«Ir jāņem vērā, ka jums ir atmiņas par pusgadsimtu zem padomju kundzības ļoti sūros politiskajos un ekonomiskajos apstākļos, un šīs kultūras pagarinājums pēdējos gados jums nešķita tik ļoti svešs,» saka vēstnieks. Savukārt «grieķi 30 gadus ir dzīvojuši pastāvīgos pārtēriņos,» tāpēc vēl lielāku labklājības kritumu tie nepārdzīvos, skaidro G. Hadzimihelakis. Līdzšinējais 30% algu kritums ir slieksnis, aiz kura vēstnieks savas valsts ražošanas izaugsmi un ekonomikas atjaunošanos apšauba.
Jau vēstīts, ka Grieķijas ekonomika trešajā ceturksnī, salīdzinot ar to pašu periodu iepriekšējā gadā, sarukusi par 7,2%. Tas bijis lielāks kritums nekā otrajā ceturksnī pieredzētais - par 6,3%. Grieķija ir ieslīgusi recesijā kopš 2008. gada nogales, un saņēmusi glābšanas naudu no Eiropas Savienības un Starptautiskā Valūtas fonda.
Raksti par tēmu
Atēnām doti vēl divi gadi, lai sasniegtu budžeta deficīta mērķus, bet tiek gaidīta kārtējā glābšanas līdzekļu «porcija». Eirozonas finanšu ministri tiksies 20.novembrī, lai apspriestu 31,5 miljardu eiro piešķiršanu Grieķijai.
Visu rakstu lasiet laikrakstā Dienas bizness.
Laikraksta abonentiem elektroniskā versija DB arhīvā.