Satiksmes ministra Tāļa Linkaita (JKP) šonedēļ izteiktie paziņojumi par VAS «Latvijas dzelzceļš» vadību ir vērsti uz mērķtiecīgu LDz sagatavošanu privatizācijai, piektdien žurnālistiem sacīja LDz valdes priekšsēdētājs Edvīns Bērziņš.

«Redzam mērķtiecīgu darbu, kas vērsts uz LDz privatizāciju jeb nozagšanu. Pirms privatizācijas ir jāsamazina uzņēmuma vērtību, lai to varētu veiksmīgi privatizēt un šādi paziņojumi neapšaubāmi rada reputācijas riskus un grauj uzņēmuma vērtību,» teica Bērziņš.

LDz vadītājs norādīja, ka kompānijas valde lūgusi satiksmes ministru nekavējoties atsaukt paustos paziņojumus, lai novērstu tālāku kaitējumu uzņēmumam. «Tāpat tiks nosūtīti iesniegumi visām valsts institūcijām, jo redzamas mērķtiecīgas darbības, kas vērstas uz uzņēmuma novājināšanu. Ļoti ceram, ka nebūs politiskā spiediena uz LDz padomi, lai viņi kompetenti varētu izskatīt visus pārmetumus,» pauda Bērziņš.

Šodien, 22.aprīlī, VAS Latvijas dzelzceļš prezidentu padome devusi piekrišanu izmaiņām koncerna uzņēmumu valdes sastāvos.

Par SIA LDz Ritošā sastāva serviss (LDz RSS) jauno valdes locekli apstiprināts līdzšinējais LDz RSS Lokomotīvju remonta centra direktors Sergejs Karpačovs.

S. Karpačovs, kurš dzelzceļa nozarē strādā kopš 1991. gada, Rīgas Tehniskajā universitātē ieguvis inženierzinātņu grādu mašīnzinātnēs, bet Rīgas Starptautiskajā ekonomikas un biznesa administrācijas augstskolā saņēmis maģistra grādu uzņēmējdarbības vadībā. Līdz šim bijis LDz RSS Lokomotīvju remonta centra galvenais inženieris, direktora pirmais vietnieks un vēlāk - Lokomotīvju remonta centra direktors.

LDz RSS valdē S. Karpačova kompetencē būs tehnisko procesu pārraudzība, jaunu produktu un tehnoloģiju ieviešana. S. Karpačovs LDz RSS valdē ievēlēts, nomainot Andreju Čirvu, kurš nolēmis pārtraukt darba tiesiskās attiecības ar LDz RSS.

Latvijas Dzelzceļš (LDz) no meitasuzņēmuma LDz Cargo plāno pirkt tā meitasuzņēmumu LDz Cargo Loģistika, norāda LDz vadītāja vietas izpildītājs Aivars Strakšas.

Tā gan arī esot vienīgā reorganizācija, kas skar uzņēmumu LDz Cargo. LDz Cargo Loģistika tikšot novērtēta un attiecīgi LDz Cargo tikšot samaksāta uzņēmuma vērtība. «Var teikt, ka paņemsim mazbērnu audzināšanā pie mātes uzņēmuma,» skaidro Strakšas.

Tas tikšot darīts tādēļ, lai varētu profesionālāk piesaistīt uzņēmumam kravas. Kā infrastruktūras uzturētājs LDz nevarot nodarboties ar tarifu pārdošanu citās valstīs vai piedāvāt citus pakalpojumus. Tāpat LDz Cargo Loģistika būšot jāvienojas ar stividoriem.

«Šāds process ir absolūti normāls. Lielus ieguldījumus tas neprasa. Patlaban šajā uzņēmumā strādā ap desmit cilvēku, un kopumā kompānija nav liela. Lai arī maza, tā strādā ar peļņu. Domājam gan, ka apjomus šai kompānijai vajadzētu palielināt un izvirzīt tai nopietnākas ambīcijas,» uzsver amatpersona. «Mums šķiet, ka LDz Cargo Loģistika daudz par maz dara no tā, ko uzņēmums varētu izdarīt. Tagad mums ir nepieciešama Ministru kabineta atļauja, pēc tās drīzumā iesim un lūgsim atļauju uzņēmumu nopirkt,» skaidro Strakšas.

VAS «Latvijas dzelzceļš» (LDz) padome ir vienojusies par darba attiecību izbeigšanu ar uzņēmuma valdes priekšsēdētāju Edvīnu Bērziņu un valdes locekli Aivaru Strakšas, žurnālistiem pastāstīja LDz padomes priekšsēdētājs Jānis Lange.

Darba attiecības ar abiem valdes locekļiem, kuri uzņēmumu nolēmuši pamest paši, tiks izbeigtas ar 12.augustu. Uzņēmuma valdē darbu turpinās Ēriks Šmuksts un Ainis Stūrmanis.

«Ņemot vērā to, ka ir izveidojusies situācija, kurā iztrūkst dialogs starp uzņēmuma vadību un nozares politiku veidojošo ministriju, gan uzņēmuma padome, gan valde ir vienisprātis, ka LDz un visas nozares interesēs ir izbeigt šo nenoteiktību un virzīties uz priekšu,» pēc LDz padomes sēdes pauda Lange.

Viņš piebilda, ka pēdējo mēnešu laikā sāk samazināties kravu apgrozījums un ilgāks nenoteiktības periods varētu šos rādītājus ietekmēt vēl vairāk.

Lange norādīja, ka padomes uzdevums ir pārstāvēt akcionāra, kas šajā gadījumā ir valsts, intereses. «Un valsts interesēs ir nodrošināt stabilu un uz attīstību vērstu LDz darbību. Ja nenoteiktība turpinātos ilgstoši, tas varētu negatīvi ietekmēt turpmāko uzņēmuma attīstību un nest būtisku kaitējumu gan LDz, gan nozarei kopumā. Šodien pieņemtais padomes lēmums par vienošanos un pagaidu valdes locekļu iecelšanu ir vērsts uz to, lai nepieļautu šīs negatīvas sekas,» skaidroja Lange.

Gada pirmo deviņu mēnešu finanšu pārskats liecina, ka šogad VAS «Latvijas dzelzceļš» (LDz) peļņa pēc nodokļu nomaksas deviņos mēnešos sasniedz 1,9 miljonus eiro un nodrošina finanšu stabilitāti. Pērn šajā periodā uzņēmumam bija 1,07 miljonu eiro lieli zaudējumi, informē uzņēmumā.

«Tas panākts, pārskatot tehnoloģiskos procesus un palielinot darba efektivitāti, kā arī nodrošinot līdzekļu ekonomiju tajās jomās, kur izmaksas iespējams samazināt proporcionāli saimnieciskās darbības apjomiem un nepasliktinot drošību, kustības vadības procesus un citus dzelzceļa darbībai būtiskus aspektus,» skaidro kompānijā.

Šī gada deviņos mēnešos pa LDz infrastruktūru pārvadāti 33,3 miljoni tonnu kravu, kas ir par 2,8% mazāk nekā pērn šajā periodā, un 13,3 miljoni pasažieru, kas ir par 1,5% vairāk nekā pagājušā gada pirmajos deviņos mēnešos. Ņemot vērā, ka divas trešdaļas infrastruktūras pārvaldītāja ieņēmumu veido kravu pārvadājumi, to apjoma izmaiņas ietekmējušas uzņēmuma apgrozījumu – tas bijis 136,4 miljoni eiro jeb par 2,5% zemāks nekā pagājušā gada deviņos mēnešos.

VAS «Latvijas dzelzceļa» (LDz) valde ir strādājusi kā atbildīgs saimnieks un tai nav bijuši nepamatoti izdevumi, otrdien, komentējot satiksmes ministra Tāļa Linkaita (JKP) izteikto neuzticību uzņēmuma valdes priekšsēdētājam un diviem valdes locekļiem, žurnālistiem pauda LDz valdes priekšsēdētājs Edvīns Bērziņš.

Viņš stāstīja, ka LDz uzaicināja satiksmes ministru uz operatīvo sanāksmi, jo iepriekš ar ministru bija sanācis tikties tikai saistībā ar dzelzceļa elektrifikācijas projektu, bet uzņēmuma vadībai bija interese uzzināt ministra redzējumu par LDz attīstību. «Liels pārsteigums bija ministra paziņojums, ka ministrs neredz iespēju sastrādāties ar LDz valdi, kaut gan mums vispār nav bijušas nekādas diskusijas,» teica Bērziņš.

Tāpat viņš norādīja, ka Linkaita paziņojums liek domāt, ka ministram nav konkrētu iebildumu pret valdi kopumā, bet tikai par to, ka ar valdi nav iespējams sastrādāties.

Bērziņš arī piebilda, ka nesen notika LDz padomes sēde, kurā tiks skatīti uzņēmuma finanšu rezultāti, tos atzīstot par ļoti labiem. «Visas finanšu pozīcijas ir vairāk nekā pārpildītas,» piebilda LDz valdes priekšsēdētājs.

No amata atstādināts VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) valdes priekšsēdētājs Māris Kleinbergs, ceturtdien preses konferencē informēja LDz padome.

Atklāts konkurss uz LDz valdes priekšsēdētāja amatu tiks izsludināts tuvākajā laikā, bet patlaban LDz valdē darbu turpinās Rinalds Pļavnieks, kas uz laiku līdz konkursa noslēgumam ieņems valdes priekšsēdētāja pienākumu izpildītāja vietu, kā arī valdes locekle Vita Balode - Andrūsa.

LDz padomes priekšsēdētājs Jānis Lange komentēja, ka Latvijas tranzīta nozare pēdējo gadu laikā ir piedzīvojusi spēcīgas turbulences, un LDz, iespējams, ir viens no tiem Latvijas uzņēmumiem, kuram tādēļ ir nācies mainīties viskrasāk. "LDz šo gadu laikā ir paveicis ļoti daudz - paaugstinājis kopējo efektivitāti un samazinājis administratīvo slogu, tādējādi pašlaik LDz pamatdarbības izmaksas ir par aptuveni 40 miljoniem eiro gadā zemākas nekā pirms šo procesu uzsākšanas," atzīmēja Lange.

VAS Latvijas dzelzceļš (LDz) vēlas iegādāties 100 % SIA LDZ Cargo Loģistika kapitāla daļu un iegūt netiešu izšķirošu ietekmi SIA Rīgas vagonbūves uzņēmums Baltija (RVU Baltija), to iegādājoties LDz meitas sabiedrībai SIA LDZ ritošā sastāva serviss.

Pašlaik SIA LDZ Cargo Loģistika pilnībā pieder LDz «meitai» SIA “LDZ Cargo”, bet 25 % RVU Baltija daļu pieder LDZ ritošā sastāva serviss, savukārt 75 % īpašnieks ir nerezidents, fiziska persona.

Lai LDz iegūtu 100% līdzdalību SIA LDZ Cargo Loģistika, ir sagatavots Ministru kabineta rīkojuma projekts Par atļauju valsts akciju sabiedrības Latvijas dzelzceļš līdzdalības iegūšanai SIA LDZ Cargo Loģistika un rīkojuma projekts Par atļauju valsts akciju sabiedrības Latvijas dzelzceļš netiešas izšķirošās ietekmes iegūšanai SIA Rīgas vagonbūves uzņēmumā Baltija– tie abi ceturtdien, 17. decembrī, tika izsludināti Valsts sekretāru sanāksmē. Iecerēts, ka uzņēmumu pārdošanas darījumi tiks īstenoti par tirgus vērtību.

VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) valdes priekšsēdētāja amatā uz laiku līdz atlases konkursa rezultātu paziņošanai iecelts AS "Pasažieru vilciens" padomes priekšsēdētājs Artis Grinbergs, aģentūru LETA informēja LDz pārstāvji.

Kompānijā norāda, ka LDz padome pirmdien nolēma LDz valdes priekšsēdētāja amatā iecelt Grinbergu, bet līdzšinējo valdes priekšsēdētāju Rinaldu Pļavnieku nolemts iecelt valdes locekļa amatā. Vienlaikus darbu kompānijas valdē neturpinās Vita Balode-Andrūsa.

Atlases konkurss uz LDz valdes priekšsēdētāja amatu tiks izsludināts tuvākajā laikā.

LDz padomes priekšsēdētājs Andris Liepiņš skaidro, ka gan LDz, gan visa Latvijas transporta un loģistikas nozare ir nozīmīgu pārmaiņu un izaicinājumu procesā, un, piekrītot satiksmes ministra Kaspara Briškena (P) paustajam, viens no visas nozares, tostarp LDz uzdevumiem ir efektīvi pārorientēties no Krievijas tranzīta uz iekšzemes kravu pārvadājumiem un rietumvalstu izcelsmes kravām.

#Līdzšinējais «LDz Loģistika» valdes priekšsēdētājs Verners Lūsis vērsies ar iesniegumu par atkāpšanos no amata, pamatojot to ar personiskiem iemesliem.

Turpinot koncerna «Latvijas dzelzceļš» (LDz) restrukturizāciju, LDz meitassabiedrību SIA «LDz Loģistika» un SIA «LDz ritošā sastāva serviss» (RSS) dalībnieku sapulces ir apstiprinājušas izmaiņas abu uzņēmumu valdēs. Par RSS valdes locekli stratēģiskās attīstības jautājumos apstiprināts Sandis Vētra, bet līdzšinējais valdes loceklis Gundars Ābols savukārt iecelts «LDz Loģistikas» valdes priekšsēdētāja amatā.

Sandis Vētra jau ir bijis RSS valdes loceklis 2011.-2014.gadā, bet pēc tam strādājis arī SIA «LDz Infrastruktūra» valdē.

Savukārt jaunais «LDz Loģistikas» valdes priekšsēdētājs Gundars Ābols koncernā strādā kopš 2013.gada un ir specializējies starptautiskās sadarbības jautājumos. Ņemot vērā «LDz Loģistikas» starptautiskās sadarbības mērogu un stratēģiskos mērķus jaunu Eirāzijas koridoru attīstībā un esošo koridoru darbības nodrošināšanā, viņa kompetence ļaus turpināt darbu pie kopējā Latvijas transporta un loģistikas piedāvājuma attīstīšanas, informē uzņēmumā.

VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) jaunais biznesa modelis paredz sniegt plašāku pakalpojumu spektru, piedāvājot arī jūras ekspedīcijas, autokravu ekspedīcijas, kā arī terminālu un noliktavu pakalpojumus, trešdien žurnālistiem pastāstīja LDz valdes priekšsēdētājs Māris Kleinbergs.

Viņš uzsvēra, ka jau pērnā gada beigās bija skaidrs, ka kravu apmēri, kas tiek pārvadāti pa dzelzceļu, turpmāk piedzīvos būtisku kritumu. "Jau pērnā gada rezultāti kravu ziņā bija zemākie pēdējo 18 gadu laikā. Šogad kritums salīdzinājumā ar pērnā gada attiecīgo periodu ir par vēl 52%," teica Kleinbergs, piebilstot, ka jau pērn uzņēmums sāka vērtēt, kā šo situāciju mainīt un kā pielāgoties jaunajiem apstākļiem.

Viņš arī skaidroja, ka kravu apmēra kritumu šogad nosaka vairāku apstākļu kopums. Pirmkārt, nozīmīgi samazinājušās kravas no Krievijas - pamatā tās ir akmeņogles, un tas saistīts ar Eiropas Savienības politiku, pārejot no fosilā kurināmā uz atjaunojamiem kurināmiem. Attiecīgi Krievijā parorientē akmeņogļu plūsmas uz Austrumu tirgiem. Turklāt šogad kravu apmēru ietekmēja arī Covid-19 pandēmija.

VAS «Latvijas dzelzceļš» meitassabiedrība SIA «LDz Cargo» sadarbībā ar SIA «LDz Loģistika» šoruden izstrādājusi īpašu lokveida vilcienu kustības maršrutu graudu ražas nogādāšanai no Dobeles stacijas uz Ziemeļblāzmas staciju Rīgā, kas ļauj nodrošināt daudz efektīvāku graudu vagonu apriti un pārvadājuma procesu, informē VAS «Latvijas dzelzceļš» Sabiedrisko un korporatīvo attiecību daļa.

Ņemot vērā prognozes par šogad gaidāmo ievērojamo graudu ražu, «LDz Cargo» un «LDz Loģistika» jau pavasarī kopā ar Latvijas vadošajiem graudu ražotājiem uzsāka graudu pārvadājumu plānošanu.

Izveidotā lokveida kustība ļauj uzreiz pēc krautā vilciena sastāva nogādāšanas Rīgas ostā iepriekš izkrautos vagonus nogādāt atpakaļ Dobelē, tādējādi lokomotīvei nav nepieciešams gaidīt vagonu izkraušanu vai doties uz depo bez vilciena sastāva. Līdz ar to notiek ātrāka vagonu aprite un uzņēmums var operatīvāk nodrošināt graudu izvešanu. Vienlaikus šī pārvadājuma organizēšanā izmantots šoruden «LDz Cargo» ieviestais e-pavadzīmes risinājums, kas ievērojami paātrina un atvieglo visu loģistikas ķēdes darbu.

Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB), izskatot AS "BMGS" sūdzību, nolēma atļaut VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) slēgt līgumu ar personu apvienību "Nordes būve & BCC", kuras sastāvā ir SIA "Nordes būve" un SIA "Baltic Construction Company (BCC)", par dzelzceļa elektrificētā tīkla modernizāciju, liecina IUB publiskotā informācija.

"BMGS" iesniedza sūdzību LDz rīkotajā konkursā, jo uzņēmums nepiekrita LDz iepirkuma komisijas lēmumam, ka uzņēmuma piedāvātais speciālists projekta vadītāja amatam un tehniskais piedāvājums neatbilst atsevišķām konkursa nolikuma prasībām, norādīts IUB lēmumā.

Tāpat lēmumā norādīts, ka "BMGS" uzskata, ka LDz ir izrādījis favorītisku attieksmi un vēlējies, lai konkursā uzvar personu apvienība "Nordes būve & BCC".

Savukārt IUB Iesniegumu izskatīšanas komisija, izskatot sūdzību, uzskata, ka, lai arī "BMGS" iesniegums ir daļēji pamatots, konstatētie pārkāpumi nevarēja ietekmēt lēmumu par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu, tādēļ LDz iepirkuma komisijas lēmums par konkursa rezultātiem ir atstājams spēkā.

VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) tuvākajā laikā izsludinās konkursus uz LDz finanšu direktora un Tehniskās direkcijas vadītāja amatiem, aģentūrai LETA pavēstīja LDz pārstāvji, jautāti par to, kas tiks iecelts līdzšinējā finanšu direktora Rema Razuma un Tehniskās direkcijas vadītāja Ērika Šmuksta vietā.

LDz pārstāvji norādīja, ka patlaban Finanšu direkcijas vadītāja pienākumus pilda līdzšinējā Razuma vietniece Terēze Labzova-Ceicāne.

Savukārt Tehniskās vadības direkcijas vadītāja pienākumu izpildītājs ir līdzšinējais vadošais Tehniskās vadības direkcijas darbinieks infrastruktūras attīstības jautājumos Egils Feldmanis.

Tāpat kompānijā skaidroja, ka tuvākajā laikā uz abām amata vietām tiks izsludināti atlases konkursi, lai izvēlētos atbilstošākos kandidātus.

LETA jau vēstīja, ka šomēnes atbrīvoti uzņēmuma LDz finanšu direktors Razums un Tehnisko direkcijas vadītājs, kādreizējais valdes loceklis Šmuksts, savukārt Sliežu ceļu pārvaldes vadītājs Vladlens Makedons pazemināts amatā.

VAS Latvijas dzelzceļš (LDz) varēs iegādāties 100% SIA LDZ Cargo Loģistika kapitāla daļu un iegūt netiešu izšķirošu ietekmi SIA Rīgas vagonbūves uzņēmums Baltija, to iegādājoties SIA LDZ ritošā sastāva serviss, informē Satiksmes ministrija.

Tā lēmusi valdība, otrdien, 17.maijā pieņemot rīkojumu Par atļauju VAS Latvijas dzelzceļš līdzdalības iegūšanai SIA LDZ Cargo Loģistika un rīkojumu Par atļauju valsts akciju sabiedrības Latvijas dzelzceļš netiešas izšķirošās ietekmes iegūšanai SIA Rīgas vagonbūves uzņēmumā Baltija. Iecerēts, ka uzņēmumu pārdošanas darījumi tiks īstenoti par tirgus vērtību.

Pašlaik SIA LDZ Cargo Loģistika pilnībā pieder LDz meitasuzņēmumam SIA LDZ Cargo, bet 25% RVU Baltija daļu pieder LDZ ritošā sastāva serviss, savukārt 75% īpašnieks ir nerezidents, fiziska persona.

SIA LDZ Cargo Loģistika ir dibināta 2008.gadā. Tās vispārējais stratēģiskais mērķis ir intermodālu loģistikas piedāvājumu mārketings un pārdošana, piesaistot Latvijas tranzīta nozarei jaunus klientus un tādā veidā sekmējot publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras izmantošanu. Uzņēmuma reģistrētais un apmaksātais pamatkapitāls ir 142287 eiro, bet kapitāla daļu vērtība, saskaņā ar SIA Ernst&Young Baltic aprēķinu, uz 2015.gada 30.septembri noteikta 638 tūkstoši eiro.

2013.gada VAS Latvijas dzelzceļš (LDz) peļņa ir ievērojami lielāka nekā citus gadus – gandrīz 80 miljoni eiro, informē uzņēmuma pārstāvji.

Tiesa gan, lielākā tās daļa – 62 miljoni eiro – gūta no kravas vagonu parka pārvērtēšanas un nodošanas meitassabiedrībai SIA LDz Cargo, kas ir vienreizējs darījums un nav saistīts ar naudas plūsmu.

Iepriekšējā gadā uzņēmuma peļņa bija 36,6 miljoni eiro.

Pērn pa Latvijas dzelzceļiem pārvadāti 55,8 miljoni tonnu kravu, kas ir par 7,9% mazāk nekā 2012.gadā sasniegtais vēsturiskais kravu pārvadājumu rekords 60,6 miljonu tonnu apjomā. Šī iemesla dēļ samazinājušies LDz ieņēmumi, tomēr, pateicoties sekmīgai finanšu darbībai un labiem darba rādītājiem, LDz strādājis ar peļņu.

Lielākā daļa no pārvadāto kravu izcelsmes ir no Krievijas (77,1%) un Baltkrievijas (12,6%). Tām seko Kazahstāna (4,8%), Lietuva (4%), Ukraina (0,7%) un citas valstis. Jau ierasti, ka lielāko pārvadājumu daļu no kravu veidiem veido nafta un naftas produkti (38,9%) – to apjoms gada laikā palielinājies par 18,3% - un akmeņogles (37,9%), kuru apjoms pagājušajā gadā samazinājies par 5,7%.

AS «Latvijas dzelzceļš» (LDz) meitasuzņēmums «LDz loģistika» pagājušajā gadā strādāja ar 13,5 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 9,6% vairāk nekā 2015.gadā, savukārt kompānijas peļņa saruka par 10,1% - līdz 127 000 eiro, liecina uzņēmuma neauditētie finanšu dati.

LDz pagājušajā gadā no meitasuzņēmuma «LDz Cargo» iegādājās SIA «LDz Cargo loģistika», kas kļuva par LDz meitasuzņēmumu «LDz loģistika». Tā stratēģiskais uzdevums ir multimodālo pārvadājumu piedāvājuma mārketings un pārdošana, piesaistot Latvijas tranzīta nozarei jaunus klientus un sekmējot publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras izmantošanu.

Pagaidām piedāvātās izmaiņas visai neskaidras; komersantiem svarīga tarifu nepaaugstināšana

Atsaucoties uz Eiropas Savienības (ES) direktīvām, valsts a/s Latvijas dzelzceļš (LDz) nācis klajā ar restrukturizācijas plāniem. Latvijas Tranzīta biznesa asociācijas slēgtajā sēdē prezentētie ierosinājumi bijuši visai zaļi, DB norādīja atsevišķi tās dalībnieki un nozares eksperti.

Šobrīd koncernā ietilpst valdošais uzņēmums LDz un piecas meitas sabiedrības: a/s LatRailNet veic infrastruktūras maksas noteikšanu un dzelzceļa infrastruktūras jaudas sadali, SIA LDz Cargo nodrošina dzelzceļa kravu pārvadājumus un starptautiskos pasažieru pārvadājumus; SIA LDz Infrastruktūra būvē un uztur infrastruktūru; SIA LDz Ritošā sastāva serviss remontē un uztur vagonus; SIA LDz Apsardze veic apsardzes funkcijas. Savukārt LDz Cargo meitas sabiedrība SIA LDz Cargo loģistika sniedz kravu ekspedīcijas un loģistikas pakalpojumus.

Saistībā ar kara izraisītajām pārmaiņām līdzšinējos kravu pārvadājumu ceļos uz Latviju pārorientēta daļa Centrālāzijas dzelzceļa kravu, un, visticamāk, VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) sadarbībai ar šīm valstīm būs arvien lielāka nozīme arī turpmāk, norādīja LDz valdes priekšsēdētājs Māris Kleinbergs.

Viņš skaidroja, ka šis gads LDz koncernam, tāpat kā daudziem citiem uzņēmumiem un nozarēm, ir bijis negaidīti sarežģīts. Ietekmi uz LDz darbību atstāja gan karadarbība Ukrainā un tam sekojošās piemērotās starptautiskās sankcijas Krievijai, gan citi ar šiem notikumiem saistītie globālie procesi.

"Vistiešākajā veidā tika ietekmēta kravu pārvadājumu joma, un šī ietekme turpinās - liela daļa no Krievijai un Baltkrievijai piemērotajām sankcijām stājās spēkā pakāpeniski, un arī pašlaik ir gaidāmas jaunas sankcijas. Vienlaikus jau no pirmās kara dienas LDz veic apjomīgu papildu darbu, pārbaudot sadarbības partnerus, klientus un klientu klientus. Protams, sankcionētajos kravu segmentos kravu apjoms ir nulle," skaidroja Kleinbergs.

VAS Latvijas dzelzceļš prezidentu padome SIA LDz Cargo Loģistika dalībnieku sapulcē par uzņēmuma valdes priekšsēdētāju apstiprināja līdzšinējo valdes locekli Verneru Lūsi.

Līdzšinējais valdes priekšsēdētājs Andris Reķis turpinās darbu SIA LDz Cargo Loģistika valdē.

Kopš šā gada 11.augusta SIA LDz Cargo Loģistika ir VAS Latvijas dzelzceļš meitas uzņēmums, kura galvenais uzdevums ir izstrādāt un aktīvi starptautiski virzīt Latvijas tranzīta koridora vienoto piedāvājumu.

V. Lūsis transporta un loģistikas nozarē Latvijā strādā vairāk nekā 20 gadus.

Koncerns Latvijas dzelzceļš sastāv no valdošā uzņēmuma VAS Latvijas dzelzceļš un piecām meitas sabiedrībām – AS LatRailNet, kas veic infrastruktūras maksas noteikšanu un dzelzceļa infrastruktūras jaudas sadali, SIA LDZ CARGO, kas nodrošina dzelzceļa kravu pārvadājumus un starptautiskos pasažieru pārvadājumus; infrastruktūras būvniecības un uzturēšanas uzņēmuma SIA LDZ infrastruktūra; ritošā sastāva remonta un uzturēšanas uzņēmuma SIA LDZ ritošā sastāva serviss, apsardzes uzņēmuma SIA LDZ apsardze, kā arī loģistikas uzņēmuma SIA LDz Cargo loģistika.

VAS Latvijas dzelzceļš šā gada pirmajā ceturksnī strādājis ar 51,6 miljonu eiro lielu apgrozījumu, bet uzņēmuma operatīvā trīs mēnešu peļņa pirms nodokļiem ir 5,87 miljoni eiro, informē uzņēmums.

«Tas panākts gan uz procesu efektivizācijas, gan administrācijas izmaksu samazināšanas rēķina. Taču jāuzsver, ka šis noteikti nav tas peļņas cipars, kas būs gada beigās. Koncerna darbības specifikas dēļ mums katru gada pirmajā ceturksnī operatīvā peļņa ir lielāka, taču tas ir pirms regulāro remontdarbu un investīciju veikšanas. Turklāt, ņemot vērā dzelzceļa pārvadājumu sezonalitāti, gada laikā saimnieciskās peļņas rādītāji izlīdzinās līdz 1-2 miljoniem eiro. Neraugoties uz ekonomisko situāciju pasaulē un reģionā, Latvijas dzelzceļa valdei ir svarīgi nodrošināt stabilu uzņēmuma darbību un finanšu situāciju, ko mēs šobrīd arī spējam nodrošināt. Patlaban mēs strādājam iepriekš plānotā budžeta ietvaros,» norāda VAS Latvijas dzelzceļš valdes priekšsēdētājs Edvīns Bērziņš.

VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) būs nepieciešams finansiāls valsts atbalsts līdz 2025.gadam, bet katru gadu tā apjoms samazināsies, intervijā aģentūrai LETA teica LDz valdes priekšsēdētājs Māris Kleinbergs.

Valdība šogad nolēma ieguldīt LDz pamatkapitālā 32,422 miljonus eiro, un tas bija nepieciešams, lai LDz pabeigtu uzsāktos investīciju projektus, skaidroja Kleinbergs, piebilstot, ka uzņēmums saņēmis arī avansa maksājumu finanšu līdzsvara nodrošināšanai 13 miljonu eiro apmērā.

"Pēc trešā ceturkšņa rezultātu analīzes spēsim izvērtēt, vai un cik liels finansējums šajā gadā vēl būs nepieciešams," teica Kleinbergs. Viņš stāstīja, ka pašlaik LDz aktīvi strādā pie attīstības stratēģijas un rīcības plāna izstrādes, un attīstības stratēģijā plānots, ka arī nākamajos gados līdz 2025.gadam uzņēmumam būs nepieciešams valsts atbalsts.

"Būtiski ir tas, ka LDz arī tuvākajos gados plāno pakāpeniski arvien lielākā mērā veicināt uzņēmuma efektivitāti, tādējādi arī nepieciešamība pēc valsts atbalsta LDz finanšu līdzsvara nodrošināšanai ar katru gadu samazināsies. Savukārt saskaņā ar mūsu plāniem no 2025.gada valsts atbalsts LDz vairs nebūtu nepieciešams," teica Kleinbergs.

Noslēdzoties nominācijas procedūrai uz vakanto VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) valdes priekšsēdētāja amatu, uzņēmuma padome trešdien, 19.jūlijā, šajā amatā iecēlusi Rinaldu Pļavnieku, informēja LDz pārstāvji.

LDz padomes priekšsēdētājs Jānis Lange norāda, ka lēmuma pieņemšanā tika ņemta vērā gan Pļavnieka līdzšinējā veiksmīgā darbība valdes locekļa amatā kopš 2021.gada jūlija, gan rezultatīvās iestrādes, veicot valdes priekšsēdētāja uz laiku pienākumus, kurus Pļavnieks uzņēmās šogad februārī.

Lange uzsver, ka LDz pašlaik atrodas būtisku pārmaiņu un izaicinājumu procesā, kurā, neskatoties uz ģeopolitisko apstākļu radīto ietekmi, LDz ir jāīsteno tam izvirzītie uzdevumi.

"Jaunieceltajam valdes priekšsēdētājam tie ir izaicinoši, bet uzņēmuma stabilai darbībai un attīstībai ļoti nepieciešami - Eiropas Savienības fondu līdzfinansēto projektu pasažieru infrastruktūras modernizācijai vadības pilnveide, daudzgadu līguma ar Satiksmes ministriju par publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldību iespējami drīza noslēgšana, uzlabojumu veikšana iekšējās kontroles sistēmas darbībā," pauž LDz padomes priekšsēdētājs.

Satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP) izteicis neuzticību AS «Latvijas dzelzceļš» (LDz) valdes priekšsēdētājam Edvīnam Bērziņam un diviem valdes locekļiem - Aivaram Strakšas un Ainim Stūrmanim, un rosinās uzņēmuma padomi viņus atstādināt no amata, otrdien žurnālistiem pastāstīja ministrs.

Linkaits sacīja, ka otrdien ticies ar LDz vadību un dalījies savos iespaidos par uzņēmuma darbību.

Viņš informēja, ka, pēc uzņēmuma darbības izvērtējuma, secināts, ka uzņēmumā notiek potenciāla korupcija un shēmošana. Satiksmes ministrija (SM) attiecīgo informāciju iesniegusi arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB).

«Pirmais iespaids ir, ka daudzas lietas tiek darītas necaurspīdīgi, kas dod iespēju dažādām shēmām un koruptīvām darbībām,» pauda ministrs.

Informācija ir nodota LDz padomei, kas nākamnedēļ sanāks uz sēdi un «tālāk tas ir padomes kompetences jautājums izlemt par valdes locekļu darba turpināšanu vai neturpinašānu», pauda Linkaits.

SIA LDz Loģistika uzsākusi sarunas ar Ķīnas Starptautiskās tirdzniecības veicināšanas padomi Šeņžeņā par konteinervilciena Šeņžeņa-Rīga-Šeņžeņa maršruta izveidi, informē LDz.

Pēc veiksmīgi organizētā testa konteinervilciena reisa no Yiwu pilsētas līdz Rīgai, kā arī vairākiem jaunnodibinātiem kontaktiem ar Ķīnas partneriem, VAS “Latvijas dzelzceļš” meitas uzņēmums SIA LDz Loģistika uzsākusi sarunas par kravu piegādi uz Latviju.

Latvija ir iezīmēta starptautisko Āzijas-Eiropas pārvadājumu kartē, tāpēc varam uzskatīt, ka “lokomotīve ir iekustināta mūsu virzienā”, tā pēc tikšanās Ķīnas Starptautiskās tirdzniecības veicināšanas padomes pārstāvjiem atzina “LDz Loģistika” vadītājs Verners Lūsis.

Šobrīd ir ļoti būtiski, lai visi pārvadājumos iesaistītie uzņēmumi spētu efektīvi sadarboties – gan mūsu partneri citās valstīs, gan Latvijā strādājoši termināļi. Šobrīd ir sācies ļoti aktīvs darbs pie jaunu vilcienu maršrutu organizēšanas, un LDz Loģistika aicinās iesaistīties tirgus dalībniekus nozares attīstībā, iedrošina V.Lūsis.