A/s Tallina Kaubamaja un SIA Lidl Latvija snieguši nekorektas ziņas presē un Tallinas biržā par it kā notikušu nekustamo īpašumu darījumu. A/s Mēs Liepājai iesniegusi Kurzemes apgabaltiesā prasību pret SIA Lidl Latvija par līguma nepildīšanu. To apstiprina ieraksts zemesgrāmatā. Tomēr 2006. gada 13. decembrī Igaunijas a/s Tallina Kaubamaja izplatīja paziņojumu, ka tā meitas uzņēmums Latvijā SIA TKM Latvija un SIA Lidl Latvija noslēdzis līgumu par 22 nekustamo īpašumu iegādi Latvijā.
Desmit dažādās vietās atrodošos zemes gabalu kopējā platība ir 80 609 m2 un darījuma vērtība bez pievienotās vērtības nodokļa - 256 miljoni kronu (aptuveni 11,5 milj. Ls - Db).
"Koncerns Tallina Kaubamaja iegādājās nekustamos īpašumus, lai izvērstu koncerna tirdzniecības darbību arī Latvijā. Nopirktie nekustamie īpašumi atrodas Rīgā, kā arī Cēsīs, Jelgavā, Jūrmalā, Liepājā, Rēzeknē, Salaspilī un Tukumā. Nekustamo īpašumu iegādes galvenais mērķis ir Selver veikalu ķēdes paplašināšana," teikts paziņojumā. ·āds pats paziņojums publicēts Tallinas fondu biržas mājas lapā vēl 8. janvārī. Interesanti, ka, piemēram, Rēzeknes pašvaldība tikai 12. janvārī atteicās no pirmpirkuma tiesībām uz 5 SIA Lidl Latvija piederošiem zemesgabaliem par kopējo summu 925 635,04 Ls.
Riskē ar kotāciju
"Kompānijas paziņojumā ieviesusies kļūda," Db norādīja a/s Tallina Kaubamaja valdes priekšsēdētājs Rauls Pūseps (Raul Puusepp). Darījums tiešām decembrī esot noticis un kopumā iegādāti 22 īpašumi Latvijā, taču to vidū neesot strīdīgā īpašuma Liepājā. "Dīvaini, ka biržas uzņēmums var tik vieglprātīgi sniegt presē paziņojumus, nepārbaudot faktus," Db teica viens no a/s Mēs Liepājai īpašniekiem Andris Griģis. Viņš pieļāva, ka SIA Lidl Latvija pārdevis Igaunijas sabiedrībai visus īpašumus kopumā, nenorādot, ka uz kādu no tiem ir apgrūtinājums.
Sazinoties ar Tallinas biržu, Db noskaidroja, ka informācija par darījumiem Latvijā līdz vakardienai (22. janvārim) nebija koriģēta. Līdz ar to uzņēmums riskē ar to, ka var tikt apturēta tirdzniecība ar Tallina Kaubamaja akcijām biržā. "Visai informācijai, ko emitents sniedz biržā, jābūt absolūti korektai," Db norādīja Tallinas biržas preses sekretārs Teks Vertmans. Birža sazināšoties ar emitentu un lūgšot paskaidrojumus, pēc tam biržas vadība pieņems lēmumu.
SIA TKM Latvija valdes priekšsēdētājs Pēters Kūts (Peeter Kūtt) sarunā ar Db norādīja, ka, viņaprāt, publiski sniegtā informācija ir "korekta visās pozīcijās". Atbildot uz jautājumu par to, vai varbūt noticis darījums, ja īpašumam Liepājā ir tiesas aizliegums, P. Kūts atzina, ka pašreizējais īpašnieks nevar zemi pārdot uzliktā apgrūtinājuma dēļ, tāpēc TKM Latvija līgumā ar Lidl Latvija esot atzīmēts, ka darījums par šo īpašumu noslēgsies pēc tam, kad tiks noņemts tiesas uzliktais apgrūtinājums. Db mēģināja sazināties arī ar SIA Lidl Latvija pārstāvi Marcinu Stopu, kurš vedis sarunas ar a/s Mēs Liepājai, taču viņa mobilais tālrunis ienākošajiem zvaniem nav pieejams.
Nenopietns partneris
"Lidl Latvija rīcība mūsu gadījumā vērtējama kā nenobrieduša biznesa partnera izdarības, kādas varbūt bija iespējamas Latvijā deviņdesmito gadu sākumā, bet ne tagad," uzskata a/s Mēs Liepājai projektu vadītājs Aigars Kesenfelds. Strīds, kas novedis līdz tiesvedībai, ir par īpašumu Liepājā, Ganību ielā 182.
"Kad uzzinājām, ka kompānija Lidl gatavojas aiziet no Latvijas, piedāvājām iegādāties viņu īpašumu Liepājā. Sarunu procesā saskaņojām līguma nosacījumus, panācām vienošanos. Tomēr dienā, kad abām pusēm bija jāierodas Rīgā pie notāra parakstīt līgumu, Lidl Latvija pārstāvis vienkārši neatnāca. Tā kā visi līguma nosacījumi bija saskaņoti, pēc Latvijas likumdošanas darījums jau skaitās noticis. Pamatojoties uz to, iesniedzām prasību tiesā. Tiesa to pieņēma un lēma par aizlieguma atzīmi zemesgrāmatā - nodrošināt mūsu prasījumu līdz lietas izskatīšanai. Tiesas sēdes datums vēl nav zināms," situāciju skaidroja A. Kesenfelds. "Darījums šķita tik drošs, ka bijām jau izstrādājuši investīciju plānu, uzaicinājuši projektētāju un rezervējuši būvnieku," Db apgalvoja uzņēmējs Andris Griģis. Uzņēmējs gan neatklāja, par kādu summu a/s gatavojusies iegādāties īpašumu Liepājā, taču norādīja, ka tiesā iemaksāts depozīts 400 000 latu apmērā, un tā esot mazākā daļa no iespējamā darījuma summas. A.Griģis pieļāva, ka arī igauņi bijuši tik droši par darījumu, ka pirms laika izziņojuši par to kā presē, tā biržā.
Lidl raksturo atklātības trūkums
Lidl koncerns par biznesa plāniem nekad nav runājis atklāti, taču to ir pavadījuši konflikti un strīdi gan Latvijā, gan citviet.
Vācijas zemo cenu veikalu tīkls Lidl dibināts 1930. g., tā apgrozījums 2005. gadā bijis 45,9 mljrd. ASV dolāru. Vācijā tam ir ap 5000 veikalu, tas darbojas 17 valstīs, liecina internetā atrodamā informācija. Pirms vairākiem gadiem Latvijā, Lietuvā un Igaunijā Lidl, nodibinot pārstāvniecības, sāka meklēt nekustamos īpašumus veikalu ķēdes izveidei. Internetā tika meklēti darbinieki, solot karjeras iespējas. Tomēr jau kopš dibināšanas kompānijas pārstāvis Latvijā SIA Lidl Latvija atteicās no komentāriem un par kompānijas darbību liecināja galvenokārt nopirktie zemes īpašumi Latvijas pilsētās. 2006. gada novembrī aģentūra LETA ziņoja, ka Lidl uzņēmuma vadība biznesa avīzei Handelsblatt atzinusi - plāni 2006. gadā ienākt Baltijas valstu tirgū ir atmesti, un Lidl grasās pārdot visus iegādātos gruntsgabalus (kopā aptuveni 50), jo Baltijas tirgus vienkārši esot par mazu.
Nopietnas aktivitātes kom-pānija Latvijā tā arī nebija sākusi, lai gan vairākās pašvaldībās bija iesniegti projekta pieteikumi veikalu būvei. 2005. g. jūlijā SIA Lidl Latvija apstrīdēja Liepājas domes būvvaldes plānošanas un arhitektūras uzdevumu veikala projektēšanai. Strīds saistīts ar transporta shēmu, kas attiecas uz transporta izbraukšanu no stāvlaukuma, invalīdu uzbrauktuvēm, tualetēm. Ne pārāk glaimojoša informācija par Lidl atrodama starptautiskajā presē. "/../Viņi ir bēdīgi slaveni ar savu darbinieku ļaunprātīgu izmantošanu un apspiešanu" žurnāls Latvijas Tirgotājs citē kādu Vācijas mazumtirdzniecības ekspertu. Kāds no bijušajiem SIA Lidl Latvija darbiniekiem, kas nevēlējās savu vārdu minēt presē, Db teica, ka pats neko sliktu par bijušajiem darba devējiem teikt nevarot, taču vācu presē atrodami aprak-sti par konfliktiem starp Lidl un arodbiedrībām. Beļģijas tiesu reģistrā atrodama informācija par tiesvedību Lidl cenu politikas dēļ.
