Ja pieturas tikai pie mērķa nopelnīt, nekas nesanāks, tāda ir maiznieka Agņa Elpera pārliecība.

Agnis Elperis ir cēsnieks, kurš uz dzīvi mazpilsētā atgriezies pirms trīs ar pusi gadiem mērķa – strādāt ar rokām – vadīts, pat ja tam pamatā nebūs lielas peļņas gūšana.

Pirms maizes cepšanas A. Elperis ar ēdienu nav bijis cieši saistīts, taču ieraudzījis draugus cepam maizi ar dabīgu ieraugu, un, pirmo reizi sastapies ar to dzīvē, viņš nolēma, ka jāpamēģina uzcept maizi pašam. Šodien Cēsu maizi atzinīgi novērtēt paspējuši jau lielākā daļa Latvijas gardēžu un nozares profesionāļu.

Atgriežas pie roku darba

Pēc profesijas poligrāfijas nozares pārstāvis un vadības uzskaites sistēmu lietotāju apkalpošanas speciālists, bet tagad maiznieks A. Elperis atzīst, ka lielu gandarījumu pēc padarīta darba nav piedzīvojis. «Vērienīgi projekti, kuriem neredz ne sākuma, ne gala, mēdz ilgt gadiem, taču tādā darbā nekad nedzirdēsi «paldies!»,» stāsta maiznieks. Protams, ne jau «paldies» dēļ pievērsies cepšanai, taču tagad ir labi padarīta darba sajūta, kas pārņem ikdienā; tā ir veselīgāka gan garīgi, gan fiziski.

Investējot vairāk nekā 500 000 eiro, lai izveidotu vienu no Latgales reģionā lielākajiem saules paneļu parkiem, maizes ražotājs Latvijā AS “Latvijas Maiznieks” uzsācis projektu videi neitrāla ražošanas cikla ieviešanai.

Sākotnēji šis risinājums tiks piemērots porcijmaizīšu produktu līnijai “Maiziņš”, ražošanas procesā izmantojot tikai zaļo elektroenerģiju.

Saules parka izbūvi veikusi energokompānija “Enefit”, uzņēmuma ražotnes teritorijā Daugavpilī uzstādot 1178 divpusējās darbības saules paneļus ar kopējo sistēmas jaudu 777 kWh. Zemes tipa saules sistēma ik gadu saražos ap 770 MWh zaļās elektroenerģijas. Gada griezumā tie būs ap 10–12% no ražotnes elektroenerģijas pašpatēriņa, bet vasaras mēnešu saulainākajās dienās saules enerģija nosegs līdz pat 25% no ražotnes dienas patēriņa. Zaļā elektroenerģija tiks izmantota porcijmaizīšu “Maiziņš” ražošanai. Tā rezultātā ik gadu atmosfērā nenonāks 84 tonnas CO2 izmešu, kas ir līdzvērtīgs apjoms deviņiem braucieniem apkārt zemeslodei ar vieglo automašīnu.

AS "Latvijas Maiznieks" reģistrēta 5,47 miljonus eiro vērta komercķīla reģistrēta, liecina "Lursoft" dati. Ķīlas ņēmējs ir AS "Luminor Bank".

Ar komercķīlu nodrošināti visi komercķīlas ņēmēja prasījumi pret komercķīlas devēju, kuri izriet no aizdevuma līguma un visiem tā grozījumiem un pārjaunojumiem.

AS "Latvijas Maiznieks" ieķīlājis savu mantu kā lietu kopību uz ieķīlāšanas brīdi, kā arī lietu kopības nākamās sastāvdaļas. Lursoft dati liecina, ka AS "Latvijas Maiznieks" šobrīd reģistrētas 14 aktīvas komercķīlas. Maizes ražotājs AS "Latvijas Maiznieks" pērn nodokļu maksājumos valsts kopbudžetā samaksājis 4,6 miljonus eiro.

Pēc "Lursoft" apkopotajiem datiem, visi maizes ražošanas nozarē strādājošie uzņēmumi kopā pērn valsts kasē nodokļu maksājumos samaksājuši 28,49 miljonus eiro, tostarp 4,61 miljonu eiro iedzīvotāju ienākuma nodoklī un 10,74 miljonus eiro – valsts sociālās apdrošināšanas obligātajās iemaksās.

Viens no lielākajiem maizes ražotājiem Latvijā «Latvijas maiznieks» pagājušajā gadā strādāja ar 28,72 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 9,7% vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt kompānijas peļņa pieauga par 45% - līdz 680 649 eiro, liecina informācija portālā «Firmas.lv»

Pērn sadarbībā ar Lauku atbalsta dienestu uzņēmums realizēja projektu, kura rezultātā paplašināja un nodeva ekspluatācijā ražošanas ēku.

«Latvijas maiznieks» vadība arī atzīmējusi, ka pērn kompānija nodarbināja vidēji 274 darbiniekus.

2018.gadā «Latvijas maiznieks» tika sertificēts pēc LVS EN ISO 50001:2012 enerģētikas pārvaldības vadības standartam ar mērķi maksimāli efektīvi izmantot energoresursus, kā rezultātā optimizēt uzņēmuma izdevumus, paaugstināt konkurētspēju, kā arī samazināt kaitīgo faktoru ietekmi uz apkārtējo vidi.

Jau ziņots, ka saskaņā ar «Latvijas maiznieks» valdes locekļa Māra Daudes teikto pēdējos desmit gados uzņēmumam ikviens gads ir aizvadīts ar apgrozījuma pieaugumu un arī uz 2019.gadu «Latvijas maiznieks» raugās pozitīvi. Tajā pašā laikā viņš atturējās pagaidām prognozēt konkrētu apgrozījuma pieauguma apmēru šajā gadā.

Maizes ražotājs «Latvijas maiznieks» ražošanas ēkas paplašināšanā un ražošanas līnijas iegādē plāno investēt aptuveni 3,787 miljonus eiro, aģentūrai LETA pastāstīja valdes loceklis, Pārdošanas un mārketinga nodaļas vadītājs Māris Daude.

Daude atgādināja, ka pašlaik uzņēmums ir sācis ražošanas ēkas paplašināšanu, kurā plānots ieguldīt 987 000 eiro. Ražošanas ēku plānots nodot ekspluatācijā 2018.gada otrajā ceturksnī, un jaunajās telpās tiks uzstādītas jaunas iekārtas - «ciabatas» ražošanas līnija, kurā aptuvenais plānotais investīciju apmērs ir 2,8 miljoni eiro.

Tāpat «Latvijas maiznieks» aktīvi pēta eksporta tirgus un uztur sarunas par jauniem līgumiem dažādās valstīs, pastāstīja Daude. Kompānija patlaban piedalās vienā no lielākajām pārtikas izstādēm Eiropā «Anuga», kur tiekas ar potenciāliem klientiem. «Eksporta apjoms aug un straujāks pieaugums būs 2018.gadā, kad atklāsim jauno »ciabatas« līniju,» prognozēja Daude.

Šajā piektdienā biznesa portāls Db.lv saviem lasītājiem piedāvā iespēju ielūkoties AS «Latvijas Maiznieks» ražotnē, lai redzētu kā top rudzu maize.

«Latvijas Maiznieks» ceptuve atrodas Daugavpilī un nepārtraukti darbojas jau kopš 1968. gada. Laika gaitā tā piedzīvojusi vairākas pārmaiņas, un, mērot pēc apgrozījuma, kas pērn sasniedza 28,72 miljonus eiro, tā ir lielākā maizes ražotne valstī. Savukārt uzņēmuma peļņa bija 680 000 eiro.

Uzņēmumā strādā vairāk nekā 270 darbinieki.

Jau ziņots, ka, saskaņā ar «Latvijas maiznieks» valdes locekļa Māra Daudes teikto, pēdējos desmit gados uzņēmumam ikviens gads ir aizvadīts ar apgrozījuma pieaugumu un arī uz 2019.gadu «Latvijas maiznieks» raugās pozitīvi.

Uzņēmuma maizes meistari – tehnologi – seko līdzi dažādiem jauninājumiem, ceptuvē ieviešot tehnoloģijas, taču vienlaikus saglabājot latviešu maizes cepšanas tradīcijas un ierasto garšu. Jaunums ir diedzētu graudu iekļaušana starp izejvielām - tos izmanto jaunās maizes sērijas «Latvijas Graudu maize» ražošanā, kuras sastāvā, pateicoties šiem īpaši fermentētajiem graudiem, ir samazināts cukura daudzums.

Jauna komercķīla reģistrēta AS Latvijas Maiznieks, liecina Lursoft dati.

3,299 miljonu eiro vērtās komercķīlas ņēmējs ir Nordea Bank AB. Par labu komercbankai AS Latvijas Maiznieks ieķīlājis visu savu mantu kā lietu kopību uz ieķīlāšanas brīdi, kā arī lietu kopības nākamās sastāvdaļas.

Kā skaidro AS Latvijas Maiznieks valdes loceklis Artūrs Ilziņš, komercķīla reģistrēta, lai pabeigtu paplašināšanās darbus un investīciju projektus.

AS Latvijas Maiznieks, kas pašos pirmssākumos bijis zināms kā Daugavpils maiznieks, bet 2004.gadā savu nosaukumu mainījis uz Maiznīca Dinella, reģistrēts 1991.gada 28.oktobrī. Šo gadu laikā uzņēmumam reģistrētas kopumā 23 komercķīlas, no kurām liela daļa palaban jau dzēstas.

AS Latvijas maiznieks portfelī visstraujāk aug saldēto produktu pārdošanas apjoms, ko lielveikalos cep uz vietas; šajā kategorijā karaļi ir čabata (ciabatta), rudzu maize un buljona pīrādziņš.

Kamēr vēl nav pabeigts audits, Latvijas maiznieks nesniedz informāciju par pagājušā gada finanšu rādītājiem, tomēr AS Latvijas maiznieks valdes loceklis Māris Daude pauž, ka pērn ir bijis apgrozījuma pieaugums. «Gads ir bijis salīdzinoši veiksmīgs. Arī 2019. gadā redzam, ka pieauguma tendence turpināsies,» viņš saka.

Atgūst labo slavu

M. Daude teic, ka iepriekšējos gados bijis vērojams, ka maizi patērē mazāk, it sevišķi klasisko. «Laiki, kad tika uzskatīts, ka maize ir slikta, ir beigušies. Pēdējā pusotra gada laikā tā ir atguvusi savu labo slavu. Pētījumi liecina, ka cilvēki izmanto maizi uzkodām un līdzņemšanai un arī Latvijā pusdienu ēdienkartē ienāk sviestmaizes, ko ņemt līdzi uz darbu, skolu vai izbraukumos, līdzīgi kā daudzās citās Eiropas valstīs. Tāpēc arī ražotāji ražo porcijmaizītes. Tradicionālās baltmaizes segmentā, kas visiem ražotājiem veido lielāko apjomu, ir stagnācija, bet pieprasījums pēc maizītēm, kur ir sēklas, diedzēti graudi, dārzeņi vai piena produkti, mazāk cukura, aug. Agrākos laikos klasiska sviestmaize bija baltmaize ar desu, bet šī ēra iet uz beigām,» viņš spriež. Ražošanas apjomi ir stabili un, lai gan lētākās baltmaizes segments stagnē, to kompensē produkti ar pievienoto vērtību, tāpēc apjoma ziņā lielu izmaiņu nav.

Maizes un konditorejas produktu ražotājs un tirgotājs AS Latvijas Maiznieks pērn strādājis ar 10,88 miljonu latu apgrozījumu, kas salīdzinājumā ar 2011.gadu ir par 14,15% vairāk, liecina Lursoft dati.

Kā norāda uzņēmuma vadība, apgrozījuma pieaugums izskaidrojams gan ar pārdošanas apjomu palielināšanu, gan produkcijas cenu paaugstināšanu.

Pērn AS Latvijas Maiznieks pārdotās produkcijas izmaksas bija 2011.gada līmenī, kas palielinājis bruto peļņu. 2011.gadā pārdotās produkcijas ražošanas izmaksas veidoja 69,2%, bet pērn – 60%, ko uzņēmums skaidro ar pārdotās produkcijas cenu paaugstināšanu.

Aizvadīto pārskata gadu AS Latvijas Maiznieks noslēdzis ar 55,99 tūkstošu peļņu, tādejādi palielinot tīros ieņēmumus gandrīz četras reizes.

AS Latvijas Maiznieks reģistrēts 1991.gadā kā valsts uzņēmums Daugavpils maiznieks.

Maizes ceptuve AS Latvijas Maiznieks 2017.gadā strādājusi ar neto apgrozījumu 26,186 miljonu eiro apmērā, kas bija par 4,6% vairāk nekā gadu iepriekš, ziņo Lursoft Klientu portfelis.

Savukārt uzņēmuma peļņa nedaudz samazinājusies (par 1,5 tūkstošiem eiro) un bija 469 tūkstoši eiro.

AS Latvijas Maiznieks vadības ziņojumā norādīts, ka uzņēmums 2017.gadā, piesaistot Eiropas Savienības fondu līdzekļus, uzsācis ražotnes rekonstrukciju un modernizāciju. Tās ietvaros plānots paplašināt ražošanas ēku jauna maizes veida - ciabatta - līnijas instalēšanai.

Uzņēmums pagājušajā gadā sertificēts pēc starptautiski atzītā Lielbritānijas mazumtirdzniecības apvienības (BRC) pārtikas drošības standarta, kā arī pārtikas drošības pārvaldības sistēmā atbilstoši starptautiskā ISO standarta prasībām.

2017.gadā nodarbināja vidēji 252 darbiniekus, kas bija par 12 darbiniekiem mazāk nekā gadu iepriekš.

Ražotājs «Latvijas Maiznieks» meklē iespējas plastmasas iepakojumu, kurā tiek pārdota maize, aizstāt ar videi draudzīgākiem materiāliem. Kamēr norisinās plastmasas aizstājēja meklējumi, uzņēmums rūpes par vidi akcentē, sadarbībā ar mākslinieci Elitu Patmalnieci ieviešot auduma somas savām mārketinga aktivitātēm.

“Ekoloģisks dzīvesveids kļūst arvien populārāks, un teju katrs vēlas piedomāt, kā var līdzdarboties tīrākas vides saglabāšanā un klimata pārmaiņu mazināšanā,” biznesa portālam db.lv teic “Latvijas Maiznieks” valdes loceklis Māris Daude.

Tā, piemēram, “Latvijas Maiznieks” kā uzņēmums šķiro radītos atkritumus, sadarbojoties ar “Zaļo punktu”. “Noteikti materiāli tiek nodoti uz pārstrādi. Esam viens no lielākajiem “Zaļais punkts” sadarbības partneriem, ko apliecina iegūtais “The Greenest” sertifikāts,” paskaidro M. Daude.

Viņš piemetina, ka uzņēmums nākotnē cer uz vēl ciešāku sadarbību ar organizāciju un vienmēr esot atvērts videi draudzīgām aktivitātēm.

Pārtikas preču piegādes serviss "Bolt Market" sadarbībā ar "Latvijas Maiznieks" Rīgā atvēris tiešsaistes beķereju, informē uzņēmumi.

Rīgas iedzīvotājiem piedāvā "Bolt Food" mobilajā lietotnē pasūtīt katru rītu svaigi ceptu maizi un smalkmaizītes ar piegādi līdz pašām namdurvīm pusstundas laikā.

"Nemitīgi sekojam līdzi klientu vajadzībām un, lai tās apmierinātu, pastāvīgi strādājam pie veikalā pieejamo produktu un preču klāsta paplašināšanas. Priecājamies, ka mūsu klienti novērtē ieviestos jauninājumus un iespēju saņemt maizītes tieši no cepeškrāsns, neizejot no mājām. Tiešsaistes beķerejas pirmajās darbības nedēļās esam novērojuši, ka aptuveni 15 % no visiem pasūtījumiem ietver vismaz vienu svaigi ceptu produktu. Šobrīd "Bolt Market" tiešaistes beķerejas piedāvājumā ir teju 20 dažādi produkti, un joprojām "Bolt Market" tiešsaistes beķerejā ik rītu svaigi cepto produktu klāsts tiek papildināts," saka Jānis Rimicāns, "Bolt Market" vadītājs Latvijā.

Uzņēmums Latvijas Maiznieks maizes sērijas Izcep pats izveidē un ieviešanā investējis 20 tūkstoši eiro. Tas ir nākamais solis, ko Latvijas Maiznieks īsteno pēc 2018. gada 5,5 miljonu investīcijām jaunā ražošanas līnijā Daugavpils ražotnē.

Maizes sērijā Izcep pats ietilpst trīs dažādas maizes šķirnes.

Divas sērijā iekļautās maizes ir ciabattas – gaišā ciabatta ar olīvām un tumšā, bet jaunums ir Gaišā rudzu maize ar sēklām.

«Lai mājās izceptu maizi, nepieciešamas noteiktas prasmes, aprīkojums un pareizās sastāvdaļas. Tas īpaši attiecināms uz rudzu maizi, jo tās gatavošanas procesā nepieciešams plaucējums un ieraugs, ko nav tik viegli pagatavot,» stāsta Māris Daude, A/S Latvijas Maiznieks mārketinga un pārdošanas vadītājs.

Maize Izcep pats jācep cepeškrāsnī 10 līdz 15 minūtes 185 – 190 grādos. Uz katra iepakojuma izlasāma instrukcija.

Jaunā zīmola produktu ražošanā izmantotas lielākoties Latvijā audzētas izejvielas, un ciabattas sastāvā nav cukura – tam pircēji mūsdienās pievērš aizvien lielāku uzmanību, norāda uzņēmumā. Gaišajai rudzu maizei ar sēklām Izcep pats ir pievienoti diedzēti graudi, kas tai piešķir saldenu garšu.

Daugavpils uzņēmums AS Latvijas maiznieks iekārtos jaunu ražošanas līniju maizes šķirnes ciabatas, kā arī dažāda veida baltmaizes ražošanai, investējot kopumā 2 980 000 eiro, liecina Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) informācija.

Šajā iepirkumā uzvarējusi Igaunijas kompānija Sveba-Dahlen Baltic.

Par minēto summu uzņēmums iegādājies mīklu maisītājus, krāsnis un iepakošanas iekārtas. Plānots, ka ciabatu, kā arī baltmaizes cepšanas līnijas jauda būs 4000 kukulīšu stundā.

Iepirkums veikts ar Lauku atbalsta dienesta finansējumu.

Latvijas maiznieks 2014.gadā strādāja ar 21, 64 miljonu eiro apgrozījumu salīdzinājumā ar 18,75 miljoniem pirms gada, bet peļņa sasniegusi 1,72 miljonus eiro salīdzinājumā ar 769 683 eiro 2013.gadā.

Latvijas maiznieks ražo vairāk nekā 40 dažādu veidu maizi, kā arī konditorejas izstrādājumus. Zināmākie zīmoli ir maizes sērija Zeltene, Līgatnes, Sabiles, Zemnieku maize, Galda baltmaize.

Daugavpils ražotājs a/s Latvijas maiznieks noslēdzis vairāk nekā 2,82 miljonus eiro vērtu iepirkumu konkursu par rudzu un saldskābās maizes ražošanas līnijas iegādi, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājaslapā.

Konkursā par ražošanas līnijas piegādi pieteicās trīs uzņēmumi: Igaunijas Sveba-Dahlen Baltic OU un Cooltec OU, kā arī Somijas Vulganus Oy, kas arī tika atzīts par uzvarētāju.

Db.lv jau ziņoja, ka šā gada janvāra beigās Latvijas maiznieks saņēma pārtikas drošības pārvaldības sistēmas sertifikātu ISO 22000:2006. Šis sertifikāts apliecina uzņēmuma kvalitātes vadības sistēmas atbilstību noteiktiem standartiem.

Latvijas maiznieks šobrīd ražo aptuveni 30 dažādus maizes veidus, kā arī konditorejas izstrādājumus. Uzņēmuma ražotne atrodas Daugavpilī, un tās maizes ceptuve darbojas kopš 1968. gada. Uzņēmumā strādā vairāk kā 220 cilvēki.

Regulāras enerģijas pārvaldības procedūras un pakāpeniski ieviesti kaut nelieli pasākumi nesīs ekonomiju jau pirmajā gadā

Tā ekspresintervijā Dienas Biznesam saka SIA CMB valdes priekšsēdētājs Artis Dzirkalis.

Ko ISO 50001 standarta ieviešana nozīmē reālajā biznesa praksē? Kādi uzņēmumiem ir ieguvumi no tā?

ISO 50001 ir energopārvaldības sistēmas standarts, kas pēc struktūras līdzinās ISO 14001, taču attiecas tikai uz uzņēmuma enerģijas pārvaldību. Ja uzņēmumā ir ieviesta un uzturēta kāda cita kvalitātes vai procesu pārvaldības sistēma, tad tam ISO 50001 ieviešanas struktūra nebūs sveša. Taču, ja iepriekš nav bijusi saskare ar ISO pārvaldības sistēmām, tad daudzas lietas būs jaunas. Praksē ISO 50001 energopārvaldības sistēmai nodalāmas trīs būtiskas stadijas – ieviešana, sertificēšana un uzturēšana. CMB palīdz uzņēmumiem sistēmas ieviešanā un sniedz atbalstu uzturēšanā, cik tas nepieciešams. Manuprāt, tieši ieviešanas process ir vissvarīgākais, jo tiek apzināta uzņēmuma enerģijas sadalījuma struktūra, būtiskie patērētāji, un veidota labas pārvaldības un monitoringa sistēma. Tā kā šai sistēmai a priori jāsniedz finanšu ietaupījums, tad tās darbā jāiesaista gan vadība – lēmumu pieņemšanā, gan darbinieki – izpildē. Mūsu praksē labākais rezultāts veidojas, ja sadarbojas tehniskais personāls, operatīvā vadība un finanšu vadība.

Maizes ražotājs AS Latvijas maiznieks nākotnē plāno paplašināties eksporta tirgos, pievēršoties arī saldētas produkcijas eksportam uz Skandināviju un citām kaimiņvalstīm, atzina maizes un konditorejas izstrādājumu ražotāja AS Latvijas maiznieks tirdzniecības un mārketinga vadītājs Artūrs Ilziņš.

«Patlaban primārais tirgus ir Latvija, tomēr skaidrs, ka kādā brīdī sasniegsim kapacitāti un būs jāattīstās arī eksporta tirgos. Arvien vairāk pievēršamies tādas produkcijas ražošanai, kur minimāli izmantotas E vielas, līdz ar to šādu maizi nav iespējams tālu eksportēt. Maizes ēšanas tradīcijas dažādās valstīs atšķiras, tomēr visur aizvien lielākā cieņā ir dažādi saldētas maizes izstrādājumi, un tas paver ļoti plašas eksporta iespējas,» sacīja Ilziņš.

Viņš atzina, ka pārtikas ražotājiem īpaši potenciāls ir Ķīnas tirgus, kur strauji pieaug maizes patēriņš, un saldētu produkciju turp var eksportēt neierobežotos daudzumos.

Pašmāju maizes ražotājs «Latvijas Maiznieks» papildinājis produkcijas piedāvājumu, radot maizes sēriju «Latvijas Graudu maize».

Tajā iekļauti 10 maizes veidi, tostarp jau iepriekš zināmi produkti ar uzlabotu sastāvu, kā arī izstrādāti divi jauni – pilngraudu un melnā maize ar sēklām. Sērijas izveidē ieguldīti ap 25 tūkstoši eiro.

«Atjaunotajā maizes sērijā esam apvienojuši jau patērētāju uzticību iemantojušos produktus, uzlabojot to sastāvu, kā arī iekļāvuši jaunus. Atslēgvārds šai maizes sērijai ir graudi, tostarp diedzēti graudi, kas ir īpašs, ilgāku laiku paņemošs graudu izturēšanas process. Lai iegūtu diedzētus graudus, tie tiek mērcēti ūdenī un diedzēti, līdz tiem izdīgst asni. Kamēr asnu garums nepārsniedz kodola garumu, tie tiek uzskatīti par veseliem graudiem,» stāsta «Latvijas Maiznieks» valdes loceklis Māris Daude.

A/S Latvijas Maiznieks kļuvusi par pirmo Latvijas maizes lielražotāju, kas saņēmusi starptautiski atzīto Lielbritānijas mazumtirdzniecības apvienības (British Retail Consortum – BRC) pārtikas drošības standartu sertifikātu. To nodrošinājušas pēdējo piecu gadu investīcijas ražotnē Daugavpilī, kuru apjoms sasniedz vairāk nekā 10 miljonus eiro, norāda uzņēmumā.

No rūpnīcas modernizācijā ieguldītajiem 10 miljoniem eiro, investīcijas 8 miljonu apmērā veikusi A/S Latvijas Maiznieks, savukārt Eiropas Savienības (ES) fondu atbalsts sastāda nedaudz virs diviem miljoniem eiro. Ieguldījumi veikti uzņēmuma Daugavpils ražotnē laika posmā no 2011. līdz 2016. gadam.

Modernizācijas rezultātā iegādātas mūsdienīgas ražošanas iekārtas, paplašinātas gatavās produkcijas noliktavas, uzlabota ekspedīcija un pilnībā atjaunota ventilācijas sistēma.

«Uzņēmuma mērķis tuvākajos gados ir palielināt eksporta apjomus, tāpēc iegūstais BRC sertifikāts ir īpaši nozīmīgs,» stāsta uzņēmuma pārdošanas un mārketinga nodaļas vadītājs Māris Daude.

AS Latvijas maiznieks izsludinājusi konkursu ciabattu ražošanas līnijas iegādei, liecina paziņojums Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.

Iepirkumā paredzamā līgumcena ir 3,5 miljoni eiro. Pretendenti savus piedāvājumus var iesniegt līdz 8.septembrim, savukārt iekārta jāpiegādā līdz 2018.gada 31.maijam.

Iepirkums tiek īstenots ar Centrālās finanšu un līgumu aģentūras līdzfinansējumu.

Db.lv jau rakstīja, ka A/S Latvijas Maiznieks kļuvusi par pirmo Latvijas maizes lielražotāju, kas saņēmusi starptautiski atzīto Lielbritānijas mazumtirdzniecības apvienības (British Retail Consortum – BRC) pārtikas drošības standartu sertifikātu. To nodrošinājušas pēdējo piecu gadu investīcijas ražotnē Daugavpilī, kuru apjoms sasniedz vairāk nekā 10 miljonus eiro, norāda uzņēmumā.

AS Latvijas Maiznieks izsludinājis konkursu ražošanas ēkas Mazās Viļņas ielā 9, Daugavpilī, paplašināšanas darbiem - projektēšanai, būvdarbiem un autoruzraudzībai, liecina uzņēmuma paziņojums Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.

Paredzamais darbu izpildes termiņš ir 2018.gada 31.maijs, bet iepirkuma paredzamā līgumcena noteikta 1,5 miljoni eiro.

Pretendenti savus piedāvājumus var iesniegt līdz šā gada 19.aprīlim.

Uzņēmums AS Latvijas Maiznieks vēsture aizsākas 1968. gadā, kad tika nodibināts Daugavpils maizes kombināts, bet kopš 2010. gada uzņēmums pazīstams ar nosaukumu AS Latvijas Maiznieks.

#1/10

Foto: Latvijas Maiznieks

#2/10

Foto: Latvijas Maiznieks

#3/10

Foto: Latvijas Maiznieks

#4/10

Foto: Latvijas Maiznieks

#5/10

Foto: Latvijas Maiznieks

#6/10

Foto: Latvijas Maiznieks

#7/10

Foto: Latvijas Maiznieks

#8/10

Foto: Latvijas Maiznieks

#9/10

Foto: Latvijas Maiznieks

#10/10

Foto: Latvijas Maiznieks

Skatīties pārējos attēlus

Šajā piektdienā portāls db.lv saviem lasītājiem piedāvā ieskatīties Daugavpils uzņēmuma AS Latvijas maiznieks ražotnē.

Pērn uzņēmums spējis audzēt ražošanas apjomus. A/s Latvijas maiznieks apgrozījums pagājušajā gadā sasniedzis 21,6 miljonus eiro, kas ir par 15% vairāk nekā 2013. gadā, kad apgrozījums bija 18,8 miljoni eiro, stāsta kompānijas valdes loceklis Artūrs Ilziņš.

Maizes tirgus 2014. gads ir bijis ļoti dinamisks. To ir ietekmējusi gan sīva konkurence, gan turpinās patērētāju uzvedības maiņa. Cilvēki arvien biežāk savos iepirkuma groziņos liek maizes ar dažādām piedevām – sēklām, graudiem. Pie augošiem segmentiem uzņēmums min arī maizes ar Latvijā ne tik pierastām garšām un formām. Turpretī tradicionālu rudzu un kviešu maižu patēriņš samazinās, skaidro uzņēmuma pārstāvis.

Stereotipu par labāko darba devēju sabiedrībā veido dažādas iedzīvotāju aptaujas, taču parasti iekārojamāki uzņēmumi jau pieder vietējā mēroga uzņēmējdarbības elitei , trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Interneta personāla atlases uzņēmuma CV – Online Latvia veiktajā aptaujā TOP darba devējs 2014 šogad pirmo reizi tika noteikti labākie darba devēji arī reģionos, radot jaunas izpētes dimensijas. Kurzemē 1. vietu reputācijas topā ieņem SIA Ventspils nafta termināls, Zemgalē – a/s Dobeles dzirnavnieks, Vidzemē – a/s Cēsu alus, bet Latgales populārākais darba devējs ir a/s Latvijas maiznieks.

Iekārotākie darba devēji reģionos ir lielie uzņēmumi, kuriem ir atpazīstams zīmols un kuri ar savām aktivitātēm ir spējuši radīt sapņa darbavietas tēlu darba tirgū. 20% respondentu ir balsojuši par esošo darba devēju, bet 10% par iekārojamāko darba devēju ir nosaukuši savu bijušo darbavietu, kas liecina, ka vērā ņemamas ir uzņēmumu veiktās aktivitātes darbā ar personālu. Uzņēmumu pārstāvji neslēpj, ka ne tikai personāla vadībā, bet arī iekšējās un ārējās komunikācijās ir ieguldīts pamatīgs darbs, mērķtiecīgi veidojot publisko tēlu, kas ir licis pamatus sapņu darbavietas statusam.

Tradicionāli iepakotie maizes klaipiņi pircējus vairs tik ļoti nesaista; ražotāji investē viņu vēlmju apmierināšanā, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Tirgū pamatā dominē trīs lielie ražotāji – Latvijas maiznieks, Fazer un Hanzas maiznīca. Pārējo maizes tirgus apjomu aizpilda vairāki vidējie, pamatā nišas produktu ražotāji – Dona, Lielezers, Lāči, Kuldīgas maiznieks, Liepkalni u.c. Tajā pašā laikā arvien lielāku tirgus daļu nodrošina maiznīcas un konditorejas, kuras ierīkotas tirdzniecības vietās, novērojusi SIA Liepkalni Mārketinga vadītāja Ieva Zariņa.

«Maizes tirgus ir ļoti dinamisks. Tajā ir sīva konkurence, ir novērojama patērētāju uzvedības maiņa. Cilvēki arvien vairāk izvēlas maizes ar dažādām piedevām – sēklu, graudu. Pie augošiem segmentiem varam minēt maizes ar piedevām un Latvijas ne tik ļoti raksturīgām garšām, bet tradicionālās maizes īpatsvars kļūst arvien mazāks. Priecē, ka Latvijā veiksmīgi līdzās pastāvēt spēj tik dažādi ražotāji un maizes piedāvājums ir tik plašs,» saka Artūrs Ilziņš, a/s Latvijas maiznieks valdes loceklis, pārdošanas un mārketinga vadītājs.

Latvijas Mobilais Telefons (LMT) šomēnes ieguvis vienlaicīgi trīs starptautiskus ISO sertifikātus, kas apliecina – LMT Integrētās vadības sistēma, kas ietver informācijas drošības, kvalitātes un vides pārvaldību un pilnveidošanu, ir auditēta un atbilst ISO 9001, ISO 14001, ISO 27001 starptautisko standartu prasībām, informē LMT.

«LMT klientiem un sadarbības partneriem šī sertifikācija nozīmē starptautiski atzītu apliecinājumu, ka LMT spēj nodrošināt visus elektronisko sakaru pakalpojumus un viedpakalpojumus atbilstoši mūsdienu informācijas drošības, kvalitātes, vides un energoefektivitātes pārvaldības prasībām,» apliecina LMT viceprezidente administratīvi juridiskajos jautājumos, valdes locekle Laura Keršule.

Sertifikātu saņemšanai LMT tika īstenots neatkarīgs audits. Auditu veica akreditētas sertifikācijas organizācijas, BM Trada Latvija, auditoru komanda. «ISO sertifikātu iegūšana ir apliecinājums uzņēmuma vadības un darbinieku kopīgam neatlaidīgam darbam, bet esošajiem un potenciālajiem klientiem, sadarbības partneriem tas apliecina uzņēmumarūpes par pakalpojumu kvalitāti un uzņēmuma ilgtspēju,» norāda BM Trada Latvija valdes loceklis Uldis Klezbergs.