Somijas degvielas kompānijas «Neste» automātiskās algu aprēķinu sistēmas kļūmes dēļ bijušajam kompānijas meitasuzņēmuma Igaunijā «Neste Ersti» vadītājam Indrekam Kaju izmaksāti vairāk nekā 600 000 eiro darba algā sešus gadus pēc tam, kad Kaju un uzņēmuma darba attiecības tika pārtrauktas.

Algu kopumā 620 000 eiro apmērā «Neste» Kaju maksājusi no 2012.gada pēdējās dienas, kad viņš aizgāja no uzņēmuma, līdz 2018.gada septembrim, vēstīja Somijas ziņu aģentūra STT.

Kļūdu neviens nepamanīja, jo «Neste» darbojas automātiskā algu aprēķinu sistēma un to izmaksai nav nepieciešama cilvēka apstiprinājums. Arī Kaju pats par kļūmi neziņoja uzņēmumam.

Tomēr pagājušā gada nogalē «Neste» apsūdzēja Kaju par piesavināšanos un pieprasīja arestēt viņa īpašumus Somijā. «Neste» rīcībā esošā informācija liecina, ka viņš Somijas bankas kontā ienākušo algu par darbu, kuru viņš vairs neveica, pārskaitījis uz Igauniju.

Tiesa Helsinkos arestējusi Kaju piederošu akciju portfeli bankā «Nordea» 285 000 eiro vērtībā. Viņš tiesā uzstāja, ka «Neste» prasība nav spēkā noilguma dēļ, bet tiesa šādu argumentu noraidīja.

Kurš gan nepriecājas par vasaras iestāšanos, kad beidzot ir iespējams izbaudīt siltos laikapstākļus, atpūsties pie jūras vai apmeklēt iecienītākos mūzikas festivālus. Tomēr līdz ar vasaras iestāšanos, arvien aktuālāks kļūst jautājums par zāliena uzkopšanu, un zāles pļaušana nebūt nav visu cilvēku iecienītākā vasaras aktivitāte. Jāsaka gan, ka zāles pļaušanai nav obligāti jābūt nogurdinošai un laikietilpīgai – zāles pļāvēji traktori padara zāliena uzkopšanu krietni ātrāku un vienkāršāku. Turpini lasīt rakstu un uzzini, kas jāņem vērā pirms zāles pļāvēja traktora iegādes!

Kas ir zāles pļāvējs traktors?

Foto: Husqvarna.lv

Zāles pļāvēji traktori jeb dārza traktori ir lieliski palīgi ne tikai zāles pļaušanā, bet arī citos dārza darbos. Zāles pļāvēji traktori ir kļuvuši arvien populārāki privātmāju īpašnieku vidū, jo tie ir ērti un praktiski, kā arī ar tiem ir iespējams nopļaut zāli daudz ātrāk nekā ar stumjamiem zāles pļāvējiem. Dārza traktorus vada ar pedāļiem un stūri, sniedzot augstu komforta un kontroles līmeni, turklāt teicamā manevrētspēja ļaus nopļaut pat grūti sasniedzamas vietas. Jāpiemin, ka tieši Husqvarna dārza traktoru uzturēšana ir vienkārša, tāpēc šie traktori kalpos ilgi un uzticami.

«SOS!!!! Jaunas nedienas ar krāsoto degvielu. Lopkopji ir spiesti likt traktorus pie sētas un dalīt barību ar rokām, jo iegādātā krāsotā dīzeļdegviela ir skaisti sasalusi, lai gan rakstīts, ka līdz –31 grādam būs viss kārtībā.» Šādu vēstījumu sociālajā vietnē Facebook izplatījusi kooperatīva Mūsmāju dārzeņi vadītāja, Zemnieku saeimas valdes locekle Edīte Strazdiņa, vēsta laikraksts Latvijas Avīze.

Kā medijam izdevies noskaidrot, problēma skārusi Mālpils novada saimniecību Kangari un tās saimnieci Daci Vilciņu. Viņa norādījusi, ka līdz šim nekādu problēmu nav bijis, taču sestdien, lejot dīzeļdegvielu traktorā Belarus, tas izdevies ar lielām grūtībām. «Lejot iekrāsoto dīzeļdegvielu traktora tvertnē, konstatējām, ka tā neiet cauri sietiņam, jo veidojas vižņi jeb tāda kā pļura,» viņa stāsta par piedzīvoto.

Degvielu saimnieki uzglabā 20 l plastmasas kannās, kas atrodas metāla konteinerā. Tā iepirkta pagājušā gada novembrī un decembrī. Lai arī kā sasalšanas punkts dīzeļdegvielai norādīta temperatūra –31 grādi pēc Celsija, tik zemas temperatūras Mālpils pusē sestdien nav bijis. Notikušā dēļ bija apgrūtināti darbi saimniecībā un aizkavējās barības piegāde 23 slaucamo govju ganāmpulkam, ko saimnieki veic ar šo traktoru. Dace Vilciņa degvielu iegādājusies no Virši-A.

Lauksaimnieki vēl neapzinās, uz kāda sliekšņa stāvam un ja Brisele nemainīs savu nostāju, nekas labs nav gaidāms.

Tā lauksaimnieku rīkotajā akcijā, prasot vienlīdzīgus tiešmaksājumus, Rīgā, Doma laukumā pauda Lietuvas zemnieku pārstāvis Bronius Markauskas. Arī Igaunijas lauksaimnieku pārstāvis Jaan Sörra aicināja Eiropu izlīdzināt maksājumus. «Jau desmit gadus esam Eiropas Savienībā, bet tiešmaksājumi ir zemāki par vidējo Eiropā un šādu kārtību grib saglabāt vēl septiņus gadus. Ja veikalā paskatāmies cenas, importa prece ir lētāka, nekā vietējā un tas tāpēc, ka, piemēram, Holandē zemnieks saņem piecas reizes lielākus maksājumus un tādēļ var savu produkciju pārdot lētāk,» pauda Igaunijas pārstāvis. Viņš atgādināja Igaunijas prezidenta teikto, ka, ja saglabāsies šāda sistēma arī turpmāk, jāsaliek kopā visu juristu prāti un jāsūdz Eiropa tiesā. «Viens velns staigā pa Eiropu un tas ir Baltiešu traktors. Trīciet, mēs drīz būsim Eiropā!» sacīja Igaunijas pārstāvis Jaan Sörra.

Kārsavas novada zemnieku saimniecības Debessvītoli saimnieku Oskaru Petinenu 24. septembrī īsi pirms diviem naktī pamodināja darbnīcu sargs: dega viņa traktors New Holland TM 150 un tam piekabinātā sējmašīna Junkkari. Tagad no 20 tūkstošus vērtā traktora pāri palicis tikai apdedzis metāls, vēsta laikraksts Latvijas Avīze.

«Pēc trijām minūtēm jau biju darbnīcās, tūlīt atskrēja arī Kārsavas ugunsdzēsēji, bet tehniku varēja tikai apdzēst, bet ne izglābt. Labi, ka izdevās no liesmām pasargāt tuvējo māju, jo traktors dega ar varenu uguni: dubultās gumijas riepas, 200 litri dīzeļdegvielas bākā… No traktora palicis apdedzis metāla gabals, sējmašīnu, domāju, iespējams par lielu naudu saremontēt,» laikrakstam stāstījis O. Petinens, kurš ir viens no lielākajiem novada zemniekiem – apsaimnieko 650 hektāru zemes.

Jau ugunsgrēka laikā viņš esot atcerējies sarunu ar kādu novadnieku. «Vīrietis, kurš, starp citu, braukā labākās automašīnās nekā es, gribēja no manis naudu, jo zināja, ka nedzīvoju slikti. Atbildēju: ņifigā, es strādāju, pats braucu ar traktoru, maksāju visus nodokļus, un man vēl kādam jāmaksā!? Tad viņš atbildēja: skaties, tev ir kam degt! Nu, domāju, nav jau vairs 90. gadi, kad reketa lietas tik vienkārši notika. Bet, redz, notika. Par šo tikšanos izstāstīju arī policijai. Jums gan vārdu nesaukšu, jo nekas jau nav vēl pierādīts,» viņš stāstījis Latvijas Avīzei.

1188 uzziņu dienesta darbiniekiem nācies atbildēt uz jautājumu, cik maksā zirgs, vai kādu kāju lauzis Rīgas Dinamo vārtsargs Edgars Masaļskis vai, kad sāksies pīļu medību sezona. Atbildes uz šādiem jautājumiem nav atrodamas datu bāzēs. Lai tās sniegtu, operatori izmantojuši personīgās zināšanas.

Katrs desmitais iedzīvotājs 1188 uzziņu dienestā vēlas saņemt atbildes par netradicionālām tēmām, liecina Lattelecom Uzziņu dienesta 1188 secinājumi. Iedzīvotājus, kuri vēlas saņemt informāciju SMS formā, visvairāk interesē uzziņas par biznesu, sabiedrisko transportu un izklaidi.

Jautājums 1188: Kuru kāju lauza Masaļskis? 1188 atlasītie pārsteidzošākie jautājumi, kas atsūtīti ar SMS palīdzību:

• Lūdzu tostu māsīcai kāzās!

• Kā uzcept pankūkas?

• Cik maksā zirgs?

• Kurā datumā sākas pīļu medības?

http://db.lv/uploads/ck/images/Clipboard03(46).jpg

«Jau no bērna kājas esmu tajās lauku būšanās un darbos iekšā,» teic Gatis. Viņa vecākiem ir liela saimniecība, kurā strādājis, bet pērn nolēmis, ka jātaisa kaut kas savs. Vecākiem palika viņu saimniecība, Gatis izveidoja savu. Darbības joma līdzīga, tikai specializācija graudkopībā. Gatis uzskata, ka viņam izdevies atrast sev ļoti piemērotu darbības jomu. Kad ir ražas vai sējas laiks, tad jāstrādā krietni, bet pārējā laikā mierīgāk. Darbu sezonālais raksturs ļauj nezaudēt brīvības sajūtu.

Vakaros graudu laiks

Gatim ir Kandavas lauksaimniecības tehnikumā apgūta elektriķa mehāniķa profesija. Šogad viņš pabeidzis arī Latvijas Lauksaimniecības universitāti, kļuvis par lauksaimniecības enerģētikas inženieri. Profesija ar laukiem saistīta, taču pilnīgi citā virzienā nekā uzsāktais bizness. Ikdienā Gatis strādā elektromontāžas firmā, tāmē objektus, vada to izbūvi. Nopelnītā alga paliek pašam dzīvošanai. Sāktais graudu audzēšanas bizness, kas vēl autiņos, prasa tikai ieguldījumus, peļņu tuvākajos gados nesolot. Viss par graudiem ieņemtais tiek ieguldīts uzņēmuma attīstībā, kredītu nomaksai. Lauku darbiem tiek atvēlēts laiks pēc darba laika - vakaros, brīvdienās. Pavasaros, rudeņos nākas izbrīvēt brīvdienas. Saimniekojot pašreizējā apjomā, tikai no graudiem izdzīvot nevar, uzskata Gatis.

Latvijā lielākā piensaimnieku kooperatīva Trikāta KS biedri trešdien piedalās protesta akcijas «Traktora brauciens Tallina – Brisele» pasākumā pieturas punktā pie Valmieras Domes, prasot godīgus ES tiešos maksājumus.

Kooperatīvs ir starp lielākajiem ziedotājiem tiešmaksājumu lobijam, šim mērķim līdz novembra sākumam iemaksājot 8944 latus, kā arī starp aktīvākajiem protesta akcijas organizētājiem. Trikāta KS valdes priekšsēdētājs un viens no Latvijas zemnieku interešu lobijiem Briselē Uldis Krievārs pauž gandarījumu par Igaunijas, Latvijas un Lietuvas zemnieku vienošanos kopīgā protesta akcijā, kas ir līdz šim lielākā un nozīmīgākā, ko Baltijas valstu iedzīvotājiem, reaģējot uz Briseles politiku, ir izdevies noorganizēt.

Kooperatīva biedri protesta akcijā piedalās ne tikai ar savu klātbūtni, bet arī ar 20 siena ķīpām no z/s Kūdras, kas šodien ir novietotas pie Valmieras Domes un tālāk tiks vestas uz Rīgu, Doma laukumu, kur 15.novembrī plkst 14.00 notiks nākamais traktora protesta brauciena pieturas punkta pasākums. Mazsalacas novada z/s Kūdras saimnieks Agris Ludriksons komentē: «Mums pašiem ir jābūt aktīviem savu interešu aizstāvēšanā un ikviena akcija jāatbalsta cik vien spējam. Eiropas atbalstam jābūt godīgam – vai nu visiem vienādi maksājumi vai arī nemaksāt nevienam.»

Četri saimnieki šonedēļ vērsušies pie laikraksta Latvijas Avīze ar savu bēdu stāstu, kurā vienojošais ir cilvēks, kas sevi dēvē par Edgaru Gailīti, viņa solītie traktori no Krievijas un noslēgtie līgumi, bet atšķirīgais – cilvēku samaksātās priekšapmaksas summas, traktora marka un termiņi, kad traktori jāatved.

«Pērn decembrī ielikām sludinājumu vortālos ss.lv un draugiem.lv, ka pirksim par saprātīgu cenu traktoru T– 25 un izskatīsim visus piedāvājumus. Mums piezvanīja cilvēks, kas sevi nosauca par Edgaru Gailīti un piedāvāja spēkratu atvest no Krievijas. Teicu, ka Krievijā tehnika ir dārgāka nekā Latvijā, jāmaksā arī muitas nodeva, bet viņš skaidroja, ka tehnika būšot no bankrotējušas saimniecības. Prata mūs pierunāt. Šis cilvēks mūs pierunāja arī samaksāt pusi no prasītās 1300 latu lielās traktora cenas. Pērn 22. decembrī noslēdzām līgumu, kurā kā piegādes beigu termiņš ir nosaukts šā gada 10. janvāris, bet traktoru mums solīja vēl pirms jaunā gada. Līgumu apstiprinājām Rīgā pie notāres Ivetas Žvīgures-Ģērmanes. Pēc Ziemassvētkiem sazvanījāmies un mums pieprasīja samaksāt 84 latus par stāvvietu uz robežas. Vēlāk, kad sazvanījāmies, šis Edgars Gailītis norādīja, ka traktors ir jau ceļā un drīz būšot mātes saimniecībā. Mēs kā muļķi viņam noticējām. Vēlāk viņu sazvanīt neizdevās. Kad katru reizi zvanījām no cita tālruņa numura, tad piegādes termiņi tika atlikti vispirms uz 20. janvāri un vēlāk uz 14. februāri. Iesniedzu pieteikumu policijā,» laikraksts citē rīdzinieces Rutas Potapovas stāstīto.

Par mēģinājumu nelikumīgā veidā iegūt traktora vadīšanas tiesības Latgales apgabaltiesa piespriedusi piecu gadu cietumsodu Militārā izlūkošanas dienesta darbiniekam Artim Vilčukam.

Pieci gadi par mēģinājumu nopirkt traktorista tiesības Piecu gadu cietumsods un mantas konfiskācija A.Vilčukam piespriests pēc Krimināllikuma (KL) 323.panta 2.daļas par kukuļdošanu, Db uzzināja Latgales apgabaltiesas administrācijā. Lietā iesaistītām vēl divām personām abām piespriests trīs gadu cietumsods un mantas konfiskācija – par starpniecību kukuldošanā Militārā dienesta darbiniekam Aināram Ribickim (pēc KL 322.panta 2.daļas) un par kukuļnemšanu Valsts tehniskās uzraudzības aģentūras Daugavpils reģionālās nodaļas vecākajam inspektoram Mārim Šaršūnam (pēc KL 320.panta 2.daļas).

ASV apstiprināta pirmā cilvēka bojāeja avārijā, kurā iesaistīta ASV elektroautomobiļu ražotāja Tesla Motors automašīnā Model S, kurai bija ieslēgts autopilota režīms.

Ohaio štata Kantonas iedzīvotājs Džošua Brauns 40 gadu vecumā gāja bojā avārijā, kas notika 7.maijā Floridas štata Villistonā, kad viņa automašīnas kameras nespēja atšķirt gaišās debesis no balta traktora ar piekabi sāna, kas veica kreisā pagrieziena manevru, un tādēļ automašīna neveica automātisku bremžu aktivizāciju, liecina ASV valdības dati un Tesla izplatītais paziņojums.

Tehnoloģiju kompānijas īpašnieks Brauns tikai mēnesi pirms avārijas uzteica savu 2015.izlaiduma gada Model S par to, ka automašīna novērsa avāriju uz starpštatu autoceļa.

ASV Valsts autoceļu satiksmes drošības pārvalde sākusi izmeklēšanu par Tesla autopilota sistēmu un tās sniegumu.

Lauksaimniecības tehnikas, graudu pirmapstrādes iekārtu, servisa un sēklu tirdzniecības uzņēmums SIA Dotnuvos Projektai uzdāvinājis Latvijas Lauksaimniecības Universitātes (LLU) Tehniskās fakultātes laboratorijai vairākus desmitus tūkstošu vērtu traktoru, kas paredzēts studentu laboratorijas darbu un testu veikšanai, informē uzņēmuma pārstāvis Viesturs Strauja.

Jauno firmas CASE IH traktoru studenti izmantos laboratorijas darbos, eksperimentos bakalaura un maģistra darbu ietvaros, bet mācībspēki un doktoranti – zinātniskajos pētījumos. «Traktors noderēs visu LLU Lauksaimniecības inženierzinātņu virzienu, bet īpaši Lauksaimniecības tehnikas un Lauksaimniecības enerģētikas specialitāšu visu līmeņu studentiem – no bakalaura grāda pretendentiem līdz pat doktorantiem. To varēs izmantot, apgūstot dažādu sistēmu uzbūvi, diagnostiku un regulēšanu, biodegvielu pielietojuma un dažādu darba režīmu pētījumos, kā arī daudz dažādos citos veidos izmantot mācību procesā. Līdz ar šī jaunā mācību traktora iegūšanu, beidzot varēsim laist pelnītā atpūtā padomju laika kāpurķēžu traktoru T-74,» stāsta LLU Tehniskās fakultātes dekāns Ilmārs Dukulis.

Lai arī esmu projām no lielā sporta, joprojām esmu tajā iekšā, tikai citā statusā

Tā DB saka soļotājs, olimpiskais vicečempions Aigars Fadejevs, kura izveidotā rehabilitācijas klīnika AF Workout nesen ir pārcēlusies uz skaistām telpām Rīgas centrā. Beidzot soļotāja karjeru, viņš sevī atklājis fizioterapeita talantu. Strādājot Losandželosā, A. Fadejevs ir ārstējis dažāda kalibra sporta pasaules smagsvarus, vairākas Holivudas zvaigznes. Lai arī klīnika Latvijā ir aprīkota ar pasaulē ātrākajiem skriešanas celiņiem un velotrenažieriem, tās mērķa auditorija galvenokārt ir tieši biroju darbinieki.

Kad un kā sākās tava sportista karjera? Kāpēc izvēlējies tieši soļošanu?

Tā bija liktenīga sagadīšanās. Mācījos lauku skoliņā. Tolaik tika rīkotas pavasara un rudens spartakiādes, kurās vajadzēja obligāti piedalīties. Tā kā biju augumā maziņš, nevarēju nedz tālu aizsviest bumbiņu, nedz augstu uzlēkt. Līvu pamatskolas skolotājs Uģis Barons bija pamanījis, ka man kā īstam lauku puikam, kurš bija pieradis strādāt dažādus smagus darbus, ir gana liela izturība. Neviens bērns negribēja pieteikties trīs kilometru soļošanai. Es, būdams ne tikai klases vecākais, fizorgs, politinformators, bet arī pionieru ierindas skatu komandieris, biju iedomājies, ka spartakiādē visi bērni sanāks kopā, pūtīs taures un dos pa bungām, soļojot kā ierindas skatē. Kad mani aizveda uz stadionu, sapratu, ka tā nebūt nav tāda veida soļošana. Tikai stundu pirms sacensību sākuma man iemācīja, kā soļo sportisti, bet es vinnēju spartakiādi.

Kosmētikas ražotājs AS Dzintars šonedēļ iepazīstinās ar jaunu ārstnieciskās kosmētikas produktu līniju kāju kopšanai Future Formula SOS, informē uzņēmumā.

Jaunie produkti ir paredzēti kāju kopšanai un tādu izplatītu problēmu efektīvai profilaksei kā pietūkums, smagums un sasprindzinājums kājās, raupja pēdu āda un saplaisājuši papēži, nagu un pēdu sēnīšu infekcijas.

Uzņēmumā norāda, ka jaunie produkti ir nākamais solis ārstnieciskās kosmētikas segmenta attīstībā.

«Šīs sērijas produkti satur rūpīgi atlasītas dabiskas izcelsmes aktīvās sastāvdaļas, kuru iedarbība novērš konkrētas veselības problēmas. Izejvielas ir jāizvēlas un jākombinē tā, lai tās iedarbotos sinerģiski,» saka AS Dzintars valdes priekšsēdētājs Iļja Gerčikovs.

Ārstnieciskās kosmētikas produkti kāju kopšanai jau ir pieejami tirdzniecības tīkla Dzintars firmas veikalos. Tuvākajā laikā tos būs iespējams iegādāties arī aptiekās visā Latvijā.

Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca pašlaik ir vienīgā vieta visā Baltijā, kur pacientiem ar ekstremitāšu - kāju un roku lūzumiem vai ar iedzimtām ekstremitāšu deformācijām, ir pieejama jaunākā tehnoloģija - ortopēdiskais heksapods.

Tas ir ārējās fiksācijas aparāts, kura modernā versija ir aizgūta no kosmonautikas un robotu tehnikas, bet pats princips sakņojas klasiskajā Iļizarova metodē. Vienas šādas iekārtas cena ir aptuveni 20 000 eiro.

«Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā ik dienu tiek nogādāti pacienti, kuriem pēc dažādām traumām ir nepieciešama traumatologu palīdzība, tie ir arī kāju un roku lūzumi, tāpat pie mums vēršas cilvēki ar iedzimtām deformācijām, kas nozīmē to, ka viņam ir jāsadzīvo ar īsāku kāju, retāk arī īsāku roku. Mūsu - ārstu - galvenais uzdevums ir atjaunot cietušo ekstremitāšu anatomisko garumu un formu. Pretējā gadījumā šiem cilvēkiem tas nozīmē mugurkaula deformāciju, sāpes locītavās un jostas daļā - tas ir gan funkcionāls, gan estētisks defekts,» skaidro Traumatoloģijas un ortopēdijas klīnikas ārsts Konstantīns Plotņikovs.

Šogad visvairāk letālo nelaimes gadījumu darba vietā bijuši lauksaimniecības un mežsaimniecības nozarēs. Šajā nozarē kopā gājuši bojā 4 nodarbinātie, kas ir tikpat, cik pērn, portālu db.lv informēja Valsts darba inspekcijas (VDI) eksperts ārejo sakaru jautājumos Uģis Kozlovskis.

Kādā zemnieku saimniecībā darbiniece uz lauka, lasot akmeņus, pakļuva zem traktora, un no gūtajām traumām gāja bojā. Savukārt mežsaimniecībā visbiežāk nāvējošas traumas tiek gūtas brīdī, kad lūzt aizzāģēts koks un uzkrīt virsū nodarbinātajam. Nereti mežsaimniecības nozarē strādājot darbinieki, kuri nav apmācīti drošiem darba paņēmieniem līdz ar to savas neapdomības dēļ apdraud gan savu, gan kolēģu dzīvību.

Otra nozare, kurā šogad visbiežāk notikuši letālie nelaimes gadījumi darbā ir transporta un uzglabāšanas nozare. Arī šajā nozarē šogad notikuši 4 letāli nelaimes gadījumi darbā (2013. gadā 2 - letāli nelaimes gadījumi). Trīs no tiem ir bijuši ceļu satiksmes negadījumu rezultātā, savukārt ceturtais letālais nelaimes gadījums bija saistīts ar kravas izkraušanu no mašīnas - cietušais veica kravas izkraušanas darbus, krava uzkrita virsū nodarbinātajam un no gūtajām traumām viņš mira notikuma vietā.

Cilvēki traumas gūst visneiedomājamākajos veidos - nereti arī ikdienišķās vai amizantās situācijās, secinājusi apdrošināšanas sabiedrība BTA Insurance Company SE.

Piemēram, kāds klients salauzis kāju, jo, nesot sunim ēst, iekritis suņa izraktajā bedrē, informē apdrošināšanas kompānija.

Atlīdzības pieteikumi iesniegti arī par gadījumiem, kad iekodis suns vai kaķis, bet kādam klientam uzbrucis aizšauts meža dzīvnieks. Vēl kāds klients guvis deguna traumu, kad, viņam liecoties uz leju, suns lēcis uz augšu, un abi sabadījušies ar galvām.

Kāds klients, kas guvis smadzeņu satricinājumu, traumas gūšanas apstākļus atlīdzības pieteikumā aprakstījis šādi: «Kārtojot nākamajai dienai skolas drēbes, no biksēm izkrita 0,50 latu monēta, kuru rāpojot mēģināju sameklēt, bet bija palikušas vaļā skapja durvis, par kurām aizmirsu, un, strauji ceļoties augšā, atsitu galvu.»

Salūts ir izšauts, simtgades sajūsma ir noplakusi, un esam turpat, kur esam, – bez jaunas valdības un ar sašķeltu Saeimu. Taču ir pelavas, un ir graudi. Arhibīskapa Jāņa Vanaga 18. novembra sprediķī ir vērts ieklausīties.

Ne tāpēc, ka luterāņu viedoklis būtu vērtīgāks par katoļu, pareizticīgo vai citu viedokli. Bet tāpēc, ka Jānis Vanags ir gudrs un valstiski domājošs cilvēks, kurā der ieklausīties gan Saeimas deputātiem, gan Valsts prezidentam Raimondam Vējonim, gan mums visiem, kas nav vienaldzīgi par mūsu valstī notiekošo. Jo mūsu valdība ir arī mūsu daļa, ne tikai koalīcijas sarunu vedēju politiķu daļa, kuriem ir pienācis pēdējais laiks izpūst gaisu no savas iedomības baloniem.

Par ko Latvijas simtgades sprediķī runāja arhibīskaps? Par Kristu, mūsu dzīves garīgo dimensiju un par Latviju, materiālo vietu, kur mums ir jādzīvo. Viņš runāja ne tikai par to, ko mums vajag, bet arī par to, ko nevajag. Mums vajag būt pateicīgiem un novērtēt to, kas mums ir, un nevajag to sacūkot. Vēlēšanās ir uzvarējuši jauni spēki, kuri iedomājas, ka lielākā laime ir viņi un reformas. Taču vārds «reforma» jau sen nav vārda «labums» sinonīms. Tauta grib morālas pārmaiņas valsts vadībā, bet ir nogurusi no tādām pārmaiņām, pēc kurām labāk nekļūst. Uzņēmēji saka – lieciet mūs mierā, ja nevarat kaut ko uzlabot, tad labāk atstājiet visu, kā ir! Jo mums ir vajadzīgi kvalitatīvi valdības lēmumi, nevis vienkārši ministriju skaita samazināšana. Mums ir vajadzīga laba, ērta valsts pārvalde, nevis vienkārši cilvēku atlaišana un tāpēc iestādes darba laika samazināšana, un kāda jauna, vēl neērtāka un cilvēkiem nedraudzīgāka sistēma. Nav jau tā, ka viss ir slikti un mums par visu varu ir vajadzīgs tāds glābējs, kas visu salauž un sašķaida gabalos.

SIA “Biļešu serviss” 27.martā iesniedzis Iepirkumu uzraudzības birojam (UIB) iesniegumu, kurā apstrīd Latvijas Nacionālā kultūras centra (LNKC) lēmumu par atklātā konkursa “XXVII Vispārējo latviešu Dziesmu un XVII Deju svētku biļešu tirdzniecības un biļešu elektroniskās kontroles nodrošināšanas pakalpojums” uzvarētāju – SIA “Biļešu paradīze”.

SIA “Biļešu serviss” iesniegumā UIB norāda, ka SIA “Biļešu paradīze” piedāvājums ir nepamatoti lēts, LNKC acīmredzami kļūdaini vērtējis SIA “Biļešu paradīze” finanšu piedāvājumu un nesniedz SIA “Biļešu serviss” informāciju par tā piedāvājuma vērtējumu saimnieciski visizdevīgākā iepirkuma kvalitātes kritērijos. Ja LNKC būtu ievērojis Publiskā iepirkuma likuma (PIL) 37.panta otrās daļas 2.punkta, 41.panta pirmās daļas un 53.panta prasības piedāvājumu vērtēšanas gaitā, SIA “Biļešu paradīze” piedāvājums būtu noraidāms un SIA “Biļešu serviss” ar lielāku piešķirto punktu skaitu būtu ieguvis tiesības slēgt Konkursa iepirkuma līgumu.

Dziesmu un deju svētku biļetes tirgos Biļešu paradīze 

Latvijas Nacionālā kultūras centra (LNKC) iepirkumā par Dziesmu un deju svētku biļešu...

SIA “Biļešu serviss” valdes locekle Līga Rubine skaidro, ka iesniegumā UIB norādīti vairāki faktori: "Viens no tiem - konkursa uzvarētāja piedāvājums ir nepamatoti lēts, vairāki pakalpojumi tiek piedāvāti par EUR 0,00, neņemot vērā ne personāla, ne tehniskā nodrošinājuma izmaksas. Piemēram, SIA “Biļešu paradīze” savā piedāvājumā EUR 0,00 cenu norādījis tādās sadaļās, kā: - Biļešu elektroniskās kontroles uzraudzības personāla izmaksas (Kritērijs D),- Izbraukumu tirdzniecības pakalpojuma nodrošināšanas izmaksas (Kritērijs E),- Biļešu un ielūgumu sagatavju cena (izdrukas un elektroniskā veidā ar vai bez norādītas vērtības (cenas)) (Kritērijs G).Citiem vārdiem sakot, par velti piedāvā šajās finanšu piedāvājuma pozīcijās algojamo personālu un aprakstītās darbības. Acīmredzams, ka EUR 0,00 cena šajos kritērijos nespēj segt kaut minimālākās darba spēka izmaksas, tajā skaitā izmaksas, kas saistītas ar darbinieku sociālo aizsardzību un tiesībām. Šāda nepamatoti lēta cena pārkāpj piemērojamos darba tiesību un darba aizsardzības standartus un ir pamats piedāvājuma noraidīšanai PIL 53. panta ceturtās daļas kārtībā. Tas pats attiecas uz vairākiem citiem kritērijiem, kur nav iekļautas izmaksas jeb piedāvājumā norādītā cena ir EUR 0,00 – izbraukuma tirdzniecības pakalpojumu nodrošināšanai, biļešu un ielūgumu sagatavju sagatavošanai.

Pie tam, vairākās sadaļās norādot cenu EUR 0,00, SIA “Biļešu paradīze” piedāvājums būtībā “salauž” konkursa uzvarētāja noteikšanai paredzēto matemātisko formulu, kura acīmredzami nav paredzēta gadījumam ar EUR 0,00 cenu, kā rezultātā visi citi piedāvājumi neatkarīgi no to summas ir vērtējami ar 0 punktiem, kas nav samērīgi. Tādā veidā ir pārkāpts PIL 2. panta 2. punktā nostiprinātais un IUB un tiesu praksē regulāri konkretizētais vienlīdzīgas attieksmes princips. Tāpat SIA “Biļešu serviss” nav saņēmis pieprasīto informāciju par tā piedāvājuma vērtējumu saimnieciski visizdevīgākā iepirkuma kvalitātes kritērijos.”

Izvērtējot visus faktorus, SIA “Biļešu serviss” iesniedzis UIB lūgumu atcelt atklātā konkursa “XXVII Vispārējo latviešu Dziesmu un XVII Deju svētku biļešu tirdzniecības un biļešu elektroniskās kontroles nodrošināšanas pakalpojums” rezultātus un atkārtoti vērtēt iesniegtos piedāvājumus.

Ainiņa no kādas lielas govju fermas Anglijā, kurā pārsvarā strādā viesstrādnieki, bet maiņas vadītājs ir latvietis. Kādu dienu fermas saimnieks paziņo, ka viņam nepieciešami darbinieki veterinārijas nodaļā.

Bariņš viesstrādnieku piesakās, un viņiem tiek noorganizēti dažu nedēļu kursi, pēc kuriem fermas saimnieks iegūst sertificētus apsēklotājus. Bez liekas birokrātijas darba tirgus reaģē uz pieprasījumu. Un tagad iedomājieties Latviju šādā situācijā. Cik ilgs laiks paietu, lai, pirmkārt, izveidotu apmācības programmu, lai to akreditētu, lai radītu noteikumus, kas šo programmu pieskatīs? Tik ilgs, ka jādomā, vai vieglāk nav studēt veterināriju augstskolā. Bet pēc studijām augstskolā diez vai šaura specializācija fermā absolventu interesēs. Viņš būs pārāk daudz sevī ieguldījis naudas un laika.

Ir tik daudz profesiju Latvijā, kurās prasām neadekvāti ilgas studijas. Prasām, lai vismaz 16 gadus no savas dzīves cilvēks sēdētu skolas solā. Pretī bieži iegūstam apstulbušu absolventu, jo vēlmes nesakrīt ar iespējām. Augstskolas diploms nav brīvbiļete uz labu darbu, pēc tā iegūšanas viss tikai sākas. Piemērs no dzīves – kāda universitātes absolvente pēc studijām pieteicās uz biroja administratores vietu, augstākā izglītība, protams, bija viena no prasībām. Viņa nezināja, ka pirmajā dienā būs jāsāk ar kafijas krājumu papildināšanu. Četrus gadus studējot, par to neviens lekcijas nelasīja, neviens nestāstīja, ka jāsāk patiešām būs no nulles.

Šonedēļ stāsies spēkā Gulbenes rajona tiesas spriedums Artūram Kolmam (24 gadi), Marekam Pošeikam (22 gadi) un Eduardam Lukašovam (33 gadi) par kapu apgānīšanu. Viņi zaguši granīta apmales, tās notīrījuši un pārdevuši, vēsta Latvijas Avīze.

Divi no tiesātajiem kādreiz strādājuši firmā, kur izgatavo kapu atribūtiku, un, apzinoties pieprasījumu, izlēmuši uzsākt savu «uzņēmējdarbību» – nozagt no mirušo kopiņām granīta apmales, tās notīrīt un pārdot. Kompānija pircējiem, izrādās, nav pat slēpusi, ka viņi iegādājas jau reiz lietotu preci, jo krimināllietas izmeklēšanas materiālos figurē teikums: «Vai pirksi zagtu?»

Gulbenes rajona tiesas priekšsēdētāja tiesnese Gunta Gulbinska laikrakstam atzinusi, ka kapu apgānīšana ir smags noziegums un pārāk bieži ar tādu iztiesāšanu nav jāsaskaras: «Parasti jau zog tikai puķes, par ko netiek ierosināta pat krimināllieta. Nākamā pakāpe jau ir smagāks noziegums, kad demolē – salauž krustus, apgāž pieminekļus. Šajā gadījumā zādzības bija nopietnas un ar mērķi nopelnīt. Viens no apsūdzētajiem tā arī atzina – bijis jāmaksā kredīts.»

Notikuma vietā Olaines ķīmiskajā rūpnīcā Biolars ugunsdzēsēji ieradās septiņas minūtes pēc trauksmes zvana saņemšanas. Taču sākotnējā informācija bija maldinoša – degot sabiedriskā ēka, raksta laikraksts Neatkarīgā.

Tāpēc pirmie atbraukušie glābēji, jau lecot laukā no mašīnas, nebija uzvilkuši gāzmaskas un vēlāk ar saindēšanos tika nogādāti slimnīcā, skaidro laikraksts.

VUGD operatīvais dežurants Andris Krots atzinis, ja būtu ziņas, ka deg ķīmiskās ražošanas cehs 3000 kvadrātmetru platībā, protams, piesardzība būtu lielāka. Pēc sākotnējās izlūkošanas, ko veica pirmā brigāde, trauksmes līmenis tika nekavējoties paaugstināts, pēc papildspēku ierašanās – vēlreiz. Tad arī tikusi saukta ķīmisko avāriju specvienība no Rīgas – 8. daļa.

Turcijas austrumdaļu satricinājusi 6,0 balles spēcīga zemestrīce, nogalinot vismaz 57 cilvēkus, atsaucoties uz ierēdņu sniegto informāciju, vēsta BBC.

Zemestrīcei sekojoši vairāk nekā 40 pēcgrūdieni.

Viens ciems esot pilnībā izpostīts un vēl vairāki stipri cietuši.

Tiek uzskatīts daudzi cilvēki ir iesprostoti zem sabrukušām ēkām, no kurām daudzas celtas no dubļu ķieģeļiem. Ēkas, kuras celtas no cementa vai akmens esot bojātas minimāli.

Vairāki desmiti cilvēku pēc zemestrīces nogādāti slimnīcās. Cilvēki cietuši arī pēc zemestrīces radušās panikas dēļ, lecot ārā pa logiem un lejā no balkoniem.

Iedzīvotāji brīdināti neatgriezties zemestrīces bojātajās mājās, jo vēl var sekot pēcgrūdieni, no kuriem stiprākais līdz šim bijis 5,5 balles.

7,4 balles spēcīgas zemestrīces, kas Turciju satricināja 1999.gada augustrā, dēļ bojā gāja vairāk nekā 17 tūkstoši cilvēku. Tolaik lielajā bojāgājušo skaitā galvenokārt tika vainotas sliktas kvalitātes būves.