«Kopumā nozarē noteikti būs pieaugums. Es domāju, ka apgrozījuma pieaugums noteikti nebūs liels, kopumā nozarē tas varētu būt 5% ietvaros,» sacīja Šmits, piebilstot, ka apgrozījuma pieaugums ir sasniegts, galvenokārt pateicoties eksporta apmēru pieaugumam Rietumu valstu tirgos.
«Īstenībā, ja mēs skatāmies eksporta rādītājus, tad mums ir strauji pieaudzis Rietumu tirgus, lielā mērā, protams, arī pateicoties Karavelai, jo uzņēmumam tur ir ļoti liels izrāviens. Ja mēs skatāmies tradicionālos, teiksim, Austrumu tirgus, tad mēs, principā, [eksporta apmēru ziņā] esam turpat, kur pagājušajā gadā - apjomi ir ļoti līdzīgi,» sacīja Šmits.
Viņš piebilda, ka saspīlējuma dēļ Krievijas un Eiropas Savienības attiecībās Latvijas zivrūpniekiem 2014.gads ir bijis sliktāks nekā iepriekšējais. «Lai gan mēs neesam Krievijas sankciju sarakstā, tās vienalga ietekmē. Neziņa un bažas rada zināmu stresu, kas biznesa videi ir slikti - vai netiks pieņemtas sankcijas [pret zivrūpniekiem] un kas notiks » norādīja Šmits.
Raksti par tēmu
Vienlaikus viņš atzina, ka zivrūpniekus negatīvi ietekmē arī rubļa vērtības kritums Krievijā. «Rubļa vērtības kritums un ģeopolitiskā situācija, protams, labu fonu nerada. Skaidrs, ka rubļa kritums atstās iespaidu, taču negribu spekulēt kādu,» norādīja Šmits, piebilstot, ka zivrūpniekiem ir svarīgi nevis domāt par peļņu, bet saglabāt savu vietu tirgū līdz tas stabilizējas.
Šmits norādīja, ka kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas zivrūpnieki Krievijas tirgū ir piedzīvojuši vairākas nopietnas krīzes, kas uzņēmējus ir padarījušas spēcīgākus. «Skaidrs, ka [ģeopolitiskais] fons nav labs, bet, no otras puses, tas ir ceturtais vai piektais piegājiens [krīze Krievijas tirgū], līdz ar to nevienam nav baigā šoka terapija,» norādīja Šmits.
Viņš arī atzina, ka krīze Krievijas tirgū zivrūpniekus patlaban neietekmē tik smagi, kā tas bija 2009.gadā. «Protams, ka krīze nav tik smaga, jo 2009.gadā bija krīze Eiropā un pasaulē kopumā bija tik smaga, ka bija milzīga neziņa, kas vispār notiks - kā cilvēki sāks uzvesties, ko pirks, ko ēdīs, vai pēkšņi nesāks uzvesties kā pirms 40 gadiem, kad lietoja [pārtikas] minimumu. (..) Tur [2009.gadā krīzes laikā] neziņa bija daudz lielāka,» sacīja Šmits, piebilstot, ka pašlaik zivrūpniekiem ir pietiekami lieli uzkrājumi Krievijas noliktavās, lai, iestājoties krīzei, spētu izdzīvot.
LZS biedri ir astoņi Latvijas zivju konservu ražotāji. Uzņēmumu kopējais apgrozījums 2013.gadā pārsniedza 140 miljonus eiro. 2013.gadā salīdzinājumā ar 2012.gadu, LZS ražošanas un eksporta apmēri pieauga par 12%.
