Latvijas IT un datorikas speciālistu vidū ir gan pasaulē atzīti un pazīstami zinātnieki, gan praktiķi ar idejām, kuras nelīdzinās gluži raķešu zinātnei, tomēr lēnām neatgriezeniski maina mūsu dzīvi.Visticamāk, datorzinātnes pamatlicējam Latvijā Eiženam Āriņam mūsdienu sasniegumi informācijas tehnoloģijās nevarēja ienākt ne prātā. Viņš radīja Latvijas Valsts universitātes Skaitļošanas centru, kas bija vien otrais Padomju Savienībā un tā laika sistēmā bija milzu sasniegums, jo pret šo zinātni šaipus dzelzs priekškaram tolaik izturējās ar zināmu skepsi. Tagad ik gadu datorikas spīdekļiem tiek pasniegta viņa vārdā nosaukta balva.Manabalss.lv idejas līdzautors Jānis Erts ir arī šā gada E. Āriņa balvas saņēmējs. «Latvijas IT nozare pati par sevi ir pierādījusi, ka tā ir spējīga konkurēt pasaulē,» atzīst J. Erts, piebilstot, ka pasaulē Latvijas sasniegumi tiek vērtēti daudz augstāk, nekā mums pašiem šķiet. Par piemēru viņš min arī Latvijas Infogram panākumus. Tāpat nav daudz valstu, kur globālos sociālos tīklus izkonkurējis vietējais uzņēmums, kā tas ir ar draugiem.lv Latvijā. «Ņemot vērā to, ka tā ir joma, kurā visas valstis «bliež iekšā» lielas investīcijas, Latvijā tā ir starp sfērām, kurām pietrūkst sadarbības ar valsti.» Patlaban šajā nozarē visvairāk trūkst cilvēkresursu un izglītības, jo attiecībā uz jaunajiem spožajiem prātiem Latvijas uzņēmumi konkurē ar turīgākiem un valsts atbalstītiem ārzemju uzņēmumiem. Viņš atzinīgi vērtē privāto iniciatīvu drīzumā atsevišķās vidusskolās skolēniem mācīt programmēšanu, lai gan to būtu ieteicams darīt vēl agrākā vecumā.Pērn E. Āriņa balvu saņēma zinātnieks Andris Ambainis. «Pasaules spīdeklis,» šo zinātnieku lakoniski raksturo I. Puksts. «Kvantu datu skaitļošana – tas būs nākotnes datoru pamatā.» 31 gada vecumā viņš kļuva par jaunāko akadēmiķi Latvijas Zinātņu akadēmijas vēsturē. A. Ambainis ir viens no vadošajiem kvantu skaitļošanas pētniekiem ne tikai Latvijā, bet arī visā pasaulē, un viņa pētījumu rezultāti šajā jomā ir starp visbiežāk citētajiem pasaulē. Jāpiebilst, ka šogad A. Ambainis kopā ar savu pētnieku grupu saņēmis arī prestižu Eiropas pētniecības padomes grantu. DB jau rakstīja, ka šis zinātnieks studiju laikā ASV strādājis tādās kompānijās kā Microsoft un IBM, vēlāk bijis Institute for Advanced Studies pētnieks Prinstonā un docents Vaterlo Universitātē Kanādā. Tāpat 2012. gadā šī balva tika piešķirta Rīgas Tehniskās universitātes Datorzinātnes un informācijas tehnoloģiju profesoram Jānim Grundspeņķim, kurš ir vairāku jaunu zinātnisku virzienu attīstītājs. Viņa nozīmīgākais zinātniskais sasniegums ir unikālas struktūrmodelēšanas pieejas izstrāde, kas paredzēta sarežģītu tehnisku sistēmu modelēšanai, analīzei un tehniskajai diagnostikai. Pašlaik viņš ir viens no spēcīgākajiem Latvijas pētniekiem mākslīgā intelekta jomā, norāda balvas pasniedzēji.Par to, ka arī turpmākajos gados IT nozarē neapšaubāmi būs, kam piešķirt balvas, liecina kaut vai šā gada E. Āriņa balvai nominēto cilvēku saraksts, piemēram, profesors Arkādijs Borisovs, kurš ir izplūdušo kopu teorijas un tās pielietojuma pamatlicējs profesors Juris Borzovs, kurš pirmais Latvijā pievērsies kvalitātes kā procesa vadībai. Tāpat balvai nominēts bija arī Kaspars Urbāns, kas izveidojis atvērtā pirmkoda programmatūras rīku, bet Valmieras pašvaldības IT sistēmu drošību pārbaudīja, rīkojot to uzlaušanas sacensības Hackfest Valmiera 2012. Savukārt Marks Viļķelis balvai nominēts par izveidoto sporta sacīkšu atvērtā koda uzskaites programmatūru, bet Mārtiņš Rumkovskis ar panākumiem startējis IT risinājumu sacensībās un dibinājis programmēšanas uzņēmumu, kurā nodarbina šīs nozares jaunos censoņus. «Balva izveidota, jo mūsu labākos IT profesionāļus un zinātniekus zina retais, lai gan IT joma šobrīd spēlē ārkārtīgi nozīmīgu lomu pilnīgi visās nozarēs, katra cilvēka dzīvē. Ar balvas palīdzību tās rīkotāji vēlas izcelt gan Latvijā tapušos sasniegumus, gan radošos, aizrautīgos cilvēkus, kas stāv aiz šīm tehnoloģijām. Turklāt gribētos, lai tas iedvesmo jauniešus sākt studēt IT, jo šai nozarē kvalificētu profesionāļu pietrūkst,» skaidro ikgadējā pasākuma organizatori.
Visu rakstu lasiet laikrakstā Dienas bizness.
Laikraksta abonentiem elektroniskā versija DB arhīvā.
