Lielākie kūdras ieguvēji Latvijā nav vis pašmāju bāleliņi, bet ārzemju kompānijas, kas te ienākušas gadsimtu mijā, dibinot savus uzņēmumus vai sadarbojoties ar vietējiem, bet būvējot savas pārstrādes rūpnīcas.
Asu pagriezienu kūdras nozares tālākajā attīstībā iezīmēja tieši deviņdesmito gadu sākums. Padomju gados lielo kūdras ieguves uzņēmumu galvenais gala produkts bija kurināmā vai pakaišu kūdra. Laiki mainījās, par prioritāro kurināmo kļuva naftas produkti un dabasgāze, bet kūdru vairs nevienam nevajadzēja. Ražošanas apjomi kritās, rūpnīcas bija jāslēdz, purvu un infrastruktūras uzturēšana kļuva nepanesama, un tobrīd vietējiem uzņēmējiem tā īsti arī nebija skaidrības, ko tad ar šo resursu darīt tālāk.
«Ārzemnieki tobrīd vēl tā nemaz pie mums neskrēja un uzņēmumus nepirka. Viņu interese par kūdru kā resursu un iespējamajām investīcijām Latvijā parādījās, kad mēs strauji uzņēmām kursu uz Eiropas Savienību un iestājāmies tajā,» stāsta viena no lielākajiem kūdras pārstrādes uzņēmumiem Laflora valdes priekšsēdētājs un līdzīpašnieks Uldis Ameriks.
Raksti par tēmu
Latvijas Bankas ekonomiste: farmācija ir Latvijas produktivitātes līdere
Dienas Bizness
Food Union piena produktu virziens turpinās darbību kā Rīgas piena kombināts
Dienas Bizness
LSEZ NorSAF un ASV uzņēmums KBR noslēdz licences līgumu SAF un eSAF ražošanai Latvijā Eiropas tirgum
Dienas Bizness
Latvijas Bankas ekonomiste: farmācija ir Latvijas produktivitātes līdere
Dienas Bizness
Food Union piena produktu virziens turpinās darbību kā Rīgas piena kombināts
Dienas Bizness
LSEZ NorSAF un ASV uzņēmums KBR noslēdz licences līgumu SAF un eSAF ražošanai Latvijā Eiropas tirgum
Dienas Bizness«Jebkurš investors, kas šeit ienāk, grib simtprocentīgi savu daļu. Bet, ja par to vienoties neizdodas, veido kopuzņēmumus resursu ieguvei, bet rūpnīcas būvē pilnībā savas,» ārzemju kompāniju darbības principus Latvijā skaidro U. Ameriks, kurš vada vienīgo lielo kūdras uzņēmumu ar dominējošo latviešu kapitālu. Pamatā Latvijas purvos saimnieko dāņi, vācieši, nīderlandieši, beļģi, somi.
Latvijā šobrīd ir 44 kūdras pārstrādes uzņēmumi, bet kā par nopietniem tirgus spēlētājiem varētu runāt par 13-14, kas saražo 85% no visa iegūtā apjoma. Lai gan arī mazie uzņēmumi, kuri tikai iegūst kūdru un paši nepārstrādā, gandrīz katrs saistīts ar kādu no lielajiem. Līdz ar to arī mazajos uzņēmumos iegūtā kūdra lielākoties tiek eksportēta.
«Mūsu galvenie klienti ir augļu, dārzeņu un puķu lielaudzētāji Eiropā un citviet pasaulē, kas izslimojuši kaiti dārzeņus siltumnīcās audzēt akmensvatē. Ir valstis, kur rūpnieciskajā ražošanā to pat aizliegts izmantot,» stāsta Gunārs Cankalis.
