ASV paustie apgalvojumi, ka ABLV Bank ir palīdzējusi legalizēt nelikumīgi iegūtus līdzekļus un pārkāpusi Ziemeļkorejai piemērotās sankcijas, noveduši pie tā, ka patlaban uzmanība ir vērsta uz Eiropas Centrālās bankas (ECB) lomu kā galveno eirozonas banku uzraugu, raksta Bloomberg.
ECB nav varas uzraudzīt naudas atmazgāšanu, tā ir atbildīga par to, kā galvenie baņķieri vada savas institūcijas, taču, neskatoties uz to ECB nedēļas nogalē nācās paziņot, ka bankai darbība jāpārtrauc vai ir liela iespēja, ka tā pārtrauks darbību pēc tam, kad no bankas aizplūst liels naudas daudzums.
Frankfurtē bāzētā institūcija līdz šim izvairījusies no sīkākiem komentāriem, uzsverot, ka tā var rīkoties tikai tad, kad nacionālais uzraugs norāda uz naudas atmazgāšanu bankās. Tas veicināja kritiku gan analītiķu, gan daudzu nozares ekspertu vidū, par to, ka amatpersonas reaģē tikai uz īpašiem notikumiem un ir darījuši pārāk maz un pārāk vēlu. Turklāt tas notiek svarīgā ECB darbības brīdī, kad tā cenšas veicināt eirozonas bankas iztīrīt savas bilances no sliktajiem kredītiem un tādēļ tā saņēmusi nopietnu kritiku par rīcību kā uzraugam.
«ECB varētu būt apkaunota, ja tā nebūs pietiekami labi novērtējusi ABLV Bank rīcību,» sacījis Peterson Institute for International Economics eksperts Nikolass Verons. «ECB paļaujas uz nacionālo institūciju sniegto informāciju, taču tai arī pašai ir jāformulē savs viedoklis un lēmums ir atkarīgs no ECB,» viņš uzskata.