Šā gada pirmajā pusgadā AS Latvijas tilti apgrozījums sasniedzis 9,7 miljonus latu, kas ir par 46% vairāk nekā pērnā gada attiecīgajā periodā, liecina uzņēmuma pārskats NASDAQ OMX Riga.
Uzņēmuma peļņa gan šogad samazinājusies līdz 105 tūkstošiem latu. Pērn uzņēmums nopelnīja 253 tūkstošus latu.
Uzņēmuma vadība skaidro, ka pirmajā pusgadā liela uzmanība tika pievērsta iepirkto materiālu cenu analīzei un būvniecības tehnikas un mehānismu nomai. Tika veikti darbu optimizācijas un ražīguma palielināšanas pasākumi.
Vērtējot pēc 2011. gada apgrozījuma, kas veido 18 milj. Ls, a/s Latvijas tilti Latvijas lielāko uzņēmumu sarakstā TOP 500 ierindojas 239. vietā.
Rīgā 2025. gadā būvniecības aktivitāte sasniegusi pēdējo gadu augstāko līmeni, skaidri iezīmējot jaunu Rīgas attīstības tendenci - pilsētas centrālajā un rietumu daļā dominē vēsturiskās apbūves atjaunošana, savukārt pilsētas nomalēs attīstās jaunas dzīvojamās teritorijas, informē Rīgas dome.
Pērn Rīgā ekspluatācijā nodotas 813 ēkas, no kurām 366 ir jaunbūves. Jaunu ēku būvniecība galvenokārt notiek Rīgas nomalēs, kur dominē privātmāju apbūve, īpaši izceļoties Dārziņiem. Savukārt Āgenskalnā, Ķīpsalā, Vecpilsētā, Centrā, Avotos, Teikā un arī Latgales apkaimes ziemeļu daļā izteikti tiek veikta ēku atjaunošana vai pārbūve. Atsevišķās teritorijās aktīvi tiek veikta arī ēku nojaukšana - 2025. gadā tā visvairāk notikusi Dārziņos, Dārzciemā un Zolitūdē, iezīmējot teritoriju attīstības potenciālu nākotnē.
Valdība varētu atļaut VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) slēgt 128 840 800 eiro vērtu līgumu ar piegādātāju apvienību "NSHC Group" par Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas (PSKUS) A2 korpusa ēkas otrās kārtas otrā posma būvniecību un autoruzraudzību, liecina Veselības ministrijas (VM) sagatavotais protokollēmuma projekts.
Protokollēmuma projekts sagatavots pie informatīvā ziņojuma par PSKUS A ēkas otrās kārtas projekta attīstības progresu uz 14. maiju un A ēkas otrās kārtas projekta iepirkuma rezultātu. Pats informatīvais ziņojums ir ierobežotas pieejamības.
Lietuvas Nacionālā stadiona būvniecība notiek pēc plāna, paziņoja Viļņas mērs Valds Benkunsks, uzsverot, ka projekta izmaksas nav pieaugušas, lai gan būvmateriālu cenas ir kāpušas.
"Viss notiek gludi - saskaņā ar plānu. Stadiona dzelzsbetona konstrukcijas jau tiek pabeigtas. Ir sākta jumta seguma ieklāšana," pirmdien žurnālistiem sacīja Viļņas mērs. Viņš piebilda, ka pagaidām nekādas jaunas izmaiņas projektā nav plānotas.
Liepājā, Kroņu ielā norisinās jaunas padel un pludmales volejbola halles izbūve, kas būtiski stiprinās pilsētas sporta infrastruktūru un paplašinās aktīvās atpūtas iespējas, informē nekustamo īpašumu kompānija SIA "LaDex".
Plānotās investīcijas ir aptuveni 3,3 miljoni eiro, aģentūrai Leta atklājis uzņēmuma valdes loceklis Krišjānis Vēsmiņš.
Krievijas agresijas pret Ukrainu un Tuvo Austrumus karadarbības radītās sekas ceļu būvniecības nozarē ir izraisījušas nepieredzēta apjoma būvniecības izmaksu un būvmateriālu cenu kāpumu. Pašlaik jāatzīst, ka 2026.gada ceļu un tiltu būvniecības sezona un plānoto darbu izpilde ir apdraudēta, norāda bedrība “Latvijas ceļu būvētājs” (LCB).
LCB veiktā analīze liecina, ka 2026.g. būvniecības sezonai noslēgtajos līgumos, ar valsts SIA “Latvijas Valsts ceļi” (LVC) ir paredzēti tādi izejmateriālu un darbu izcenojumi, kas izejvielu cenu pieauguma dēļ nav izpildāmi. Piemēram, bitumena cena vidēji ir paaugstinājusies par 42%, degvielas cena ir kāpusi aptuveni par 25-30%. Dabasgāzei, salīdzinot ar 2025. gadu, cena ir pieaugusi par aptuveni 40 procentiem. LCB, apzinoties, ka bez valsts un pašvaldību kā pasūtītāju līdzdalības straujā cenu kāpuma seku minimizēšanā 2026.gada būvniecības sezonas programma var palikt nerealizēta, jau marta sākumā vērsās pie LVC un 13. martā nosūtīja pirmo vēstuli Satiksmes ministram, LVC un Latvijas pašvaldību savienībai ar lūgumu izskatīt radušos situāciju valdībā, norāda LCB valdes priekšsēdētājs Andris Bērziņš.
Raksts saglabāts lasītavā
Raksts pievienots tavai lasītavai. To vari atrast sadaļā “Lasītava”.
