VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) atklātajā konkursā atlikušo būvdarbu veikšanai Valmieras drāmas teātra (VDT) būvprojekta īstenošanai līdz objekta nodošanai ekspluatācijā par saimnieciski izdevīgāko atzīts SIA "Aimasa" piedāvājums ar piedāvāto līgumcenu 8 162 914,38 eiro bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN), informē VNĪ valdes locekle Jeļena Gavrilova.

Patlaban jau ir izbūvētas VDT jaunās "black box" zāles metāla konstrukcijas, un ēka pamazām iegūst jauno veidolu. Neatliekamie būvdarbi un ēkas nesošo konstrukciju izbūve, ko patlaban veic "Aimasa", tuvojas noslēgumam, un šie darbi būs izpildīti līgumā paredzētajā apjomā. Tas apliecinot, ka līguma pārtraukšana ar pilnsabiedrību "SBSC" bija pareizs lēmums.

Atlikušie būvdarbi līdz objekta nodošanai ekspluatācijā "Aimasa" būs jāpabeidz 14 mēnešu laikā no līguma noslēgšanas dienas. Līgums ar būvuzņēmumu tiks noslēgts tuvāko nedēļu laikā.

Atklātajā konkursā atlikušo būvdarbu veikšanai piedāvājumus bija iesnieguši četri būvniecības uzņēmumi - "Aimasa", pilnsabiedrība "P un S būvniecība", SIA "Velve" un SIA "Pillar Contractor". Piedāvātās līgumcenas bija sākot no 8,2 miljoniem eiro līdz 10,3 miljoniem eiro bez PVN.

«Rietumu bankas» līdzīpašniekam Leonidam Esterkinam piederošā kompānija SIA «Esterkin Family Investments» ieķīlājusi tai piederošās SIA «Outletico», kas ir Piņķos plānotās «outlet» veikalu pilsētas «Via Jurmala Designer Outlet Village» attīstītājs, kapitāldaļas, liecina «Lursoft» informācija.

Komercķīlas nodrošinātā prasījuma maksimālā summa ir 47,04 miljoni eiro, un tā ir lielākā pagājušajā nedēļā reģistrētā komercķīla.

Komercķīlas devējs ir «Esterkin Family Investments», ņēmējs - «Rietumu banka», bet parādnieks ir «Outletico». Komercķīla nodrošina prasījumus, kas izriet no 2017.gadā noslēgta kredīta līguma.

Komercķīla reģistrēta piektdien, 13.septembrī. Līdz ar jaunās ķīlas reģistrāciju, dzēsta iepriekš 2017.gada novembrī reģistrētā komercķīla, ar kuru arī bija ieķīlātas «Outletico» kapitāldaļas.

Vienlaikus piektdien, 13.septembrī, reģistrētas izmaiņas «Outletico» dalībnieku sastāvā, liecina «Firmas.lv» informācija. «Esterkin Family Investments» līdzdalība kompānijas kapitālā pieaugusi no 50,5% līdz 54,25%, bet Jūlijas Mihaiļenko līdzdalība samazinājusies no 5% līdz 1,25%. Savukārt otrs lielākais «Outletico» dalībnieks joprojām ir Andrejs Dozorcevs ar 39% kapitāldaļu.

SIA Alūksnes putnu ferma, kas ir AS APF Holdings (APF) uzņēmumu grupas uzņēmums, ir parakstījusi līgumu ar būvniecības uzņēmumu SIA Aimasa un investēs 2,728 miljonus eiro divu jaunu dējējvistu novietņu būvniecībā, kurās vistas tiks turētas ārpus sprostiem, nodrošinot augstākos labturības apstākļus.

SIA Aimasa tika izraudzīts konkursa kārtībā ar saimnieciski labāko piedāvājumu. Paredzams, ka pirmā no jaunajām dējējvistu novietnēm tiks nodota ekspluatācijā šī gada beigās, bet otra – nākamā gada aprīlī.

Kopējā jaunu dējējvistu novietņu platība būs aptuveni 4 700 m2 un pēc jaunu novietņu nodošanas ekspluatācijā APF kopumā būs 5 vistu novietnes jeb kūtis. Līdz ar jauno dējējvistu novietņu izbūvi, APF ražotais olu apjoms gadā pieaugs par 73 miljoniem olu un gadā kopā būs 180 miljoni olu.

“Līdz ar jauno vistu novietņu būvniecību mēs būtiski palielināsim APF ražošanas jaudu. Mēs strauji virzāmies uz mūsu investīciju plānu ieviešanu, kurus pieteicām mūsu pagājušajā gadā īstenotajā sākotnējā akciju piedāvājumā, kad investoriem stāstījām par savu attīstības stratēģiju. Jaunās dējējvistu kūtis būs vienas no modernākajām Eiropā, kas mums ļaus nostiprināt APF kā modernu, ilgtspējīgu ražotāju, kas gan Baltijā, gan eksporta tirgos piedāvā ārpus sprostiem turētu vistu ražotas olas. Eiropas un arī Baltijas tirgū ir ārpus sprostiem turētu vistu olu iztrūkums un APF šo iespēju izmantos,” saka Jurijs Adamovičs, AS APF Holdings valdes priekšsēdētājs.

Latvijas valstij piederošā AS «Attīstības finanšu institūcija Altum» pagājušajā nedēļā pārjaunojusi komercķīlu, dubultojot nodrošināto prasījumu maksimālo summu līdz 80 miljoniem eiro, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

AS «Attīstības finanšu institūcija Altum» 16.novembrī reģistrētā komercķīla ir lielākā pagājušajā nedēļā reģistrētā.

AS «Attīstības finanšu institūcija Altum» par labu Latvijas Republikas Finanšu ministrijai ieķīlājusi prasījuma tiesības, nodrošinot 2012.gadā noslēgto aizdevuma līgumu un tā grozījumus. Līdz ar jaunās ķīlas reģistrāciju dzēsta iepriekš 2015.gadā reģistrētā komercķīlas, kuras nodrošinātā prasījuma maksimālā summa bija 40 miljoni eiro.

Komercķīlas pārjaunošana, dubultojot maksimālo summu, ir veikta atbilstoši gada 22.maijā pieņemtajiem MK noteikumiem «Valsts atbalsta piešķiršanas kārtība lauksaimniecībā izmantojamās zemes iegādei lauksaimniecības produkcijas ražošanai», informē Altum Sabiedrisko attiecību speciāliste Sandra Eglīte.

Krimināllietā par iespējamām nelikumībām, piegādājot neatbilstošas dzeloņstieples robežžogam ar Baltkrieviju, apsūdzēta Nodrošinājuma valsts aģentūras (NVA) vadība.

Publiski pieejamais Rīgas pilsētas tiesas kalendārs liecina, ka apsūdzēta NVA direktore Ramona Innusa. Toreizējo Iekšlietu ministrijas amatopersonu par NVA direktori 2021.gada vasarā iecēla iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens ("Republika") pēc tam, kad bez rezultāta noslēdzās konkurss uz NVA direktora vietu.

Tāpat apsūdzēts NVA Infrastruktūras attīstības departamenta vadītājs Oskars Dzirkalis, kurš ir viens no trīs Innusas vietniekiem. Viņš savulaik bijis VAS "Tiesu namu aģentūra" valdes priekšsēdētājs.

Apsūdzēto vidū ir Raimonds Dūcis, kurš patlaban ir NVA Administratīvā un iepirkumu departamenta vadītājs. Publiski pieejamā informācija liecina, ka Dūcis 2000.gadu sākumā bijis galvenais speciālists Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā. Tāpat viņš savulaik strādājis par padomnieku un vecāko ekspertu Aizsardzības ministrijā.

Metāllūžņu pārstrādes uzņēmums SIA «Tolmets» reģistrējis jaunu komercķīlu, kuras nodrošinātā prasījuma maksimālā summa ir 45 miljoni eiro, un tā ir lielākā pagājušajā nedēļā reģistrētā komercķīla, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Uzņēmums par labu AS «Rietumu Banka» ieķīlājis krājumus, ķermeniskos pamatlīdzekļus, prasījuma tiesības un 15 transporta līdzekļus, tostarp divus «Bentley» markas automobiļus.

Komercķīla nodrošina AS «Rietumu Banka» prasības, kas izriet no šī gada maijā ar uzņēmumu noslēgtā kredītlīnijas līguma.

SIA «Tolmets» šobrīd ir aktuālas kopumā 10 komercķīlas, liecina «Lursoft» izziņa.

SIA «Tolmets» dibināts 1999.gadā, un tas nodarbojas ar metāllūžņu savākšanu un pārstrādi. Uzņēmuma pamatkapitāls ir 7 000 000 eiro. Tā īpašnieki ir Vladimirs Carkovs, kuram pieder 48% pamatkapitāla daļu, Jurijs Homutovs, kuram arī pieder 48% uzņēmuma daļu, un Roberts Ivanovs, kuram pieder 4% pamatkapitāla daļu.

Piena lopkopības uzņēmums SIA «Madliena 2» ieķīlājis visu ganāmpulku par labu AS «Attīstības finanšu institūcija Altum», ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Komercķīlas nodrošinātā prasījuma maksimālā summa ir 2,662 miljoni eiro un tā ir 10.lielākā pagājušajā nedēļā reģistrētā komercķīla.

«Lursoft» izziņa liecina, ka šī ir vienīgā SIA «Madliena 2» šobrīd aktuālā komercķīla.

Informācija Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājaslapā liecina, ka uzņēmums būvēs jaunu slaucamo govju fermu, piesaistot Eiropas Savienības fondu līdzekļus. Fermas būvniecības un aprīkojuma piegādes un uzstādīšanas kopējās izmaksas ir 2,582 miljoni eiro, liecina IUB publicētie paziņojumi par iepirkumu rezultātiem.

SIA «Madliena 2» reģistrēta 2000.gadā, tās pamatkapitāls ir 27 548 eiro un tās īpašnieki ir 20 privātpersonas, no kuriem lielākais dalībnieks ar 34% kapitāldaļu ir uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Vilnis Feodorovs. 2017.gadā SIA «Madliena 2» apgrozījums bija 1,739 miljoni eiro un tās peļņa pēc nodokļiem bija 98 tūkstoši eiro. Piena lopkopības uzņēmums nodarbināja 60 darbiniekus un tā kopējie maksājumi valsts kopbudžetā bija pērn bija 298 tūkstoši eiro.

Kravu pārkraušanas uzņēmums SIA «KS Terminal» pagājušajā nedēļā reģistrējis jaunu komercķīlu, ieķīlājot visu savu mantu par labu AS «BlueOrange Bank», ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

SIA «KS Terminal» 13.jūnijā reģistrētās komercķīlas nodrošinātā prasījuma maksimālā summa ir 6 miljoni eiro, un tā ir otrā lielākā pagājušajā nedēļā reģistrētā komercķīla.

«Šajos mainīgajos laikos ar BlueOrange Bank esam ieguvuši stabilu un drošu partneri ar ko saistām savu nākotni. Kas ir ne mazāk svarīgi, šī banka ir viena no retajām Latvijas bankām, kas orientējas tieši uz tranzīta biznesa attīstību. Pateicoties mūsu uzsāktajai sadarbībai, nākotnē plānojam attīstīt inovatīvas kraušanas tehnoloģijas un uzņēmuma infrastruktūru,» komentē SIA KS Terminal valdes priekšsēdētājs Ēriks Cešeiko.

Komercķīla nodrošina SIA «KS Terminal» saistības, kas izriet no starp banku un uzņēmumu noslēgtā kredīta līguma. «Lursoft» izziņa liecina, ka šobrīd SIA «KS Terminal» ir aktuālas trīs komercķīlas.

Pagaidu dzeloņstiepļu žoga būvniecību uz Latvijas robežas ar Baltkrieviju par 2,4 miljoniem eiro plāno uzticēt uzņēmumam "Aimasa", liecina Iekšlietu ministrijas sniegtā informācija valdībai.

Iekšlietu ministrija valdībai norāda, ka 15.septembrī Nodrošinājuma valsts aģentūras iepirkumu komisija pieņēma lēmumu slēgt līgumu ar komersantu, kurš atbilst visām cenu aptaujas tehniskajā specifikācijā izvirzītajām prasībām un bija ar zemāko cenu - SIA "Aimasa". Šis uzņēmums piedāvājis izbūvēt 36,94 kilometru dzeloņstiepļu žogu par kopējo summu 2 462 826 eiro ar pievienotās vērtības nodokli.

Portālā "Firmas.lv" pieejamā informācija liecina, ka būvniecības jomā strādājošā uzņēmuma īpašnieki ir Sandris Apsīts, Ainārs Cakars un Jānis Dreimanis. 2019.gadā uzņēmums apgrozīja 40 542 567 eiro un strādāja ar 2 715 834 eiro peļņu. Dati par 2020.gadu nav vēl publiskoti.

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) noslēgusi līgumu par 1,75 miljoniem eiro ar būvuzņēmumu SIA “AIMASA” par neatliekamo būvdarbu veikšanu, kas nepieciešami Valmieras Drāmas teātra (VDT) ēkas nesošo konstrukciju mehāniskās stiprības un stabilitātes nodrošināšanai, informē VAS “Valsts nekustamie īpašumi” valdes locekle Jeļena Gavrilova.

Lai nekavējoties nodrošinātu rekonstrukcijas būvdarbu nepārtrauktību un ēkas drošību, būvuzņēmums tika izraudzīts sarunu procedūrā. Būvuzņēmumam SIA “AIMASA” sešu mēnešu laikā ir jāveic neatliekamo būvdarbu izpilde, tostarp pamatu pastiprināšana, izbūve un ēkas nesošo konstrukciju izbūve saskaņā ar būvprojekta risinājumiem.

“Sarežģītajā situācijā, kas ir izveidojusies Valmieras Drāmas teātrī pēc līguma pārtraukšanas ar pilnsabiedrību “SBSC” (“Skonto Būve” un “Skonto Construction”), mēs darām visu, lai rekonstrukcijas darbi turpinātos iespējami ātri. Neatliekamajiem darbiem risinājums jau ir rasts, tagad gatavojamies atlikušo būvdarbu līdz objekta pieņemšanai ekspluatācijā iepirkumam,” informē Gavrilova.

Pagaidu žoga ierīkošana uz Latvijas-Baltkrievijas robežas varētu aizkavēsies, jo uzņēmums, kam ir jāpiegādā dzeloņstieples, to izdarīt nevar, jo Latvijai rezervētās dzeloņstieples nopirkusi Lietuva, ceturtdien vēstīja LTV raidījums "Panorāma".

Līdz piektdienai uzņēmums piedāvāja piegādāt 12 kilometrus žoga, taču atbildīgo Nodrošinājuma valsts aģentūru tas neapmierināja. Aģentūra pasūtījusi 111 kilometrus. Ja pasūtītais netiks piegādāts līdz piektdienai, aģentūra apsver iespēju sludināt jaunu cenu aptauju.

Jau ziņots, ka iepirkumā par dzeloņstiepļu iegādi uzvārēja uzņēmums "Brief". Šis uzņēmums bija apņēmies piegādāt dzeloņstieples par 488 400 eiro bez pievienotās vērtības nodokļa.

Taču pagaidu dzeloņstiepļu žoga būvniecību uz Latvijas robežas ar Baltkrieviju par 2,4 miljoniem eiro uzticēs uzņēmumam "Aimasa", jo 15.septembrī Nodrošinājuma valsts aģentūras iepirkumu komisija pieņēma lēmumu slēgt līgumu ar komersantu, kurš atbilst visām cenu aptaujas tehniskajā specifikācijā izvirzītajām prasībām un bija ar zemāko cenu - SIA "Aimasa". Šis uzņēmums piedāvājis izbūvēt 36,94 kilometru dzeloņstiepļu žogu par kopējo summu 2 462 826 eiro ar pievienotās vērtības nodokli.

Iekšlietu resors 29.septembrī parakstījis jaunus līgumus par žoga būvēšanu uz robežas ar Baltkrieviju un dzeloņstiepļu piegādi ar SIA "Aimasa", informē iekšlietu ministres padomniece sabiedrisko attiecību jautājumos Linda Curika.

Sākotnēji uzņēmums nodrošinās robežas joslas sagatavošanu, apauguma, krūmu, zāles, latvāņu noņemšanu un stabiņu montāžu.

Žoga vietu sāks sagatavot Valsts robežsardzei prioritāros posmos, izmantojot tādu tehnoloģisko risinājumu, kas būtiski apgrūtinās robežas šķērsošanas mēģinājumus, uzsvērts paziņojumā.

Kā liecina "firmas.lv" dati, būvniecības uzņēmuma "Aimasa" lielākais īpašnieks ir Sandris Apsīts - 50%, 40% daļu uzņēmumā pieder Aināram Cakaram, bet atlikušie 10% - Jānim Dreimanim. Pagājušā gada pārskatu uzņēmums vēl nav iesniedzis, bet 2019.gadā tas strādājis ar 40,5 miljonu eiro apgrozījumu un 2,7 miljonu eiro peļņu.

Savukārt runājot par patstāvīgā žoga uz Baltkrievijas un Latvijas valsts ārējās robežas izbūvi, iekšlietu ministre Marija Golubeva (AP) vairākkārt esot atzīmējusi, ka Iekšlietu ministrija nedrīkst pieiet pavirši darbu īstenošanai, un ir jānodrošina, ka patstāvīgo inženiertehnisko būvi pēc darbu pabeigšanas būtu iespējams nodot ekspluatācijā un nebūtu tāda situācija, kā uz Krievijas robežas, kad daļa žoga ir jāpārbūvē.

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) izsludinātajā atklātajā konkursā būvniecības uzņēmumiem atlikušo būvdarbu veikšanai, kas nepieciešami Valmieras Drāmas teātra (VDT) ēkas būvprojekta īstenošanai līdz objekta nodošanai ekspluatācijā, pieteikušies četri dalībnieki, informē VAS “Valsts nekustamie īpašumi” valdes locekle Jeļena Gavrilova.

Piedāvājumus iesnieguši būvniecības uzņēmumi SIA “AIMASA”, PS “P un S būvniecība”, SIA “Velve” un SIA “Pillar Contractor”. Piedāvātās līgumcenas – sākot no 8,2 miljoniem eiro līdz 10,3 miljoniem eiro (bez PVN). Uzvarētājs un precīza līguma summa būs zināma pēc piedāvājumu izvērtēšanas. Saskaņā ar izsludinātā iepirkuma nosacījumiem, paredzamais būvdarbu izpildes termiņš ir 14 mēneši no līguma parakstīšanas dienas.

“Esam spēruši vēl vienu soli tuvāk tam, lai jau 2024.gada pirmajā pusē Valmieras drāmas teātra kolektīvs varētu atgriezties sakārtotā un energoefektīvā mājvietā. Iepirkumā iesniegtie piedāvājumi apliecina, ka līguma pārtraukšana ar pilnsabiedrību “SBSC” bija pareizs lēmums. Cenu pieaugums būvniecības nozarē ir mazāks, nekā pērn to prognozēja iepriekšējais būvnieks, pieprasot papildu finanšu līdzekļus. Jau šodien sāksim iesniegto pieteikumu izvērtēšanu, lai būvdarbi objektā norisinātos bez liekām pauzēm,” uzsver Gavrilova.

Ceļu būves uzņēmuma SIA «8 CBR» līdzīpašnieks SIA «Seidi» pagājušajā nedēļā reģistrējis komercķīlu, ieķīlājot tam piederošās SIA «8CBR» pamatkapitāla daļas neilgi pēc to iegūšanas īpašumā, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

SIA «Seidi» ir ķīlas devējs, bet parādnieks ir ceļu būves kompānija AS «A.C.B.», kuras uzņēmumu grupā ietilpst SIA «8CBR» un kuras valdes loceklis ir vienīgais SIA «Seidi» īpašnieks Igors Šihmans.

4.jūnijā reģistrētās komercķīlas nodrošinātā prasījuma maksimālā summa ir 16,695 miljoni eiro, un tā ir lielākā pagājušajā nedēļā reģistrētā komercķīla, liecina «Lursoft» statistika. Komercķīlas ņēmējs ir «Nordea Bank AB».

SIA «Seidi» par īpašnieku 114 SIA «8CBR» kapitāldaļām, kas veido 0,53% no uzņēmuma pamatkapitāla, kļuvis 11.maijā, izmaiņas komercreģistrā ierakstītas 1.jūnijā. Uzņēmuma vienīgais īpašnieks ir bijušais SIA «8 CBR» valdes loceklis Igors Šihmans. «Lursoft» izziņa liecina, ka viņš ir valdes loceklis piecos Latvijā reģistrētos uzņēmumos un dalībnieks - divos uzņēmumos, no kuriem viens ir SIA «Seidi».

Jauna komercķīla pēc gada pārtraukuma reģistrēta kokapstrādes uzņēmumam SIA «Gaujas Koks», ziņo Klientu Portfeļa monitorings.

Komercķīlas nodrošinātā prasījuma maksimālā summa veido 8,4 miljonus eiro un uzņēmums par labu OP Corporate Bank plc ieķīlājis savus krājumus un prasījuma tiesības.

Uzņēmuma pēdējais iesniegtais gada pārskats rāda, ka 2017.gadā tas strādājis ar 60,84 miljonu eiro apgrozījumu un pēc nodokļu nomaksas nopelnījis 3,22 miljonus eiro. Līdz 2017.gada septembrim uzņēmums savu saimniecisko darbību nodrošināja divās rūpnīcās - Jēkabpilī un Gulbenes novadā -, no kurām pēdējā rūpnīca septembrī tika atdalīta, nododot to SIA «Diāna» īpašumā.

Statistikas dati rāda, ka SIA «Gaujas Koks» starp Inčukala novada uzņēmumiem pēc lielākā apgrozījuma 2017.gadā ierindojies augstajā otrajā vietā. To apsteigusi SIA «PATA», kas apgrozījusi par 100 miljoniem eiro vairāk nekā SIA «Gaujas Koks» - 163,63 miljoniem eiro. Otro vietu lielāko uzņēmumu sarakstā SIA «Gaujas Koks» ieņem kopš 2010.gada.

Teātris Psaiho.lv Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā iesniedzis maksātnespējas pieteikumu, liecina ieraksts Maksātnespējas reģistrā.

(Papildināts ar Altum komentāru.)

Lieta ierosināta 4. novembrī.

Ieraksts teātra interneta mājaslapā liecina, ka tas ir slēgts jau ilgāku laiku: «Psaiho izbeidz savu darbību un ir slēgts no 2016.gada 1.jūnija.»

«Pulciņš aktieru vecu noliktavu pārvērtuši par netradicionālu emociju ražotni. Psaiho.lv kodolu veido četri cilvēki, papildus pieaicinot atraktīvus darbiniekus. Ikdienā viņi darbojas katrs savā ar radošām izpausmēm saistītā jomā, bet nedēļas nogalēs pārvēršas radībās ar cirvjiem, melniem paltrakiem un visādiem citādiem šausmas uzdzenošiem atribūtiem.Pozitīvu emociju teātra spēle ar līdzdalību un jautru baidīšanos – tā sevi pozicionē radošā apvienība,» 2014. gada vasarā rakstīja laikraksts Dienas Bizness. «Pieredze biedēšanā man un tuvākajiem draugiem ir liela – 14 gadus. Labi zinām, no kā cilvēkiem bail, uz ko jāuzspiež, lai reakcija būtu vēl šaušalīgāka,» toreiz sacīja Psaiho.lv līdzīpašnieks Maksims Burčenko.

Distribūcijas un vairumtirdzniecības uzņēmums SIA «Sanitex» 7.martā reģistrējis jaunu komercķīlu, kuras nodrošinātā prasījuma maksimālā summa ir 14 miljoni eiro, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Uzņēmums par labu AS «Swedbank» ieķīlājis krājumus, nemateriālos ieguldījumus, ķermeniskos pamatlīdzekļus, prasījuma tiesības un uzņēmumu kā lietu kopību. SIA «Sanitex» ir komercķīlas devējs, taču parādnieki ir tā meitas uzņēmums SIA «Baltic Sales Network», kas nodarbojas ar tabakas izstrādājumu vairumtirdzniecību, un māsas uzņēmumi SIA «Baltic Logistic Solutions», kas nodarbojas ar loģistiku, un SIA «Officeday Latvia», kas nodarbojas ar biroja preču piegādi.

Komercķīla nodrošina grupas konta kredītlīnijas līgumu, sadarbības līgumu par akreditīvu atvēršanu un garantiju izdošanu. SIA «Sanitex» šobrīd kopumā ir aktuālas četras komercķīlas, liecina «Lursoft» uzziņa. SIA «Sanitex» dibināta 1993. gadā un tās pamatdarbība ir saimniecības un pārtikas preču vairumtirdzniecība.

#Tas ir lielākais pabeigtais investīciju projekts meža nozarē Latvijā 2017. gadā.

Investējot 13,5 milj. eiro, Latvijas lielākais mēbeļu ražotājs SIA Avoti SWF Lizumā ir izveidojis kokskaidu granulu ražotni ar jaudu 110 tūkst. t, plāno ieguldīt mēbeļu ražošanā, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Tas ir lielākais pabeigtais investīciju projekts meža nozarē Latvijā 2017. gadā. Kokskaidu granulu ražotne tika iedarbināta pērnā gada nogalē un mēneša laikā tā spēja sasniegt 80% no paredzētās ražošanas jaudas. Ražotne strādā 24 stundas septiņas dienas nedēļā un darbs tajā ir 22 cilvēkiem. «Tomēr jārēķinās, ka kopumā jaunu darba vietu reģionā ir ievērojami vairāk,» akcentē Kristaps Roziņš, SIA Avoti SWF kokskaidu granulu ražotnes vadītājs.

Septembra sākumā Valmieras Drāmas teātrī (VDT) jau ir paveikta vairāk nekā puse projektā paredzēto būvdarbu, tostarp noslēgumam tuvojas ēkas fasādes un jumtu izbūves darbi, kā arī “Black box” ir pabeigta ārsienu siltināšana, iekšējām zāles sienām ir izveidots labu akustiku nodrošinošs apmetums un visā teātra ēkā norit darbi pie inženiertehnisko sistēmu izbūves, informē VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) valdes locekle Jeļena Gavrilova.

“Līdz ar alumīnija logu rāmju montāžu ēkas daļai gar Lāčplēša ielu jau ir skaidri redzams teātra atjaunotais siluets, kas turpmāk priecēs Valmieras iedzīvotājus un teātra apmeklētājus. Būvniecības darbu temps patiešām ir labs. Mēs esam pārliecināti, ka jau nākamā gada otrajā pusē teātra darbinieki varēs pilnībā atgriezties savā mājvietā un lietot visas telpas, kas būs renovētas un padarītas daudz energoefektīvākas,” uzsver Gavrilova.

Objektā jau ir paveikta lielākā daļa ārsienu flīzēšanas, dekoratīvā apmetuma un jumtu izbūves darbu, turpinās pamatu siltināšana, inženiertehnisko komunikāciju (apkures, ventilācijas, gaisa dzesēšanas, elektrotīklu) izbūve. Līdz šā gada novembra beigām plānots pilnā apjomā pabeigt ēkas jumtu un fasāžu izbūvi, paralēli turpinot darbus ēkas iekštelpās.

Investīciju un attīstības kompānija Estmak Capital ir pabeigusi jaunā biznesa centra Versum izbūves pirmo posmu, ekspluatācijā nododot pirmās divas kompleksa ēkas, kurās darbu jau ir uzsākuši pirmie nomnieki.

Versum biznesa centru pārvalda Estmak Capital sadarbībā ar VVV Architecture un SIA Aimasa. Pirmā posma ietvaros Ulbrokas ielā ir izbūvētas ēkas gandrīz 8000 kvadrātmetru platībā.

Projektam ir BREEAM sertifikāts, kas apliecina, ka jaunā biznesa centra ēku būvniecībā tiek izmantoti ilgtspējīgi un videi draudzīgi materiāli, tostarp jumta saules paneļi, siltuma rekuperācijas ventilācija u. c. Pateicoties ēku mūsdienīgajiem energoefektīvajiem risinājumiem, tām ir zemas komunālo pakalpojumu izmaksas un profesionāla darba vide.

Versum biznesa centrā telpas var pielāgot atbilstoši katra nomnieka vajadzībām. Savukārt biznesa centra telpu izbūvē izmantotā koncepcija "trīs vienā" – veikals, birojs un noliktava zem viena jumta – piedāvā uzņēmumiem jaunas iespējas samazināt izmaksas un uzlabot darba efektivitāti.

Tirdzniecības centrs “Spice” pabeidzis interjera atjaunošanas projektu, kura laikā, investējot 9 miljonus eiro, renovēti 7565 kvadrātmetri no tirdzniecības centra platības.

Pārbūves darbi īstenoti dažādos segmentos, iekļaujot gan dekoratīvo margu un grīdas flīžu nomaiņu, gan jaunu apdares risinājumu ieviešanu. Tai skaitā rekonstrukcijas darbi notika arī nozīmīgās tirdzniecības centra zonās, piemēram, ieejas portālos, ātrijos un Modes, Palmu alejās. Veicot vērienīgos rekonstrukciju darbus apmeklētājiem pieejamajās tirdzniecības centra telpās, domāts arī par darbinieku labbūtību, renovējot tiem paredzētās atpūtas telpas. Papildu tam ieviesti nozīmīgi, ilgtspējīgi risinājumi, kas ļāvuši samazināt tirdzniecības centra ekoloģiskās pēdas nospiedumu uz apkārtējo vidi.

“Pēdējo 10 gadu laikā tirdzniecības centru funkcija ir ievērojami mainījusies – tā vairs nav tikai vieta, kur iegādāties noskatīto preci, bet tie ir kļuvuši arī par brīvā laika izklaides galamērķi. Veidojot jauno interjeru, mūsu uzmanības centrā bija un būs apmeklētāja pieredze un emocionālā labsajūta. Tieši tādēļ esam spēruši drosmīgu soli un atkāpušies no ierastā, tirdzniecības centriem raksturīgā interjera, vienlīdzīgās lomās nostādot tik ļoti nepieciešamo funkcionalitāti un estētisko baudījumu, integrējot interjerā elementus ar pievienotu māksliniecisko vērtību,” stāsta Iveta Priedīte, tirdzniecības centru “Spice” un “Spice Home” vadītāja.

Valmiermuižas alus darītava turpmāk uzņemsies atbildību par depozīta sistēmā atgriežamo stikla pudeļu mazgāšanu - investējot 700 000 eiro, vēsturiskajā muižas ansamblī līdz šī gada beigām plānots pabeigt ilgtspējīgas piebūves celtniecību un pudeļu mazgāšanas iekārtas uzstādīšanu.

Tiek lēsts, ka katrai pudelei tas dos iespēju atgriezties apritē vēl 10 reižu.

Līdz šim “Valmiermuižas alus” pudeļu mazgāšanu nodrošināja citas alus darītavas, kurām šādas specializētas iekārtas jau ir pieejamas, bet nu Valmiermuižā tiks darbināta sava pudeļu mazgāšanas iekārta. Kopējo ūdens patēriņu gan tas nepalielinās: pagājušajā gadā, ieguldot 30 000 eiro, izdevies par 25% samazināt ūdens patēriņu alus darītavā. Turklāt pudeļu mazgāšanai izmantoto ūdeni var atkārtoti lietot arī kastu mazgāšanai.

“No Valmiermuižas stikla pudelēm, kas reģistrētas Latvijā, apritē atgriežas vairāk nekā 80%. Lēšam, ka pārējais apjoms nonāk eksportā,” saka “Valmiermuižas alus” saimnieks Aigars Ruņģis.

Šīs nedēļas beigās svinīgi tiks iemūrēta vēstījuma kapsula Ventspils Augsto tehnoloģiju parka ēkas Nr.7 pamatos. Tā ir viena no trīs ražošanas ēkām, kas šogad tiek būvētas Ventspils brīvostā.

Ventspils Augsto tehnoloģiju parka ēka Nr.7 tiek būvēta ar mērķi veicināt rūpniecisko attīstību un nodarbinātību pilsētā. 4500 kvadrātmetru lielā ēka ir iznomāta uzņēmumam SIA «Quality Jobs», kas tajā attīstīs elektronikas produktu ražošanu, radot vismaz 30 darbavietu.

Ražošanas ēku pēc Ventspils brīvostas pārvaldes pasūtījuma būvē SIA «Aimasa». Kopējās būvniecības izmaksas plānotas aptuveni 4,9 miljonu eiro apmērā, no kā 1,16 miljonus eiro segs Eiropas Reģionālās attīstības fonds.

Šobrīd Ventspils brīvostā vienlaikus norit trīs jaunu ražošanas ēku būvniecība. Divas no tām tiek būvētas Ventspils Augsto tehnoloģiju parkā, bet viena - Lidostas industriālajā zonā Ganību ielā.

Nodrošinājuma valsts aģentūra (NVA) nolēmusi neturpināt sadarbību ar uzņēmumu "Brief" par dzeloņstiepļu žoga Latvijas-Baltkrievijas robežas aizsardzībai piegādi, tāpēc aģentūra noorganizējusi atkārtotu iepirkumu, kuru plānots pabeigt nākamnedēļ.

Uzņēmuma pienākums saskaņā ar līgumu bija piegādāt ne mazāk kā 30 kilometrus no kopējā apjoma 20.septembrī, ko 10.septembrī, parakstot līgumu, "Brief" apņēmās, skaidroja NVA pārstāve Vendija Pikše-Kučma.

20.septembrī neviena piegāde nav notikusi, tā vietā uzņēmuma pārstāvji jau trīs darbadienas pēc līguma noslēgšanas sāka būtiski mainīt gan piegādājamās preces tehniskos parametrus, gan sniedza pretrunīgu informāciju par dažādu citu līgumā neatrunātu un cenu aptaujā neapstiprinātu ražotāju iespējamiem piegāžu variantiem un laikiem.

Pilnai līguma izpildei jānotiek šodien, 24.septembrī, kad Latvijas-Baltkrievijas robežas joslas noliktavās jābūt piegādātiem visiem 111 kilometriem noteikta tipa un tehniskās specifikācijas dzeloņstieples. Saskaņā ar 22.septembrī saņemtu uzņēmēja vēstuli, 27.septembrī tiek solīta 12 kilometru no līgumā noteiktās atšķirīgas un cita ražotāja dzeloņstieples piegāde, visu līgumā noteikto apjomu solot nodrošināt līdz šī gada 15.novembrim.

Mazumtirgotājs SIA "Lidl Latvija" veikala "Lidl" izveidē Bieriņos investējis vairāk nekā 10,8 miljonus eiro, informē uzņēmumā.

Līdz ar jaunā veikala izveidi, radītas arī 45 jaunas darbavietas.

Veikalu projektēja SIA "Diānas Zalānes projektu birojs", bet būvdarbus īstenoja SIA "Aimasa". Projektā ir izbūvēta arī neliela papildēka, kas paredzēta komercnomnieku vajadzībām.

"Lidl Latvija" apgrozījums pagājušajā finanšu gadā, kas ilga no 2021.gada 1.marta līdz 2022.gada 28.februārim, bija 101,423 miljoni eiro, kamēr kompānijas zaudējumi bija 53,365 miljoni eiro.

"Lidl Latvija" reģistrēta 2016.gada oktobrī, un tās pamatkapitāls ir 365,5 miljoni eiro. Kompānijas vienīgais īpašnieks ir Vācijas "C E - Beteiligungs-GmbH". Savukārt kompānijas patiesais labuma guvējs ir Vācijas pilsonis Dīters Jozefs Švarcs.