Bulgārija ceturtdien atteikusies no pretrunīgi vērtētās tā dēvētās zelta pasu programmas, kurā Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts pilsonību varēja saņemt apmaiņā pret vismaz pusmiljonu eiro investīcijām.

Programma, kuru asi kritizēja Brisele, paredzēja, ka par vismaz 500 000 eiro investīcijām ārvalstnieki varēja saņemt uzturēšanās atļauju Bulgārijā un, investējot vismaz vienu miljonu eiro, iegūt Bulgārijas pilsonību.

"Zelta pasu" programmu galvenokārt izmantoja Krievijas, Ķīnas un Tuvo Austrumu valstu pilsoņi.

Bulgārijas jaunā valdība, kuras galvenā prioritāte ir cīņa pret korupciju, jau janvārī mudināja parlamentu atcelt tādu pasu izsniegšanu.

Bulgārijas parlamenta ceturtdien pieņemtais lēmumus paredz atteikties no pilsonības došanas ārvalstu investoriem un veikt pilnīgu auditu par visām kopš 2013.gada programmā izsniegtajām "zelta pasēm".

Vienlaikus joprojām būs iespējams saņemt uzturēšanās atļauju Bulgārijā apmaiņā pret investīcijām.

Spānijas valdība plāno atcelt tā dēvētās "zelta vīzas", kas ļauj turīgiem cilvēkiem no valstīm ārpus Eiropas Savienības (ES) saņemt uzturēšanās atļaujas, ja viņi investē vairāk nekā pusmiljonu eiro nekustamajā īpašumā Spānijā.

Spānijas premjerministrs Pedro Sančess paziņoja, ka valdība šo jautājumu izskatīs iknedēļas sēdē otrdien.

Sančess sacīja, ka reforma ir daļa no valdības centieniem padarīt mājokli par "tiesībām, nevis spekulatīvu biznesu".

Valdības rīcībā esošie dati liecina, ka kopš 2013.gada, kad iepriekšējā valdība ieviesa "zelta vīzas", šādas uzturēšanās atļaujas izsniegtas aptuveni 10 000 cilvēku.

"Zelta vīzas" izpelnījušās asu kritiku par to, ka veicina nekustamā īpašuma cenu kāpumu un spekulācijas mājokļu nozarē. Strauji augošās mājokļu cenas jau sen ir liela problēma daudziem spāņiem, jo īpaši valsts lielākajās pilsētās.