LPKS Māršava apgrozījums gadu no gada skrūvējies uz augšu kā pa labi ieeļļotu vītni, pērn sasniedzot 11,6 milj. eiro, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.
Māršavas valdes priekšsēdētājas Daces Pastares ambīcijām veidot savu piena pārstrādi īsi pirms piena krīzes pievienojās liela daļa kooperatīva biedru. Kooperatīvs, kas izveidots 2008. gadā un apvieno gandrīz 100 saimniecību, pērn iegādājās Zeltalejas pienotavu Gulbenes novadā, tapa arī projekts bioloģiskā piena produktu ražošanai. «Taču bankas naudu neiedeva, tāpēc no projekta atteicāmies,» norāda D. Pastare. Līdz ar šo lēmumu pienotava, kurai šogad vajadzēja vērt durvis pēc rekonstrukcijas, stāv neremontēta. Tomēr D. Pastare saskata laimi nelaimē.
Biopiens apdraudēts
«Sabruka nevis iecere, bet «iebraukšana» kredītos par miljonu. Dievs nav mazais bērns, zina, ko dara – tas man ir mīļš teiciens. Visi kooperatīva biedri būtu jau aizbēguši, ja būtu parāds un krīze vienlaikus. Mēs rīkojāmies ļoti gudri – iecerētos produktus ražojām, bet pasūtījām tos diviem uzņēmējiem.» Tā kopš 2014. gada oktobra no Māršavas piena top kalcinētais biezpiens, saldais krējums, jaunākais produkts ir vaniļas mērce, savukārt testēšanas procesā ir pilnpiena jogurts – ar persiku gabaliņiem un bez piedevām. Produkti nonāk lielveikalu tīkla Rimi zemnieku produkcijas tirgotavās Klēts, kā arī atsevišķos tīkla Top veikalos Vidzemē. Tie gan nav bioloģiskie produkti sertificētu ražotņu pieejamības trūkuma, bioloģiskā piena mainīgās kvalitātes un pa karti stipri izmētāto, turklāt nelielo saimniecību dēļ. «Ja saimniecībā ir 200 govju, no kurām viena saslimst, tas piena kvalitāti īpaši neietekmēs. Citādi ir tad, ja govju ir piecas. Tad piena kvalitāte strauji krītas. Dažiem tā ir norma – ražot izcilu pienu, citiem kvalitāte ir kā pa amerikāņu kalniņiem,» norāda D. Pastare. «Par bioloģisko pienu nemaksā četrreiz vairāk, kas būtu tikai loģiski. Tāpēc uzskatu, ka bioloģiskā piena ražošana ir stipri apdraudēta,» brīdina Māršavas vadītāja. «Eiropas prasības virzītas uz to, ka saimniecībai, kurā ir viena veida bioloģiskā ražošana, arī pārējām darbības jomām uz to jātiecas. Kaut arī patiesībā no nebioloģiski turētas govs diezin vai rodas kaut kas mazāk bioloģisks par mēsliem, bet ar to taču nedrīkst mēslot bioloģisku lauku...» smejas D. Pastare.
Visu rakstu Ringā ar pārstrādātājiem lasiet 17. februāra laikrakstā Dienas Bizness.