2019. gadā izsniegto aizdevumu kopējā summa lauksaimniekiem bija 1 073 500 eiro, kas ir teju par 50 % vairāk nekā 2018. gadā, kad aizdevumos izsniegti 575 010 eiro, liecina nebanku kredītdevēja "Latvijas Hipotēka" dati.

Aizvadītajā gadā gandrīz puse no kredītiem izsniegti Vidzemes puses lauksaimniekiem, trešdaļa - Latgales, bet 18% no kopējā groza nonāca Kurzemes saimniecībās.

Proporcionāli vismazāk aizņēmās zemnieki no Zemgales - 11%. Līdz šim zemnieki galvenokārt aizņēmušies saimniecības uzlabošanai, izejmateriālu iegādei vai tehnikas remontam.

Pieaugot pieprasījumam un attīstot uzņēmējdarbību, tika izveidots zīmols "Lande.lv" (SIA Secured Finance MGMT). "Lande.lv" ir finanšu kompānijas "Latvijas Hipotēka" atvasinātais aizdevumu fonds tieši zemnieku saimniecībām. Savukārt uzņēmums "Latvijas hipotēka" turpina strādāt ar fiziskām un juridiskām personām, nodrošinot aizdevumu izsniegšanu pret mājas vai dzīvokļa ķīlu visā Latvijā.

Krievijas iebrukums un karš Ukrainā, kas notiek ar Baltkrievijas atbalstu, Eiropas Savienībai (ES), Lielbritānijai un ASV licis noteikt virkni ierobežojumu uzņēmējdarbības veikšanai ar minētajām agresorvalstīm, kā arī šo valstu personu un kapitāla kustībai.

Daudziem ir apgrūtināta piekļuve saviem nekustamajiem īpašumiem un ir vērojama šo īpašumu, piemēram, Jūrmalas mājokļu, nonākšana nekustamo īpašumu tirgū. Un, lai arī cenas dažkārt ir pievilcīgas, potenciālajiem pircējiem jāņem vērā sarežģījumi, kas var rasties darījuma izpildē par šāda īpašuma iegādi. Ar ko būtu jārēķinās, pērkot īpašumu no Krievijas vai Baltkrievijas rezidentiem?

Jāpārbauda īpašuma statuss

Darījums ar Krievijas vai Baltkrievijas rezidentam piederošu nekustamo īpašumu varētu būt aizliegts noteikto sankciju dēļ. Līdzekļu iesaldēšana un aizliegums dot pieeju līdzekļiem ir noteikts saskaņā ar vairākām Eiropas Padomes regulām, kuru mērķis ir iesaldēt līdzekļus un noteikt vispārējus ierobežojumus un sankcijas attiecībā uz Krievijas Federāciju sakarā ar karu Ukrainā.

Latvijas sabiedrības apziņā sen un dziļi bija iespiedies teiciens “parāds nav brālis”. Priekšstats, ka aizņēmums drīzāk ir uzskatāms par kaut ko bīstamu, nevis daļu no mūsu ikdienas, cilvēkus ilgstoši atturēja uzņemties saistības.

Šis ir bijis viens no iemesliem, kas Latvijas sabiedrības saistību līmeni ir padarījis par vienu no zemākajiem Eiropā, – hipotekārās kreditēšanas apjoms Latvijā ir aptuveni 12% no IKP (vidēji Eiropā ap 36%) , arī kopējais saistību līmenis ir otrs zemākais Eiropā un divas reizes mazāks, nekā Lietuvā vai Igaunijā. Mūsu novērojumi liecina, ka jaunākas paaudzes cilvēkos minētais priekšstats izzūd, un ekonomikai augot, tas varētu veicināt kreditēšanu, kā arī valsts ekonomiku kopumā.

Interesanti, ka pie zema hipotekāro kredītu apjoma, Latvijas sabiedrībā ir salīdzinoši daudz cilvēku, kuriem pieder nekustamais īpašums. Ja eirozonā mājoklis pieder aptuveni divām trešdaļām mājsaimniecību (mājokļa īpašumtiesības bija gandrīz 39%, bet vēl 27% mājsaimniecību bija hipotēka vai aizdevums ), tad Latvijā savs mājoklis pieder vairāk nekā 80% mājsaimniecību. Lielākajai daļai – bez kredītsaistībām. Protams, runa pamatā ir par dzīvokļiem padomju laikos celtās sērijveida ēkās, ko piešķīra galvenokārt par velti un kas, piemēram, Rīgā nemainīgi veido vismaz pusi no visiem nekustamo īpašumu darījumiem, liecina platformas Cenubanka dati . Tas nozīmē, ka cilvēku rīcībā ir daudz novecojušu īpašumu, kuru vērtība krītas gadu no gada un par kuriem nākas maksāt salīdzinoši lielus rēķinus par apkuri un silto ūdeni.

Šā gada 28. oktobrī Ekonomisko lietu tiesa (ELT) nolēma konfiscēt Azerbaidžānas pilsonim 397 tūkstošus eiro, no kuriem aptuveni 208 tūkstoši eiro bija iegūti no dzīvokļa pārdošanas, proti, legāli līdzekļi.

Par šo līdzekļu iegūšanu likumīgā veidā strīdu nav bijis, tomēr tiesa konfiscē visu summu, neraugoties uz to, ka lielākā daļa naudas līdzekļu ir izskaidrota un nav šaubu par to legālo izcelsmi.

Sīkākus skaidrojumus par tiesas lēmumu Dienas Bizness lūdza zvērinātam advokātam Kristapam Andersonam, kurš lietu pārsūdzēs apelācijas instancē. Jāpiebilst, ka ELT lēmumi nav publiski, līdz ar to Dienas Biznesam nav iespējas atsaukties uz tiesas nolēmuma tekstu un atliek paļauties uz advokāta stāstījumu.

Konfiskācijas lietu šobrīd ir daudz. Kas ir šīs lietas galvenais jautājums? Ar ko tā ir īpaša?

Pārsteidzoši ir tas, ka procesa virzītājs gan pirmstiesas procesā, gan tiesā pēc būtības neapšaubīja, ka daļa naudas līdzekļu ir legāli, taču, neskatoties uz to, lūdza tiesu konfiscēt visus personas kontā esošos līdzekļus – nepilnus 400 tūkstošus eiro. Vienīgais pamatojums pēc būtības bija tas, ka procesa virzītājs nespēj dot aprēķinu, kura daļa, viņaprāt, ir tā, par kuru ir šaubas, un kura ir tā, par kuru šaubu nav. Šajā gadījumā stāsts ir par to, ka nav nekādu šaubu par to, ka persona ir iegādājusies savā īpašumā dzīvokli, ņēmusi bankā kredītu, dzīvoklis bijis ieķīlāts un nostiprināta atbilstoša hipotēka.

ASV pilsonis vērsies tiesā saistībā ar slavenās Jūrmalas villas Marta neveiksmīgu iegādi, vēsta laikraksts Diena.

"Noteikts aizliegums nekustamo īpašumu atsavināt, dāvināt, sadalīt un apgrūtināt ar lietu vai saistību tiesībām," – šāds liegums ar Rīgas rajona tiesas lēmumu ir uzlikts bijušo Parex bankas īpašnieku ģimenei piederošajai slavenajai villai Marta un saistītajiem īpašumiem.

Iemesls – ASV pilsoņa vēršanās tiesā, pieprasot īpašuma pārdevējiem – odiozās Krasovicku ģimenes jaunajai paaudzei pildīt uzņemtās saistības.

Par 40 miljoniem nepārdeva, par 15 miljoniem arī ne

2009. gadā laikrakstā Dienas Bizness publicētajā Latvijas 25 visdārgāko privātmāju un dzīvokļu sarakstā Viktora Krasovicka ģimenei piederošā villa Marta ierindojās otrajā vietā - uzreiz aiz otra Parex bankas līdzīpašnieka Valērija Kargina toreiz turpat Jūrmalā svaigi uzbūvētās villas Adlera.

Trešdien plkst.13 par 5,97 miljonu eiro sākumcenu sākusies elektroniskā izsole viesnīcai «Europa Royale Rīga» bijušajā Benjamiņa namā Krišjāņa Barona ielā 12, Rīgā, liecina zvērināta tiesu izpildītāja Jāņa Strižko paziņojums oficiālajā izdevumā «Latvijas Vēstnesis».

Viesnīcas īpašnieks ir SIA «Europa Group», bet nekustamā īpašuma labprātīga pārdošana izsolē tiesas ceļā notiek Lietuvas «Swedbank» labā. Nekustamo īpašumu veido zemesgabals uz kura atrodas viena četrstāvu ēka un viena divstāvu ēka. SIA «Europa Group» noteikts aizliegums bez Lietuvas bankas rakstiskas piekrišanas nekustamo īpašumu atsavināt, dāvināt, sadalīt un apgrūtināt ar lietu tiesībām. Aizlieguma pamats ir 2004.gada 14.oktobra ķīlas/hipotēkas/ieķīlājuma līgums. Uz viesnīcas ēku ir nostiprināta pirmā hipotēka ar aizdevuma pamatsummu 4 194 553,26 lati.

Ar hipotēku nodrošinātā prasījuma maksimālais apmērs ir 5 872 374,56 lati jeb 8 355 636,22 eiro. Savukārt 2007.gada 17.aprīlī veikti grozījumi hipotēkas līgumā - aizdevuma summa palielināta par 1 333 632,72 latiem un noteikta 5 528 185,98 lati.

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) pieņēmis lēmumu par negodīgu komercpraksi SIA «Latvijas Hipotēka» darbībās, uzliekot pienākumu izbeigt reversās nomas pakalpojuma piedāvāšanu patērētājiem, kā arī piemērojis soda naudu 50 000 eiro apmērā.

Uzraudzības ietvaros PTAC izvērtēja sabiedrības praksi, piedāvājot patērētājiem reversās nomas pakalpojumu, kura ietvaros sākotnēji piedāvāts nopirkt no patērētāja tam piederošo nekustamo īpašumu, vienlaicīgi noslēdzot arī īslaicīgu (parasti daži mēneši) nomas līgumu (patērētājs var turpināt izmantot attiecīgo īpašumu) un atpakaļpirkuma līgumu, kas dod patērētājam iespēju atpirkt nekustamo īpašumu, bet patērētājam šādā gadījumā jāveic viss maksājums vienā reizē jau pēc dažiem mēnešiem.

PTAC ieskatā lielākoties šādam pakalpojumam patērētāji piekrita, lai iegūtu naudas līdzekļus parādu segšanai, kaut arī viņu maksātspēja nebija pietiekoša, lai veiktu nepieciešamos nomas maksājumu un jau pēc dažiem mēnešiem atmaksātu visu summu nekustamā īpašuma izpirkšanai.

Visu veidu naudas darījumi ir mūsdienu pasaules neatņemama sastāvdaļa. Situācijās, kad debitora un kreditora finanšu attiecībās veidojas sarežģījumi, kurus iesaistītās puses nespēj atrisināt nereti tiek īstenota tiesvedība. Pieņemot lēmumu par tālāko rīcību apgrūtināto aktīvu atgūšanā, jājautā, vai parāda atgūšanas izmaksas nepārsniegs ieguldītos līdzekļus.

Pārstāvniecība tiesvedībā

Tiesvedība ir drošākais veids, kā novērst savu tiesību aizskārumu, atlīdzināt zaudējumus un atgūt parādu vai mantu. Tomēr, nolemjot vērsties tiesā, ir jāizvēlas savs pārstāvis, iepriekš paredzot gan juridisko pakalpojumu, gan tiesvedības procesa izmaksas. Minētie izdevumi ir tikai viens aspekts. Papildus jāizvērtē arī tiesvedības paredzamais ilgums un vai, beidzoties tiesas procesam, atbildētājam būs pietiekami līdzekļu, lai segtu prasību pilnā apmērā.

SIA “Konsultatīvā sabiedrība “Conventus”” valdes loceklis Agris Raciborskis norāda: ”Par sagaidāmām debitora maksātspējas problēmām var liecināt vairāki faktori, piemēram, parādnieks neatzīst parādu, viņam ir nodokļu parādi, parādnieks nav sastopams norādītajā adresē, tas ir izslēgts no PVN reģistra vai iesaistīts tiesvedības procesos vai uzņēmumam tiek mainīti dalībnieki un amatpersonas.” Tātad lietas pirmstiesas apstrādes procesā tiek atgūti līdzekļi vai top skaidrs, cik lietderīga būs tiesvedība.

Pūļa finansējums ir viens no veiksmīgākajiem investoru un projektu attīstītāju sadarbības modeļiem, tajā pašā laikā ir vēlams nodrošināties pret krāpniecību. Uzņēmums EstateGuru ir izveidojis drošu interneta platformu pūļa finansējuma piesaistei, tādēļ Dienas Bizness uz interviju aicina EstateGuru vadītāju Latvijā Aleksandru Mežapuķi.

Kas ir pūļa finansējums, un kādēļ to Latvijā plaši neizmantoja pirms 20 gadiem? Ar ko šis produkts atšķiras no shēmas – noguldu bankā, saņemu procentus un banka naudu aizdod uzņēmējam?

Pūļa finansējums ir salīdzinoši jauns veids, kā piesaistīt finansējumu biznesam vai veidot personīgos uzkrājumus un pelnīt ievērojamu atdevi. Pirms 20 gadiem šī nozare tikai sāka veidoties. Lai izprastu pūļa finansējuma galvenās atšķirības no tradicionālo banku piedāvājuma, jāapskata šis jautājums no abu galveno lietotāju skatupunkta – aizņēmēja, kas kā juridiska persona vēlas piesaistīt finansējumu savam nekustamā īpašuma attīstības projektam vai uzņēmējdarbībai, un investora, kas ir fiziska vai juridiska persona ar vēlmi pelnīt no saviem ieguldījumiem. Aizņēmējam lielākais ieguvums noteikti ir laiks! Izmantojot pūļa finansējumu, naudu savā kontā var saņemt vien dažu dienu laikā, kamēr bankās šis process nereti var aizņemt pat vairākus mēnešus. Tāpat arī ir elastīgi nosacījumi un personīga pieeja katram projektam – atšķirībā no bankām, kuras piemēro līdzīgus nosacījumus, pēc kuriem izvērtē jebkuru kredīta pieteikumu. Pūļa finansējuma gadījumā tiek vērtēta ne tikai aizņēmēja finansiālā stabilitāte un pieredze, bet arī realizējamā projekta potenciāls. Savukārt investoriem atbilde ir pavisam vienkārša – iespējams nopelnīt pat 10 reizes lielāku atdevi nekā banku noguldījumā. Platforma pilda starpnieka funkciju, savienojot aizņēmējus ar investoriem un pārliecinoties gan par aizņēmēja spēju atmaksāt aizdevumu, gan investoru naudas izcelsmes legālajiem aspektiem.

2021. gada nogalē spēkā stājās Regula (ES) 2020/1503 par Eiropas kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējiem uzņēmējdarbībai (ES regula), bet 2022. gada sākumā Saeima sāka skatīt likumprojektu “Kolektīvās finansēšanas pakalpojumu likums” (Likumprojekts), kas noteic nacionālās prasības regulas piemērošanai Latvijā.

Pieņemot abus tiesību aktus, tiek novērsti šķēršļi kolektīvās finansēšanas pakalpojumu pārrobežu sniegšanā un radīta labvēlīga vide uzņēmējiem tāda alternatīvā finansējuma piesaistē, kuru pārlieku neapgrūtina dažādu ES dalībvalstu individuālie kolektīvās finansēšanas regulējumi.

Neskatoties uz to, ka Likumprojektu ES regulas ieviešanai vēl skata Saeima, Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) ir publiski aicinājusi kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējus laikus vērsties FKTK darbības atļaujas saņemšanai. Tāpat FKTK ir ziņojusi, ka drīzumā atļaujas varētu saņemt pirmie 3-5 kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēji. Savukārt FKTK rīkotajā Latvijas kapitāla tirgus forumā Valdis Dombrovskis norādīja, ka Latvija ir ES kolektīvās finansēšanas čempione – 184 dolāri uz vienu iedzīvotāju 2019. gadā un 119 dolāri uz vienu iedzīvotāju 2020. gadā

Viena no lielākajiem nekustamo īpašumu attīstītājiem Lietuvā “Realco” afilētais uzņēmums “Sostinės bokštai” emitējis obligācijas 6 miljonu eiro apmērā. Investori Lietuvā, Latvijā un Igaunijā var iegādāties parāda vērtspapīrus uz laiku līdz diviem gadiem, kā saistību izpildes nodrošinājumu ieķīlājot zemi un ēkas.

Katras obligācijas nominālvērtība ir 1000 eiro.“Sostinės bokštai” piedāvāto obligāciju parakstīšanas termiņš ir līdz 14. maijam, un tās tiks emitētas 20. maijā.

No obligācijām iegūtie līdzekļi paredzēti vērienīgā biznesa centra “Hero” attīstīšanai Viļņas Centrālajā biznesa rajonā.

Investori novērtējuši “Hero” potenciāluPubliski tirgoto obligāciju emisiju pircējiem tiks maksāta pusgada procentu likme pēc 6 mēnešu EURIBOR + 6% gada procentu likmes. 6 mēnešu EURIBOR likme šobrīd ir aptuveni 3,85%. Publisko obligāciju emisiju izvieto Igaunijas investīciju banku uzņēmums “Redgate Capital” un Lietuvā strādājošā “Šiaulių Bankas”, un uz to attiecas 2024. gada 12. marta parakstītā vienošanās. Lietuvas Banka prospekta noteikumus apstiprināja 2012. gada 12. martā. Savukārt obligācijas tiks tirgotas “First North” un “NASDAQ Vilnius” alternatīvajā vērtspapīru tirgū.