Karostas kanāla attīrīšanas projektam šogad plānots izlietot 9,44 miljonus eiro jeb 27% no visa Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) pārvaldes 2015.gada budžeta, aģentūru LETA informēja Liepājas SEZ sabiedrisko attiecību speciāliste Līga Ratniece-Kadeģe.

Liepājas SEZ valde apstiprinājusi Liepājas SEZ pārvaldes 2015.gada budžetu, kas ieņēmumu un izdevumu sadaļā veido 35,18 miljonus eiro. Pagājušajā gadā budžeta izpilde bija 31 miljons eiro. Kā norādīja Liepājas SEZ pārvaldnieks Guntars Krieviņš, budžets šogad ir veidots ar nelielu pieaugumu, lai turpinātu īstenot Liepājas SEZ prioritātes, no kurām nozīmīgākās ir atbalsts uzņēmējiem, infrastruktūras attīstība, kā arī vides kvalitāte un drošība.

Sagatavojot budžeta projektu, tika ņemtas vērā noteiktās prioritātes SEZ un Liepājas ostas attīstībā, Eiropas Savienības (ES) Kohēzijas fonda finansētie projekti, Liepājas ostas padziļināšanas projekts, kā arī stividoru kompāniju kravu apgrozījumu plāni un SEZ pārvaldes noslēgtie nomas un pakalpojumu sniegšanas līgumi.

Ukrainas KVV Group gatavojas sūdzēties par Latviju Eiropas Komisijas antimonopola un korupcijas apkarošanas komitejās, kas varot novest pie tā, ka Latvijai tiks uzlikts 150 līdz 300 miljonus eiro liels sods, informē KVV Group preses sekretāre Nataļja Napadovskaja.

Ukrainas KVV Group ir sagatavojusi virkni dokumentu iesniegšanai Eiropas Komisijas komitejās un uzsver, ka sods negatīvi ietekmēšot ne vien valsts tēlu, bet arī ekonomisko situāciju kopumā, iespējams, pat izraisot ilglaicīgu krīzi. Tādēļ KVV Group vēlreiz deklarējot savu gatavību iesaistīties pārrunās, kurām vajadzētu atrisināt ieilgušo krīzi uzņēmumā KVV Liepājas metalurgs.

«KVV Group" aicina Latvijas sabiedrību un reāli domājošos valsts politiķus apturēt šaubīgās manipulācijas ap uzņēmumu KVV Liepājas metalurgs un vēlreiz deklarē savus centienus piedalīties konstruktīvās sarunās, kā arī gatavību, izmantojot Latvijas valsts atbalstu, dot jaunu impulsu Liepājas pilsētas nozīmīgākā uzņēmuma darbā,» uzsvēra Napadovskaja.

Valsts, no budžeta līdzekļiem samaksājot AS Liepājas metalurgs vietā visu rūpnīcas parādu Itālijas bankai UniCredit S.p.A., šo naudu nav zaudējusi, bet gan ieguldījusi un no šī ieguldījuma var gūt peļņu, uzskata bijušais finanšu ministrs un biedrības Latvijas attīstībai vadītājs Einars Repše.

«Valsts patlaban būtībā ir pārkreditējusi Liepājas metalurgu, un uzņēmums tagad ir parādā nevis ārzemju bankai, bet valstij. Šī nauda nav zaudēta - valstij tagad ir jāpārņem uzņēmums, jāsaved tas kārtībā un jāpārdod kādam investoram. Tādā veidā modernizācijā ieguldītie līdzekļi nav uzskatāmi par zaudētiem, ar to valsts vēl var nopelnīt,» sacīja Repše.

Viņš norādīja, ka patlaban valstij ir laba izdevība iegūt savā īpašumā uzņēmumu par galvotā kredīta cenu, jo bankrota gadījumā uzņēmumi ir lēti iegūstami.

«Tas arī būtu jādara. Metalurģijas nozare Eiropā un pasaulē, neapšaubāmi, atkopsies, un Liepājas metalurga produkcija atkal būs nepieciešama,» piebilda Repše.

SIA Liepājas enerģija dalībnieki 8. aprīlī, apstiprināja uzņēmuma 2014.gada pārskatu. Uzņēmums 2014.gadā turpinājis īstenot modernizācijas procesus, palielinājis atjaunojamā energoresursa izmantošanu līdz 65%, sasniedzot 19 miljonu eiro apgrozījumu un 2,6 miljonu eiro peļņu, informē uzņēmuma pārstāve Agija Tērauda.

2014.gadā Liepājas enerģija turpināja īstenot investīciju un attīstības programmu, rekonstruējot 7 km Liepājas pilsētas siltumtrašu, bet, piesaistot Eiropas Savienības Kohēzijas fonda līdzekļus, izbūvējot arī jaunu siltumtrasi 1,6 km garumā. Savienojot jauno trasi ar centralizētajiem siltumtīkliem, tika likvidētas divas nelielas gāzes katlu mājas, bet rekonstruētā posma klienti nodrošināti ar siltumenerģiju, kas iegūta no atjaunojamā energoresursa. Veiktie rekonstrukciju darbi ļāva ievērojami samazināt siltuma zudumus siltumtīklos - salīdzinot ar 2013.gadu par 5%. Tāpat Liepājas enerģija pērn par 61,5% palielinājusi atjaunojamā kurināmā - koksnes šķeldas - īpatsvaru siltumenerģijas ražošanā.

Mutiskas vienošanās, akciju pārskaitījumi, kas slēgti uz savstarpējās uzticēšanās pamata bez dokumentāliem pierādījumiem, un grūti izprotama, vieglprātīga attieksme pret vairākus miljonus vērtiem dokumentiem – šādas aizkulises par ieilgušo strīdu starp Liepājas metalurga lielākajiem akcionāriem atklāj laikraksta Diena rīcībā nonākušie dokumenti.

Tiesas prāvā, kurā K. Lipmanam izdevās attiesāt 11,5% savulaik uz mutiskas vienošanās pamata aizdoto, bet savlaicīgi neatdoto akciju no Sergeja Zaharjina, pievienoto materiālu klāstā ietilpst, piemēram, dokuments, kurā par labu darbu pats sevi apdāvinājis K. Lipmans, kā arī vēstuļu sarakste starp Iļju Segalu un S. Zaharjinu, kurā tie viens otram draudzīgi apliecinājuši savu sniegto liecību patiesīgumu.

Piemēram, K. Lipmana iesniegts dokuments apliecina, ka S. Zaharjins un trešais lielais Liepājas metalurga akcionārs I. Segals ir uzticējušies K. Lipmanam, jo uzņēmējiem kopīgi piederošajā kompānijā Gesil Limited (uzņēmums, kurš iepriekš arī bija Liepājas metalurga lielāko akcionāru vidū) K. Lipmanam abi pārējie īpašnieki bija devuši pietiekami lielas pilnvaras, lai K. Lipmans vienpersoniski sev varētu pārskaitīt trešdaļu Gesil piederošos Liepājas metalurga akciju, vēsta Diena.

Šobrīd tiek vākti paraksti, lai nepieļautu Liepājas Mākslas, mūzikas un dizaina vidusskolas piebūves būvniecību Alejas ielā 18/20, Liepājā.

Projekta pretinieki norāda uz negodīgu konkursa kārtību, nepietiekamiem finanšu resursiem un neētisku ēkas vizuālo izskatu.

Projektā paredzēts, ka jaunā ēka ietvers mācību klases un darbnīcas, pedagogu darba telpas, daudzfunkcionālu izstāžu zāli, sadzīves telpas un tehniskās telpas.

Sākotnēji būvniecības izmaksas plānotas 1 500 000 eiro, tomēr precīzas izmaksas varēs noteikt pēc būvniecības iepirkuma pretendentu piedāvājumu iesniegšanas šā gada 14.martā. Projekta aprakstos kā projektētājs norādīta SIA «Baltex Group», pasūtītāja - VAS «Valsts nekustamie īpašumi», bet pasūtītāja pilnvarotā persona - Liepājas Mākslas, mūzikas un dizaina vidusskola.

Liepājas metalurga problēmas samazinājušas arī Speciālās ekonomiskās zonas pārvaldes ieņēmumus.

Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (LSEZ) valde akceptējusi izmaiņas šā gada budžetā, samazinot kopējo budžeta summu par 7,2 miljoniem latu. Sākotnēji plānotais vairāk nekā 24 miljonu latu budžets pēc izmaiņām ir 17,1 miljons latu. Pašu budžets samazināts par 3,83 milj. Ls, savukārt projektu daļa – par 3,37 milj. Ls. LSEZ pārvaldnieks Guntars Krieviņš gan prognozē, ka šā gada nogalē, palielinoties pārkrauto graudaugu kravu apjomam, kravu statistika varētu uzlaboties, jo ostas darbība kopumā šogad ir auglīgāka nekā 2011.gadā.

Ostas ieņēmumu prognozi nācies koriģēt krītošā kravu apgrozījuma dēļ, atzīst G.Krieviņš. «Ostas ieņēmumus būtiski iespaido Liepājas ostas lielākā stividora Liepājas osta LM darbības samazināšanās, kas saistīta ar situāciju Liepājas metalurgā,» skaidroja pārvaldnieks.

Liepājas budžeta ieņēmumi palielinājušies par aptuveni 5,4 miljoniem latu. Liepājas metalurgs samaksājis nodokļos 68 tūkstošus latu.

Liepājas domes deputāti akceptējuši grozījumus pilsētas budžetā saistībā ar palielinātiem pašvaldības ieņēmumiem no valsts mērķdotācijām, no nodokļu ieņēmumiem un maksas pakalpojumiem. Valsts mērķdotācijas palielinās par 2,34 miljoniem latu, pamatbudžeta daļa palielinās par trim miljoniem latu, maksas pakalpojumi pieaug par 18,2 tūkstošiem latu, speciālais budžets palielinās par 9449 latiem. Tostarp 68 tūkstošus latu nodokļu samaksājusi a/s Liepājas metalurgs, kas netika gaidīts, atzina Liepājas domes priekšsēdētāja palīgs sabiedrisko attiecību jautājumos Andrejs Rjabcevs.

Valsts dotācijas palielinājušās lielākoties uz dažādu Eiropas Savienības projektu līdzfinansējuma rēķina, tajā skaitā 600 tūkst. latu avanss koncertzāles jeb Lielā dzintara projektam.

Pārmērīgais politiskais spiediens uz maksimāli ātru Liepājas metalurga darbības atsākšanu kā smags svārsts atgriezies atpakaļ

Pirms pēdējām Saeimas vēlēšanām forsētais Liepājas metalurga pārdošanas veiksmes stāsts ukraiņu investoram KVV Group var arī neizrādīties gluži tāds, kā sabiedrībai stāstīts. Par to liecina fakts, ka uzņēmums jau pārtraucis tēraudkausēšanas ceha darbību un darbu atkal var zaudēt vismaz 100 Liepājas metalurga strādnieku – kāda ironija, ka vismaz daļa no viņiem, noticot uzņēmuma atdzimšanai, nesen pameta pēc pirmā Liepājas metalurga kraha atrasto darbu. Tagad viņi iznāk divreiz apvesti ap stūri, taču tas, šķiet, nevienu īpaši neuztrauc.

KVV Liepājas metalurga (KVV LM) pašreizējā vadība kā tēraudkausēšanas ceha darbības apturēšanas iemeslu līdzīgi kā iepriekšējie īpašnieki, min pārāk augsto elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponenti (OIK). Ekonomikas ministrija sola OIK atlaides lielajiem ražotājiem no 1. jūlija, tomēr nevar zināt, vai bez nepieciešamajiem ieguldījumiem tēraudkausēšanas procesa modernizēšanā KVV LM atbildīs OIK atlaides saņemšanas nosacījumiem. Iespējams, pašreizējie uzņēmuma īpašnieki nebija rēķinājušies ar šādiem ieguldījumiem un tagad trūkst apgrozāmo līdzekļu, ražotās produkcijas tirgus nav vienkāršs, bet politiskais spiediens uz rūpnīcas darbu atjaunošanu bija milzīgs. Līdz ar to var izrādīties, ka, forsējot optimistisko scenāriju, ir pacelts kaut kas tāds, ko realitātē nevar nest. Tas, protams, ja izslē dzam galīgi melno variantu, ka tika iegādāts konkurents, kuru vienkārši bija iecerēts nobīdīt no skatuves.

Ja jau ir tādas ambīcijas, kas iet pāri budžeta rāmjiem, tās jākompensē, bet šim procesam jābūt saprātīgam. Tā intervijā DB saka finanšu ministrs Andris Vilks, atzīstot, ka 2014. gada valsts budžeta veidošanas procesā ministrijām un koalīcijas partneriem ieteikts pašiem meklēt naudas avotus savu tēriņu palielināšanai, kas arī devis pamatu jaunām idejām par nodokļu sloga celšanu. Viņš arī norāda, ka nākamā gada budžets veidots ar domu, ka situācija a/s Liepājas metalurgs var pasliktināties.

Kādu iespaidu uz budžetu var radīt notiekošais ar a/s Liepājas metalurgs, protams, ņemot vērā, ka valsts jau ir samaksājusi vairāku desmito miljonu latu LM parādu?

Skaidrs, ka gadījumā, ja uzņēmums nestrādās, tas tuvākajos gados var ietekmēt nodokļu iekasēšanu. Jau šogad tas viss atspoguļojas mūsu ekonomikas izaugsmē – mēs jau saņemam nodokļu veidā mazāk, nekā vajadzētu. Protams, situācija ar LM negatīvi varētu ietekmēt valsts ārējā parāda segšanas izmaksas. Faktiski jau LM mēs esam ielikuši budžetā, paredzot tam status qou situāciju. Ja LM ies uz maksātnespēju, situācija var nedaudz pasliktināties.

Latvijā ir nepieciešama visu reģionu attīstība, kas var prasīt nepopulāru lēmumu pieņemšanu gan ES naudas izlietošanā, gan budžeta veidošanā, savukārt Liepājas metalurga pārdošanā radušies šķēršļi.

DB klubā, kas apvieno ietekmīgākos Latvijas uzņēmējus, uz to norādīja Liepājas mērs Uldis Sesks. Pašvaldību budžeta veidošanas jomā ir vajadzīgas pārmaiņas, jo likums Par pašvaldību finanšu izlīdzināšanu tika pieņemts pirms vairākiem gadiem. Šai laikā daudz kas ir mainījies, un nevar būt tā, ka pilsētās vai pašvaldībās, kurās ir attīstīta ražošana, noteicošais kritērijs ir iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN). Tādējādi pašvaldībās, kas ir netālu no Rīgas, nav daudz darbavietu, bet cilvēki tajās dzīvo, ir deklarējušies, rezultātā to budžets ir lielāks nekā Latvijas lielākajās pilsētās.

Liepājas pašvaldības būvvalde pieņēmusi ekspluatācijā Liepājas reģionālās slimnīcas rekonstrukcijas otrās kārtas būvdarbus, kuros ieguldīti vairāk nekā trīs miljoni latu.

Uz jaunām telpām varēs pārcelties Reanimācijas nodaļa, Jaundzimušo intensīvās terapijas nodaļa, Angiogrāfijas nodaļa un Radioloģijas nodaļa. Ir izbūvētas arī dzemdību zāles, kas ir daļa no topošās jaunās Dzemdību nodaļas.

Otrās kārtas būvdarbi norisinājās no 2012. gada jūlija. To laikā ir rekonstruēti trīs slimnīcas stāvi un pagrabs – pārveidoto telpu kopējā platība ir 5200 kvadrātmetri.

Otrās kārtas būvdarbu zonā ir pabeigta visu slimnīcai nepieciešamo komunikāciju izbūve (ūdens apgādes, kanalizācijas, ventilācijas sistēmas, uguns aizsardzības iekārtas utt.), uzstādīta santehnika un veikti telpu apdares un daudzi citi darbi, informē būvvalde.

Latvijas lielo pašvaldību plānotajos šā gada budžetos starp ieņēmumiem un izdevumiem veidojas plaisa, kuras aizpildīšanai līdzekļi tiek meklēti finanšu atlikumos un aizņēmumos

Deviņas Latvijas lielākās pilsētas pagājušajā gadā ir apstiprinājušas šā gada plānotos budžeta ieņēmumus un izdevumus. Lielākoties pašvaldību ieņēmumi pārsniedz izdevumus, vienīgais, kas ir atšķirīgs, – summas. Tomēr gada sākumā, veicot grozījumus, piemēram, Liepājas pašvaldība ir panākusi sabalansētu budžetu, kurā izdevumi un ienākumi ir 102,66 milj. eiro, bet tai skaitā vairāk nekā septiņi miljoni eiro ir atlikums uz gada sākumu, bet vairāk nekā deviņi miljoni eiro tiks aizņemti, DB norādīja Liepājas pašvaldības Finanšu pārvaldes vadītāja Evija Kalveniece. «Tikko veicām budžeta grozījumus, kad bija zināms, cik liels ir finanšu atlikums uz gada sākumu. Likumā noteikts, ka pašvaldību budžetam ir jābūt sabalansētam. Sedzam ar aizņēmumiem un atlikumu uz gada sākumu. Tie arī ir reālie sabalansētie ieņēmumi un izdevumi,» skaidro E. Kalveniece.

Valkas novada un Liepājas pilsētas pašvaldību vadītāji negatīvi vērtē valdības piedāvājumu samazināt iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) daļu pašvaldību budžetā, paužot satraukumu par to, kā tās spēs nodrošināt virkni finansiāli ietilpīgu izmaiņu nākamajā gadā.

Valkas novada domes priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis ("Vidzemes partija") valdības piedāvājumu pārskatīt IIN sadalījumu starp valsts un pašvaldību budžetiem vērtē ļoti negatīvi, paužot, ka "lielākajai daļai pašvaldību nākamgad nāksies veikt neiespējamo misiju".

"Valdība ir pieņēmusi un plāno pieņemt vairākus lēmumus, kuri pašvaldībām nākamgad būs jāpilda, piemēram, jāceļ minimālā alga, kas ir pozitīvi, taču tas pašvaldībām prasīs ievērojamus izdevumus. Turklāt algas būs jāpaaugstina ne tikai minimālās algas saņēmējiem, bet arī tiem cilvēkiem, kuri ar augstāko izglītību patlaban saņem 500 eiro atalgojumu. Arī viņiem kaut nedaudz būtu jāpaaugstina atalgojums. Valkas novada budžetā tas prasītu vairāk nekā 0,5 miljonus eiro," sacīja Krauklis.

Šogad mazo un vidējo komercsabiedrību (MVK) projektu līdzfinansēšanas konkursā Liepājas pašvaldība ar finansējumu 85 tūkstošu eiro apmērā nolēma atbalstīt 18 projektus, kurus realizējot ir plānots radīt 41 pastāvīgu darba vietu un 53 sezonālas darba vietas.

Šogad liela daļa no iesniegtajiem projektiem ir vērsti uz tūrisma attīstību un jaunu pakalpojumu radīšanu. Iesniegtie projekti paredz papildus aprīkojuma un inventāra iegādi ražošanas un pakalpojumu attīstībai. Piemēram, Liepājā, Vētru ielā plānota daudzfunkcionālas ēkas būvniecība, kur tiks iekārtotas tualetes, dušas, velosipēdu novietne un nomas punkts, remontdarbnīca un telpas kempinga uzraugam. Piešķirot līdzfinansējumu, atbalstīti arī tādi projekti, kas paredz aktīvās atpūtas centra izveidi blakus kafejnīcai «Rietumkrasts» un inventāra iegādi, konteinertipa veikala un ziepju ražotnes izveidi, piepūšamās atrakciju pilsētiņas «Dzintars» izveidi, mīksto rotaļu, aktivitāšu un svinību centra izveidi, ūdenslīdēju un ugunsdzēsēju servisa centra izveidi, mobilās frizētavas izveidi u.c.

Šī būs divpadsmitā vasara, kad Salacgrīvu ieskandinās Positivus festivāls, pulcējot aptuveni 30 tūkstošus klausītāju gan no Latvijas, gan tuvākajām Eiropas valstīm, piektdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Pasākuma idejas autors un organizators Ģirts Majors būs sarūpējis īpašus publikas «magnētus» – austrāliešu mūziķi Niku Keivu (Nick Cave) un britu elektronikas avangardistus – grupu The Prodigy.

Lai arī konkurence starp festivāliem pasaulē saasinās un mākslinieku honorāri aug, G. Majors uz festivāla attīstību raugās visnotaļ optimistiski, cenšoties turēt augstu kvalitātes latiņu un prognozējot Positivus ilgdzīvotāja statusu.

Fragments no intervijas

Vienpadsmit gados Positivus ir kļuvis par vērienīgāko brīvdabas festivālu Baltijā. Kas ir tā veiksmes pamatā?

Ir festivāli, kuri pulcē lielāku cilvēku skaitu, taču satura ziņā šis noteikti ir vērienīgākais Baltijā. Arī izmaksu ziņā. Tā budžets ir aptuveni divi miljoni eiro. Šāda nauda tiek «nokurināta» vienā nedēļas nogalē. (Smaida.)

Lēmums par Indriķa Muižnieka apstiprināšanu Latvijas Universitātes (LU) rektora amatā ir kā lakmusa papīrītis, kam seko līdzi visa sabiedrība, īpaši augstskolu studenti un mācību spēki.

Tā DB atzīst Latvijas Universitāšu asociācijas (LUA) valdes priekšsēdētājs, Rīgas Stradiņa Universitātes (RSU) rektors Aigars Pētersons.

«LU politiķiem ir kārots kumoss, jo tai ir ļoti daudz īpašumu un labi attīstīta infrastruktūra. Taču ir jābūt sarkanajai robežai, kas ierobežo Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) un politiķu patvaļu. Ja valdība neapstiprinās Muižnieka kungu LU rektora amatā, tiks pārkāpts universitāšu suverenitātes princips,» uzsver A. Pētersons, kurš turpmākos divus gadus kūrēs sešu Latvijas universitāšu - LU, Daugavpils Universitātes (DU), Rīgas Tehniskās universitātes (RTU), RSU, Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) un Liepājas Universitātes (LiepU) - izaugsmi, pārvaldības modeļa maiņu, kvalitatīvas izmaiņas augstākajā izglītībā un pētniecībā. Iepriekš šos pienākumus veica RTU rektors Leonīds Ribickis.

Labrīt!

Krievijas liegums var radīt piena produktu «lavīnu» Latvijā. No pirmdienas Krievijas patērētāju tiesību uzraudzības dienests Rospotrebnadzor aizliedzis piena produktu importu no Lietuvas. Aizliegums varētu ietekmēt Latvijas piena nozari – eksperti pauž uzskatu, ka Lietuvas uzņēmumi izmantos visas iespējas, lai iekarotu sev jau pazīstamus tirgus, tostarp Latviju.

Neraugoties uz to, ka jau šī gada vidū bankas paaugstināja vairākas pakalpojumu cenas, to skaidrojot ar mēģinājumu segt filiāļu zaudējumus, arī nākotnē gaidāms turpmāks cenu kāpums. Bankas aizbildinās ar investīcijām, kas nepieciešamas sistēmu vai procesu izmaiņu dēļ.

Pēc budžeta pieņemšanas neko būtiski nemainīs arī jauna valdība, pa nospraustajām sliedēm tai vien būs jābrauc

Par Laimdotas Straujumas otrās vadītās valdības krišanu ir runāts principā jau kopš tās apstiprināšanas brīža. Sākumā tika mēļots, ka ir godam jānovada ES Padomes prezidentūras laiks, pēc tam, ka jāpieņem 2016. gada budžets, tad – jāsagaida varas partijas Vienotība gadskārtējais kongress... Nākamajā darbadienā pēc šī kongresa, kurš pagāja labākajās stagnācijas tradīcijās, L. Straujuma arī paziņoja par savu demisiju, vienlaikus parādot attieksmi pret dažādiem savas partijas interešu grupējumiem un pašai nosaucot savu vēlamo pēcteci – iekšlietu ministru Rihardu Kozlovski.

Atšķirībā no dažām citām reizēm, lielākie šīs valdības «ienaidnieki» bija meklējami nevis kaut kur ārpus premjera partijas, bet gan pašas Vienotības iekšienē. Cīņa par varu spilgti izpaudās arī valdības pieņemtajos lēmumos – tie pēdējā laikā bija īpaši saraustīti, piemēram, nacionālās aviokompānijas AirBaltic kontekstā, taču Vienotības iekšējās pretrunas spilgti ilustrē arī satiksmes ministra Anrija Matīsa demisijas pieprasījums, partijas vadītājas Solvitas Āboltiņas, bijušā finanšu ministra Andra Vilka un Eiroparlamenta deputātes Ineses Vaideres publiskās runas «pērles». Domājams, ka šī valdība tik ilgi noturējās tāpēc, ka pašreizējais politiskais izkārtojums valstī sevišķi daudz citu opciju nepieļauj, tomēr ilgā gatavošanās šīs valdības krišanai ļāva ieinteresētajām pusēm labāk sagatavoties un tagad kandidāti gluži kā šaha figūriņas jau droši tiek bīdīti pa spēles laukumu. Protams, ir visai diskutabli, cik lielā mērā jauno valdību tiešām varēs saukt par jaunu, jo vismaz daļa esošās valdības ministru, kā izskatās, tiks saglabāti, lai arī, iespējams, citās ministrijās, nekā tie atrodas šobrīd. No biznesa viedokļa trīs ministrijas, kam tiek pievērsta vislielākā uzmanība, ir Satiksmes, Ekonomikas un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija. Tad nu redzēsim, kādas rokādes šajos amatos notiks. Nākamā valdība nevarēs būt īsti «jauna» arī tāpēc, ka nākamā gada budžets jau ir pieņemts, kas nozīmē to, lai kādas personības pie vadības stūres arī nepiesēstos, būtiski kaut ko mainīt vismaz tuvāko gadu nebūs iespējams.

Valsts augstskolas dažādām komercbankām un Valsts kasei ir parādā 35,7 miljonus eiro, tomēr ir izveidoti arī uzkrājumi, kas daļai pat pārsniedz parādu summu, vēsta Latvijas Avīze.

Valsts kases dati uz pērnā gada decembri liecina, ka lielākās kredītsaistības patlaban ir Rīgas Tehniskajai universitātei (RTU) - 22,88 miljoni eiro, savukārt tās uzkrājums ir 15,18 miljoni eiro. Salīdzinoši otras lielākās kredītsaistības ir Daugavpils Universitātei - tās gan nepārsniedz 6,12 miljons eiro. Universitāte arī izveidojusi 2,58 miljonu eiro lielu uzkrājumu.

Tad seko Latvijas Universitāte (LU) ar 5,81 miljonu eiro lielām kredītsaistībām, savukārt tās uzkrājums ir 12 miljoni eiro. Ceturtās lielākās kredītsaistības ir Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijai - 3,36 miljoni eiro.

1,9 miljonu eiro lielas kredītsaistības ir Latvijas Lauksaimniecības universitātei (LLU), tomēr tai ir 6,93 miljonu eiro liels uzkrājums. Kredītus vairāku tūkstošu eiro apmērā ņēmušas Liepājas Universitāte, Latvijas Kultūras akadēmija, Latvijas Mākslas akadēmija un Vidzemes augstskola.

Esošajos infrastruktūras projektos klupšanas akmeņus neredz; arī elektrifikācijas projekts tiek virzīts uz priekšu

Pretstatā no koncerna savulaik nošķirtajai valsts a/s Pasažieru vilciens, kam līdz šim veiksmīgi padevies vienīgi izgāzt savu vienīgo vērienīgo iepirkumu – jaunu vilcienu iegādi – valsts a/s Latvijas dzelzceļš (LDz) ne tikai veiksmīgi izdevies īstenot tikpat apjomīgus projektus, bet arī aizdot pāris darbiniekus pastarīša iepirkuma glābšanai, kā arī atvēzēties uz teju tikpat iespaidīgu projektu kā Rail Baltica II elektrifikāciju.

Projekti nepieciešami

Ventspils virzienā, kurā strādājam, jaudu trūkums gan nav bijis izjūtams, taču virzienā uz Rīgu LDz infrastruktūras īstenojamie projekti dos lielu pienesumu caurvedes spēju palielināšanā, norāda privātā dzelzceļa operatora a/s Baltijas ekspresis valdes priekšsēdētājs Jānis Blāze. Infrastruktūras jaudas visu laiku ir radījušas galvassāpes, atzīst otra privātā dzelzceļa operatora a/s Baltijas tranzīta serviss valdes priekšsēdētājs Ivars Sormulis. Un ir tikai loģiski, ka, maksājot par infrastruktūras izmantošanu, pretī tiek uzlabota pakalpojumu kvalitāte. Piemēram, nesen atklātais 301. ceļš jau šobrīd atvieglo Riga Fertilizer Terminal minerālmēslu kravu piegādi uz Kundziņsalu.

Šis politiķiem ir īstais brīdis atteikties no nereāliem brīnumplāniem un ar skubu sākt pārskatīt izdevumus

Vēlēšanas ir pagājušas, un no politiķiem tagad varētu sagaidīt realitātei tuvākus izteikumus. Tomēr pagaidām nekas neliecina par to, ka ministri neatkarīgi no tā, vai viņi būs vai nebūs nākamajā valdībā, būtu gatavi beigt runāt Napoleona plānu kategorijās. Tā Finanšu ministrija, iespējams, iespaidodamās no slavas lauriem, ka Latvija ar ne pārāk dižo šī gada 2,9% IKP pieaugumu tomēr ir starp Eiropas Savienības (ES) izaugsmes līderiem, nesen lepni paziņoja, ka nākamajos četros gados Latvijas IKP pieaugs nedaudz vairāk kā par 4 mljrd. eiro jeb aptuveni par 1 mljrd. eiro gadā. Turklāt uz jebkādiem skeptiķiem, kas atļaujas apšaubīt šo paradīzes ainiņu, Finanšu ministrija reaģē ar noraidošu dzēlīgumu. Piemēram, Liepājas mērs Uldis Sesks, kurš, kā ziņo aģentūra LETA, atļāvies norādīt, ka nākamā gada valsts budžets izskatās sliktāks par šī gada budžetu un var būt nepieciešama konsolidācija, no Finanšu ministrijas jau izpelnījies pārmetumus par baumošanu un panikas celšanu.

Lai arī, pateicoties Liepājas metalurgam, ražošanas apjomi Latvijā šogad var strauji pieaugt, rūpniecības ilgtspējai nepieciešams likumdošanas atbalsts

Priecīgā ziņa, kas saistīta ar Liepājas metalurga atkal atvēršanu, ļauj optimistiskāk skatīties ne tikai uz sociālekonomisko situāciju Liepājā, bet arī uz kopējiem rūpniecības datiem, kā arī eksporta un valsts ekonomiskas izaugsmes tempu paātrināšanos. Tomēr ir jāņem vērā, ka šis statistiskais sniegums ir atkarīgs no tā, cik lielā mērā izdosies atjaunot vienu uzņēmumu, kurš darbojas visai problemātiskā sektorā. Lai arī tiek runāts par pasaules ekonomikas atgūšanos, to nekādā ziņā nevar teikt par tērauda cenām, kuras turpina savu lejupslīdi, atsevišķos segmentos sarūkot vēl vairāk nekā par 10%.

Situācija tērauda tirgū liecina arī par kopējām vēsmām ekonomikā, tostarp ražošanas sektorā, kur pēdējos gados klājies labi tiem, kas tēraudu patērē. Tomēr ir vienkārša likumsakarība, proti, tiklīdz tautsaimniecība pārliecinoši sāk iet uz augšu, arī izejvielu cenām vajadzētu pakāpeniski pieaugt. Attiecībā uz vairumu galveno izejvielām pircēju aktivitātes ir visai maz manāmas, lielā mērā liecinot ne tikai par grūtībām metalurģijā, bet arī par to, ka citas apstrādes rūpniecības nozares atrodas uz stagnācijas robežas. Latvijā situāciju patlaban glābj kokapstrāde un mēbeļu ražošana, kur šā gada janvārī salīdzinājumā ar pagājušā gada pirmo mēnesi ražošanas apjomi ir pieauguši attiecīgi par 9,8% un 12,4%. Lai arī kopumā gada laikā apstrādes rūpniecībā ir vērojama 2% produkcijas izlaides izaugsme, astoņās no Centrālās statistikas pārvaldes izdalītajām apstrādes rūpniecības apakšnozarēm ir vērojams kritums, savukārt tikai piecas var lepoties ar pieaugumu.

Labrīt!

Latvija

Rīgas pilsētas Centra rajona tiesā šodien plānots turpināt izskatīt krimināllietu, kurā par 25 tūkstošu latu liela kukuļa izspiešanu apsūdzēta bijusī Jūrmalas pilsētas prokurore Irina Bogdanova un par kukuļošanas noziegumiem - uzņēmējs Boriss Rjazanskis.

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija šodien diskutēs par Latvijas Bankas prezidenta ievēlēšanu nākamajam pilnvaru termiņam. Savukārt Latvijas Zinātņu akadēmijā notiks zinātnieku un pašvaldību diskusija par enerģētiku un jaunajām tehnoloģijām.

Viss ir labs, kas labi beidzas, tā acīmredzot nospriedis a/s Latvijas gāze (LG) lielākais akcionārs Vācijas kompānija E.ON Ruhrgas International GmbH. Proti, vairs nav nekāds noslēpums, ka šis uzņēmums vēlas doties prom no Austrumeiropas, tostarp Latvijas, priekšroku dodot tālākiem un ne tik ļoti kontrolētiem tirgiem.

Protams, kā jau jebkurš uzņēmums, arī E.ON Ruhrgas darbojas, atbilstoši savām interesēm jeb tam, kā īpašnieki uzskata par nepieciešamu. Jautājums, šobrīd ir par to, kas acīmredzot jau visai drīzā nākotnē notiks ar 47,23% LG akciju, kas šobrīd pieder E.ON Ruhrgas? Šo akciju irmpirkuma tiesības ir Latvijas valstij, bet...

Protams, ņemot vērā, ka šogad valdība samaksāja Liepājas metalurga īpašnieku savulaik ņemto kredītu vairāk nekā 50 miljonu latu apmērā, pretī neiegūstot neko, E.ON Ruhrgas prasītie 100 miljoni latu par teju pusi akciju pelnošā uzņēmumā nemaz nešķiet tik liela summa. Tomēr līdzšinējā pieredze rāda, ka Latvijas valstij no līšanas biznesā vajag turēties pa gabalu. Paanalizējot notikumus pagātnē, kļūst skaidrs, ka ar neskaitāmiem skandāliem ir bijuši apvīti dažādi uzņēmumi, kuros pietiekami lielu daļu ir kontrolējusi mūsu valdība, un daudz kas ir atrisinājies drīz pēc tam, kad valstij piederošās kapitāldaļas vai akcijas ir nonākušas privātās rokās. Vēl jo dramatiskāk viss parasti izvēršas tad, ja Latvijas valsts ir nevis simtprocentīgs īpašnieks, bet gan ir sasaistījusies ar privāto partneri, uzņēmuma akcijas sadalot līdzīgās daļās. Nereti šādos gadījumos notiekošais vairāk atgādina nevis normālu saimniecisko uzņēmuma darbību, bet gan sliktu latīņamerikāņu ziepju operu ar aizdomām par neuzticību, greizsirdības skandāliem, trauku plēšanu un visbeidzot – šķiršanās scēnām. Tātad diez vai valstij vajadzētu izmantot šīs savas pirmpirkuma tiesības. Savukārt, ja to neizdara valsts, nākamie piedāvājumi E.ON Ruhrgas jāizsaka divām ar Krievijas kapitālu saistītām kompānijām, attiecīgi – Gazprom un Itera.