Par algu paaugstināšanu valsts uzņēmumos, kuru apgrozījums pārsniedz 40 miljonus latu, ekspresintervijā viedokli pauž Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ģenerāldirektore Līga Meņģelsone.
Lielie valsts uzņēmumi izmantojuši iespēju no šā gada paaugstināt valdes locekļu atalgojumu, piemēram, a/s Latvenergo valdes priekšsēdētāja Āra Žīgura alga no 2784 latiem palielināta līdz 8784 latiem mēnesī, bet valsts a/s Latvijas Dzelzceļš vadītāja Uģa Magoņa alga, pēc Latvijas Televīzijas raidījuma Panorāma rīcībā esošās informācijas, no 2600 latiem līdz 8500 latiem mēnesī. Kā LDDK vērtē algu paaugstināšanu lielajos valsts uzņēmumos?
LDDK šo iniciatīvu vērtē pozitīvi, jo valsts kapitālsabiedrības darbojas pēc Komerclikuma brīvās tirgus ekonomikas apstākļos, kur konkurence notiek ne tikai vietējā, bet arī starptautiskā līmenī. Tā ir konkurence arī par labākajiem speciālistiem un vadītājiem uzņēmumu vadības līmenī. Vadītāji vistiešāk ir atbildīgi par uzņēmuma nākotni un attīstību, īpaši, ja uzņēmums ir ar valsts kapitāla daļām un tam ir izvirzīti arī nozares attīstību veicinošie stratēģiskie mērķi.
Pirms pāris gadiem pieņemtais lēmums būtiski ierobežoja iespējas veidot pēc labas pārvaldības principiem atalgotas valsts kapitālsabiedrību valdes, jo arī valsts kapitālsabiedrību vadītāji tika iekļauti vienotas atlīdzības sistēmā ar valsts pārvaldes darbiniekiem. Vērtējot šo lēmumu ilgtspējas kontekstā tā bija kļūda, jo komercsabiedrībās atalgojuma sistēma ir jāsaista ar uzņēmuma darbības rezultātiem, kas balstīti uz uzņēmuma stratēģiskajiem mērķiem, piemēram, palielināt klientu apjomu, peļņas rādītājiem, jaunu tirgu apgūšanu, investīciju piesaisti, uzņēmuma struktūras reorganizēšanu un optimizēšanu, jaunu produktu un pakalpojumu attīstīšanu u.c. Jebkādi atalgojuma ierobežojumi pasliktina uzņēmuma finansiālo stāvokli, neveicina attīstību.
Kādas tendences atalgojuma ziņā šogad gaidāmas privātajā sektorā?
Privātajā sektorā atalgojums krīzes laikā tika samazināts mazāk nekā valsts sektorā, jo tas bija uzaudzis krietni pāri vidējiem rādītājiem privātajā sektorā pirmskrīzes periodā. Privātais sektors krīzes laikā drīzāk atlaida cilvēkus no darba, nekā samazināja atalgojumu.
Vērtējot statistikas datus, redzams, ka joprojām valsts sektorā vidējā alga (bruto) ir krietni lielāka (2010.gadā - 470 lati, 2012.gadā - 504 lati) nekā privātajā sektorā (2010.gadā - 424 lati, 2012.gadā - 452 lati), lai arī privātajā sektorā tā ir pieaugusi par aptuveni 10%.
Algas lielums privātajā sektorā ir atkarīgs no vairākiem faktoriem, piemēram, darba nodokļu politikas valstī, tirgus un jaudas lieluma, ar kādu privātais sektors strādā, piemēram, samazinoties ārējo tirgu aktivitātei, pastāv lielāka iespēja, ka atalgojums privātajā sektorā var samazināties.
Ražojošās nozares krīzes laikā optimizējās, un patlaban neskaitās vairs cilvēkresursu ietilpīgākās nozares, tādēļ tur vērojama situācija, ka atalgojums palielinās uz cilvēku samazināšanās rēķina un jaunāko tehnoloģiju ieviešanas rēķina. Pakalpojumu sektors visvairāk cieš no cilvēku aizbraukšanas, jo tā ir cilvēkresursu ietilpīga tautsaimniecības nozare.
Darba devēji saskaras ar problēmu, ka daudzi kvalificēti speciālisti aizbrauc, lai arī tieši šādi darbinieki ir vajadzīgi. Tādēļ darba devēji saskarsies ar situāciju, kad atalgojums būs jāceļ, lai noturētu darbiniekus. Tomēr darba devēji, kuri rūpējas par darbiniekiem - ievēro darba tiesības, darba aizsardzību, investē apmācībās, rada uz vērtībām balstītu darba vidi un veic citus personāla atbalstošus pasākumus -, mazāk saskaras ar darbinieku mainību un grūtībām atrast speciālistus.