Līdzšinējais Valsts prezidents Egils Levits kandidēs uz otru termiņu valsts pirmās personas amatā, trešdien pēc tikšanās ar Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu (JV) žurnālistiem apliecināja politiķis.

Levits pateicās "Nacionālajai apvienībai" (NA) un "Jaunajai vienotībai" (JV) par viņa darba augsto novērtējumu un aicinājumu turpināt darbu arī nākamajos četros gados. Levits uzsvēra, ka viņš pārstāv skaidras vērtības - tās ir rietumnieciskas un latviskas. Tāda ir arī prezidenta pārliecība, kuru, valsts pirmās personas ieskatā, viņš četru gadu laikā ir arī pierādījis.

Levits atkārtoti uzsvēra, ka Valsts prezidenta ievēlēšana ar tādu balsu vairākumu, kurā izšķirošu lomu spēlē prokremliskas partijas, šajā situācijā nav pieļaujama, jo tas būtu nepareizs un bīstams signāls gan sabiedrībai, gan Latvijas sabiedrotajiem. Tādēļ Levits ir gatavs kandidēt uz otro termiņu prezidenta amatā.

Valsts prezidents Egils Levits pateicas Latvijas tautai par doto iespēju četrus gadus kalpot Latvijai Valsts prezidenta amatā.

"Es pateicos Latvijas tautai par man doto iespēju četrus gadus kalpot Latvijai Valsts prezidenta amatā. Es pateicos maniem domubiedriem, kolēģiem un atbalstītājiem. Es pateicos maniem kritiķiem. Arī turpmāk strādāšu Latvijas labā - kā atbildīgs savas valsts pilsonis un kā brīvs cilvēks," uzrunā, noslēdzot prezidentūru, saka Valsts prezidents Egils Levits.

Levits uzrunā norāda, ka iestājas par Latviju kā nacionālu valsti. Par latvisku Latviju, kur padomju okupācijas paliekām vairs nav vietas, viņš akcentē.

"Es iestājos par valsts valodu, par izglītību latviešu valodā, par vienotu Latvijas vēstures stāstu, par mūsu pretošanās varoņu atzīšanu, par latvisko mantojumu mūsu vēsturiskajās zemēs," turpina Levits.

Valsts prezidents Egils Levits nolēmis tomēr nekandidēt uz otro pilnvaru termiņu, pavēstīja Valsts prezidenta kancelejas (VPK) Mediju centra vadītāja Justīne Deičmane.

VPK izplatītajā Valsts prezidenta paziņojumā Levits norāda, ka patlaban koalīcija Valsts prezidenta jautājumā ir sašķēlusies. Nacionālā apvienība (NA) un "Jaunā vienotība" (JV) esot atbalstījusi viņa kandidatūru, savukārt "Apvienotais saraksts" (AS) un opozīcijā esošā "Latvija Pirmajā vietā" atbalsta citu kandidatūru.

"Nevienam nav skaidrs vairākums. Šādā situācijā pastāv reāla iespēja, ka Valsts prezidenta ievēlēšanā izšķirošās balsis būtu partijām, kuras nepārstāv Latvijas latvisko un rietumniecisko kursu. Būtu naivi iedomāties, ka šo spēku balsis tiktu atdotas tāpat vien, bez politiska nodoma. Par to būs ilgstoši jāmaksā sava cena," nobažījies Levits.

Jauna valdība Latvijā varētu tikt izveidota novembrī, bet drīzāk mēneša otrajā pusē, šādu cerību intervijā LTV "Rīta panorāmai" pauda Valsts prezidents Egils Levits.

Levits šodien kārtējo reizi tiksies ar premjeru Krišjāni Kariņu (JV), kura vadītā partija pēc uzvaras vēlēšanās ir uzņēmusies arī jaunās valdības veidošanu. Puses plānojušās pārrunāt progresu jaunās koalīcijas veidošanā.

Levita vērtējumā, koalīcijas veidošanās ātrums pašlaik ir viduvējs - sarunu temps varēja būt ātrāks, bet nav arī par lēnu. Viņš gribētu, lai Kariņš šodien ziņo, ka trīs partijas - "Jaunā vienotība", "Apvienotais saraksts" un "Nacionālā apvienība" - ir vienojušās par koalīcijas izveidi un ir vienojušās par sadarbības memorandu. Tas būtu optimālais rezultāts, bet Levits nezinot, vai tā būs. Pirms tam vēl būs partiju savstarpējās sarunas, atzīmēja prezidents.

Latvija, Lietuva un Igaunija ir pirmās Eiropas valstis, kas pilnībā atteikušās no Krievijas gāzes, otrdien uzrunā Daugavpilī uzsvēris Valsts prezidents Egils Levits.

Kā informēja Valsts prezidenta kancelejas Mediju centra vadītāja Justīne Deičmane, otrdien reģionālās vizītes laikā Levits Daugavpils Universitātē aizvadīja diskusiju ar Latgales plānošanas reģiona pašvaldību vadītājiem, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru Artūru Tomu Plešu (AP), Ekonomikas ministrijas parlamentāro sekretāri Ilzi Indriksoni (NA) un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras pārstāvjiem par Latgales attīstības perspektīvām jaunajos ģeopolitiskajos un ekonomiskajos apstākļos.

Valsts prezidents skaidroja, ka līdz rudenim Latvijai pietiek ar Inčukalnā uzkrāto gāzi, bet starplaikā jānodrošina alternatīvas piegādes. Pēc Levita paustā, pastāv iespējas importēt gāzi caur Klaipēdas gāzes terminālu, kā arī caur gāzes vada savienojumu no Polijas uz Lietuvu, kas būs gatavs maijā.

Starptautisko biznesa pakalpojumu nozares asociācija Latvijā (ABSL Latvia), pārstāvot ārvalstu eksportējošo biznesa pakalpojumu uzņēmumus, rosinājusi Aizsardzības ministriju, Ekonomikas ministriju un Iekšlietu ministriju rast iespēju Latvijas tiesību aktos iekļaut tiesības darba devējam veikt potenciālo un esošo darbinieku sodāmības pārbaudi attiecībā uz tiem nodarbinātajiem, kuru ikdienas pienākumi paredz paplašinātu pieeju būtiskajai uzņēmuma IT infrastruktūrai.

Ņemot vērā, ka mūsdienās IT risinājumi kalpo kā būtiska visu biznesa nozaru sastāvdaļa, kā arī to, ka IT nozare ir viena no augošākajām un eksportspējīgākajām Latvijas nozarēm, ABSL Latvia vērš uzmanību, ka pašlaik ir izveidojusies situācija, kur Latvijā pārstāvētās biznesa organizācijas sniedz pieeju kritiskajām IT sistēmām nepārbaudītiem darba ņēmējiem, uzņemoties nesamērīgu drošības un finansiālo zaudējumu risku. Tas pieļauj situācijas, ka darba devējam un Latvijas valstij nelojāli darba ņēmēji ar ļaunprātīgiem nolūkiem var radīt būtisku kaitējumu lieliem starptautiskiem uzņēmumiem.

Šāds kaitējums var izpausties kā uzņēmuma darbības pārrāvums, kas var skart Latvijas iedzīvotājiem būtiskus pakalpojumus un tādējādi negatīvi ietekmēt gan ikdienas pakalpojumu saņemšanu Latvijas iedzīvotājiem, gan radīt daudz nopietnākas sekas – situācijas, kad komercnoslēpumi, informācija par uzņēmumiem un veselām nozarēm un to kritisko infrastruktūru nonāk trešo personu, tostarp Latvijai nedraudzīgu valstu pārstāvju rokās, lai vēlāk tiktu izmantota kā uzbrukuma vektors. Šādā gadījumā būtiski ciestu visas Latvijas kā finanšu tehnoloģiju centra reputācija investoru acīs, radot būtisku kaitējumu valsts ekonomikai.

Valsts prezidents Egils Levits otrdien izsludinājis Saeimā pieņemto 2023.gada valsts budžetu, atzīstot, ka tas nav nevainojams, bet tajā ir mēģināts saprātīgi sabalansēt valsts iespējas, vajadzības un vēlmes.

Oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" publicētā paziņojumā Valsts prezidents uzsver, ka 2023.gada valsts budžetā valdība ir noteikusi piecus prioritāros virzienus - drošība, izglītība, enerģētika, konkurētspēja un dzīves kvalitāte, cilvēka un sabiedrības veselība. Turklāt tas ir vēsturiski finansiāli lielākais Latvijas budžets.

Prezidents pauž gandarījumu, ka valdība un Saeima 2023.gada budžetā ir spējuši vienoties par prioritātēm, kuras arī Levits izvirzīja kā būtiskas Latvijas attīstībai, piemēram, iekšējās un ārējās drošības finansējuma sabalansēšana un finansējuma palielināšana zinātniskajai darbībai, augstākajai izglītībai un pētniecībai.

Valsts prezidents Egils Levits šodien "Jaunās vienotības" (JV) politiķi, pašreizējo premjeru Krišjāni Kariņu oficiāli nominēs Ministru prezidenta amatam.

Levits par Kariņa nominēšanu šodien paziņoja preses konferencē, piebilstot, ka attiecīgu dokumentu vēl parakstīs vēlāk dienas gaitā.

Prezidents stāstīja, ka iepazinies ar topošo valdības deklarāciju un esot guvis "pilnīgi skaidru pārliecību", ka topošā koalīcija ir pietiekami stabila un ka tai ir pietiekami daudz kopīgu uzstādījumu, kas var būt par pamatu nākamās valdības darbībai nākamajos četros gados.

Abi politiķi tikšanās laikā esot pārrunājuši valdības deklarācijas pirmo melnrakstu, informēja Levits. Kariņš dokumentu esot nosūtījis prezidentam izskatīšanai jau pirmdien. Deklarācijā ir paredzēti pieci bloki. Viens no tiem ir drošība un ārpolitika, kurā iezīmēta valdības rīcība šajās jomās. Nākamais bloks ir izglītība, kas, prezidenta ieskatā, ir ārkārtīgi svarīga joma. Viņaprāt, topošās valdības partiju pārstāvjiem pie šīs sadaļas būtu rūpīgāk jāpiestrādā - īpaši pie augstākās izglītības, zinātnes un tehnoloģiju jautājumiem.

Lai gan ļoti daudzu Vecrīgas namu pirmo stāvu komercplatības ir tukšas, tiek iznomātas vai pat izskatās vienkārši pamestas, situācija nav tik dramatiska, lai Vecrīgu sāktu uzskatīt par “spoku pilsētu”.

Turklāt, pakāpeniski atgriežas arī ārvalstu tūristi - pērn uz Rīgu brauca jau krietni vairāk tūristu nekā 2022. gadā, un tika sasniegti 80% no pirmspandēmijas tūristu apjoma. Rūpīgi analizējot telpu nomas piedāvājumu, ir iespējams atrast arī ļoti izdevīgus variantus – attiecīgajai uzņēmējdarbībai piemērotas telpas par atbilstošām cenām. Vienlaikus būtu svarīgi, lai pašvaldība turpinātu organizēt dažādus atbalsta pasākumus, piemēram, Vecrīgas modināšanas nedēļu un citus.

Vecrīgai nav jākļūst par “spoku pilsētu”

Noteikti nevēlos piekrist apgalvojumam, ka Vecrīgai jāatmet ar roku, ka telpu nomas cenas šeit ir nesamērīgi augstas un, ka šī Rīgas daļa jau kļuvusi vai tuvākajā laikā kļūs par “spoku pilsētu”. “SIBI salons” ir lielākais skaistumkopšanas salons Vecrīgā, un klientu vidū ir gan vietējie iedzīvotāji, gan ārvalstu viesi, tāpēc ļoti uzskatāmi redzam, kāda ir situācija. Uzņēmējdarbībā vienmēr bijis spēkā princips – kas vienam ir izaicinājums, citam ir iespēja. Lai gan cilvēki tiešām pēc pandēmijas ir mainījuši paradumus un aizvien vairāk preces pasūta internetā, bieži izvēlas arī pasūtīt maltīti ar piegādi, joprojām ir virkne pakalpojumu, kuriem nepieciešamas atbilstošas telpas, un skaistumkopšana ir tikai viens no piemēriem.

Valsts prezidentu Egilu Levitu neapmierina valdības lēmumi uz gada izskaņas svētku laiku samazināt atsevišķus Covid-19 ierobežojumus, paverot plašākas pulcēšanās iespējas veikalos, izklaides iestādēs un baznīcās.

Intervijā LTV "Rīta panorāmai" Levits pauda nostāju, ka līdz ar Covid-19 omikrona paveida izplatīšanos sabiedrībai ir jābūt daudz piesardzīgākai un jāatturas no plašas pulcēšanās Ziemassvētkos un Jaungadā. Viņa skatījumā, valdībai šajā nolūkā vajadzēja noteikt ierobežojumus, vienlaikus E.Levits atzīmēja, ka neviens nav spiests izmantot jaunās iespējās un cilvēki paši var pieņemt lēmumus nepulcēties.

Bāri un izklaides vietas varēs strādāt Jaungada naktī, tirdzniecības centri būs atvērti brīvdienās 

Jaungada naktī Latvijā, tāpat kā Igaunijā, netiks piemēroti ārkārtējās situācijas laikā noteiktie...

Kopumā valdības vakardienas lēmumus par atvieglojumiem Levits neatbalsta un aicina ikvienu atturēties no pavērto iespēju izmantošanas.

Jaunais omikrona variants ir daudz lipīgāks, tāpēc ierobežojumiem būtu jābūt stingrākiem, savu nostāju pamatoja Levits.

Prezidenta vērtējumā, pandēmijas pārvarēšanas laikā valdība jau divas reizes ir piedzīvojusi situācijas, kad tā nokavēja ar ierobežojumu ieviešanu, un viņam ir bažas, ka tagad Krišjāņa Kariņa (JV) valdība riskē ar šādu pat scenāriju trešo reizi.

Levits pieļāva, ka valdība nepieņem stingrākus ierobežojumus, jo bažījas par savu popularitāti.

Runājot par to, kā panākt augstāku vakcinācijas aptveri, īpaši riska grupās, Levits pauda viedokli, ka nepieciešami stingri ierobežojumi attiecībā uz nevakcinētajiem, lai samazinātu viņu kontaktu iespējas.

Prezidenta vērtējumā, vakcīnu pieejamības jomā Latvijā esot darīts "viss vai gandrīz viss", bet vēl jāturpina darbs pārliecināšanas jomā.

Bankām ir aktīvi jāpiedalās nākotnes zaļās ekonomikas izveidē, ceturtdien Latvijas Bankas konferencē "Ilgtspēja un nauda: veidojot nākotnes ekonomiku" sacīja Valsts prezidents Egils Levits.

Valsts prezidents uzsvēra, ka banku loma ir jaunu kanālu izveidē zaļās enerģijas finansēšanai.

Klimata pārmaiņas un aiziešana no fosilās enerģijas ir lielākais mūsdienu izaicinājums, turklāt Krievijas agresija Ukrainā izraisījusi enerģētisko krīzi un pieaugošu inflāciju visā Eiropā, uzsvēra Levits.

Vienlaikus, Levita ieskatā, Krievijas agresija paātrinās pāreju uz tīrākiem enerģijas avotiem, kas patlaban vēl nenotiek pietiekami ātri.

Tādēļ, pēc viņa teiktā, patlaban ir īstais laiks atbrīvoties no atkarības no Krievijas fosilajiem energoresursiem.

Kā informēja Valsts prezidenta kancelejas Mediju centra komunikācijas speciāliste Elīna Kresa, Levits konferencē arīdzan norādīja, ka 21.gadsimtā centrālo banku loma mainās, taču to neatkarība ir daļa no mūsdienu ekonomikas vispārpieņemtās gudrības, un tai arī turpmāk tādai jābūt.

Iezīmējies, ka nākamo valdību veidos triju politisko spēku koalīcija - "Jaunā vienotība" (JV), "Apvienotais saraksts" (AS) un Nacionālā apvienība (NA), šodien pēc tikšanās ar JV līderi, Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu (JV) žurnālistiem pauda Valsts prezidents Egils Levits.

Savukārt JV un "Progresīvajiem", ja paši to vēlēsies, ir iespēja noslēgt divpusēju sadarbības līgumu par darbu Saeimā, secināms no Levita paustā. Tas, vai "Progresīvie" šādu līgumu vēlētos slēgt, ir "liels jautājums", pauda prezidents.

Šonedēļ trīs koalīcijas partneri mēģinās parakstīt sadarbības memorandu, kas būtu kā koalīcijas pamats un kurā būtu izklāstīti koalīcijas darba principi un valdības turpmākās politikas programma, sacīja Levits. Ja tas tiks parakstīts no visām trim pusēm, uzreiz tikšot sākts intensīvs darbs pie jaunās valdības deklarācijas, kurā, kā norādīja prezidents, valdības darbības modelis būs iezīmēts konkrētos tās projektos un rīcībā.

Ekonomikas transformācija ir veids, kā pārvarēt Latvijas strukturālo atpalicību, šodien uzrunājot Saeimas deputātus pēdējā pavasara sesijas sēdē, uzsvēra Valsts prezidents Egils Levits.

Viņš atzīmēja, ka īstermiņā tas nozīmē atgūt konkurētspēju, bet ilgtermiņā - kalpot Latvijas ilgtspējīgai attīstībai Eiropas un globālās ekonomikas kontekstā. Prezidenta ieskatā, ilgtspējīga attīstība ir atslēga nevienlīdzības mazināšanai.

"Nevienlīdzība Latvijā ir ievērojami augstāka kā vidēji Eiropā, taču risinājums nav esošā kopprodukta pārdale. Tas var būt tikai plāksteris. Risinājums nevienlīdzības mazināšanai var būt vienīgi ievērojams kopprodukta pieaugums, un tam ir jābūt straujākam kā mūsu Baltijas kaimiņvalstīs un straujākām kā Eiropā vidēji," pauda valsts pirmā persona.

Levits sacīja, ka tas ir iespējams tikai un vienīgi rūpīgi piestrādājot pie katra no elementiem un to sazobes. Šie elementi ir skolas izglītība, augstākā izglītība, zinātne, pētniecība, inovācija, ražošana un eksports. Prezidents akcentēja, ka tieši šādā kārtībā galarezultāts ir pastāvīgi augošs nacionālais kopprodukts.

Lai varētu efektīvi cīnīties ar aktuālajām problēmām, Apvienoto Nāciju Organizācijai (ANO) ir jāmainās līdzi laikam, uzrunā ANO Ģenerālās asamblejas sesijas dalībniekiem Ņujorkā sacīja Latvijas Valsts prezidents Egils Levits.

Gan savas runas sākumā, gan arī noslēgumā viņš īsi atgādināja Latvijas un Baltijas vēsturē svarīgus notikumus un uzsvēra, cik svarīgi ir izmantot multilaterālisma sniegtās iespējas.

«Lai saglabātu mieru un drošību pasaulē, starptautiskajai kārtībai ir jābūt stabili veidotai uz multilaterālisma, iekļautības un tiesību noteikumos balstītiem principiem. Tās aizsargāšana un stiprināšana ir mūsu kopīgs uzdevums. Apvienoto Nāciju Organizācija ir un būs multilaterālisma un tiesību noteikumos balstītas pasaules kārtības centrālā institūcija,» runas sākuma daļā pauda Valsts prezidents.

Pēc viņa teiktā, pieredze rāda, ka visefektīvāk var sasniegt vēlamo, darbojoties tieši daudzpusējā formātā, tādēļ arī Latvija aktīvi izmanto visas iespējas padarīt mūsu pasauli miermīlīgāku un taisnīgāku. Kārtība, kas balstās uz daudzpusēju sadarbību, nepieļauj ANO Statūtos iestrādāto mērķu un principu neievērošanu no ANO dalībvalsts puses attiecībā uz kādas citas valsts teritoriālo nedalāmību un suverenitāti, uzsvēra Levits. Šajā kontekstā viņš atgādināja, ka Krievija joprojām pārkāpj starptautisko tiesību principus, turpinot ignorēt kā Ukrainas, tā arī Gruzijas teritoriālo nedalāmību.

Valsts prezidents Egils Levits norāda uz nepieciešamību izveidot tieslietu akadēmiju.

Pirmdien Valsts kontroles un Tieslietu ministrijas rīkotajā preses konferencē Levits pauda, ka līdz šim prokuratūras darbības rezultāti nebija pietiekami, neskatoties uz to, ka prokuroru skaits uz 1000 iedzīvotājiem ir pietiekams.

Valsts prezidenta ieskatā, ja problēmas prokuratūras darbā turpinās, tad ir jāievieš zināmas reformas. Levits piebilda, ka jaunais ģenerālprokurors Juris Stukāns saprot reformu nepieciešamību un viņš ir gatavs tās ieviest.

Vienlaikus Levits uzsvēra, ka reformas nevar būt atkarīgas no ģenerālprokurora labās gribas, bet gan nepieciešams ieviest institucionalizētus risinājumus, tāpēc svarīga arī Ministru kabineta un Saeimas iesaiste.

Ēnu ekonomikas un aplokšņu algu mazināšana primāri ir Valsts ieņēmumu dienesta (VID) un citu kontrolējošo valsts iestāžu pienākums, kuru nevar pārlikt uz darba devēju vai darbinieku pleciem, uzskata Valsts prezidents Egils Levits.

LETA jau rakstīja, ka Levits piektdien ir izsludinājis likumu "Par valsts budžetu 2021.gadam", likumu "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2021., 2022. un 2023.gadam" un ar 2021.gada budžetu saistītos likumos, bet atsevišķā paziņojumā ir izteicis izvērstu novērtējumu gan par valsts budžeta saturu, gan minēto likumu pieņemšanas gaitu.

Paziņojumā Valsts prezidents atzina, ka sevišķi problemātisks šajā budžeta paketē ir likums "Grozījumi likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu", ar kuru katram noteiktas obligāti veicamās minimālās valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas.

Levits pauda uzskatu, ka Ministru kabinets budžeta paketē sākotnēji ietvēra nekvalitatīvi sagatavotu likumprojektu, kuram trūka pārdomāts un loģisks izvērtējums par attiecīgā regulējuma potenciālo piemērošanu.

Valsts prezidents Egils Levits izsludinājis grozījumus Darba likumā, kas paredz, ka no nākamā gada 1.janvāra minimālā mēneša darba alga nav mazāka par 620 eiro, liecina informācija oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

Grozījumi Darba likumā paredz arī to, ka no 2024.gada 1.janvāra minimālā mēneša darba alga nav mazāka par 700 eiro.

Aicina neizsludināt likumprojektu par minimālās algas palielināšanu 

Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) nosūtījusi Valsts prezidentam aicinājumu neizsludināt...

Valsts prezidents paziņojumā norādījis, ka likumu ierosināja Saeima. Lai arī likuma virzība Saeimā notika strauji, tam no paša sākuma bija stabila vairākuma atbalsts. To atbalstīja deputāti no visām 13.Saeimas frakcijām.

Levits vērsa uzmanību uz to, ka Darba likums nosaka, ka minimālās mēneša darba algas apmēru, kā arī minimālās stundas tarifa likmes aprēķināšanu nosaka Ministru kabinets (MK).

Prezidents secina, ka par minimālās mēneša darba algas noteikšanu 2023. un 2024.gadā Saeima ir devusi tiešu uzdevumu MK, nepieļaujot atkāpes no dotā uzdevuma. Valsts pirmā persona akcentēja, ka Saeima ir tiesīga dot MK saistošus uzdevumus, taču tie nedrīkst būt pretrunā ar likumu. Pēc prezidenta paustā, šajā gadījumā uzdevums ir dots ar Saeimas apspriestu un pieņemtu likumu, kas izpilda šo prasību.

LDDK: Balsojums par minimālo algu demonstrē aizejošā parlamenta aroganci 

13.Saeimas deputāti savā pēdējā plenārsēdē 27.oktobrī galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus...

Levits atzīmēja, ka likums zināmā mērā izjauc tiesisko noteiktību un paredzamību procesam, kādā tiek lemts par minimālās mēneša darba algas noteikšanu. Prezidents uzsvēra, ka ar likuma pieņemšanu Saeima ir iejaukušies MK deleģētajā kompetencē un pati ar likumu izlēmusi jautājumi, kas būtu lemjams ar MK noteikumiem MK noteikumos noteiktajā kārtībā.

Valsts prezidenta ieskatā, no likumprojekta anotācijas secināms, ka tā autori nav veltījuši pienācīgu uzmanību jautājuma izpētei par ekonomiskās situācijas mainīgumu ne tikai Latvijā, bet arī pasaulē kopumā.

Levits norādīja, ka jaunie ģeopolitiskie apstākļi, potenciālā enerģētiskā krīze un resursu ierobežotā pieejamība atstāj būtisku iespaidu gan uz inflāciju, gan uz ekonomikas izaugsmes rādītājiem. Minētie apstākļi jau ir mainījušies kopš brīža, kad deputāti iesniedza likuma projektu izskatīšanai Saeimā. Attiecīgi tie jau rada būtisku iespaidu uz valsts politiku, kas saistīta ar minimālās mēneša darba algas noteikšanu, un turpinās ietekmēt šo politiku arī nākamajos gados.

Prezidents arīdzan uzvēra, ka šis likums iezīmē aizgājušās 13.Saeimas darba stilu - "jēdzīgu un vajadzīgu jautājumu" risināšanu sasteigt un ne vienmēr izmantojot iespēju rast līdzsvarotu un visām iesaistītajām pusēm pieņemamu kompromisu.

Levits norādīja, ka minimālās mēneša darba algas paaugstināšana ir vajadzīgs solis, lai nodrošinātu Latvijas iedzīvotāju labklājību un izaugsmi, tomēr ilgtermiņa riskus var radīt tas, ka šādu jautājumu politiski izlēmis pats likumdevējs ar likumu, pārņemot tā noteikšanu no MK.

Paziņojumā prezidents pauda aicinājumu 14.Saeimai rūpīgi apsvērt, vai un kā būtu lietderīgi atgriezties pie šī jautājuma pārskatīšanas. Viņa ieskatā, Saeimai, tās Sociālo un darba lietu komisijai un nākamajai valdībai vajadzētu rūpīgi sekot likuma izpildes iespējamībai 2023.gadā, ieklausoties sociālo partneru argumentos un tautsaimniecības ekspertu viedokļos, un atgriezties pie jautājuma par minētās mēneša darba algas līmeni 2024.gadā.

"Ja populārs un pareizs lēmums nav ekonomiski izpildāms vai var radīt nopietnus riskus tautsaimniecības izaugsmei un sabiedrības kopējai labklājībai, likumdevējam ir pienākums meklēt citus, niansētākus un smalkākus problēmas risinājumus," paziņojumā uzsvēra Valsts prezidents.

Viņš norādīja, ka likumdevējam vajadzētu respektēt paša piešķirtās tiesības MK noteikt minimālās mēneša darba algas apmēru, kā arī minimālās stundas tarifa likmes aprēķināšanas kārtību, kā to paredz Darba likums, un neiejaukties tajā ar atsevišķiem likuma pārejas noteikumiem.

Saeima pieņēma grozījumus Darba likumā trešajā lasījumā 27.oktobrī. Kā likumprojekta anotācijā atzīmēja tā autori, minimālā darba alga nedrīkst būt mazāka par valsts noteikto minimumu, kas darba devējiem obligāti jānodrošina saviem darbiniekiem par darbu normāla darba laika ietvaros.

Minimālās algas paaugstināšana veicina mājsaimniecību ienākumu pieaugumu un vienlaikus var motivēt lielāku iesaisti darba tirgū, kā arī minimālās algas paaugstināšana ir viens no instrumentiem strādājošo nabadzības mazināšanai, teikts likumprojekta anotācijā.

LETA jau rakstīja, ka Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) nosūtīja Valsts prezidentam aicinājumu neizsludināt Saeimā apstiprināto likumprojektu "Grozījumi Darba likumā", kas paredz minimālās algas palielināšanu.

LDDK ģenerāldirektore Līga Meņģelsone norādīja, ka likumprojekta sagatavošanā nav ievēroti labas likumdošanas principi, kā arī Latvijas regulējumā noteiktā minimālās mēneša darba algas noteikšanas un pārskatīšanas kārtība.

Savukārt Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) nosūtīja vēstuli Valsts prezidentam, aicinot izsludināt Saeimā pieņemtos grozījumus Darba likumā. LBAS kategoriski nepiekrita LDDK nostājai par minimālās algas paaugstināšanas atlikšanu.

Trešdien publicētie Covid-19 saslimstības dati liecina par vēl stingrāku ierobežojumu nepieciešamību, uzskata Valsts prezidents Egils Levits un Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Pagājušajā diennaktī Latvijā atklāts līdz šim lielākais Covid-19 gadījumu skaits - 1023 sasirgušie, bet 25 Covid-19 pacienti miruši, kas ir atkārtots augstākais rādītājs, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) apkopotie dati.

Valdība lēmumu par lokdaunu no 21.decembra pieņems ceturtdien 

Covid-19 izplatības ierobežošanai Ministru kabinets vienojies par stingrākiem epidemioloģiskās...

Pēc abu amatpersonu iknedēļas tikšanās Levits žurnālistiem uzsvēra, ka šodien publicētie Covid-19 saslimstības dati pierāda, ka ir absolūti nepieciešams pastiprināt epidemioloģiskās drošības pasākumus.

Vienlaikus Valsts prezidents uzskata, ka valdībai, ceturtdien lemjot par papildus ierobežojumiem, būs jānāk klajā ar skaidru vēstījumu - kas tieši cilvēkiem būs jādara un kas tieši jāievēro, lai izvairītos no domstarpībām un pieņemto lēmumu interpretācijas iespējām. "Ir nepieciešama skaidra ziņa, un valdība rīt tādu dos," uzsvēra prezidents.

LOSP: Ierobežojumi vietējos ražotājus izslēdz no aprites 

Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome izplatījusi paziņojumu, kurā aicina valdību rūpīgi...

Levits uzsvēra, ka Covid-19 pandēmiju nav radījuši Latvijas politiķi, bet gan visa sabiedrība ir līdzatbildīga, lai pandēmija neizplatītos. "Tā ir vienīgā ierobežojumu jēga - neizplatīt infekciju," uzsvēra Valsts prezidents.

Arī Ministru prezidents pauda, ka jaunākie Covid-19 saslimstības un mirstības dati liecina, ka valstī nepieciešams ieviest vēl stingrākus ierobežojumus. Pēc viņa teiktā, par konkrētiem ierobežojumiem vēl diskutē eksperti, bet ceturtdien valdībā plānots pieņemt jaunus ierobežojumus, kas no 21.decembra stāsies spēkā uz trim nedēļām. "Ir jāgatavojas trīs nedēļu ilgam klusuma periodam," piebilda Kariņš.

Levits vērtēja, ka Ministru kabinets ir "rīcībspējīgs krīzes menedžeris", piebilstot, ka viņš vēlētos, lai valdības diskusijas par ierobežojumiem būtu īsākas un precīzākas.

Valsts prezidenta ieskatā, visiem valdības pārstāvjiem ir disciplinēti jāievēro pašu lemtais. "Līdz šim šādas disciplīnas nebija, kas radīja nedrošību. Valdība beidzamajā laikā ir apzinājusies šo īpašo nepieciešamību pēc zināmas disciplīnas. Stingri aicinu politiskos līderus atbalstīt valdības lēmumus," uzsvēra Levits.

Valsts prezidents Egils Levits 11.jūlijā tikās ar Latvijas Bankas prezidentu Mārtiņu Kazāku, lai pārrunātu tautsaimniecības rādītājus un to prognozes, kā arī valsts attīstības jautājumus.

Valsts prezidents E. Levits un Latvijas Bankas prezidents M. Kazāks bija vienisprātis, ka attiecībā uz enerģētikas politiku Latvijas valdībai ir jāpieņem drosmīgi un tālredzīgi lēmumi.

Sarunas laikā E. Levits un M. Kazāks uzsvēra, ka Latvijas ekonomikā šobrīd ir būtiski nepieciešamas strukturālas, paliekošas un tālredzīgas pārmaiņas par to, kādu enerģiju izmantosim nākotnē.

“Paturot prātā nacionālās intereses, enerģētikas jautājumos Latvijai ir jādomā reģionāli,” norādīja Valsts prezidents Egils Levits. Savukārt M. Kazāks vērsa uzmanību, ka publiskās diskusijās par energoresursu izmantošanu šobrīd uzmanība jāpievērš ne tikai jaudu palielināšanai, bet jārisina energoefektivitātes un ar to saistīti jautājumi. “

Valsts prezidents Egils Levits rosina Saeimu veikt likuma grozījumus, lai nākotnē pārtrauktu valsts finansējuma piešķiršanu tām partijām, kurām izjukušas Saeimas frakcijas.

Levita rosinātās likuma izmaiņas paredz piešķirt Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB) pilnvaras pēc informācijas saņemšanas no Saeimas pieņemt lēmumu par valsts budžeta finansējuma daļas izmaksas pārtraukšanu partijai, ja tās Saeimas frakcijas darbība izbeidzas vai par vairāk nekā divām trešdaļām samazinās partijas Saeimas frakcijas deputātu skaits.

Šajā Saeimas sasaukumā šī likuma norma attiektos uz partiju "KPV LV", kas ieguva vienu no lielākajām deputātu pārstāvniecībām parlamentā, bet pašlaik ir pilnībā izjukusi. KNAB šogad ir pieņēmis lēmumu uz vienu gadu pārtraukt izmaksāt partijai, kuras nosaukums tagad ir "Par cilvēcīgu Latviju", valsts budžeta finansējumu 646 303 eiro apmērā, jo tā ir pretlikumīgi izlietojusi valsts budžeta finansējumu.

Laba korporatīvā pārvaldība ir atslēga uzņēmumu vērtībai un ilgtspējai, piektdien foruma "Laba pārvaldība - ceļš uz sabiedrības labklājību un Latvijas ekonomikas konkurētspēju" atklāšanā sacīja Valsts prezidents Egils Levits.

Viņš uzsvēra, ka pagājušā gada nogalē tika pieņemts Latvijas korporatīvās pārvaldības kodekss, kas ir rokasgrāmata godīgas, atbildīgas un caurspīdīgas pārvaldības principus. "Tas nav likums, taču jācenšas, lai šis kodekss visos uzņēmumos darbojas kā likums, jo laba korporatīvā pārvaldība ir atslēga uzņēmumu vērtībai un ilgtspējai," sacīja Levits.

Valsts prezidents aicināja kodeksu piemērot katrā uzņēmumā - gan valsts un pašvaldību uzņēmumos, gan privātajos uzņēmumos.

Tāpat Levits atzina, ka laba pārvaldība veicina investoru piesaisti uzņēmumiem, jo investori ir ieinteresēti labi pārvaldītos uzņēmumos.

"Kapitāla tirgos var redzēt visstraujāko labas korporatīvās pārvaldības attīstību. Katrs uzņēmums, kas savā darbībā piemēros šos principus, būs mūsu ekonomiskās attīstības vēstnesis," teica Levits.

Ja pēc ierobežojumu mīkstināšanas saslimstības ar Covid-19 rādītāji palielināsies, Ministru prezidentam būs jāprasa atsevišķu ministru demisija, pēc tikšanās ar Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu (JV) preses konferencē žurnālistiem pauda Valsts prezidents Egils Levits.

Tāpat Valsts prezidents norādīja, ka situācija valdībā ar lēmumu pieņemšanu un Covid-19 krīzes menedžmentu ir neapmierinoša. Viņa ieskatā, nav pieļaujams, ka ministri uzstājas kā savas nozares lobiji. Levits uzsvēra, ka Ministru kabinets ir atbildīgā institūcija, kurā ir jālemj par valsti kopumā, nevis par atsevišķām nozarēm.

Ar drošu varbūtību var paredzēt pakalpojumu slēgšanu 

Ja Covid-19 izplatība Latvijā nemazināsies, tad dažādu pakalpojumu slēgšanu var paredzēt ar...

"Katra nozare savus jautājumus virza uz priekšu, piemēram, šajā gadījumā attiecībā uz ierobežojumu atcelšanu, neraugoties uz to, kādas būs sekas valstij," patlaban notiekošo komentēja valsts pirmā persona.

Levits norādīja, ka, lemjot par ierobežojumu mīkstināšanu, jāņem vērā epidemioloģiskā situācija un ekspertu paustais, kuri skaidri brīdinājuši, ka ierobežojumu mazināšana radīs lielu veselības sistēmas krīzi.

"Ja tomēr tiek pieņemti šādi lēmumi, balstoties uz atsevišķu ministru priekšlikumiem, tad pēc tam, ja saslimstības līmenis būs augsts vai ievērojami palielinājies, tad šiem ministriem būtu jāuzņemas personiskā atbildība," uzsvēra Levits.

LETA jau rakstīja, ka Ministru kabinets otrdien konceptuāli atbalstīja Ekonomikas ministrijas (EM) priekšlikumu atļaut strādāt tirdzniecības vietām ar platību līdz 300 kvadrātmetriem, bet gala lēmums tiks pieņemts valdības sēdē ceturtdien, 25.februārī.

Plānots, ka tirdzniecības vietās ar individuālu ieeju līdz 300 kvadrātmetriem visas preču grupas varētu tirgot no pirmdienas, 1.marta. Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (Par cilvēcīgu Latviju; KPV LV) preses konferencē pēc valdības sēdes sacīja, ka datums, no kura mazie veikali varēs atsākt darbu, tiks noteikts pēc diskusijām valdības sēdē ceturtdien.

Lai arī Veselības ministrija iebilst pret ierobežojumu mīkstināšanu tirdzniecības nozarē, tomēr virkne ministru EM priekšlikumam pauda atbalstu. Ņemot to vērā veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP) atzina, ka valdībā atbalstītais risinājums ir mazāk riskantākais no pārējiem EM piedāvātajiem variantiem tirdzniecības nozares atvēršanai.

EM valdībai otrdien piedāvāja lemt par kādu no pieciem variantiem tirdzniecības pilnīgai atjaunošanai ārkārtējās situācijas laikā, tostarp atcelt preču tirdzniecības ierobežojumus pavisam vai turpināt ierobežojumus tikai brīvdienās.

Lielākas sociālā nodokļa daļas pārdalīšana veselībai varētu kāpināt finansējumu nozarei, intervijā TV3 raidījumā "900 sekundes" pauda Valsts prezidents Egils Levits.

Veselības ministre Līga Meņģelsone šonedēļ intervijā Latvijas Televīzijai norādīja, ka vismaz 14% no valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām (VSAOI) būtu jānovirza veselībai.

Levits uzsvēra, ka atbildība par nozari pamatā gulstas uz attiecīgo ministru, taču valdība darbojas kopā un šādā veidā arī pieņem lēmumus. Veselības ministre brīdina par situāciju, un valdībai ir jārīkojas, pauda Levits.

Amatpersona akcentēja, ka koalīcija darbojas un ir ar mieru izskatīt jautājumu par to, lai palielinātu to nodokļu daļu, kas tiek maksāts par sociālo nodokli, lai būtu vairāk līdzekļu veselībai. Latvijā šī daļa patlaban ir ļoti neliela. "Domāju, ka par to tiks runāts, un gala rezultātā veselībai varētu būt vairāk naudas," vērtēja Valsts prezidents

Latvijas sabiedrībai ir nepieciešams mobilizēties, lai kopīgiem spēkiem spētu apturēt Covid-19 straujo izplatību valstī, svētdien vēstījumā sabiedrībai uzsvēra Valsts prezidents Egils Levits.

Pēdējo dienu laikā Latvijā ir vērojama strauja saslimšanas ar Covid-19 izplatīšanās - pēdējās dienās regulāri ir tikuši fiksēti jauni negatīvi saslimušo skaita rekordi, inficēto skaitam katru dienu sniedzoties vairākos simtos, no slimības mirušo skaits ir audzis līdz 56 personām, turklāt strauji aizpildās vietas slimnīcās.

Šādos apstākļos Levits ir nācis klajā ar aicinājumu Latvijas sabiedrībai, lai cilvēki apzinīgāk ievērotu Covid-19 kontrolei noteiktos ierobežojumus, tādējādi valsts spētu apturēt Covid-19 epidēmijas izplatību.

"Ik diena nāk ar jauniem satraucošiem skaitļiem par pandēmijas izplatību. Tā nav tikai statistika - aiz tās stāv mūsu līdzcilvēki," sacīja prezidents, "šodien mēs nedrīkstam klausīties populistos. Viņu viltus ziņas apdraud līdzcilvēkus un visu sabiedrību."

Lai attīstītu UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā iekļauto Vecrīgas publisko ārtelpu, Rīgas pašvaldība plāno līdz 2029. gada beigām veikt Vaļņu ielas, Teātra laukuma un saistīto ielu infrastruktūras pārbūvi, uzlabojot, attīstot un veidojot gājējiem prioritāru ielu telpu vecpilsētā.

Projekts paredz veikt inženiertīklu pārbūvi, uzstādīt labiekārtojuma elementus, kā arī ar satiksmes organizāciju uzlabot gājēju drošību.

Vaļņu ielas un Teātra laukuma un saistītās infrastruktūras pārbūve ir viens no nozīmīgākajiem Vecrīgas publiskās ārtelpas attīstības projektiem, ko pašvaldība plāno realizēt tuvākajos gados. Projekta mērķis ir attīstīt Vecrīgas publisko ārtelpu, kas ir iekļauta UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā, lai nodrošinātu šajā telpā kvalitatīvu gājēju infrastruktūru, vides un kultūras objektu pieejamību dažādām iedzīvotāju grupām, kā arī iespēju uzņēmējiem attīstīt daudzveidīgus kultūras un tūrisma pakalpojumus.

Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētāja Inese Andersone skaidro: “Šis projekts ir nozīmīgs solis, lai padarītu Vecrīgu pievilcīgu tūristiem, rīdziniekiem un uzņēmējiem. Tas būs izaicinājumiem bagāts uzdevums, jo svarīgi saglabāt Vecrīgas kultūrvēsturisko ainavu, saudzējot un atjaunojot apbūves aizsardzības teritorijas. Vaļņu ielai pārmaiņas nepieciešamas jau sen un mūsu mērķis ir pārvērst to par kvalitatīvu un mūsdienīgu gājēju ielu, kas atbilstu Eiropas kvalitatīvas pilsētvides principiem.”