SIA Elvi Latvija franšīzes partneru SIA Vita mārkets un SIA Linde pārtika īpašnieki ir panākuši vienošanos par Linde pārtika piederošo 15 veikalu ELVI pārdošanu Vita mārkets, informē Elvi Latvija komercdirektore Laila Vārtukapteine.

Par plānoto darījumu informēta arī Konkurences padome, lai saņemtu tās apstiprinājumu atbilstoši Latvijā spēkā esošajai likumdošanai. Pēc darījuma apstiprināšanas Konkurences padomē Vita mārkets būs īpašniece 33 veikaliem Elvi .

«Ilggadēju franšīzes partneru darījums ir abpusēji pārdomāts lēmums, kas kopumā nozīmē zīmola Elvi attīstību, stabilitāti un konkurētspēju Latvijas tirgū,» skaidro L.Vārtukapteine. Pēc darījuma apstiprināšanas 15 veikali Elvi, kas atrodas Kuldīgā, Kandavā, Skrundā, Liepājā, Saldū, Ventspilī, Sabilē, Olainē, Ogrē, Ogresgalā un Ķegumā, turpmāk piederēs Vita mārketam.

Mazumtirdzniecības tīkls Saules veikali pievienojies zīmola Elvi franšīzei, lai uzlabotu savu konkurētspēju un nodrošinātu klientiem plašāku preču sortimentu, šodien preses konferencē norādīja Saules veikalu pārvaldītājas SIA Antaris valdes locekle Inna Orole.

«Elvi franšīze ietver attīstības potenciālu esošajiem un jaunajiem franšīzes partneriem,» sacīja SIA Vita mārkets valdes priekšsēdētājs Imants Rendenieks. Viņš norādīja, ka no Saules veikalu pievienošanās Elvi vislielākie ieguvēji būs pircēji, kas tuvākajā laikā saņems labākas cenas, jaunu vizuālo izskatu un piedāvājumu.

Saules veikalu pielāgošanai Elvi zīmolam plānots tērēt apmēram 1 miljonu eiro, norādīja I. Orole.

SIA Antaris veikalos kopumā strādā vairāk nekā 400 darbinieku, kuru darbavietas tiks saglabātas. «Ja veikalu būs nepieciešams slēgt uz ilgāku pārbūves laiku, visiem darbiniekiem tiks piedāvāts darbs tuvākajos SIA Antaris veikalos vai arī pārkārtošanas procesos,» skaidroja I. Orole. «Pievienojoties Elvi, pozitīvas pārmaiņas būs arī mūsu darbiniekiem, piemēram, apmācības, profesionālās kvalifikācijas un karjeras izaugsmes iespējas un tādas jaunas darbavietas, kā reģionālie vadītāji, iepirkuma speciālisti.»

11. un 12. decembrī Dobeles novadā Elvi zīmola veikalu tīkls atvēris divas jaunas tirdzniecības vietas – Dobelē, Skolas ielā un Dobeles novada Bikstos.

Abi veikali ir pirmie Elvi zīmola veikali Dobeles novadā.

Jaunā veikala Mazais Elvi Dobelē kopējā tirdzniecības zāles platība ir 74 m2, bet jaunatklātā veikala Bikstos - 104 m2. Veikali Elvi būvēti un iekārtoti pēc franšīzes partneru redzējuma un Elvi vienotā zīmola standartiem, norāda uzņēmuma pārstāvji.

Veikals Elvi Bikstos pieder SIA Firma Orions, bet veikals Dobelē - SIA Bēnes PB.

Db.lv jau iepriekš ziņoja, ka, veikalu tīkla Elvi pārstāvji, jautāti, vai pēc notikušās traģēdijas Zolitūdē un tai sekojošā Maxima boikota, ir vērojamas izmaiņas Elvi apgrozījumā, šo informāciju nekomentēja, norādot, ka tas nebūtu ētiski.

Veikalos ELVI pieaug Latvijā audzētu dārzeņu, ogu un zaļumu īpatsvars. Pēc laika plauktos nonāks arī Latvijā audzēti arbūzi.

«Šobrīd veikalos ELVI dārzeņu, ogu un zaļumu segmentā jau 32% ir Latvijā audzēti labumi, kas ir dažādas šķirnes tomāti, garie gurķi, baltie redīsi, kabači, Ķīnas kāposti, zemenes, rabarberi, dažādu šķirņu salāti, zaļie lociņi, baziliks un piparmētra podiņos,» informē SIA ELVI Latvija komercdirektore Laila Vārtukapteine. «Jūlijā pašmāju dārzu labumu skaits noteikti pieaugs, veidojot vairāk nekā 50% no kopējā piedāvājuma.»

ELVI sadarbojas ar vairākām saimniecībām: Kliģēni, EKO Getliņi, Mežvidi, Baltiņi, Baltpēteri, Roņi, Letis, Lekšas u.c. «Ar dažām zemnieku saimniecībām ir izveidojušās jau stabilas un ilggadējas biznesa attiecības, tomēr vienmēr esam atvērti arī jaunai sadarbībai ar pašmāju ražotājiem un lauksaimniekiem,» atzīmē L.Vārtukapteine.

SIA Elvi Grupa ir nokārtojusi saistības pret maksātnespējas procesa lietas ierosinātāju - a/s Talsu piensaimnieks.

Kā skaidro Elvi Grupas sabiedrisko attiecību vadītāja Vineta Grigāne, SIA ELVI grupa tiešām nebija nokārtojusi saistības ar prasības iesniedzēju - AS Talsu piensaimnieks, taču veiktas divpusējas sarunas, panākta vienošanās par samaksas grafiku, panākta arī mutiska vienošanās par parāda apmaksas laiku un šobrīd saistības ir izpildītas.

Tā, ka situācija mazumtirdzniecībā ir pietiekoši saspringta, krīt patēriņš, līdz ar to arī sarūk nozares apgrozījums, arī ELVI Grupa ir veikusi dažādu procesu optimizāciju, lai panāktu ekonomiskāku saimniekošanu, strādājam pie naudas plūsmas uzlabošanas, skaidro Grigāne. Uz laiku apturēti daži projekti, kas prasīja lielas investīcijas, piemēram, jaunas veikalu IT programmas izstrādāšana, taču uzņēmuma attīstības turpinās. Ir noslēgti jauni franšīzes līgumi. Jau novembrī zīmolam ELVI pievienosies vēl vairāki franšīzes partneri un tiks atvērti jauni veikali.

Elvi Grupas tiesiska strīda dēļ ar Alfa Development par nomas maksas parādu Balvos zvērinātu tiesu izpildītāji mēģinājuši izņemt naudu no grupai piederoša veikala Rīgā.

Elvi Grupas sabiedrisko attiecību vadītāja Vineta Grigāne apliecina, ka šāds mēģinājums bijis, taču šī darbība esot nepamatota.

«Zīmola ELVI un 5 ELVI veikalu īpašniekam SIA ELVI Grupa ir strīds ar šīs informācijas izplatītāju ALFA Development par telpu nomas maksas apmēru vienā no tirdzniecības centriem Balvos, un šīs strīda risināšana notiek tiesiskā ceļā. ELVI Grupa ir cēlusi prasību tiesā, līdz ar to nekāda piedziņa šobrīd nevar notikt,» klāsta V. Grigāne. Viņa skaidro, ka problēmas ar ALFA Development izveidojās jau pašā sadarbības sākumā, kad noslēgts nomas maksas līgumu par tirdzniecības centru Balvos. Taču izrādījies, ka uzņēmums nebija nokārtojis saistības ar celtniekiem, būvfirmu Stats, kā rezultātā notika celtnieku pikets un ievērojami cietis tirdzniecības centra darbs. Alfa Development nenokārtoto saistību dēļ cietām zaudējumus un šobrīd esam nonākuši līdz situācijai, kad attiecības jārisina tiesiskā ceļā, skaidro V. Grigāne.

Pēc provizoriskajiem rādītājiem pērn veikalu tīkla Elvi apgrozījums pieaudzis gandrīz par piektdaļu.

Neraugoties uz ekonomisko situāciju valstī, noslēdzot pagājušo gadu, Elvi ir izdevies palielināt veikalu tīkla apgrozījumu par gandrīz 17 %, sasniedzot teju 127 miljonus Ls. Šogad Elvi tīkls, līdzās apgrozījuma palielināšanai, koncentrēsies uz veikalu kvalitātes celšanu, apkalpošanas kultūras uzlabošanu un pircēju ērtībām.

SIA ELVI Grupa sabiedrisko attiecību vadītāja Vineta Grigāne uzsver, ka neraugoties uz Latvijas kopējo ekonomisko situāciju, Elvi šis gads ir bijis veiksmīgs. «Mēs esam panākuši veiksmīgu apgrozījuma pieaugumu par gandrīz 17%, noslēguši vairākus veiksmīgus līgumus ar jauniem partneriem un atvēruši 6 veikalus visā Latvijā. Aizgājušais gads ir bijis veiksmīgs sadarbībai ar vietējiem ražotājiem un pārstrādātājiem. Šī gada pirmie divi mēneši ir aizvadīti sekmīgi, kas norāda, ka gads būs grūts, bet cerīgs.» 2008. gadā ELVI Grupa un tās partneri atvēra 6 jaunas tirdzniecības vietas, tostarp arī 3 lielus tirdzniecības centrus Elvi - Alūksnē, Jēkabpilī un Balvos.

Vairāki Latvijas uzņēmumi, kas iesaistīti Elvi veikalu franšīzē, kāpinājuši savu apgrozījumu vismaz par trešdaļu, informēja veikalu tīkla Elvi franšīzes devēja SIA Pārtikas tirdzniecības apvienība komercdirektore Laila Vārtukapteine.

Kā veiksmīgos sadarbības partnerus L. Vārtukapteine minēja SIA Anvis, kas Rīgā, Lāčplēša ielā, atvēra jaunu veikalu 2010. gada augustā. Uzņēmums 2011. gadā kāpinājis savu apgrozījumu vismaz par trešdaļu, savukārt šā gada pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar analogu laika posmu pērn, apgrozījuma pieaugums ir 26%. SIA Anvis šogad Piņķos atvēra jau savu trešo veikalu ar Elvi zīmolu.

L. Vārtukapteine norādīja, ka SIA Daina 16 veikals Druvā 2011. gadā kāpinājis apgrozījumu par 19%, salīdzinot ar 2010. gadu.

Šā gada pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar 2011. gada attiecīgo posmu, Daina 16 apgrozījumu palielināja par 21%,.

Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesa ir izbeigusi pret Elvi franšīzes īpašnieku SIA Elvi Grupa ierosināto maksātnespējas lietu.

Tiesas spriedums nav pārsūdzams un stājas spēkā nekavējoties, Db uzzināja tiesā.

Maksātnespējas pieteikuma iesniedzējs bija a/s Talsu piensaimnieks un iemesls, kāpēc tas vērsās tiesā ar prasību atzīt Elvi grupas maksātnespēju, ir fakts, ka Elvi grupa ar Talsu piensaimnieku nebija norēķinājusies kopš šā gada jūlija, Db informēja a/s Talsu piensaimnieks valdes priekšsēdētājs Dainis Norenbergs.

Db jau ziņoja, ka summa, kuras dēļ Talsu piensaimnieks iesniedzis pieteikumu, bija 9648.27 latu, patlaban esot dzēsta, un pēc uzņēmumu savstarpējās bilances šobrīd pat Talsu piensaimnieks ir parādā Elvi Grupai 355.06 latus, nevis otrādi.

Mazumtirdzniecības tīkls "Elvi" 2024.gadā jaunu tirdzniecības vietu atvēršanā plāno investēt aptuveni 15 miljonus eiro, aģentūrai LETA pastāstīja kompānijas valdes locekle Laila Vārtukapteine.

"Gaidāms spraiga darba pilns gads," sacīja Vārtukapteine, piebilstot, ka līdztekus jaunu tirdzniecības vietu atvēršanai nākamgad plānots strādāt arī pie veikalu vides digitalizācijas, transporta vadības sistēmas ieviešanas, biznesa klientu risinājumu attīstīšanas gan loģistikas jomā, gan e-komercijas nozarē.

Viņa arī minēja, ka patlaban 2024.gadā ieplānota vismaz piecu jaunu "Elvi" veikalu atvēršana, taču franšīzes partneru plāni liek domāt, ka reālais jauno veikalu skaits līdz gada beigām būs lielāks.

Tāpat "Elvi" nākamgad paredz loģistikas uzņēmuma paplašināšanu, lai veikaliem visā Latvijā centralizēti piegādātu lielāku preču apjomu, norādīja Vārtukapteine. Plānots, ka līdz 2024.gada beigām caur "Elvi" loģistiku veikali saņems aptuveni 80% preču. Tāpat paredzēts tupināt darbu pie jaunu produktu importēšanas dažādās preču grupās un sadarbības stiprināšanas ar reģionālajiem ražotājiem.

Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesa ir pasludinājusi Elvi grupa maksātnespēju sākot no šā gada 10.februāra, DB uzzināja tiesā.

Tiesa savā spriedumā norādījusi, ka parādsaistības pārsniedz aktīvus un arī parāds SIA Alfa Development nav samaksāts.

Iepriekš Elvi grupas sabiedrisko attiecību vadītāja Vineta Grigāne DB pastāstīja: «Strīds ar Alfa Development ir par nomas maksas apmēriem tirdzniecības centrā Balvos. Tā kā nomas maksas apmērs, kas noteikts sadarbības līgumā, ir apmēram trīs līdz četras reizes augstāks par reālo tirgus cenu šāda veida platībām, esam mēģinājuši sarunas ar Alfa Development risināt mierīgā ceļā, bet, tā kā tas neizdevās, izmantojām savas iespējas celt prasību tiesā, apstrīdot parāda summu. Alfa Development izvēlējās stratēģiju parādu piedziņai izmantot maksātnespējas prasību.»

Sestdien pie veikala Kuldīgas rajona Rendā tiks iedegta jauna ELVI zaļā zīme, jo SIA Rendas Uplejas veikals pievienojas ELVI tīklam.

Kā informē Elvi, šī ir pirmā tirdzniecības vieta, kas 2009. gadā uzsāk sadarbību ar zīmolu ELVI. Veikala īpašnieks bija viens no diviem jaunajiem Partneriem, kas gada sākumā noslēdza franšīzes līgumu ar SIA ELVI Grupa.

«Šis būs jau divdesmitais veikals ELVI Kurzemē, un esam priecīgi, ka mūsu Partneru pulkam ir pievienojies jauns uzņēmums - SIA Rendas Uplejas. Esam pārliecināti, ka jaunais Partneris veiksmīgi pārstāvēs ELVI vārdu un vērtības, kas ietvertas zīmolā. Gandarījumu rada fakts, ka ar ELVI zīmolu šī Partnera veikals sāk strādāt tik ātri – jau februāra vidū, jo līgumu parakstījām janvāra pirmajās dienās. Tas apliecina, ka mums ir kopīgas vērtības un mēs uzskatām, ka jau šobrīd varam runāt par labas sadarbības sākumu,» tā Vineta Grigāne, SIA ELVI Grupa sabiedrisko attiecību vadītāja. Veikals ELVI Rendā ir 220m2 plašs un tajā būs nodarbināti 10 rendenieki.

Aprīlī atvērti 18 jauni veikali Elvi, kas pieder jaunajam SIA Elvi Latvija franšīzes partnerim SIA Antaris, informē SIA Elvi Latvija komercdirektore Laila Vārtukapteine. Pievienojoties Elvi franšīzei, SIA Antaris mazumtirdzniecības veikalu pārbūve un pielāgošana zīmola Elvi konceptam sākās jau janvārī, februārī durvis vēra 15 jaunie veikali Elvi, martā – 17, savukārt aprīlī – 18.

Vairāk nekā puse jeb 13 SIA Antaris veikali Elvi aprīlī tika atvērti Daugavpils novadā: Dubnā, Kalupē, Vabolē, Sventē, Naujenē, Locikos, Mirnijā, Salienā, Demenē, Randenē un Daugavpilī Gaismas ielā 12, A. Pumpura ielā 129 un Lielajā ielā 264a. Vēl pieci veikali ir vēruši durvis Pļaviņās, Ilūkstē, Maltā, Riebiņos un Rīgā.

Šā gada sākumā Elvi franšīzei pievienojās SIA Antaris, kam pieder 62 pārtikas un sadzīves preču veikali, kas agrāk bija pazīstami ar preču zīmi Saules veikals.

Elvi ir franšīze, kas, ieskaitot jauno partneri SIA Antaris, apvieno jau 52 Latvijas mazumtirgotājus – franšīzes ņēmējus –, kam kopumā pieder 165 veikali Elvi visā Latvijā. Elvi tīkla apgrozījums 2014. gadā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, ir pieaudzis par 6%, savukārt vidējais pirkumu skaits – par 5%.

Veikalu tīklā ELVI sāk tirgot no Latvijas zemniekiem piegādātu svaigpienu – divos Kuldīgas pilsētas veikalos ELVI jau uzsākta svaigā piena tirdzniecība un drīzumā reģionālo zemnieku piegādātais piens būs nopērkams arī citos ELVI veikalos.

SIA ELVI Grupa pārstāve Vineta Grigāne uzsver: „ELVI tīkls meklē sadarbības iespējas ar reģionālajiem ražotājiem un tādēļ esam patīkami pārsteigti par Kuldīgas puses zemnieku izrādīto iniciatīvu ELVI plauktos piedāvāt arī svaigi slauktu, rūpnieciski neapstrādātu pienu, jo, lai tas būtu iespējams, zemniekiem ir jānokārto ļoti daudz formalitāšu, un ne katrs to ir gatavs uzņemties. Priecē, ka izdevies panākt sadarbību ar „Birzmaļu svaigpiena” ražotājiem un pirmās svaigpiena pudeles jau ir Kuldīgas veikalu ELVI plauktos. Tā, ka šobrīd ir grūti prognozēt iespējamos pārdošanas apjomus un pircēju interesi par svaigpienu, tādēļ šobrīd pienu iepērkam nelielos apjomos, taču, ja pircēju interese pieaugs, esam gatavi apjomus palielināt.” Kuldīgas veikalos ELVI šobrīd tiek tirgots Gudenieku pagasta iedzīvotāju Tatjanas Smirnovas un Ulda Albrehta piemājas saimniecībā ražotais piens. Uldis Albrehts, „Birzmaļu svaigpiena” ražotājs savu iniciatīvu - piegādāt svaigpienu uzreiz veikaliem – komentē: ”Ņemot vērā piena nozares saspīlēto situāciju, mums bija jāmeklē variants, kā izdzīvot – bija divas izvēles – vai nu ražošanu beigt, vai meklēt iespēju piegādāt pienu uzreiz uz veikaliem. Šobrīd esam nokārtojuši visas formalitātes, kas ir nepieciešamas, lai to izdarītu, un uzsākuši sadarbību ar ELVI,» tā U. Albrehts. Šobrīd Kuldīgas veikalos 1 piena litrs maksā 0,49 Ls.

Mazumtirdzniecības tīkla ELVI apgrozījums šā gada pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar 2014.gada periodu no janvāra līdz martam, audzis par 12%, liecina medijiem sniegtā informācija.

2015.gada sākumā ELVI franšīzei pievienojās arī lielākais mazumtirgotājs Latgalē – SIA ANTARIS – ar 62 veikaliem, kas iepriekš bija pazīstami kā Saules veikals. 20.martā jaunu veikalu ELVI Vangažos ir atvērusi arī ilggadēja SIA ELVI Latvija franšīzes partnere SIA VITA mārkets. Šodien ELVI franšīzes ķēdē ir 52 Latvijas uzņēmēji.

«ELVI finanšu rādītāji liecina par Latvijas iedzīvotāju pirktspējas uzlabošanos gan Rīgā, gan citos Latvijas reģionos, proti, cilvēki ir gatavi tērēt arvien vairāk. To pierāda arī Centrālās statistikas pārvaldes aktuālie dati par strādājošo un pensionāru pirktspēju,» sacīja Laila Vārtukapteine, SIA ELVI Latvija komercdirektore. Veikalos ELVI pieaug arī veikto pirkumu skaits. Tā, piemēram, 2014.gadā, salīdzinot ar gadu iepriekš, pirkumu bijis par 5% vairāk.

Zemgales priekšpilsētas tiesa izskatīja Elvi franšīzes īpašnieku SIA Elvi Grupa maksātnespējas lietu un nolēma, ka spriedums šajā lietā būs zināms 27.novembrī, Db uzzināja tiesā.

Maksātnespējas pieteikuma iesniedzējs bija a/s Talsu piensaimnieks un iemesls, kāpēc tas vērsās tiesā ar prasību atzīt Elvi grupas maksātnespēju, ir fakts, ka Elvi grupa ar Talsu piensaimnieku nebija norēķinājusies kopš šā gada jūlija, Db informēja a/s Talsu piensaimnieks valdes priekšsēdētājs Dainis Norenbergs.

Db jau ziņoja, ka summa, kuras dēļ Talsu piensaimnieks iesniedzis pieteikumu, bija 9648.27 latu, patlaban esot dzēsta, un pēc uzņēmumu savstarpējās bilances šobrīd pat Talsu piensaimnieks ir parādā ELVI Grupai 355.06 latus, nevis otrādi.

Elvi Grupa esot nokārtojusi savas saistības pret maksātnespējas procesa lietas ierosinātāju un kā skaidroja Elvi Grupas sabiedrisko attiecību vadītāja Vineta Grigāne, ELVI grupa tiešām nebija nokārtojusi saistības ar prasības iesniedzēju, taču tikušas veiktas divpusējas sarunas, panākta vienošanās par samaksas grafiku, panākta arī mutiska vienošanās par parāda apmaksas laiku un saistības ir izpildītas.

Šā gada pirmajos sešos mēnešos, salīdzinot ar tādu pašu laika posmu pagājušajā gadā, Elvi veikalu tīkla kopējais apgrozījums pieaudzis par 19%, par provizoriskajiem datiem informē SIA Pārtikas tirdzniecības apvienība komercdirektore Laila Vārtukapteine.

Iepriekš šim laikposmam tika prognozēts 16% apgrozījuma kāpums.

Gada pirmajā pusē Elvi veikalu tīkls atvēris septiņus jaunus veikalus Rīgas apkaimē un Latvijas novados. Līdz gada beigām Latvijā kopumā paredzēts palielināt Elvi zīmola veikalu skaitu līdz vienam simtam.

«Kā vienu no sekmīgākajiem Elvi franšīzes partneriem varu minēt SIA Anvis, kurš Rīgā Lāčplēša ielā tika vērts vaļā kā jauns veikals 2010. gada augustā. Skatoties uz uzņēmuma attīstības rādītājiem, redzam, ka uzņēmums 2011. gadā kāpinājis savu apgrozījumu vismaz par trešdaļu, savukārt šogad uzņēmuma apgrozījuma pieaugums ir ap 26%,» stāsta L.Vārtukapteine. SIA Anvis šogad Piņķos atvēris trešo Elvi zīmola veikalu.

«Mazumtirgotāja ELVI pirmā pusgada rezultāti liecina –, šogad, salīdzinot ar pērnā gada pirmajiem sešiem mēnešiem, veikalu ELVI tīkla kopējais apgrozījums ir palielinājies par 14%. Tikpat daudz (+14%) pieaudzis arī ELVI pircēju skaits,» informē SIA ELVI Latvija komercdirektore Laila Vārtukapteine.

2015.gada sākumā ELVI franšīzei pievienojās lielākais mazumtirgotājs Latgalē – SIA ANTARIS – ar 62 veikaliem, kas iepriekš bija pazīstami kā Saules veikals. Durvis vēruši arī divi jaunie veikali ELVI Vangažos (īpašniece SIA VITA mārkets) un Vecsaulē (īpašniece SIA MNKD).

Šobrīd ELVI franšīzes ķēdē ir 53 Latvijas uzņēmēju.

Pirmais veikals ELVI tika atvērts 2000.gadā Siguldā. SIA ELVI Latvija ir zīmola ELVI turētāja un franšīzes devēja, kas nodrošina veikalu sekmīgu darbību, garantē mārketinga atbalstu, vienotu iepirkumu, IT nodrošinājumu, tirdzniecības atbalstu veikala iekārtošanas laikā un ikdienas darbā.

«Martā tika atvērti 17 jaunie veikali Elvi, kas pieder jaunajam SIA Elvi Latvija franšīzes partnerim SIA Antaris,» informē Laila Vārtukapteine, SIA Elvi Latvija komercdirektore. Pievienojoties Elvi franšīzei, SIA Antaris mazumtirdzniecības veikalu pārbūves un pielāgošanas darbi atbilstoši Elvi zīmola konceptam sākās janvārī. Februārī durvis vēra 15 jaunie veikali Elvi.

SIA Antaris veikali Elvi martā tika atvērti Latgalē, Vidzemē, Zemgalē un Rīgā.

Šāgada sākumā Elvi franšīzei pievienojās SIA Antaris, kurai pieder 62 pārtikas un sadzīves preču veikali, agrāk pazīstami ar preču zīmi Saules veikals.

Elvi ir franšīze, kas, ieskaitot jauno partneri SIA Antaris, vieno 52 Latvijas mazumtirgotājus – franšīzes ņēmējus -, kam kopumā pieder 165 veikali Elvi visā Latvijā.

«Kaut arī Latvijā mazumtirdzniecības jomā valda sīva konkurence, 2014.gadu mazumtirgotājs Elvi ir noslēdzis ar pozitīviem rādītājiem. Pērn, salīdzinot ar 2013.gadu, Elvi tīkla kopējais apgrozījums pieaudzis par 6%, savukārt pirkumu skaits – par 5%, » informē Laila Vārtukapteine, SIA Elvi Latvija komercdirektore.

2014.gadā zīmolam Elvi ir pievienojušies četri jauni franšīzes partneri – SIA Jāņezers, SIA Ores, SIA EBRO un SIA CPA. Savukārt šā gada sākumā Elvi franšīzei pievienojās arī mazumtirgotājs Saules veikals ar 62 pārtikas un sadzīves preču veikaliem, kura īpašniece ir SIA ANTARIS. Šobrīd ELVI franšīzes ķēdē ir 52 Latvijas uzņēmēji.

«Pērn visā Latvijā durvis vēra 13 jauni veikali Elvi – Liepājā, Daugmalē (Ķekavas novads), Tērvetē, Bērzkrogā (Priekuļu novads), Džūkstē (Tukuma novads), Kursīšos (Saldus novads), Rīgā, Dzelmēs (Lielvārdes novads), Sabilē (Talsu novads), Madonā, Ugālē (Ventspils novads), Kārsavā un Vangažos (Inčukalna novads) -, kuru īpašnieki ir gan mūsu esošie, gan jaunie franšīzes partneri, » stāsta L.Vārtukapteine.

Pārtikas cenu piecenojumi veikalos ir pamatoti, vienlaikus iedzīvotājiem, vērtējot tā apmērus, būtu jāņem vērā visu pārtikas apritē iesaistīto pušu un aspektu loma cenas veidošanās procesā, atzina aptaujātie nozares pārstāvji.

Piemēram, SIA "Latvijas Tirgotāju savienības" ("LaTS") valdes priekšsēdētājs Raimonds Okmanis skaidroja, ka preču piecenojums ap 100% ir ļoti reti sastopams. Tas, kā norādīja Okmanis, var būt iespējams nepārtikas produktu segmentā, kur prece tiek iepirkta lielos iepakojumos, bet pārdota pa gabaliem, piemēram, skrūvēm.

LOSP: Dažiem vietējiem ražojumiem lielveikalos uzcenojums ir 70%, ir arī 150% 

Lielveikalu tīkos daudziem Latvijā ražotajiem produktiem uzcenojums ir nesamērīgi liels, intervijā...

Tāpat viņš uzsvēra, ka kompānijā pārtikas precēm visām preču grupām piecenojums tiek stingri kontrolēts, jo, lai pircējs pirktu preces un nāktu uz "LaTS" veikalu, preču cenai ir jābūt atbilstošai tirgus situācijai. Pretējā gadījumā veikals kļūst nekonkurētspējīgs.

"Vislabāk pērk akciju preces. Akciju precēm ir piecenojums no 5%," sacīja "LaTS" vadītājs, piebilstot, ka reizēm preces tiek tirgotas par pašizmaksu, tāpat ir reizes, kad cena tiek noteikta zem tās.

Tāpat viņš uzsvēra, ka "LaTS" piecenojums sabiedrībai aktuālajām preču grupām tiek uzraudzīts īpaši. Viņš atklāja, ka maizei tas ir ap 20%, pienam un piena produkcijai - 15 līdz 25%, svaigai gaļai - ap 30%. Gaļas piecenojuma veidošanos ietekmē svara zudumi, kas veidojas izpakojot gaļu no transporta iepakojuma - tā apžūst un paliek vieglāka, skaidroja Okmanis.

Vienlaikus augļiem un dārzeņiem veikala piecenojums ir ap 25-30%, nepārtikas preču piecenojums ir virs 30%. Nepārtikas preču piecenojuma apmēru Okmanis skaidroja ar to, ka "LaTS" primāri ir pārtikas veikals, kur nepārtikas produkti ir kā papildus sortiments.

Okmanis arī norādīja, ka atsevišķos lielveikalos akcijas preces tiek piedāvātas par ļoti labu cenu, taču, ja produkta attiecīgā veikala plauktā nav, pircējs mēdz izvēlēties līdzīgu preci, kurai nav piemērota akcijas cena un kura ir dārgāka. "Tāpēc es ļoti ieteiktu skatīt cenu piedāvājumus veikalos kopumā, nevis tikai sekot līdzi precēm, kuras ir akcijā," atzīmēja Okmanis.

Viņš arī pauda, ka veikals strādā ar tādām precēm, ko piegādā piegādātājs jeb vairumtirgotājs. Izņēmums ir tās preces, ko uzņēmums pats importē no ražotāja. Piecenojums tiek veidots pie tās cenas, kuru nosaka ražotājs.

"Mainās iepirkuma cena, mainās cena veikala plauktā," sacīja tirdzniecības ķēdes vadītājs, iestarpinot, ka, ja pircējs redz veikalā pēkšņi ļoti lielu cenu kāpumu, tad tas nozīmē to, ka vecais pievedums ir beidzies, un piegādātājs ir pacēlis iepirkuma cenu.

"Veikalnieks necels cenu ārpus tiem rāmjiem, kas ir noteikti tirgū. Piecenojumi "LaTS" tīklā nemainās," apliecināja Okmanis.

Vienlaikus viņš atzina, ka iespaids, kas rodas pircējiem, ka preces kļūst ļoti dārgas, varētu būt atsevišķu veikalu tīklu mārketinga triks - tiek sakāpināta preču grupas cena un pēc tam, akcijas laikā, šī cena tiek strauji pazemināta, piemēram, par 30-40%.

Kopumā Okmanis norādīja, ka veikalnieku noteiktie piecenojumi produkcijai ir pamatoti.

Tikmēr SIA "Rimi Latvia" mārketinga un sabiedrisko attiecību departamenta vadītāja Kristīne Ciemīte norādīja, ka diskusijās par pārtikas preču cenām vai uzcenojumiem būtu vēlreiz jāatgādina, ka pārtikas cenas veido un ietekmē visa piegādes ķēde - lauksaimnieks, kas izaudzē produkciju, ražotājs, kas to pārstrādā un nogādā tirgotājam, ka arī tirgotājs, kas to tālāk izplata veikaliem un nogādā pircējiem.

"Nereti visiem posmiem netiek pievērsta atbilstoša uzmanība, diskusijām dažkārt līdzinoties vienpusējai tirgotāju nomelnošanas kampaņai," uzsvēra Ciemīte.

Viņa arī sacīja, ka katram produktam un kategorijai ir atšķirīga loma un situācija, no kā arī atkarīga konkrētā produkta virzīšanas stratēģija tirgū un citi faktori. "Tāpēc nav saprotams, kāpēc publiskajā telpā tiek kultivēts mīts par pārtikas tirgotāju 300% uzcenojumu, kas ir ārpus konteksta izrauts apgalvojums un nav patiess," minēja kompānijas pārstāve.

Vienlaikus arī Ciemīte norādīja, ka lielāko daļu no preces cenas veido pašas preces izmaksas, jeb tas, par kādu cenu "Rimi" šo preci iepērk no ražotāja vai piegādātāja. Arī viņa uzsvēra, ka īpaša uzmanība tiek pievērsta cenu ziņā jutīgākajām svaigās pārtikas preču grupām, kas nozīmē, ka uzcenojums virknei preču ir pat negatīvs, tirgojot preces zem pašizmaksas.

"Tas attiecas arī uz vietējo produkciju," sacīja Ciemīte, uzskaitot, ka piemēram, cenu ziņā pieejamāko ikdienas produktu kategorijā, kas ir piens, skābpiena produkti, krējums un citi produkti, teju visi produkti "Rimi" tīklā ir vietēji ražoti un ar minimālu uzcenojumu. Cita starpā "Rimi" svarīgajā piena produktu grupā atrodams piens, kam tirgotāja peļņas marža ir mīnus 0,8%, kefīrs ar maržu 10%, šokolādes sieriņi kam marža ir mīnus 2%.

Arī maizes kategorijā peļņas marža pircējiem svarīgākajiem produktiem ir salīdzinoši zema, atzīmēja Ciemīte. Piemēram, "Rimi" plauktos varat atrast sagrieztu baltmaizi ar peļņas maržu mīnus 13%, veiklos nopērkama arī cāļa gaļa, kuras peļņas marža ir mīnus 5%, sviests, olas, siers ar peļņas maržu no 4% līdz 7%, bet dārzeņu un augļu kategorijā "Rimi" nopērkami tomāti, kuru peļņas marža kompānijai ir 4-7%.

Vienlaikus Ciemīte sacīja, ka līdzās ikdienas precēm, kur tirgotāja peļņas procents ir zems, ir arī tādas preču grupas, kas nav tik cenu jutīgas, piemēram, atsevišķi ekskluzīvie sieri, mandeļu piens vai nepārtikas preces. "Taču konkurence mazumtirdzniecībā ir tik sīva, ka mums ir rūpīgi jāizsver iespējamais uzcenojums katrai precei," atzīmēja kompānijas pārstāve.

Ciemīte uzsvēra, ka mazumtirdzniecība ir nozare, kurai ir raksturīgs liels apgrozījums, taču salīdzinoši neliels rentabilitātes procents, piemēram, "Rimi" neto peļņa pērn ir sarukusi un bija tikai 2,7%. Arī iepriekšējos trīs gados tā bijusi 3,2% - 3,6% apmērā. Citās nozarēs, tai skaitā ražotājiem, šis rentabilitātes rādītājs ir ievērojami augstāks, skaidroja pārstāve.

"Šajās diskusijās, meklējot risinājumus, būtu nepieciešams korekti izvērtēt visu iesaistīto pušu atbildību gan cenu pārskatīšanas un samazināšanas procesā, gan savos apgalvojumos par tirdzniecības nozari," pauda Ciemīte.

Tikmēr SIA "Elvi Latvija" komercdirektore Laila Vārtukapteine sacīja, ka tirgotāja noteiktais piecenojums produktiem publiskās diskusijās vienmēr ir "karstais kartupelis", ar ko sabiedrība mīl spekulēt dažādos veidos, un zināmā mērā apstākļi ir labvēlīgi šādām spekulācijām - piecenojuma apmērs ir komercnoslēpums un lielai daļai cilvēku trūkst izpratnes par to, kā veidojas veikala plaukta cena, visas tajā ietvertās izmaksas vienkāršoti norakstot uz tirgotāju mantrausību un peļņas kāri.

"Kvalitatīvas izpratnes veidošanai sabiedrībai atkal un atkal ir jāskaidro, kas veido plaukta cenu veikalā," uzsvēra Vārtukapteine, norādot, ka reti kurš aizdomājas, ka preču cena veikalā ietver, piemēram, valsts daļu, tas ir, pievienotās vērtības nodokli (PVN), kas vairumam preču ir 21%, daļai preču - arī akcīzes nodokli, kura apmērs atkarīgs no preces veida, izmaksas par produkta loģistiku, veikala komunālos maksājumus, darbinieku atalgojumu, kasu sistēmu uzturēšanas maksājumus, veikala vides iekārtošanas materiālus un citas ar tirdzniecību saistītas lietas.

Vārtukapteines ieskatā, produktu piecenojums ir ekonomiski pamatotas izmaksas un ir maldīgi uzskatīt, ka piecenojums ir veikala brīvās gribas izpausme un tādējādi identiska ar veikala peļņu, jo kompānijas peļņa veido tikai ļoti nelielu daļu no piecenojuma.

"Publiski izskanējušās spekulācijas ar nenormāliem piecenojuma procentiem mūsu veikalu tīklā neatbilst realitātei," uzsvēra Vārtukapteine.

Vienlaikus viņa pauda, ka, lai situāciju dramatizētu, ik pa laikam publiskajā telpā arī izskan informācija par ievērojamu cenu atšķirību starp ražotāju un veikala plauktu, kur sevišķi šī parādība novērota par piena nozari - kā ražotāja cena bieži tiek saukta pat svaigpiena tirgus cena bez PVN, izlaižot pārstrādes uzņēmumus, kas ir šo produktu patiesie piegādātāji veikaliem un pārstrādes produktus tirgo jau par citu cenu.

"Elvi" pārstāves ieskatā, pārliecināties par patieso peļņas guvēju šajā situācijā var salīdzinot gada pārskatos publiski pieejamos uzņēmumu peļņas rādītājus - tirgotāju peļņa ir būtiski zemāka nekā lielai daļai ražotāju. "Un tas ļoti labi matemātiski ilustrē šīs medaļas otru - patieso - pusi," piebilda Vārtukapteine.

Vaicāta par piecenojumu "Elvi" veikalos, Vārtukapteine norādīja, ka tā apmērs katrai preču grupai ir atšķirīgs, piemēram, pirmās nepieciešamības precēm, kam ir cenu akcija, bieži vien tie ir tikai daži procenti. Citām precēm piecenojums ir lielāks, tomēr lielāko daļu pirkuma groza veido tieši pirmās nepieciešamības preces.

Vienlaikus viņa minēja, ka piecenojums nav konstanti noteikts dažādām preču grupām un tas tiek piemērots individuāli katram produktam un "Elvi" piecenojuma veidošanas politika pēdējos gados nav būtiski mainījusies.

"Preču plaukta cenu jebkuram produktam veido dažādas komponentes un mūsu bilance jau šobrīd apstiprina, ka piecenojums ir ekonomiski pamatots un adekvāts," uzsvēra "Elvi" pārstāve, iestarpinot, ka vidējā pirkuma apjoms pēdējā gada laikā ir audzis, tomēr pieaugums nav tik straujš, kā inflācija.

Tāpat viņa piebilda, ka jāņem vērā, ka pēdējā gada laikā ir mainījušies cilvēku iepirkšanās paradumi, jo iepriekšējā periodā Latvijas iedzīvotāji dzīvoja pandēmijas apstākļos - cilvēki uz veikaliem gāja retāk un preču skaita ziņā veica lielākus pirkumus. "Šajā gadā atkal iepērkamies biežāk, līdz ar to kopējais apgrozījuma pieaugums tirdzniecības vietās ir samērā tuvu inflācijas apmēriem," sacīja Vārtukapteine.

Arī SIA "Maxima Latvija" korporatīvo attiecību direktors Jānis Beseris aģentūrai LETA uzsvēra, ka, vērtējot piecenojuma situāciju Latvijā ražotiem pirmās nepieciešamības pārtikas produktiem, publiskajā vidē minētie skaitļi "Maxima Latvija" gadījumā neatbilst patiesībai.

Viņš pauda, ka viena no kompānijas galvenajām prioritātēm ir nodrošināt iespējami zemāko cenu pircēju iecienītākajiem produktiem. "Šis ir svarīgi īpaši šobrīd, kad liela daļa iedzīvotāju saskaras ar inflācijas radītajām sekām un ikdienas tēriņu pieaugumu būtiskākajās ģimenes izdevumu pozīcijās," piebilda Beseris.

Arī viņš skaidroja, ka produktiem cenu veido ļoti daudzi faktori, no kuriem būtiskākais ir produkta iepirkuma cena, kas pērn piedzīvoja visstraujākās izmaiņas. Vienlaikus to ietekmē arī tādas mazumtirdzniecības izmaksu pozīcijas kā atalgojums darbiniekiem, energoresursu izmaksas, loģistikas izmaksas, veikalu tīkla uzturēšana, rekonstrukcijas un daudzas citas izmaksu pozīcijas.

Cita starpā Beseris atzīmēja, ka "Maxima Latvija" katru nedēļu nodrošina akcijas vairākiem tūkstošiem dažādu produktu, īpašu uzmanību pievēršot pamata kategorijām, iecienītākajām precēm un sezonas produktiem. Šobrīd lielu daļu no "Maxima Latvija" apgrozījuma veido akcijas piedāvājumi, kuros uzcenojums ir zems.

Tāpat Beseris piebilda, ka pirms katras cenu maiņas notiek sarunas ar ražotājiem un piegādātājiem, lai pārliecinātos, ka cenu maiņa patiešām ir neizbēgama un pamatota, cenšoties nodrošināt zemas cenas pēc iespējas ilgāk.

Taujāti par publiskajā telpā izskanējušo nepieciešamību pēc regulatora, kas nosaka pārtikas cenu apjomus, tirgotāji ir vienisprātis - šāda regulācija kropļotu konkurenci.

Cita starpā Okmanis minēja, ka tādējādi atsevišķus produktus var nākties pārdot dārgāk, jo izmaksas veikaliem tāpat ir jānosedz. "Drīzāk šeit var sākt diskusiju par valsts lomas palielināšanu mazturīgo iedzīvotāju atbalstīšanā, vai arī izstrādāt subsīdiju politiku atsevišķām pārtikas precēm, vai to ražotājiem," pieļāva "LaTS" vadītājs.

Viņš norādīja, ka šādas regulācijas ieviešana nav uzskatāma par nopietnu piedāvājumu, jo tādā gadījumā Latvijā vairs nebūtu brīvais tirgus, bet gan regulēta ekonomika.

Tikmēr Vārtukapteine atzīmēja, ka tas būtu plānveida ekonomikas instruments un būtībā nozīmētu ekonomikas sistēmas maiņu. Tā, kā ražotāji savas preces katram tirdzniecības uzņēmumam piegādā par citu cenu, šāds modelis novestu pie vēl lielākas tirgus polarizācijas par labu tiem uzņēmumiem, kam ir lētākās iepirkuma cenas, uzsvēra "Elvi" pārstāve.

Iepriekš intervijā aģentūrai LETA Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes (LOSP) valdes priekšsēdētājs Guntis Gūtmanis norādīja, ka lielveikalu tīkos daudziem Latvijā ražotajiem produktiem uzcenojums ir nesamērīgi liels.

Vienlaikus viņš pauda viedokli, ka veikaliem varētu ieviest regulatoru, kas kontrolētu preču uzcenojumu apmēru un gadījumos, kad uzcenojums ir pārlieku liels, piemērotu papildu nodokli.

"Mēs ļoti labi zinām, ka dažiem vietējiem ražojumiem uzcenojums ir 70%, ir arī 150%, pēdējais, ko [zemkopības] ministrs [Didzis Šmits] minēja, - līdz pat 300%. Man šķiet, ka tā nav pareizi. Saprotams, ka mēs dzīvojam tirgus ekonomikā, bet tas, ko ministrs minēja, ka 300% uzcenojums vienam pārtikas produktam ir divās lielās veikalu ķēdēs, tas ir ļoti jocīgi. Ja veikals uzliek produktam 100% uzcenojumu, tad tajā veikalā nevajadzētu pirkt neko, bet kāpēc abos veikalos ir 300% uzcenojums - tam īsti izskaidrojuma nevienam nav," teica Gūtmanis, konkrētus piemērus gan nesaucot, jo starp pārstrādātājiem un veikaliem ir noslēgti līgumi, kas ir komercnoslēpums.

Vienlaikus kā piemēru viņš minēja piena produktu tirdzniecību.

Tāpat ziņots, ka Konkurences padome (KP) sākusi vairākus uzraudzības procesus pārtikas cenu jomā, tā 21.jūnijā Saeimas Pieprasījumu komisijas sēdē sacīja padomes pārstāvji.

Vienā no lietām mērķis ir parādīt patieso cenu situāciju virknē pārtikas preču kategoriju - piens, olas, graudi, maize, gaļa un zivis. Uzraudzības procesi sākti pēc padomes iniciatīvas.

KP visos produkta piegādes ķēdes posmos iesaistītajām pusēm ir lūgusi sniegt informāciju par konkrētiem cenu veidojošiem aspektiem un komponentēm. Tāpat tiek vērtēts vai pārtikas tirdzniecībā novērojamas negodīgas tirdzniecības prakses vai aizliegtas vienošanās. Izpēte tiek veikta par laika posmu no 2022.gada janvāra līdz šī gada maijam.

Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas (LPTA) vadītājs Noris Krūzītis komisijas sēdē skaidroja, ka līdz šim pārtikas preču cenu lielākoties veikalos ietekmēja elektrības cenu kāpums. Viņš skaidroja, ka, ja ražotāji par elektrības kāpumu samaksāja sākotnēji, tad tirgotāji par to maksā, izplatot attiecīgajā laika posmā saražoto preci.

Līdztekus Krūzītis pievienojās atziņai, ka pārtikas cenu turpmākam kāpumam pamata nav, tomēr piegādātāji vēl joprojām iesniedz cenu paaugstinājumu pieprasījumus. Piemēram, cenu paaugstinājums ir spēkā 91% piegādātāju un tikai 9% piegādātāju cenas samazinājuši.

Viņš skaidroja, ka iemesli šādai situācijai ir dažādi, taču galvenokārt tas saistīts ar produktu ražošanu un izejmateriālu cenu kāpumu iepriekš, kad viss ražošanai nepieciešamas iegādāts dārgāk.

Komisijas sēdē nozares pārstāvji prognozēja, ka pārtikas cenu samazinājums gaidāms rudenī.

Komisijas vadītājs Hosams Abu Meri (JV) uzsvēra, ka Pieprasījumu komisija turpinās sekot līdzi situācijas attīstībai un pie jautājuma izskatīšanas savā darbakārtībā atgriezīsies rudenī, lai pārliecinātos par iecerēto cenu samazināšanu vismaz atsevišķām pārtikas preču grupām.

Tikmēr Agroresursu un ekonomikas institūta (AREI) Lauksaimniecības tirgus veicināšanas daļas vadītāja, vadošā pētniece Ingūna Gulbe aģentūrai LETA iepriekš pauda, ka pārtikas cenu kritumam būtu jābūt lielākam, savukārt cenu kāpumam - mazākam.

Viņa apsvēra iespēju, ka tirgū varētu būt spekulācijas ar cenām, tirgotājiem cenu kāpumu pamatojot ar globāliem notikumiem, piemēram, sausumu Eiropā vai Kahovkas dambja sabrukšanu. Viņas ieskatā tādi notikumi tiek izmantoti kā aizsegs cenu kāpumam un to ietekme nav tik būtiska, kā veikalu cenas varētu likt noprast.

Vienlaikus Gulbe stāstīja, ka atsevišķiem produktiem ir novērots produktu kritums, bet tas nav tik liels, kā tam ir potenciāls būt. Jūnija dati liecina, ka saulespuķu eļļai novērots cenas kritums, tostarp Tallinā tā maksāja 0,99 eiro, bet Rīgā - aptuveni divi eiro. Tikmēr cenas ir būtiski kāpušas olīveļļai un paprikai.

Lai gan ir preces, kurām cenu kāpums ir pamatots, Gulbe stāstīja, ka, piemēram, paprikas cenai nav iemesla tik būtiski palielināties, jo paprika tiek audzēta siltumnīcās un sausums to neietekmē.

Vienlaikus viņa novērojusi, ka līdz no patērētāju puses rodas satraukums par pārtikas cenām, veikali pielieto dažādas mārketinga stratēģijas, lai pielāgotos patērētāju satraukumam.

Gulbes ieskatā, runas par pamatotu cenu kāpšanu un produktu sadārdzināšanos patlaban ir priekšlaicīgas.

«Ugālē (Ventspils novadā), Skolas ielā durvis ver Mazais ELVI, kura īpašnieks ir jauns SIA ELVI Latvija franšīzes partneris SIA EBRO,» informē Laila Vārtukapteine, SIA ELVI Latvija komercdirektore.

Ventspils novadā tas būs pirmais veikals ELVI, savukārt pašā Ventspilī atrodas četri veikali ELVI.

Jaunais veikals būs 19. Mazais ELVI Latvijā, kurā tiek piedāvāts tikai īpaši atlasīts, pircēju pieprasījumam atbilstošs preču sortiments. «Šāda tipa veikalos nav nekā lieka – atlasīts tikai pats nepieciešamākais un svarīgākais katra reģiona iedzīvotāju ikdienai,» skaidro L.Vārtukapteine.

Jaunā veikala ELVI Ugāle kopējā tirdzniecības zāles platība ir 92 m2.

«Mazumtirdzniecības jomā Latvijā valda sīva konkurence, tomēr, konsolidējot spēkus, varam būt spēcīgs, uzticams un stabils pašmāju tirdzniecības tīkls,» atzīst L.Vārtukapteine. Decembrī durvis vērs vēl divi veikali ELVI – Kārsavā un Vangažos -, kuru īpašnieki ir gan ilggadējs franšīzes partneris SIA VITA mārkets, gan jaunais – SIA CPA.

2011.gadā veikalu tīklam Elvi pievienojušies 18 jauni vai rekonstruēti veikali, tādējādi kopējais tīklā ietilpstošo veikalu skaits audzis līdz 78.

Plānots, ka nākamajā gadā Elvi veikalu tīklu papildinās vēl vismaz 30 veikali. Savukārt apgrozījumu 2011. gadā, salīdzinot ar iepriekšējo, 2010. gadu, Elvi tīkls būs kāpinājis par 10 miljoniem latu.

Elvi ir vienīgais latviešu uzņēmējiem piederošais franšīzes pārtikas mazumtirdzniecības tīkls Latvijā, kas klasiskajā izpratnē nodrošina pilnu atbalsta pasākumu kopumu, nodarbinot ap 1500 cilvēku, no kuriem tikai 125 strādā Rīgā, pārējie – reģionos.

Kā skaidro SIA Pārtikas tirdzniecības apvienība, kas uz franšīzes pamata apvieno visus Elvi zīmola veikalus, komercdirektore Laila Vārtukapteine, Elvi nodrošina vienotu iepirkumu, mārketingu, informācijas tehnoloģijas, tirdzniecību, apmācību, veikalu tehnisko projektu izstrādi, vienlaikus saglabājot arī veikalu īpašnieku zināmu neatkarību, kas pamatos raksturīgi jebkuram franšīzes tipa uzņēmumam.

Turpmāk Elvi mazumtirdzniecības veikalu tīkla darbību nodrošinās jauns uzņēmums – Pārtikas tirdzniecības apvienība, ziņo Dienas bizness.

25. februārī izveidots jaunais uzņēmums, kas kopš 1.marta ieguvis zīmola Elvi lietošanas tiesības. «Apvienība jau slēdz franšīzes līgumus gan ar tiem partneriem, kas iepriekš strādāja ar Elvi grupu, gan ir arī daži jauni partneri, kas ar Elvi grupu nestrādāja. Pārtikas tirdzniecības apvienība franšīzes partneriem nodrošinās tādus pašus pakalpojumus aptuveni līdzīgā apjomā, kā to iepriekš darīja Elvi grupa – uzturēs zīmolu, sniegs mārketinga, vienotā iepirkuma, IT un tirdzniecības atbalstu,» pastāstīja Pārtikas tirdzniecības apvienības īpašniece un vadītāja Singrita Urušadze, kura iepriekš divus gadus strādāja Elvi grupā par iepirkumu direktori un vēlāk bija izpilddirektore. Apvienībā šobrīd ir 20 darbinieki, kas visi iepriekš strādāja Elvi grupā.

SIA Elvi grupa ir ierosināts ārpustiesas tiesiskās aizsardzības process (ĀTAP), liecina informācija Maksātnespējas reģistra mājaslapā.

Šāds lēmums esot pieņemts saistībā ar straujo tirgus lejupslīdi, ekonomiskās situācijas pasliktināšanos, kā rezultātā ļoti sarukusi pirktspēja, pieaudzis nodokļu slogs gan privātpersonām, gan uzņēmumiem, kā arī lai aizsargātu kreditoru kopuma intereses un saglabātu esošo biznesu, Db pastāstīja uzņēmuma sabiedrisko attiecību vadītāja Vineta Grigāne.

Ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna īstenošanas termiņš ir divi gadi un šis periods nekādi neietekmēšot veikalu tīkla darbību.

Jāatgādina, ka pagājušā gada novembrī Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesa izbeidza pret Elvi franšīzes īpašnieku SIA Elvi grupa ierosināto maksātnespējas lietu.