Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrība (LPKS) «Māršava» šogad pārtraukusi nodarboties ar piena pārstrādi, aģentūrai LETA sacīja kooperatīva valdes priekšsēdētājs Jānis Auziņš.

«Visu izvērtējām un pārstrādes mums vairs nav kopš 1.marta, kad ar to pārtraucām nodarboties, jo apgrozījums no tā nebija tāds, kādu mēs gaidījām,» teica Auziņš, piebilstot, ka uzņēmums vēlējis vairāk optimizēt izmaksas un turpmāk nodarboties tikai ar savu pamatdarbību - piena iepirkšanu no kooperatīva biedriem un tā pārdošanu.

Viņš piebilda, ka «Māršava» jau pēdējo pusgadu apsvēra pārtraukt piena pārstrādi, līdz nolēma vairāk neieguldīt līdzekļus šajā biznesa nišā. «Latvijā ir sadrumstalota ražošanas struktūra, un mēs no šīs nišas ārā. Turpmāk darbosimies tikai tajā sfērā, ko mēs paši labāk mākam un mums vislabāk sanāk,» teica Auziņš.

Pēc viņa teiktā, kooperatīvs pagājušā gada vasarā likvidēja arī veikalu, kurā iepriekš tirgoja piena produktus un pēdējos mēnešos pārstrādes produkciju realizēja ar citu tirdzniecības tīklu starpniecību.

Sākot ar augustu, Latvijas piensaimnieku kooperatīvi "Piena loģistika" un "Māršava" sākuši sadarbību piena savākšanā un realizācijā, lai nākotnē veiktu pilnīgu abu kooperatīvu apvienošanu, informēja "Piena Loģistikas" pārstāvji.

Kooperatīva "Piena loģistika" padomes priekšsēdētājs Juris Sprukulis norāda, ka ar "Māršavas" pievienošanos kooperatīvs dienā varēs realizēt 310 tonnas piena.

Vienlaikus viņš piebilst, ka, sākot sadarbību, tiek turpināta "Piena loģistikas" ilgtspējīga izaugsme, paplašināta darbība Latvijas un Baltijas tirgū, veicināta piena konsolidācija un piena ražotāju iesaiste kooperatīvos.

"Tālredzīgs piensaimnieks saprot, ka tikai kopā mēs esam spēks," uzsver Sprukulis.

Arī kooperatīva "Māršava" valdes priekšsēdētājs Jānis Auziņš norāda, ka Latvijas mērogiem patlaban esošie 30 piena kooperatīvi ir stipri par daudz.

"Sadrumstalota ir ne tikai piena pārstrāde, bet arī kooperācija, kas traucē pilnvērtīgai piensaimniecības izaugsmei. Mēs visi saprotam, ka nepieciešama spēku apvienošana," norāda Auziņš.

Par LPKS Māršava direktori atkal kļuvusi Dace Pastare

Pastare šajā amatā atgriezusies pēc pusotra gada prombūtnes, kura laikā viņa darbojās citā biznesā. Direktores mērķis ir restartēt kooperatīvu un tā darbību. Viņa neslēpj, ka kooperatīvā situācija ir sarežģīta.

Biedri pamet

«Pagājušajā gadā piena cena samazinājās, pazaudējām naudu – tā palika Latvian Dairy ( 328 tūkstoši eiro), kas ir liela nauda. Tā ir daļa no desmit gadu laikā uzkrātās kooperatīva peļņas. Kooperatīvu sāka pamest tā biedri,» situāciju raksturo Dace Pastare. Viņa uzsver – Māršava bija, ir un būs, tādējādi mierinot satrauktos piena ražotājus.

Šobrīd galvenais uzdevums ir atjaunot zemnieku uzticību kooperatīvam un nodrošināt tā pilnvērtīgu darbu. Kooperatīvs nodarbojas ar piena iepirkšanu un realizāciju piena pārstrādes uzņēmumiem. Puse no iepirktā piena tiek realizēta Igaunijas uzņēmumam EPiim, pārējais tiek piegādāts Latvijas uzņēmumiem, vairāki līgumi vēl ir procesā. Paredzēts atjaunot kooperatīva biedru pašapgādi ar saimniekošanai nepieciešamo. Likvidēto piena pārstrādi kooperatīva direktore pagaidām gan nav plānojusi atjaunot.

Graudu rekordražas gadā piena ražotāju kooperatīvu rezultātu kritumu, visticamāk, kompensēs graudkopju kooperatīvu sekmes, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Iepriekšējā gadā kooperatīvu līderis Latraps apgrozījis 166,99 milj. eiro un tā peļņa bijusi 2,02 milj. eiro liela (dati par finanšu periodu no 01.07.2013. līdz 30.06.2014.), kamēr LPKS VAKS strādājis ar ievērojamu atrāvienu no flagmaņa – ar 45,12 milj. eiro lielu apgrozījumu un 0,99 milj. eiro peļņu. Finanšu rādītāji dramatiski sarukuši piena ražotāju kooperatīvam Trikāta, savukārt graudaudzētājam LPKS Abra peļņa gada laikā augusi 38,5 reizes, bet Saimnieks-V – 29 reizes. Rentabilitātes rādītāju līderis pērn bijis LPKS Baltijas ogu kompānija. Kopumā 50 veiksmīgākie kooperatīvi 2014. gadā strādājuši ar nedaudz mazāku apgrozījumu – 373 milj. eiro, salīdzinot ar 414 milj. eiro gadu iepriekš. Arī peļņa sarukusi no 8,5 līdz 4,7 milj. eiro.

Turpinot kooperatīva izaugsmi, Latvijas piensaimnieku kooperatīvs “Piena Loģistika” noslēdzis ilgtermiņa sadarbības līgumu ar Igaunijas lielāko piena pārstrādātāju “E-piim”.

Līgums stāsies spēkā šī gada 1.oktobrī. Līdz ar sadarbības uzsākšanu ar “E-piim”, kas paredz piena realizāciju 120 tonnas/dienā, kā arī citiem līdz šim noslēgtajiem ilgtermiņa sadarbības līgumiem ar piena pārstrādātājiem, kopējais “Piena Loģistika” savāktais piena apjoms sasniegs 320 tonnas/dienā.

Juris Sprukulis, “Piena Loģistika” padomes priekšsēdētājs: “Šobrīd no piensaimnieku kooperatīva “Piena Loģistika” līgumiem ar piena pārstrādātājiem, gandrīz puse ir ilgtermiņa sadarbības līgumi. Tādējādi, PL sekmīgi pilda Zemkopības ministrijas pausto uzstādījumu, ka viens no nozīmīgākajiem piena nozares attīstības stūrakmeņiem, ir ilgtermiņa līgumi. Pateicoties šādiem līgumiem, varam palīdzēt kooperatīva biedriem saglabāt stabilu piena cenu, kas ir tuva Eiropas valstu vidējai cenai. Esam priecīgi, ka par spīti tirgus situācijai un ekonomikas izaicinājumiem, varam turpināt nodrošināt mūsu biedriem stabilu un augšupejošu vidējo piena cenu.”

Lai apvienotu spēkus piena iepirkšanā un samazinātu loģistikas izmaksas, tiks veidots jaudīgs kooperatīvs.

Līdz 16. jūnijam idejas iniciatori - LPKS Māršava un LPKS Piena ceļš gaidīs to piena kooperatīvu pieteikumus, kas vēlēsies iesaistīties jaunā kooperatīva veidošanā.

Piektdien idejas prezentācijā Jelgavā, Latvijas lauku konsultāciju un izglītības centrā (LLKC) Piena ceļš padomes priekšsēdētājs Anrijs Aumalis sacīja, ka piena ražotājiem svarīgākais – laba cena un kā to dabūt. Otrs svarīgs aspekts - piena kvalitāte. Pašlaik daudzi maksā par piena kilogramu un nav piemaksas par olbaltumvielām, bet daudzviet Eiropā ir svarīga tieši piena kvalitāte.

“Svarīgi – saražot labu pienu un to pārdot. Lai arī pēdējā pusgada laikā situācija ar piena iepirkuma cenām ir uzlabojusies, bet jau tagad jādomā, ko darīt tālāk,” pauda Aumalis.

«Man ir lielas aizdomas, ka šī situācija tiek izmantota, lai pārstrādātāji mazāk maksātu par pienu. It kā jau tam atrodas argumenti, jo biržas cena kritusies gan piena pulverim, gan sviestam un dažiem citiem piena produktiem. Bet šis cenu kritums sasniedz 30%, kas ir ļoti daudz,» žurnālam Agro Tops stāstījusi Rūjienas novada Jeru pagasta z/s Pērles saimniece un LPKS Māršava valdes priekšsēdētāja Dace Pastare.

«Un lietuvieši atteikušies iepirkt Latvijā pienu jau no 11. augusta. Nu jau arī Food Union jeb bijušais Valmieras piens un Rīgas piena kombināts samazinājuši cenu, turklāt piena naudas izmaksas tiek kavētas, nepaskaidrojot, kāpēc un cik ilgi tā turpināsies.

Saprotu, ka kauliņi pārbīdīsies; ja neiepērk vieni, būs citi, kas piedāvās pirkt. Intensīvi cenšos saprast - tā kā esam svaigpiena ražošanas kooperatīvs, pārstrādātāji par izejvielu maksās mazāk, bet par produktiem prasīs augstāku cenu? Jau ir jūtams, ka uzdarbojas starpniekfirmas no Baltkrievijas - uzpircēji jūt naudas smaku. Bet es negribu atdot mūsu pienu, kam pagadās. Cik saprotu, mazākie pārstrādātāji jutīsies drošāk, jo viņiem mazāks risks. Tomēr stipri šaubos, vai šajā juceklī ieguvējs būs zemnieks, visdrīzāk gan pārstrādātājs un tirgotājs. Ir pazīmes, kas par to liecina, piemēram, bankas pauzē uz apgrozāmo līdzekļu rēķina, it kā nogaida, kā situācija attīstīsies tālāk. Ja ilgāku laiku turpināsies, kā pašlaik redzams, atkal nonāksim pie tiešās tirdzniecības. Pieredze jau mums ir. Jā, ir pareizi, ka valdība mudina pirkt Latvijas produktus, bet, ja maks neļauj? Jānogaida divi trīs mēneši, lai varētu kaut ko nopietni secināt.»