA ALG Cleaning, VAS Starptautiskā lidosta Rīga, SIA Maxima Latvija, SIA Transcom Worldwide Latvia, SIA Rūķīšu tēja, Olimpiskais centrs Ventspils, SIA Rīgas Nacionālais Zoloģiskais dārzs, kā arī pašvaldības visā Latvijas teritorijā.

Liepājā tuvāko gadu laikā plānots realizēt vērienīgu projektu - uzcelt slēgto futbola halli Zvejnieku alejā 2/4, kas būtu vienīgā šāda veida halle Latvijā.

Valdība ir lēmusi arī piešķirt 800 tūkst. eiro valsts līdzfinansējumu slēgtās futbola halles būvniecībai, kas tiktu izmantota bērnu un jauniešu sporta aktivitātēm, profesionālo futbola komandu treniņiem un spēļu norisei, tajā skaitā, starptautiska mēroga sporta sacensībām.

Slēgtās futbola halles aptuvenais apjoms plānots 12,5 tūkst. kvadrātmetru. Hallē paredzēts futbola laukums, tribīnes, balkoni, biroja un palīgtelpas, ģērbtuves, trenažieru zāle, tehniskās, noliktavu un citas telpas, kas nepieciešamas slēgtās futbola halles ekspluatēšanai. Projekta kopējās izmaksas plānotas 8,5 milj. eiro apmērā, tai skaitā jau minētie 800 tūkst. eiro. Nākamgad 1,7 milj. eiro plānots piesaistīt kā valsts budžeta finansējumu un pašvaldības finansējumu, bet 2020. gadā sešus miljonus eiro plānots piesaistīt kā valsts budžeta finansējumu, pašvaldības finansējumu un Latvijas Futbola federācijas (LFF) finansējumu.

Uzņēmējdarbības attīstībai Luminor banka piešķīrusi vairāk nekā pusmiljonu eiro SIA BCS, vienam no lielākajiem uzņēmumiem profesionālās uzkopšanas jomā. Uzņēmumam atvērta jauna kredītlīnija 350 000 eiro apmērā un izsniegts līzings par 200 000 eiro.

Aizdevums piešķirts ar Altum garantijas nodrošinājumu.

SIA BCS kredītlīniju izmantos tehnikas apkopei, kā arī ikdienas izdevumu segšanai, savukārt līzings paredzēts dažādas tehnikas iegādei, kas nepieciešama saimnieciskajai darbībai, tostarp teritorijas uzkopšanas tehnikai, mazgāšanas mašīnām u.c.

Uzņēmums nodarbojas ar lielveikalu, biroju ēku un citu telpu uzkopšanu, kā arī sniedz ķīmiskās tīrīšanas pakalpojumus un veic cita veida uzkopšanas darbus. SIA BCS lielākie sadarbības partneri ir Maxima, Rimi, IKEA, Drogas, Kronospan, Realto, Euro Aptieka, Vairāk saules u.c., t.sk. valsts un pašvaldību objekti, piemēram, Valsts Ieņēmumu dienests, RTU, Latvijas nacionālais vestūres muzejs, Daugavpils Olimpiskais centrs, Liepājas koncertzāle Lielais dzintars u.c.