Ir visi nepieciešamie priekšnoteikumi, lai Rīga kļūtu par reģionālo finanšu pakalpojumu centru, bet šīs idejas īstenošanai vajadzīga valsts pragmatiska rīcība un sabiedrības izpratne
To intervijā DB stāsta Domnīcas Certus valdes priekšsēdētājs un bijušais ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis. Viņš norāda, ka citu valstu pieredze apliecina – tas ir iespējams. Par iespējām un pieredzi tiks diskutēts arī Finanšu sektora attīstības iespēju konferencē, ko 4. novembrī organizē Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera un Domnīca Certus sadarbībā ar DB.
Fragments no intervijas:
Vai Rīga var kļūt par finanšu centru?
Jā, Rīga var kļūt par finanšu centru. Protams, lai tas tā varētu notikt, ir jāsaprot, vai tam ir priekšnosacījumi, vai ir pieprasījums pēc šāda produkta – pakalpojuma, vai ir politiska vēlme šādu centru veidot Latvijā, konkrēti, Rīgā, vai ir atbilstoša normatīvo aktu bāze, vai ir izpildāmas uzstādītās prasības finanšu centra darbībai. Finanšu centri parasti nav valstis, bet gan konkrētas pilsētas — Londona, Ņujorka, Singapūra, Honkonga utt. Vēsture liecina, ka finanšu centru var izveidot daudzās vietās, tostarp arī mazu valstu pilsētās. To var izdarīt arī Tallinā, Viļņā un Rīgā. Šodien Honkonga ir viens no pieciem pasaules lielākajiem finanšu centriem, bet savulaik tā bija anklāvs pie Ķīnas sāniem, kur nebija nekā, izņemot zvejnieku ostu. Kāpēc tā? Vispirms jau Honkongas ģeogrāfiskais stāvoklis – līdzās lielvalstij, kurā tajā laikā bija liela politiska nestabilitāte, un arī tās politiskais statuss – Lielbritānijas pārziņā līdz 1997. gadam. Kapitālam ir vajadzīga drošība, salīdzinoši zemi nodokļi, tiesiskums un pārliecība, ka nenotiks nacionalizācija vai jebkāda cita veida ekspropriācija. Pagājušā gadsimta 50. gados Ķīnā bija karš, kam sekoja kultūras revolūcija, bet daudziem bija vēlme veidot darījuma attiecības ar Ķīnu. Bija drošības riski, turklāt tiem, kas darbojās Ķīnā, bija nepieciešami finanšu pakalpojumi – rezultātā sāka veidoties finanšu pakalpojumu centrs ārpus Ķīnas – Honkongā. Ar zināmu līdzību šodien var raudzīties uz Baltijas reģionu un Austrumu bloka valstīm – Krieviju, Vidusāzijas un Aizkaukāza valstīm, arī Ukrainu un Baltkrieviju. Lai arī šajās valstīs ir vietas, kuru nosaukumā ir finanšu pakalpojumu centrs, taču tās nav tādas, par kurām balsotu kapitāls. Proti, pērn pirmo reizi starptautisko finanšu centru reitingā tika iekļauta arī Rīga, apsteidzot tādus finanšu centrus kā Maskava un Sanktpēterburga, kuru reitings bija pat krities. Pat neko īpašu nedarot, Baltija un Latvija jau tiek uzskatīta par labu vietu finanšu pakalpojumu centram, turklāt austrumos dažādu iemeslu dēļ ir nepieciešamība pēc šādiem pakalpojumiem, bet nav atbilstoša piedāvājuma, turklāt kapitāls tur nevēlas atrasties. Galvenie šķēršļi, kas attur kapitālu, ir drošības un prognozējamas uzņēmējdarbības vides trūkums. Tātad izredzes ir un tās vēl vairāk pastiprina tas, ka Latvija ir viena no valstīm, caur kuru notiek kapitāla «bēgšana» no Krievijas. Piemēram, pēc Global Financial Integrity vērtējuma no 2007. līdz 2013. gadam no šīs valsts «aizbēguši» 884 miljardi ASV dolāru. Tā ir milzīga nauda. Tas nozīmē, ka daļa Krievijas uzņēmēji nejūtas droši un nopelnīto nevēlas ne glabāt, ne arī investēt savā dzimtenē.