Pērno gadu uzņēmums noslēdzis ar 12.4 miljonus latu lieliem zaudējumiem un ievērojamu apgrozījuma kritumu. «Kopš uzņēmums privatizēts, šis bija vissmagākais gads, vienīgais, kad nostrādājām ar zaudējumiem,» atzīst a/s Liepājas metalurgs galvenā ekonomiste Benita Imbovica. Zaudējumu iemesls – samazinājies pieprasījums pēc produkcijas, kritušās realizācijas cenas, savukārt iepirkuma cenas saglabājušas salīdzinoši augstas. Visvairāk apgrozījums krities un zaudējumus nesusi produkcijas realizācija Eiropas Savienībā. «Ne tik daudz uz pieprasījuma samazināšanās, cik uz cenu krituma rēķina,» atzina a/s Liepājas metalurgs valdes priekšsēdētājs Valērijs Terentjevs. ES uzņēmums realizē 1/3 daļu no produkcijas, bet 2/3 – trešajās pasaules valstīs. Noiets audzis pērn Alžīrijā. Neraugoties uz to, trīs miljoni latu ieguldīti uzņēmuma attīstībā.
Savukārt 2010. gadu a/s Liepājas metalurgs plāno pabeigt ar 240,7 miljonu latu apgrozījumu, kas ir aptuveni 90 milj. vairāk nekā pērn, un cer arī uz 309 tūkstošu latu peļņu. «Marts un aprīlis jau bija labāks nekā pērn,» atzina B. Imbovica. Tomēr situācija pasaulē ir tāda, ka tirgus var mainīties ik mēnesi, atzina V. Terentjevs. Tāpēc šī gada prognozi a/s Liepājas metalurgs precizēs ik ceturksni. No a/s Liepājas metalurgs saistītajiem uzņēmumiem vislabāk pērn veicies stividorkompānijai a/s Liepājas osta LM, kas gadu pabeigusi ar aptuveni 400 tūkstošu latu peļņu, samazinot arī konsolidētā apgrozījuma zaudējumus.
Pašreiz a/s Liepājas metalurgs turpina gatavoties modernizācijas otrajam posmam, kas, kā jau DB rakstīja, nozīmē pāreju no martena tehnoloģijas uz elektroloka tehnoloģiju. Notiek būvlaukumu sagatavošana, infrastruktūras piemērošana, sarunas ar iekārtu piegādātājiem. «Pēdējais punkts vēl visiem dokumentiem nav pielikts,» uzsvēra V. Terentjevs. Tomēr nekas neliecinot, ka vērienīgā modernizācija, kurai 2009. gada 30. decembrī piešķirts valsts galvojums, varētu neturpināties.
