2022. gadā vietējais tehnoloģiju uzņēmums Vendon noslēdza ne tikai ļoti veiksmīgu pārdošanas darījumu, bet arī uzrādīja ievērojamu apgrozījuma pieaugumu, pārsniedzot četru miljonu eiro robežu, stāsta Kristiāns Vēbers, SIA Vendon vadītājs.
Šogad esam iecerējuši apgrozījumu audzēt vēl straujāk, atklāj K.Vēbers, uzsverot, ka pagājušajā gadā uzstādītie mērķi izpildīti ar uzviju, tāpēc tas liek cerēt, ka arī šis gads būs uzņēmumam veiksmīgs. Jāuzsver, ka pērnā gada rezultāti sniedza ne tikai gandarījuma apziņu, bet arī finansiālu labumu, jo pārdošanas darījums, kā rezultātā Vendon nonāca Spānijas starptautiskā tehnoloģiju uzņēmuma Azkoyen īpašumā, paredz, ka nākamos trīs gadus Vendon no jaunā īpašnieka saņem arī papildu mainīgo summu līdz četriem miljoniem eiro atkarībā no noteikto mērķu izpildes. Lai gan interesi par iespējām iegādāties Vendon izrādīja vairāki desmiti globālo investoru, lēmums tika izdarīts par labu Azkoyen. Viņi bija konsekventi jau no pirmās sadarbības dienas un ne mirkli nešaubījās, ka Vendon iegāde būs vērtīgs ieguldījums, atzīmē K.Vēbers.
Fragments no intervijas
Vendon dibināts pirms teju 12 gadiem un šobrīd uzskatāms par vienu no Latvijas veiksmes stāstiem. Kā radās ideja par kafijas un tirdzniecības automātu attālinātas vadības un uzraudzības risinājuma izstrādi?
Vendon radās informācijas tehnoloģiju uzņēmuma Draugiem Group inkubatorā, kad pie viena no uzņēmumu grupas pārstāvjiem, Mapon, vērsās viens no lielākajiem Latvijas tirdzniecības automātu operatoriem Selecta. Tolaik lielākā daļa automātu strādāja ar skaidru naudu, taču Selecta vēlējās ieviest maksājumus ar īsziņas starpniecību. Draugiem.lv tolaik jau bija iedziļinājies īsziņu maksājumu specifikā, tāpēc apzinājāmies, ka šādu tehnoloģiju noteikti varam izstrādāt. Sākumā daudz eksperimentējām un galu galā nonācām pie strādājoša risinājuma, ar kuru nolēmām iepazīstināt arī citus Eiropas uzņēmējus. Devāmies uz tehnoloģiju nozares izstādi Vācijā, taču pirmajā gadā vēlamo rezultātu nesasniedzām. Daudzi potenciālie klienti ar interesi uzlūkoja mūsu risinājumu un sniedza pozitīvas atsauksmes, taču tam nesekoja reāli sadarbības piedāvājumi. Visi sagaidīja kaut ko vairāk - viņi vēlējās ne tikai īsziņu maksājumu, bet arī attālinātas vadības un uzraudzības sistēmu, tajā skaitā produktu atlikumu izsekošanu, analītiku, integrāciju ar resursu pārvaldes sistēmām un citus risinājumus. Atgriezāmies mājās, sākām pie tā aktīvi strādāt un 2011. gadā nodibinājām atsevišķu uzņēmumu. Nākamajā reizē, kad atkal atbraucām uz izstādi Vācijā, daži tirgus pārstāvji pat bija izbrīnīti, ka mēs joprojām darbojamies, norādot, ka jaunuzņēmumi līdz otrajai izstādei bieži vien neizdzīvo. Prieks, ka tas nebija mūsu gadījums, un mēs ieradāmies gan uz otro, gan uz vēl daudzām citām izstādēm, liekot tirgus spēlētājiem saprast, ka mēs esam nopietni noskaņoti sasniegt savus uzstādītos mērķus.
Sanāk, ka jau no pašas pirmās dienas koncentrējāties uz ārzemju tirgiem?
Jā, Baltijā tolaik bija vien ap 10 tūkstošiem šādu automātu, tāpēc mēs uzreiz fokusējāmies uz Eiropu, jo Latvijas un Baltijas tirgus mums vienkārši bija par mazu. Eiropā tajā laikā bija vairāk nekā četri miljoni automātu, līdz ar to mūsu mērķis bija eksports. Izpētot tirgu, mēs skaidri zinājām, ka mūsu risinājumam ir potenciāls, jo tolaik lielākā daļa kafijas un tirdzniecības automātu operatoru strādāja bez moderno tehnoloģiju iesaistes. Tas nozīmē, ka aparātu īpašnieki nereti pat vairākas nedēļas nezināja, ka viņu automāts ir izslēgts vai salūzis, tajā trūkst kādu produktu vai pat notikusi kāda zādzība. Mēs sapratām, ka agri vai vēlu situācijai ir jāmainās, tāpēc jau pašā sākumā zinājām, ka šādam risinājumam ir nākotne un tas noteikti būs pieprasīts. Veiksme bija neizbēgama, tas bija tikai laika jautājums, līdz relatīvi konservatīvais tirgus būs gatavs atvērties jaunajām tehnoloģijām.
Visu rakstu lasiet 14.februāra žurnālā Dienas Bizness!
ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!
