«Sakārtojiet savas lietas tā, lai nenonāktu situācijā, kad jāiesaistās šajā procesā. Ja es būtu šo juridisko procedūru izmantojis pilnā mērā, es būtu bankrotējis,» viņš sacījis intervijā laikrakstam Diena.
«Šajā procesā no cilvēka izvelk pēdējo naudu, kas viņam vēl pieder. Neredzu tur neko pozitīvu. Es sapratu, ka man pašam jāiet un jārunā ar tiem cilvēkiem, kuriem biju parādā, par to, cik ātrā laikā varu naudu atdot. Vajag tikai pašiem vienoties. Es ieguvu lielu pieredzi juridiskās lietās un sapratu, ka vienīgais risinājums ir saruna, nevis karš. Turklāt jāapzinās, ka finansiālās grūtībās var nonākt jebkurš. Arī ļoti turīgam, veiksmīgam cilvēkam nav pamata augstprātīgi domāt, ka viņš jau nu nekad nenonāks uz bankrota sliekšņa,» stāstījis. G. Ķirsons.
Vaicāts par kļūdām, G. Ķirsons stāstījis: «Es kļūdījos, jo klausīju Eiropu, klausīju investorus, klausīju visus, kam ir nauda, tikai pats sevi neklausīju. Jāatzīst, ka vajadzēja trīsreiz apdomāt, pirms rīkojos. Turklāt esmu mācījies, ka pirms nopietnu lēmumu pieņemšanas jāapspriežas un jādiskutē.»
