Par to šodien vēsta Latvijas Avīze.  Lai gan ar rindu garumu Expo dalībnieki lepojas kā apmeklētāju intereses rādītājiem, cipari ne vienmēr rāda objektīvu ainu. Piemēram, pie Lietuvas un Igaunijas paviljoniem rindu tikpat kā nav, bet apmeklētāju skaits dienā lielāks nekā Latvijas paviljonā (Lietuvai ap 40 tūkstošiem, Igaunijai – ap 30 tūkstošiem, bet Latvijai – līdz 10 tūkstošiem apmeklētāju dienā). Minimālais laiks, kas jāpavada rindā ir stunda, pie daža paviljona esot jāgaida pat astoņas. Tas nozīmē, ka, veltotExpo apmeklējumam, piemēram, vienu darbdienu, vairāk par četriem pieciem iecienītākajiem paviljoniem apskatīt nav iespējams.

Galvenais iemesls ir paviljona caurlaidība – nelielā apmeklētāju zāle vienlaikus spēj uzņemt aptuveni 400 cilvēkus, bet lidošanas šovs notiek ik pēc pusstundas. Tas nozīmē, ka ik pēc pusstundas ielaiž pa ļaužu porcijai, bet pārējie ārpusē turpina gaidīt nākamo šovu. Bet Lietuvas paviljonā, piemēram, apmeklētāji plūst cauri paviljonam nepārtraukti. Aerodium darbinieki gan uzsver: salaist paviljonā pēc iespējas lielāku masu neesot pašmērķis.

«Ārpusē pie Latvijas paviljona stiepjas vairāku simtu cilvēku rinda. No rītiem un vakaros saīsinādamās, bet sestdienās un svētdienās izaugdama līdz pat vairākiem tūkstošiem ļaužu, kas pacietīgi gaida, iespiesti metāla steliņģos, – rindas ir ne tikai Latvijas paviljona, bet visa Expo sinonīms. Ar pirmo jāsastopas, kad no ieejas piecpadsmit minūtes soļots līdz drošības kontrolei. Šeit par 160 juaņām (aptuveni 14 latu) var nopirkt biļeti. Vienkāršam ķīnietim tā ir liela nauda. Piemēram, celtnieki, kas triecientempā būvēja Latvijas paviljonu, saņēmuši ap 100 eiro mēnesī (ap 70 latu). Tiesa, ievērojama daļa ķīniešu Expo apmeklē par velti – ar dāvinātām biļetēm. Tādi organizētās grupās stāvlaukumā pie ieejas sarodas pat veseliem autobusiem. Piemēram, rūpnīcā darbiniekiem pasaka: tajā un tajā datumā – visi uz Expo. Un tādi – grupā, vienādām cepurēm un karodziņiem rokā – viņi te ierodas. Ja Ķīna ir pateikusi, ka Expo būs 70 miljoni apmeklētāju, tad arī būs,» vēsta laikraksts, atsaucoties uz paviljona pārstāvju teikto.

Jāatgādina par nesen publiski skaļi izskanējušo skandālu, kur Aerodium vadība vainoja Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras direktoru Andri Ozolu kukuļa pieprasīšanā, savukārt Ozols pārmeta kompānijai ES naudas izsaimniekošanu.