«Diemžēl, lai gan būsim uzcēluši sapņu pili - Gaismas pili, Rīgā joprojām nav konferenču zāles, kurā varētu organizēt plašas starptautiska mēroga konferences. Kaut arī - būtu bijis noderīgi un gudri, būvējot jaunu bibliotēku, arī par mūsdienu prasībām atbilstošu konferenču zāli padomāt,» uzskata lidostas vadītājs.
Savukārt, jautāts, par savulaik apspriesto ieceri Baltijas lidostas savienot ar dzelzceļu, A. Mūrnieks atbildējis:
Raksti par tēmu
«Jā, plāns Baltijas lidostas savienot ar dzelzceļu joprojām ir spēkā, bet realizācija gaidāma tālā nākotnē - te nav runa par gadiem, bet desmitgadēm.»
«Visi attīstības plāni un skices, kas lidostā tiek izstrādātas, paredz arī dzelzceļa iespējamību. Tomēr šobrīd es neredzu aviopasažierus, kuri gribētu izmantot vilcienu. Ceļotājs, kas pāris stundās atlidojis no Kopenhāgenas uz Rīgu, negribēs daudz ilgāku laiku pavadīt vilcienā, braucot uz Tallinu. Iespējams, pašreizējie vilcieni ceļotājiem šķiet par lēnu, un Baltijas dzelzceļa infrastruktūra nav vēl gatava, lai to saslēgtu vienotā sistēmā ar lidostu,» viņš skaidrojis.
Intervijā A. Mūrniekam uzdots arī daudz diskutētais jautājums - airBaltic ir vai nav zemo cenu aviokompānija? Uz to viņš Dienai atbildējis skaidrojot: «AirBaltic ir vērojamas zemo cenu aviokompānijas iezīmes, bet nosaukt to par tipisku zemo cenu lidsabiedrību noteikti nevar. AirBaltic pašai jāizvēlas, kurā virzienā - zemo cenu vai klasiskās aviokompānijas - tā grib attīstīties. Ja izdodas apvienot abus virzienus, arī nav slikti, jo piedāvāt paralēli lētākām vietām arī biznesa klasi var būt no biznesa viedokļa izdevīgs lēmums. Tipisko zemo cenu aviokompāniju lidojumos šādas iespējas vispār nav.»
