Par Rēzeknes Valsts 1.ģimnāzijas būvdarbu termiņa nokavēšanu pašvaldība uzņēmumam SIA "Latvijas energoceltnieks" piemērojusi 780 654 eiro līgumsodu, informēja pašvaldības Pilsētvides un attīstības pārvaldes telpiskās attīstības plānotāja-stratēģiskās plānošanas speciāliste Marina Labanovska.

Viņa uzsvēra, ka saistībā ar būvdarbu izpildes termiņa nokavējumu, kuru pieļāva "Latvijas energoceltnieks", piemērots līgumsods 780 654 eiro apmērā un saskaņā ar noslēgtā līguma noteikumiem tas tiek ieturēts no būvniekam paredzētajiem maksājumiem. Savukārt maksājumu pārējās daļas 150 955 eiro apmērā samaksas termiņš vēl nav iestājies.

Pilsētvides un attīstības pārvaldes vadītājs Georgijs Orlovs norādīja, ka pašvaldība rēķinājās ar nelieliem papilddarbu apjomiem 455 102 eiro apmērā, piešķirot termiņu pagarinājumu par četriem ar pusi mēnešiem, taču arī šajā termiņā būvnieki neiekļāvās.

"Kad tika veikta objekta apsekošana, tika konstatēti daudzi defekti, kas apdraudētu arī skolēnu drošību, līdz ar to objektu nebija iespējams pieņemt ekspluatācijā," pauda Orlovs.

Būvniecības uzņēmums "Latvijas Energoceltnieks" 2019. gadu noslēdzis ar apgrozījumu 62,8 miljonu eiro apmērā, kas ir par 10% vairāk nekā 2018. gadā, kad uzņēmuma apgrozījums bija 56,9 miljoni eiro. Pērn "Latvijas Energoceltnieks" 35% no sniegtajiem pakalpojumiem eksportēja uz ārvalstīm.

Nozīmīgākie eksporta tirgi bija Vācija, Zviedrija un Somija.

Pērn nozīmīgākais realizētais projekts Latvijā bija Kurzemes Loka izbūve, pilnībā izbūvējot jaunu gaisa elektropārvades līniju posmā Rīga – Ventspils.

Lielākie būvniecības uzņēmumi 2019. gadā 

Pērn būvkompānijas īstenojušas daudzus nozīmīgus publisko pasūtījumu un privātos projektus,...

Savukārt starp nozīmīgākajiem ārvalstu projektiem minams darbs pie elektrotīklu atjaunošanas Hamburgā. Telekomunikāciju jomā uzņēmums darbojās vairākos lielos projektos dažādos Vācijas reģionos, kur tiek veidota optiskās šķiedras pasīvās platjoslas infrastruktūra. Analogs projekts vairākos posmos tiek realizēts arī Latvijā pēc LVRTC pasūtījuma.

"Šogad esam uzsākuši vairākus nozīmīgus projektus gan Latvijā, gan ārvalstīs. Profesionāli interesants ir darbs Zviedrijas lielākajā vēja enerģijas stacijā, kurā 50 kilometru garumā ieguldīsim 33kV kabeļlīnijas un savienosim vēja ģeneratorus ar apakšstaciju. Projekts ir izaicinošs, jo vēja parks atrodas kalnainā vietā ar dažādiem zemes slāņiem, kas mūsu darbu padara īpaši sarežģītu. Vācijas Mecklenburg Vorpommern federālajā zemē strādāsim pie optiskā tīkla sakaru kanalizācijas izbūves 400 kilometru garumā. Savukārt Latvijā šobrīd strādājam ar projektiem Rīgas TEC un Rīgas HES," norāda "Latvijas Energoceltnieks" valdes priekšsēdētājs Andris Vilcmeiers.

"Latvijas Energoceltnieks" šobrīd nodrošina darba vietas vairāk nekā 600 cilvēkiem. Uzņēmums pērn darba spēka nodokļos valsts budžetā veica maksājumus 5,2 miljonu eiro apmērā.

"Latvijas Energoceltnieks" ir daļa no būvniecības un būvmateriālu ražošanas uzņēmumu grupas "Skonto Group".

"Skonto Group" ietilpst šādi uzņēmumi - "Skonto Prefab", "Skonto Plan Ltd", "Latvijas energoceltnieks" un "Cross Timber Systems". Šobrīd grupas uzņēmumos strādā vairāk nekā 1500 darbinieki.

Noslēdzoties uzņēmuma kapitāla daļu iegādei, Latvijas Energoceltnieks ir kļuvis par 100% Skonto grupai piederošu uzņēmumu.

Darījuma summa netiek atklāta.

Darījuma ietvaros Guntim Rāvim piederošs uzņēmums no mazākuma akcionāriem iegādājās 36,9% akciju. Lēmums atpirkt akcijas ir saistīts ar biznesa stratēģijas maiņu, daudz mērķtiecīgāk nostiprinot uzņēmuma pozīcijas ārvalstu tirgos, liecina medijiem sniegtā informācija.

«Pirms gada par uzņēmuma valdes priekšsēdētāju tika apstiprināts Martti Antero Kohtanen, kuram ir ievērojama pieredze enerģētikas un telekomunikāciju jomā dažādos projektos Eiropā. Uzņēmuma vidēja termiņa attīstības mērķis ir nostiprināt Latvijas Energoceltnieks pozīcijas ārvalstu tirgos,» norāda Skonto grupas uzņēmumu īpašnieks Guntis Rāvis.

Saskaņā ar operatīvajiem datiem Latvijas Energoceltnieks 2018. gadu noslēdza ar 57 miljonu eiro apgrozījumu, uzrādot izaugsmi 7% apmērā pret iepriekšējo gadu. Darba spēka nodokļos valsts budžetā uzņēmums pārskata periodā veica maksājums 4 miljonu eiro apmērā.

Rēzeknes domes piemērotais līgumsods 780 654 eiro apmērā par termiņu kavēšanu Rēzeknes Valsts 1.ģimnāzijas būvniecībā ir nepamatots, jo projekta realizēšanas laikā bija nepieciešams veikt tieši domes pasūtītus papildu darbus, savukārt objekta kopējā būvniecība ieilga tādēļ, ka tās laikā dome lauza līgumu ar pašas pielīgto projektētāju, situāciju komentē SIA SIA "Latvijas Energoceltnieks".

Jau ziņots, ka par Rēzeknes Valsts 1.ģimnāzijas būvdarbu termiņa nokavēšanu pašvaldība uzņēmumam SIA "Latvijas energoceltnieks" piemērojusi 780 654 eiro līgumsodu.

Latvijas energoceltnieks piemērots 780 654 eiro līgumsods  

Par Rēzeknes Valsts 1.ģimnāzijas būvdarbu termiņa nokavēšanu pašvaldība uzņēmumam SIA "Latvijas...

"Objekta būvniecība kopumā ieilga tādēļ, ka pasūtītājs projekta realizācijas vidū lauza līgumu ar paša izvēlēto un pielīgto projektētāju, un mēs šajā situācijā bijām tikai ķīlnieki, kas bija spiesti gaidīt, kad Rēzeknes dome situāciju atrisinās, un mēs varēsim atsākt būvniecību pilnā apmērā, jo būvniekam nodotajā būvprojektā bija nepieciešams veikt būtiskus grozījumus. Ir vispārzināms fakts, ka jebkādus būvdarbus Latvijā drīkst veikt tikai tad, kad būvdarbu veicējam ir nodota būvprojekta dokumentācija. Šis arī kalpoja par pamatojumu tam, kāpēc puses veica grozījumus līgumā, nosakot jaunu būvdarbu izpildes termiņu. Tāpēc domes pārmetumi par būvprocesa ilgumu, tajā vainojot būvnieku, ir absurdi un neatbilst faktiem," ieilgušā būvprocesa iemeslus min SIA "Latvijas Energoceltnieks" valdes priekšsēdētājs Andris Vilcmeiers.

Uzņēmums norāda, ka objekta pilnīgu pabeigšanu jaunajā termiņā, ko abas puses saskaņoja, aizkavēja tas, ka pasūtītājs līguma termiņa beigās pieprasīja veikt papildu darbus, kuri sākotnējā projektā vispār nebija, un daļu no kuriem būvniekam bija jāveic jau pēc līgumā pielīgtā termiņa, jo tikai tad tika saņemta šo papildu darbu izpildei nepieciešamā būvprojekta dokumentācija no jaunā projektētāja.

"Tieši par šo laiku, kad veicām šos domes pasūtītos papildu darbus ārpus nodošanas termiņa, pašvaldība cenšas piemērot mums līgumsodu. Jo īpaši būtiski uzsvērt, ka ne jau būvnieks iniciēja šo papildu darbu izpildi, tomēr, neskatoties uz visām izmaiņām, apzinājāmies, cik svarīgi ir atvērt skolu mācībām jau 1. septembrī, tāpēc maksimāli operatīvi visu arī veicām, un ēka tika nodota ekspluatācijā līdz mācību gada sākumam," tā A. Vilcmeiers.

Viņš uzsver, ka būvnieks savu taisnību ir gatavs pamatot ar dokumentiem. Līdz ar to Rēzeknes pilsētas domes vadības pozīcija un izvairīšanās no uzņemto saistību godprātīgas izpildes nepatīkami pārsteidz, jo šī uzņēmumam nav ierasta prakse valsts un pašvaldību pasūtījumu izpildē.

"Pašlaik Rēzeknes pilsētas dome nav norēķinājusies par izpildītajiem darbiem par kopējo summu 0,9 miljonu eiro apmērā, un mēs diemžēl to nevaram nekā citādi kvalificēt, kā Rēzeknes domes vadības centienus netaisni iedzīvoties uz cita rēķina. Tāpat rodas iespaids, ka Rēzeknes pilsētas domei gluži vienkārši nav naudas, lai norēķinātos par veiktajiem darbiem," komentē A.Vilcmeiers.

Ņemot vērā, ka pašvaldības vadība savas tiesības izmanto negodprātīgi, proti, šķietami atbilstoši līguma noteikumiem, bet neattaisnojamā veidā un neattaisnojamu mērķu sasniegšanai, uzņēmums apsver iespēju vērsties tiesā, jo īpaši tādēļ, ka Rēzeknes dome ilgstoši nav reaģējusi uz uzņēmuma aicinājumu atrisināt esošo situāciju ārpustiesas kārtībā, tā vietā publiski paužot viedokli par izveidojušos situāciju, kas neatbilst objektīvajiem un dokumentāli pierādāmajiem faktiem, norāda uzņēmums.

Konkurences padome (KP) atklātā būvniecības uzņēmumu karteļa dalībnieki bija iesaistīti vismaz 70 iepirkumos par kopējo līgumsummu 686 989 991 eiro, otrdien preses konferencē sacīja KP Aizliegtu vienošanos departamenta direktore Ieva Šmite.

Starp lielākajiem publiskajiem iepirkumiem Šmite minēja Mežaparka estrādes, Jaunā Rīgas teātra, Ventspils mūzikas vidusskolas un koncertzāles "Latvija", Latvijas Nacionālā mākslas muzeja, kultūras pils "Ziemeļblāzma" iepirkumus. Savukārt no lielākajiem privātajiem pasūtījumiem Šmite minēja tirdzniecības centra "Akropole" būvniecību, tirdzniecības centra "Alfa" būvniecību un "Rimi" loģistikas centra būvniecību.

No Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) nodotajiem būvnieku audioierakstu atšifrējumiem KP secinājusi, ka lielāko būvniecības komercsabiedrību pārstāvji vismaz no 2015.gada līdz 2018.gadam kopā 12 tikšanās reizēs, tiekoties vismaz trīs reizes gadā un veicot iepirkumu sadali, pārrunāja dalības nosacījumus iepirkumos. Kopumā sarunās un piezīmēs pieminēti teju 90 iepirkumi, no kuriem identificēti vismaz 70, stāstīja Šmite. Sarunas notikušas pirtī "Taureņi" un sanatorijā "Jūrsalīcis", Jūrmalā.

No šā gada 19.marta uzņēmumā SIA «Latvijas energoceltnieks» ievēlēta jauna valde. Izmaiņas saistītas ar uzņēmuma stratēģiskajiem mērķiem un uzņēmuma darbības efektivizāciju.

Jaunās valdes sastāvā ir valdes priekšsēdētājs Martti Antero Kohtanen, valdes loceklis Valērijs Drozds un valdes loceklis Edgars Godmanis.

Uzņēmuma jaunā stratēģija ir vērsta uz attīstības un darbības paplašināšanu ārvalstu tirgos, īpaši Ziemeļreiropā un Centrāleiropā. «Latvijas energoceltnieks» šobrīd darbojas dažādos projektos Skandināvijā, kā arī telekomunikāciju tirgū Vācijā.

SIA «Latvijas energoceltnieks» darbojas celtniecības, enerģētikas, sakaru sistēmu un tīklu montāžas, kā arī infrastruktūras izbūves jomās.

Pēc Satversmes aizsardzības biroja (SAB) atzinuma būvniecības uzņēmums "Monum" ar tā piesaistītajiem partneriem izslēgts no elektrības pārvades sistēmas operatora AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) bateriju sistēmu iepirkuma, vēsta LTV raidījums "De facto".

Aģentūra LETA jau ziņoja, ka AST pagājušajā nedēļā parakstīja 77,07 miljonus eiro vērtu līgumu par elektroenerģiju uzkrājošo bateriju sistēmas (BESS) piegādi un uzstādīšanu apakšstacijās Tumē un Rēzeknē ar Vācijas uzņēmumu "Rolls-Royce Solutions".

Kā vēsta LTV, iepirkuma gaitā no pretendentiem tika izslēgts par dažiem miljoniem lētāks piedāvājums no "Monum", jo sadarbību nav rekomendējis SAB, savukārt uzvarētāja piedāvājumā esot redzamas saites ar "būvnieku karteli", kas gan nav bijis pamats pretendentu izslēgt.

Kopumā pēdējā konkursā piedāvājumus iesnieguši trīs pretendenti - itāļu "Nidec ASI", Vācijā reģistrētais "Rolls-Royce Solutions" un "Monum", kas piedāvāja darbus izdarīt vislētāk - par 74,6 miljoniem eiro. Taču viņus no iepirkuma izslēdza, pamatojoties uz rekomendāciju no SAB. Atzinums bijis negatīvs nevis par pašu "Monum", bet gan tā piesaistītu partneri.

Būvnieku karteļa lietā Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) varētu pārtraukt Eiropas Savienības (ES) līdzekļu izmaksas par 12 realizācijas procesā esošiem objektiem, otrdien Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē sacīja CFLA direktore Anita Krūmiņa.

Kopumā pēc CFLA aplēsēm finanšu korekcijas apjoms var sasniegt vismaz 18,6 miljonus eiro par 25 objektiem, kuru būvniecībā bija iesaistīti karteļa dalībnieki.

Krūmiņa sacīja, ka kopumā no 77 objektiem, kuri minēti Konkurences padomes (KP) lēmumā par būvnieku karteli, ES līdzfinansējums bija piesaistīts 47 projektos, taču 22 no šiem projektiem iepirkums ticis pārtraukts bez līguma vai arī tajā uzvarējis kartelī neiesaistīts uzņēmums, tāpēc šajos projektos CFLA finanšu korekciju nepiemēros.

Karteļa skandāls raisa daudz jautājumu  

Konkurences padome (KP) šokēja Latvijas sabiedrību ar paziņojumu par iespaidīga apjoma būvnieku...

Savukārt no 25 projektiem, kuros finanšu korekcija varētu tikt piemērota, 13 objekti jau ir pabeigti, nodoti ekspluatācijā un par šiem objektiem CFLA jau ir izmaksājusi ES līdzfinansējumu. No šiem projektiem finanšu korekcija 10,6 miljonu eiro apmērā var tikt pieprasīta piedziņas veidā no pasūtītājiem, kuri pēc tam varēs vērsties pret būvniekiem ar regresa prasību.

Savukārt 12 objekti vēl ir būvniecības noslēguma fāzē un par šiem projektiem CFLA vēl nav veikusi ES līdzfinansējuma izmaksas. Attiecīgi par šiem projektiem finanšu korekcija astoņu miljonu eiro apmērā var tikt piemērota, veicot ieturējumus un neizmaksājot ES fondu naudu.

Ņemot vērā, ka no KP publiskotā lēmuma nav iespējams izdarīt viennozīmīgus secinājumus par pasūtītāja iesaisti pārkāpumā, CFLA šīs informācijas noskaidrošanai pieprasījusi papildu informāciju no KP. Ja tiks gūti pierādījumi pasūtītāja iesaistei pārkāpumos, korekcijas summa ES fondu projektos var pieaugt, skaidroja Krūmiņa.

Viņa pastāstīja, ka sākotnēji katra konkrētā ES fondu projekta ietvaros CFLA pieņems lēmumu konstatēt neatbilstību, kas kvalificējama kā "aizdomas par krāpšanu", nosakot finanšu korekciju, apturot maksājumus attiecīgajā projektā koriģējamo izdevumu apmērā, taču neuzsākot neatbilstoši veikto izdevumu atgūšanu.

CFLA gala lēmums par neatbilstību, kas kvalificējama kā "aizliegta pretendentu vienošanās", finanšu korekcijas piemērošanu un neatbilstoši veikto izdevumu atgūšanu tiks pieņemts pēc tam, kad būs pagājis KP lēmuma apstrīdēšanas laiks un tas būs stājies spēkā, vai, ja KP lēmums tiks apstrīdēts, tad pēc tam, kad būs stājies spēkā tiesas spriedums attiecīgajā strīdā, uzsvēra Krūmiņa.

Pēc CFLA lēmuma ES fondu projektu īstenotājiem jeb pasūtītājiem būs tiesības vērsties regresa kārtībā pret konkrēto pārkāpumu izdarījušajiem uzņēmumiem.

Pastāvot konkurences pārkāpumam, CFLA ir pienākums piemērot finanšu korekciju - atcelt vai samazināt finanšu atbalsta summu.

Saskaņā ar finanšu korekciju vadlīnijām tiek noteiktas vairākas korekcijas. Korekcija 10% apmērā tiek noteikta, ja iepirkuma procedūrā piedalījušies dažādi (ne tikai kartelī iesaistīti) uzņēmumi, bet konkrēto līgumu noslēdzis kāds no kartelī iesaistītajiem uzņēmumiem. Korekcija 25% var tik noteikta, ja iepirkuma procedūrā piedalās tikai slepenas vienošanās dalībnieki/uzņēmumi, un konkurence tikusi būtiski ierobežota. Savukārt 100% korekcija var tikt noteikta, ja apstiprināta pasūtītāja iesaiste, sniedzot palīdzību pretendentiem, kas veic aizliegtās vienošanās, un kāds no pretendentiem, kas bijis iesaistīts aizliegtās vienošanās veidošanā noslēdzis konkrēto līgumu.

Jau ziņots, ka starp projektiem, kuriem CFLA varētu piemērot finanšu korekciju, ir Rīgas pilsētas pašvaldības pasūtītie - būvnieka SIA "Re&Re" īstenotais Latvijas Nacionālā mākslas muzeja projekts un būvnieka SIA "Velve" īstenotais VEF kultūras pils projekts.

Tāpat finanšu korekciju varētu piemērot Rīgas domes Īpašuma departamenta pasūtītajiem projektiem - būvnieka SIA "Arčers" īstenotajam Rīgas Angļu ģimnāzijas projektam, būvnieka "Rere būve 1" īstenotajam Rīgas Franču liceja projektam un SIA "Velve" īstenotajam Zolitūdes skolas projektam. Finanšu korekcija varētu tikt piemērota arī par Rīgas Mākslas un mediju tehnikuma pasūtīto un būvnieka "Rere būve" īstenoto tehnikuma projektu.

Finanšu korekcija var skart Latvijas Universitātes (LU) pasūtīto un būvnieka "LNK Industries Group" īstenoto LU Akadēmiskā centra Torņakalnā projektu, kā arī VSIA "Kultūras un sporta centrs "Daugavas stadions"" pasūtīto un būvnieka SIA "LNK Industries Partnership" īstenoto Daugavas stadiona tribīņu projektu.

Tāpat finanšu korekcija var tiks piemērota Ventspils Mūzikas vidusskolas pasūtītā un būvnieka "Merks-Ostas celtnieks" īstenoto Ventspils Mūzikas vidusskolas ar koncertzāles projektu, kā arī Ventspils pilsētas pašvaldības iestādes "Komunālā pārvalde" pasūtīto un būvnieka "LNK Industries Group" īstenoto Inovāciju centa projektu.

Finanšu korekcija varētu arī skart Jelgavas pašvaldības pasūtīto un būvnieka "Rere būve 1" īstenoto Jelgavas Valsts ģimnāzijas projektu, kā arī VAS "Valsts nekustamie īpašumi" pasūtīto un būvnieka SIA "Abora" īstenoto Prokuratūras ēkas projektu.

Tāpat finanšu korekcija varētu skart četrus Rīgas Tehniskās universitātes pasūtītos projektus, kurus īstenoja būvnieki "Merks" un "Abora", kā arī SIA "Latvijas energoceltnieks" īstenoto Rēzeknes tehnikuma projektu un Siguldas novada pašvaldības pasūtīto un "Rere būve 1" īstenoto Siguldas pils projektu.

Finanšu korekcija varētu arī skart "Latvijas energoceltnieka" īstenoto Jelgavas pilsētas slimnīcas projektu, "Velves" īstenoto Liepājas slimnīcas projektu, Ogres pašvaldības pasūtītos projektus - būvnieka "Rere būve, Re&Re un Campaign" īstenoto Ogres sociālā centra projektu, kā arī "Latvijas energoceltnieka" īstenoto Ikšķiles vidusskolas projektu.

Tāpat LETA jau vēstīja, ka KP atklātā būvniecības uzņēmumu karteļa dalībnieki bija iesaistīti vismaz 70 iepirkumos par kopējo līgumsummu 686 989 991 eiro. Starp lielākajiem publiskajiem iepirkumiem minēti Mežaparka estrādes, Jaunā Rīgas teātra, Ventspils mūzikas vidusskolas un koncertzāles "Latvija", Latvijas Nacionālā mākslas muzeja, kultūras pils "Ziemeļblāzma", Okupācijas muzeja iepirkumus.

KP desmit būvnieku kartelī iesaistītos uzņēmumus sodījusi ar naudas sodu kopumā 16 652 927,4 eiro apmērā.

Starp 10 sodītajiem uzņēmumiem ir SIA "Skonto būve", SIA "Latvijas energoceltnieks", SIA "Velve", SIA "Arčers", SIA "Rere būve", SIA "Re & Re", SIA "RBSSKALS būvvadība", SIA "Abora", AS "LNK Industries" un SIA "Merks". Tiesa "RBSSKALS būvvadība" patlaban jau ir likvidēta, tāpēc sods netika piespriests.

Procentuāli lielākais naudas sods no iepriekšējā finanšu gada apgrozījuma - 6,1% - tika piemērots diviem uzņēmumiem. "Re & Re" piemērots naudas sods 170 635,91 eiro apmērā, bet "Skonto būvei" - 746 720,15 eiro apmērā.

Naudas sods 5,4% apmērā no iepriekšējā finanšu gada apgrozījuma piemērots četriem uzņēmumiem. "LNK Industries" piemērots sods 3 711 491,28 eiro apmērā, "Merks" - 2 688 950,79 eiro apmērā, "Arčers" - 1 998 412,02 eiro apmērā un "Abora" - 1 115 910 eiro apmērā.

"Latvijas energoceltniekam" piemērots naudas sods 5,3% apmērā no iepriekšējā apgrozījuma - 3 329 579,41 eiro, "Rere būvei" - 5,2% apmērā no apgrozījuma jeb 711 050,34 eiro, bet "Velvei" - 4,6% apmērā no apgrozījuma jeb 2 421 419,39 eiro apmērā.

Par būvniecības un būvmateriālu ražošanas uzņēmumu grupas "Skonto Group" vadītāju un valdes priekšsēdētāju ir apstiprināts Andris Vilcmeiers.

Stājoties amatā, A. Vilcmeiers kļūs arī par grupas uzņēmuma "Latvijas energoceltnieks" valdes priekšsēdētāju.

Savukārt līdzšinējais "Skonto Group" vadītājs un īpašnieks Rihards Rāvis turpinās darbu uzņēmuma vadības komandā.

"Skonto Group" valdei pievienosies arī "Skonto Prefab" vadītājs Mārtiņš Ķeņģis. Līdz šim uzņēmuma valdē strādāja Dmitrijs Soldatenko un Raimonds Freimanis, kuri darbu valdē turpinās.

"Grupas uzņēmumi pēdējo gadu laikā ir nostiprinājuši savas pozīcijas ārvalstu tirgos, kļūstot par nozīmīgu ražošanas eksporta uzņēmumu no Latvijas. Šobrīd, kad visa pasaule piedzīvo COVID-19 vīrusa izplatību, mans uzdevums būs rast risinājumu, lai uzņēmumi spētu maksimāli pielāgoties jaunajiem tirgus apstākļiem un ekonomiskajai situācijai Eiropā," norāda "Skonto Group" vadītājs A. Vilcmeiers.

Astoņas no kopumā 10 Konkurences padomes (KP) sodītajām būvfirmām Administratīvajā apgabaltiesā pārsūdzējušas KP lēmumu būvnieku karteļa lietā.

Kopumā tiesā saņemti 10 iesniegumi. Par astoņiem no tiem tiesa ierosinājusi lietas, vēl par vienu iesniegumu pagaidām nav pieņemts lēmums, bet vēl viens iesniegums pagaidām atstāts bez virzības, lai iesniedzējs novērstu trūkumus.

Lietas ierosinātas par SIA "Skonto būve", SIA "Latvijas energoceltnieks", SIA "Rere būve" un tās mātesuzņēmuma AS "Rere grupa", SIA "Arčers", AS "LNK Industries", SIA "Abora" un tās mātesuzņēmuma SIA "Tehnocentrs", SIA "Re & Re" un "LNK Industries" mātesuzņēmuma SIA "LNK (Latvijas novitātes komplekss)" iesniegumiem.

Par būvfirmas SIA "Merks" un tās mātesuzņēmuma AS "Merko Ehitus" iesniegumu tiesa lēmumu vēl nav pieņēmusi, bet "Arčers" mātesuzņēmuma AS "UGN" iesniegums pagaidām atstāts bez virzības konstatēto trūkumu novēršanai.

No šī gada septembra SIA “Latvijas Energoceltnieks” (LEC) valdes locekļa amatā stāsies Dmitrijs Soldatenko, nomainot līdzšinējo vadītāju Andri Vilcmeieru.

A. Vilcmeiers atstās arī “Skonto Group” valdes priekšsēdētāja amatu, un turpmāk “Skonto Group” darbosies trīs līdzšinējo valdes locekļu sastāvā.

D. Soldatenko turpinās darbu arī kā būvniecības un būvmateriālu ražošanas uzņēmumu grupas "Skonto Group" valdes loceklis un "LEC Construction International GmbH” direktors.

“Uzņēmums ir veiksmīgi pielāgojies pandēmijas situācijai un turpina darbu pie esošajiem projektiem tepat Latvijā, kā arī LEC galvenajā eksporta tirgū Vācijā. LEC darbībā ir rasti risinājumi, lai tas spētu efektīvi adaptēties jaunajiem tirgus apstākļiem un ekonomiskajai situācijai Eiropā. Esmu pateicīgs līdzšinējam LEC valdes priekšsēdētājam Andrim Vilcmeieram par viņa paveikto un sniegto ieguldījumu uzņēmuma attīstībā,” stāsta D. Soldatenko.

Prokuratūra uzrādījusi apsūdzības SIA «Rīgas enerģija» un AS «Latvijas energoceltnieks» darbiniekiem lietā par iespējamo krāpšanos ar atļaujām elektroenerģijas ražošanai obligātajā iepirkumā.

Prokuratūra paziņojumā presei rakstīja, ka pagājušā gada oktobrī Organizētās noziedzības un citu nozaru specializētās prokuratūra pie kriminālatbildības saukusi kāda uzņēmuma valdes locekļus par mēģinājumu ar viltu iegūt tiesības uz svešu mantu personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās lielā apmērā.

Tāpat šī uzņēmuma valdes locekļi saukti pie kriminālatbildības par dokumentu, kas piešķir tiesības vai atbrīvo no pienākumiem, viltošanu un izmantošanu mantkārīgā nolūkā personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās. Prokuratūra šī uzņēmuma nosaukumu neatklāja, taču aģentūrai Zināms, ka apsūdzētas tiek divas personas, kas iespējamā nozieguma izdarīšanas brīdī ieņēma «Rīgas enerģijas» valdes locekļu amatus.

Uzņēmums Rīgas enerģija, kura darbiniekiem prokuratūra uzrādījusi apsūdzības lietā par iespējamo krāpšanos ar atļaujām elektroenerģijas ražošanai obligātajā iepirkumā (OI), prokuratūras paziņojumus medijiem uzskata par ķeršanos pie pēdējā salmiņa.

«29. janvārī Organizētās noziedzības un citu nozaru specializētās prokuratūras virsprokurore Gita Biezuma nosūtīja man vēstuli, kurā norādīts, ka man 2018. gada 11. oktobrī izsniegtā apsūdzība neatbilst Kriminālprocesa likuma 405. pantam. Citiem vārdiem sakot - tā ir nelikumīga! Šādos apstākļos, man nav saprotams, ar kādu motivāciju prokuratūra gandrīz četrus mēnešus vēlāk sniedz šādu publisku paziņojumu. Manuprāt, tas tiek darīts, lai uzturētu pie dzīvības absolūti nepamatoti iesākto kriminālprocesu, ar kura matreiāliem procesa virzītāji man aizlieguši iepazīstināt sabiedrību,» uzsver Rīgas enerģija valdes loceklis un līdzīpašnieks Pēteris Dzirkals, kurš ir viens no lietā apsūdzētajiem.

Valsts mežu apsaimniekošanas a/s Latvijas valsts meži (LVM) apstiprināti jauni valdes locekļi Toms Reiziņš un Jānis Stankevičs, bet uzņēmuma valdes priekšsēdētāja amatā iecelts Pēters Putniņš.

LVM valdē darbu turpinās Jānis Lapiņš, kura pilnvarojuma līgums ir spēkā līdz 2024. gada 1. septembrim.

Uzņēmuma jaunā valde darbu sāk 2022. gada 29. jūlijā. Konkurss uz LVM četru valdes locekļu amatiem tika izsludināts 2022. gada 24. martā. LVM padomes priekšsēdētājs Edmunds Beļskis izsaka pateicību līdzšinējam valdes priekšsēdētājam Arnim Melnim un valdes loceklim Edvīnam Zakovicam par ieguldījumu uzņēmuma ilgtermiņa izaugsmē, vairāk nekā 20 gadu laikā LVM izveidojot par vienu no Latvijas ekonomikas līderiem.

LVM pārvalda un apsaimnieko 1,62 miljonus hektāru Latvijas Republikas zemes, tai skaitā 1,60 miljonus hektāru meža zemes, no kurām 1,39 miljoni hektāru ir mežs.

VAS «Latvijas valsts radio un televīzijas centrs» izsludinājis iepirkumu par optiskā tīkla infrastruktūras projektēšanas un būvniecības darbi visā Latvijas Republikas teritorijā, liecina paziņojums Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.

Minimālais pasūtītāja garantētais apjoms, ko paredzēts izbūvēt šī iepirkuma ietvaros, ir pieci piekļuves punkti «baltajās» teritorijās un 70 km optiskā kabeļa trases Kurzemes un Zemgales plānošanas reģionā. Maksimālais apjoms, ko paredzēts izbūvēt iepirkuma ietvaros, ir līdz 40 piekļuves punktiem «baltajās» teritorijās un 400 km optiskā kabeļa trases visā Latvijas Republikas teritorijā, skaidro VAS «Latvijas valsts radio un televīzijas centrs».

Šobrīd publicēts brīvprātīgs paziņojums par iepirkuma rezultātiem, tomēr saskaņā ar LVRTC iekšējo kārtību, par līguma sniegšanas tiesību piešķiršanu pretendentam vēl lems LVRTC valde. Par uzvarētāju pasludināts SIA Latvijas Energoceltnieks. Kā skaidroja centrā, šis iepirkums tiek līdzfinansēts no Eiropas Reģionālās attīstības fonda un attiecas uz darbības programmas «Izaugsme un nodarbinātība» 2014. - 2020.gada plānošanas periodam specifisko atbalsta mērķi «Uzlabot elektroniskās sakaru infrastruktūras pieejamību lauku teritorijās».

Tā dēvētajā būvnieku karteļa lietā aizliegta vienošanās cita starpā bijusi arī par tādiem būvobjektiem kā Rīgas pils, Latvijas Universitātes Akadēmiskais centrs Torņkalnā, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) ēka, Liepājas cietums un citi, liecina Konkurences padomes (KP) publiskotais pilnais saraksts par lietā iesaistītajiem objektiem.

Kopumā starp 77 būvnieku kartelī pārrunātajiem objektiem ir vairāki projekti Rīgā, tostarp vairākas izglītības un kultūras iestādes. Tāpat vairāki karteļa darbībā iesaistītie objekti atrodas citās Latvijas pilsētās - Liepājā, Jelgavā, Skrundā, Ogrē, Ikšķilē, Jēkabpilī, Valmierā, Kuldīgā, Saldū, Rēzeknē, Salaspilī, Daugavpilī un Cēsīs.

Starp uzskaitītajiem būvobjektiem Latvijas pilsētās ir ne tikai izglītības iestādes, bet arī sporta centri, slimnīcas, ražotnes, parki, dzīvojamās ēkas, tirdzniecības centri un citi objekti.

Visi KP publiskotie lietā iesaistītie būvobjekti ietver VEF kultūras pili, Okupācijas muzeju, Pulka ielas muzeja krātuvi, kultūras pili "Ziemeļblāzma", Latvijas Nacionālo mākslas muzeju, Ogres tehnikumu, Latvijas Universitātes Akadēmisko centru Torņakalnā, Rīgas pili, Jauno Rīgas teātri, Salaspils kultūras namu "Enerģētiķis", stadionu "Daugava", Lielupes tenisa centru, Ventspils Mūzikas vidusskolu ar koncertzāli "Latvija", Lielupes vidusskolu un Jelgavas Valsts ģimnāziju.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) šodien veic procesuālas darbības arī būvfirmā SIA «Merks», apstiprināja «Merks» pārstāvis Jānis Lievītis.

«Šobrīd varam apstiprināt, ka valsts institūciju pārstāvji šodien ieradās «Merks» birojā un runā ar valdes priekšsēdētāju Oskaru Ozoliņu. Tā kā šī saruna vēl nav beigusies, neko vairāk nevaram pateikt,» sacīja Lievītis.

Savukārt ar «Merks» mātesuzņēmumu - Igaunijas kompāniju «Merko Ehitus» neviens no Latvijas iestāžu pārstāvjiem nav sazinājies, sacīja «Merko Ehitus» komunikācijas vadītāja Merita Kullasepa.

Jau vēstīts, ka KNAB otrdien sācis kratīšanas vairākās Latvijas būvfirmās un pie valsts amatpersonām, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

Viena no būvfirmām, kurā KNAB veic procesuālās darbības, ir «Rere grupa», apstiprināja «Rere grupas» valdes priekšsēdētājs Guntis Āboltiņš-Āboliņš.

Būvfirmas «Merks» un «Rere grupa» otrdien apmeklējuši Konkurences padomes (KP) pārstāvji, bet Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) darbinieki tur tomēr nav bijuši, precizēja uzņēmumu pārstāvji.

Kā vēstīts, KNAB otrdien paziņoja, ka kopīgi ar KP veic tiesas sankcionētas neatliekamās kriminālprocesuālās darbības vairākās Latvijas būvfirmās un pie valsts amatpersonām.

Iepriekš «Merks» un «Rere grupa» pārstāvji norādīja, ka tajos ieradušies KNAB darbinieki, bet vēlāk precizēja, ka ieradušies KP pārstāvji.

«Merks» pārstāvis Jānis Lievītis paskaidroja, ka uzņēmumā šodien bija ieradušies Konkurences padomes pārstāvji, kuri administratīvā procesa ietvaros veica pārrunas ar «Merks» valdes priekšsēdētāju Oskaru Ozoliņu.

«Merks» mātesuzņēmums - «Merko Ehitus» paziņojumā biržai «Nasdaq Tallinn» norāda, ka «Merks» birojā Rīgā kratīšana nav veikta, kā arī uzņēmumam vai kādam no tā darbiniekiem nav izvirzītas oficiālas aizdomas.

Par Latvijas būvkompānijas SIA "Merks" īpašnieku kļuvusi Igaunijas nekustamo īpašumu kompānija "Kose Männisalu", liecina "Firmas.lv" informācija.

Savukārt par kompānijas patieso labuma guvēju kļuvis Igaunijas pilsonis Mēlis Olevs.

Jau ziņots, ka Igaunijas būvniecības uzņēmums "Merko Ehitus" augusta sākumā paziņoja, ka pārdevis Latvijas būvkompāniju SIA "Merks".

Kā informēja "Merko Ehitus", 1.augustā stājās spēkā pirkuma-pārdošanas līgums, ar kuru "Merko Ehitus" grupā ietilpstošais "Merko Investments" pārdeva Latvijas būvuzņēmumu "Merks".

Vienojoties ar pircēju, puses darījuma cenu neizpaudīs.

"Merks" līgumu portfelis ir izsmelts, un uzņēmumam nav saimnieciskās darbības, uzņēmumam atlikuši tikai juridiskie strīdi un "Merko Ehitus" garantēto garantijas saistību izpilde, teikts paziņojumā Tallinas biržai.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) šonedēļ ir uzdevis Pārresoru koordinācijas centram (PKC) "veikt neatkarīgu novērtējumu par atsevišķu valsts kapitālsabiedrību valdes un padomes locekļu nominācijas procesu atbilstību labas korporatīvās pārvaldības principiem", informēja Ministru prezidenta preses sekretārs Sandris Sabajevs.

Šāds uzdevums seko pēc tam, kad par VAS "Latvijas valsts meži" (LVM) valdes locekļiem izraudzīti Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) bijušais vadītājs Pēters Putniņš un būvniecības nozarē strādājušais Toms Reiziņš, par kuru reputāciju atsevišķas personas izteica šaubas publiskajā telpā.

Latvijas valsts mežiem jauna valde  

Valsts mežu apsaimniekošanas a/s Latvijas valsts meži (LVM) apstiprināti jauni valdes locekļi...

"Pēdējā laikā publiski izskanējusī informācija par konkursu norisi un rezultātiem uz atsevišķu valsts kapitālsabiedrību vadības amatiem rada pamatotus jautājumus sabiedrībā par labas pārvaldības principu ievērošanu, tādēļ esmu uzdevis PKC veikt neatkarīgu novērtējumu," teikts Kariņa paziņojumā, kā piemēru minot konkursa rezultātus uz LVM valdes locekļu amatiem.

PKC arī uzdots pēc neatkarīgā novērtējuma veikšanas sagatavot secinājumus un priekšlikumus nepieciešamajiem labojumiem normatīvajos aktos, lai uzlabotu personāla atlases procesu uz valsts kapitālsabiedrību valdes un padomes locekļu amatiem.

Latvijas Radio vēstīja, ka ir izskanējušas aizdomas par nesen amatā apstiprinātā LVM valdes priekšsēdētāja Putniņa un valdes locekļa Reiziņa atbilstību konkursa prasībām par nevainojamu reputāciju viņu iepriekšējās profesionālās darbības dēļ.

Pārsteigumu par Putniņa kandidatūru paudusi nominācijas komisijas locekle, Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūta padomes locekle Daiga Auziņa-Melalksne. Taču uzņēmuma padomes vadītājs Edmunds Beļskis uzsvēris, ka līdz ar kandidātu kompetenču novērtējumu esot izšķetināti arī iespējamie kandidātu reputācijas riski.

Putniņu 2019.gadā mudināja atkāpties no FKTK vadītāja amata, par to sniedzot kompensāciju 80% apjomā no gada mēnešalgas jeb virs 86 000 eiro. Putniņa toreizējā aiziešana no FKTK vadības saistāma ar redzējuma atšķirībām par valdības pieteikto finanšu sektora "kapitālo remontu". Tāpat bijušas šaubas par komisijas lēmumiem un noslēpumainību, uz ko uzmanību vērsa ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas tīkls (FinCEN).

Gan par šiem aspektiem, gan vadības pieredzi Putniņš esot iztaujāts un savu vērtējumu par kandidātu sniedza arī Valsts drošības dienests, skaidrojis Beļskis.

Savukārt nesen valdē apstiprinātais Reiziņš savulaik bijis par finansēm atbildīgais uzņēmumā "Latvijas energoceltnieks", kas pirms deviņiem gadiem bija iesaistīts Konkurences padomes konstatētajā energobūvniecības kartelī. Arī par šiem aspektiem vērsta uzmanība pārrunās ar valdes locekļu kandidātiem. Taču nekāda aizdomīga informācija neesot saņemta.

Konkursā uz LVM valdes locekļu četrām pozīcijām pieteicās 51 cilvēks. Kandidātu izvērtēšanai piesaistīja personāla atlases kompāniju, kas daļu atsijāja, tad kandidātu izvērtēšanu turpināja speciāli sasaukta nominācijas komisija. Tajā piedalījās LVM padomes, Zemkopības ministrijas, PKC, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras, Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūta un Latvijas Meža īpašnieku biedrības pārstāvji.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) otrdien sācis kratīšanas vairākās Latvijas būvfirmās un pie valsts amatpersonām, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

Viena no būvfirmām, kurā KNAB veic procesuālās darbības, ir «Rere Group», apstiprināja «Rere Group» valdes priekšsēdētājs Guntis Āboltiņš-Āboliņš.

«Jā, varu apstiprināt, ka KNAB darbinieki atrodas biroja ēkā un veic savu darbu, uzdod jautājumus. Man viņi neko nav jautājuši, tāpēc nezinu, ar ko šīs darbības ir saistītas,» sacīja Āboltiņš-Āboliņš.

Būvfirmās «Skonto būve», «Latvijas energoceltnieks», «LNK Industries», «Velve», «Moduls Engineering» un «Binders» aģentūrai LETA sacīja, ka KNAB darbinieki uzņēmumā otrdien nav bijuši.

Vienlaikus būvfirmas «Merks» valdes priekšsēdētāja Oskara Ozoliņa mobilais tālrunis ir izslēgts, un neoficiāla informācija liecina, ka KNAB veic procesuālas darbības «Merks». Arī būvfirmas «Abora» valdes priekšsēdētāja Jura Kravaļa mobilais tālrunis ir izslēgts.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) ir uzdevis Zemkopības ministrijai (ZM) izvērtēt Pārresoru koordinācijas centra (PKC) uzdevumā tapušo auditorkompānijas "KPMG Baltics" ziņojumu par VAS "Latvijas valsts meži" valdes un padomes locekļu atlases atbilstību labas korporatīvās pārvaldības principiem un lemt par atbilstošu rīcību, pavēstīja premjera birojā.

Ziņojumā konstatēts, ka "Latvijas valsts mežu" valdes un padomes locekļu atlases procesos ir bijušas atkāpes no PKC vadlīnijām un rīcība, kas ir ietekmējusi amatu konkursu rezultātus.

PKC, balstoties uz minēto ziņojumu, pilnveidos normatīvus attiecībā uz valsts kapitālsabiedrību valdes un padomes locekļu atlasi.

Vienlaikus LVM padomes priekšsēdētājs Edmunds Beļskis pauda gandarījumu, ka atbilstoši minētajam pētījumam kompānijas valdes nominācijas process ir bijis tiesisks, atbilstošs normatīvu prasībām un nav konstatēti nominācijas procesa regulējošo prasību pārkāpumi.

Savukārt attiecībā uz PKC vadlīnijām, kurām ir rekomendējošs raksturs, LVM padome uzskata, ka būtu lietderīgi vienādot izpratni par tām, lai ikvienā līdzvērtīgā atlases procesā - gan LVM, gan citos uzņēmumos - šīs vadlīnijas būtu piemērojamas līdzīgā veidā, bez dažādām interpretācijas iespējām.

Valsts ieņēmumu dienests (VID) pārsūdzējis Ģenerālprokuratūras lēmumu izbeigt "būvnieku lietas" kriminālprocesu daļā pret uzņēmēju Māri Martinsonu, ceturtdien Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" sacīja VID ģenerāldirektore Baiba Šmite-Roķe.

Viņa skaidroja, ka VID kā cietušajam bija tiesības 10 dienu laikā pārsūdzēt šo Ģenerālprokuratūras lēmumu.

"Mēs šo lēmumu izvērtējām, un atzinām, ka VID un valsts intereses ir aizskartas. Tādēļ lēmums ir pārsūdzēts, tagad jāgaida rezultāts," teica Šmite-Roķe.

Jau ziņots, ka Ģenerālprokuratūra pirms divām nedēļām izbeigusi tā devētajā "būvnieku lietā" izdalīto kriminālprocesu daļā pret Martinsonu saistībā ar viņam reiz piederējušās SIA "Lucidus" izvairīšanos no nodokļu nomaksas, otrdien, 22.oktobrī, vēstīja laikraksts "Diena".

Valsts atsakās no 600 tūkstošiem 

Izbeidz "būvnieku lietas" kriminālprocesu daļā pret Māri Martinsonu, vēsta laikraksts Diena....

Runa ir par 2014.gadā sākto tā dēvēto "būvnieku lietu". No šīs lietas izdalīti vairāki atsevišķi kriminālprocesi un viens no šiem izdalītajiem kriminālprocesiem ir par "Lucidus" izvairīšanos no nodokļu nomaksas , tā valstij nodarot zaudējumus vairāk nekā 600 000 eiro apmērā. "Diena" vēsta, ka oktobra sākumā kriminālprocess izbeigts daļā, kas attiecas tieši uz paša Martinsona iespējamo kriminālatbildību.

Pats kriminālprocess gan turpinās, un tajā kā aizdomās turamie figurē Martinsona bijušie menedžeri. Lēmumu pirms divām nedēļām pieņēmusi Rīgas tiesas apgabala prokuratūras prokurore Anda Liepiņa, kura uzrauga daļas no "būvnieku lietas" izmeklēšanu, norāda laikrakstā.

Prokuratūra uzskata, ka Martinsons, lai gan noziedzīgā nodarījuma laikā bija gan uzņēmuma līdzīpašnieks, gan valdes loceklis, reāli nekādos saimnieciskos lēmumos, slēdzot līgumus ar firmām par būvdarbiem, par ko Valsts ieņēmumu dienestam bija aizdomas, ka tās ir apzināti organizētas nodokļu apiešanas shēmas, nav piedalījies.

"Lucidus" inkriminētās noziedzīgās darbības, par kurām ir runa daļā pret Martinsonu izbeigtajā kriminālprocesā, notikušas laika posmā no 2012.gada 1.janvāra līdz 2014.gada 20.augustam. Laika posmā, kas daļēji sakrīt ar šo noziedzīgo darbību, Martinsons bija arī starp uzņēmuma līdzīpašniekiem - laikā no 2008.gada līdz 2013.gada 21.janvārim viņam piederēja 14% uzņēmuma daļu.

Pērn Martinsons ticis pie cietumsoda citā skaļā kriminālprocesā, kurā par kukuļņemšanu bija apsūdzēts bijušais Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs, bet Martinsonu tiesa atzina par vainīgu Rimšēviča kukuļņemšanas atbalstīšanā un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijā.

Šajā lietā Rīgas rajona tiesa Martinsonu notiesāja uz pieciem gadiem cietumā, nosakot viņam arī mantas konfiskāciju aptuveni 175 000 eiro apmērā. Spriedums tika pārsūdzēts un to būs jāskata apgabaltiesā.

Jau vēstīts, ka Konkurences padome (KP) 2021.gadā atklāja būvniecības uzņēmumu karteli, kura dalībnieki bijuši iesaistīti vismaz 70 iepirkumos par kopējo līgumsummu 687 miljoni eiro.

Desmit būvnieku kartelī iesaistītos uzņēmumus KP sodīja ar naudas sodu kopumā 16 652 927 eiro apmērā. Starp desmit sodītajiem uzņēmumiem ir SIA "Skonto būve", SIA "Latvijas energoceltnieks", SIA "Velve", SIA "Arčers", SIA "Rere būve", SIA "Re & Re", SIA "RBSSKALS būvvadība", SIA "Abora", "LNK Industries" un SIA "Merks". Tiesa "RBSSKALS būvvadība" jau bija likvidēta, tāpēc sods netika piespriests.

Astoņas no desmit KP sodītajām būvfirmām Administratīvajā apgabaltiesā pārsūdzēja KP lēmumu, bet, tā kā vairākas pārsūdzības būvfirmas iesniedza kopā ar mātesuzņēmumiem, kopumā lietā kā prasītāji ir 13 uzņēmumi.

Apvienotā lieta ierosināta par "Skonto būves", "Latvijas energoceltnieka", "Rere būves" un tās mātesuzņēmuma AS "Rere grupa", "Arčera", "LNK Industries", "Abora" un tās mātesuzņēmuma SIA "Tehnocentrs", "Re & Re", "LNK Industries" mātesuzņēmuma SIA "LNK (Latvijas novitātes komplekss)", "Merks" un tā mātesuzņēmuma AS "Merko Ehitus" un "Arčera" mātesuzņēmuma AS "UGN" iesniegumiem.

KP lēmumu no desmit sodītajiem uzņēmumiem nav pārsūdzējuši divi - "Velve", ar kuru KP vienojās par izlīgumu un sniedza pozitīvu atzinumu par uzņēmuma veiktajiem pasākumiem pasūtītāja "uzticamības atjaunošanai", kā arī "RBSSKALS būvvadība".

Gadījumā, ja tiesa pasludinās pieteicējiem nelabvēlīgu spriedumu, būs jāmaksā sods un šie uzņēmumi nedrīkstēs piedalīties valsts iepirkumos noteiktu laiku, kā arī pret tiem varēs sākt celt prasības par jau īstenotiem projektiem.

Igaunijas būvniecības uzņēmums "Merko Ehitus" pārdevis Latvijas būvkompāniju SIA "Merks", uzņēmums pirmdien informēja Tallinas biržu.

Kā informēja "Merko Ehitus", 1.augustā stājās spēkā pirkuma-pārdošanas līgums, ar kuru "Merko Ehitus" grupā ietilpstošais "Merko Investments" pārdeva Latvijas būvuzņēmumu SIA "Merks".

Vienojoties ar pircēju, puses darījuma cenu neizpaudīs.

"Merks" līgumu portfelis ir izsmelts, un uzņēmumam nav saimnieciskās darbības, uzņēmumam atlikuši tikai juridiskie strīdi un "Merko Ehitus" garantēto garantijas saistību izpilde, teikts paziņojumā Tallinas biržai.

"Merko Ehitus" paziņoja, ka tiek veikti grupas struktūras pielāgojumi, lai vadība katrā valstī kļūtu efektīvāka un nostiprinātu koncentrēšanos uz pamatdarbību, kas ir būvniecības pakalpojumi un nekustamā īpašuma attīstība.

Liela daļa būvuzņēmumu vēl analizē Konkurences padomes (KP) lēmumu būvniecības karteļa lietā, daži no tiem plāno to pārsūdzēt, pavēstīja aptaujāto ar KP lēmumu sodīto būvuzņēmumu pārstāvji.

AS "LNK Industries" pārstāvji pavēstīja, ka uzņēmums vēl nav detalizēti iepazinies ar KP pieņemtā lēmuma saturu un argumentāciju.

"Tomēr jau šobrīd ir secināms, ka KP, pieņemot lēmumu par "LNK Industries" sodīšanu, ir vadījusies nevis no spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem un pierādījumiem lietā, bet gan no populistiskiem apsvērumiem, tādā veidā klaji ignorējot gan KP darbību reglamentējošos normatīvos aktus, gan arī iesaistīto personu Satversmē garantētās tiesības. Ņemot vērā minēto, "LNK Industries" ir apņēmības pilna pierādīt savu nevainīgumu tiesā," pauda "LNK Industries" pārstāvji.

KP: Būvnieku karteļa dalībnieki iesaistīti iepirkumos par aptuveni 687 miljoniem eiro 

Konkurences padome (KP) atklātā būvniecības uzņēmumu karteļa dalībnieki bija iesaistīti vismaz...

Arī SIA "Arčers" ir saņēmis KP lēmumu un, ņemot vērā tā apjomu, kompānijas vadība kopā ar juristiem to izskata un analizē. Kad minētais lēmums tiks pilnībā izvērtēts, uzņēmums lems par tālāko rīcību, pauda "Arčers" pārstāvji.

SIA "Skonto būve" pārstāvji pavēstīja, ka uzņēmums iepazīsies ar KP lēmumu un izvērtēs iespēju to pārsūdzēt Latvijas administratīvajā tiesā.

AS "Rere grupa" pārstāvji pavēstīja, ka grupa ir saņēmusi KP lēmumu par grupas meitasuzņēmuma SIA "Rere būve" iesaisti savstarpēji aizliegtu vienošanos slēgšanā, līdz ar to uzņēmumam ir piemērots naudas sods 711 050,34 eiro apmērā.

"Rere grupa" pārstāvji norādīja, ka KP lēmums ir apjomīgs dokuments uz 200 lapām, tāpēc šobrīd uzņēmums to izvērtē. Uzņēmums 30 dienu laikā pieņems lēmumu, vai KP lēmums "Rere būve" lietā tiks pārsūdzēts tiesā.

SIA "Re & Re" pārstāvji aģentūrai LETA pavēstīja, ka "Re & Re" ir saņēmusi KP lēmumu būvniecības nozares uzņēmumu lietā. Patlaban saņemtie dokumenti tiek izvērtēti, pēc kā uzņēmums lems par turpmāko rīcību.

""Re & Re" noraida KP paustos apgalvojumus par uzņēmuma dalību sarunās ar citiem tirgus dalībniekiem ar mērķi panākt konkurenci ierobežojošus noteikumus, it īpaši par augstāku aktivitātes līmeni uzņēmumam pārmestajās sarunās," pauda "Re & Re" pārstāvji.

Pirmdien, 9.augustā, būvuzņēmuma "Merks" mātesuzņēmums "Merko Ehitus" par plānu pārsūdzēt tiesā KP lēmumu paziņoja biržai "Nasdaq Tallinn".

Savukārt viena no lielākajiem publiskā pasūtītāja VAS "Valsts nekustamie īpašumi" pārstāvji, lūgti komentēt KP pausto, ka daudzi pasūtītāji zinājuši par karteli, kā arī to, ka pasūtītājiem ir tiesības atgūt iepirkumos pārmaksātās summas, pavēstīja, ka "VNĪ rīcībā nav nekādas informācijas par šādu faktu. VNĪ iepazīsies ar KP lēmumu, visiem faktiskajiem un tiesiskajiem apstākļiem un izvērtēs turpmāko rīcību".

Jau ziņots, ka KP atklātā būvniecības uzņēmumu karteļa dalībnieki bija iesaistīti vismaz 70 iepirkumos par kopējo līgumsummu 686 989 991 eiro, otrdien preses konferencē sacīja KP Aizliegtu vienošanos departamenta direktore Ieva Šmite.

Starp lielākajiem publiskajiem iepirkumiem Šmite minēja Mežaparka estrādes, Jaunā Rīgas teātra, Ventspils mūzikas vidusskolas un koncertzāles "Latvija", Latvijas Nacionālā mākslas muzeja, kultūras pils "Ziemeļblāzma" iepirkumus. Savukārt no lielākajiem privātajiem pasūtījumiem Šmite minēja tirdzniecības centra "Akropole" būvniecību, tirdzniecības centra "Alfa" būvniecību un "Rimi" loģistikas centra būvniecību.

No Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) nodotajiem būvnieku audioierakstu atšifrējumiem KP secinājusi, ka lielāko būvniecības komercsabiedrību pārstāvji vismaz no 2015.gada līdz 2018.gadam kopā 12 tikšanās reizēs, tiekoties vismaz trīs reizes gadā un veicot iepirkumu sadali, pārrunāja dalības nosacījumus iepirkumos. Kopumā sarunās un piezīmēs pieminēti teju 90 iepirkumi, no kuriem identificēti vismaz 70, stāstīja Šmite. Sarunas notikušas pirtī "Taureņi" un sanatorijā "Jūrsalīcis", Jūrmalā.

KP desmit būvnieku kartelī iesaistītos uzņēmumus sodījusi ar naudas sodu kopumā 16 652 927,4 eiro apmērā.

Starp 10 sodītajiem uzņēmumiem ir SIA "Skonto būve", SIA "Latvijas energoceltnieks", SIA "Velve", SIA "Arčers", SIA "Rere būve", SIA "Re & Re", SIA "RBSSKALS būvvadība", SIA "Abora", AS "LNK Industries" un SIA "Merks". Tiesa "RBSSKALS būvvadība" patlaban jau ir likvidēta, tāpēc sods netika piespriests.

Procentuāli lielākais naudas sods no iepriekšējā finanšu gada apgrozījuma - 6,1% - tika piemērots diviem uzņēmumiem. "Re & Re" piemērots naudas sods 170 635,91 eiro apmērā, bet "Skonto būvei" - 746 720,15 eiro apmērā.

Naudas sods 5,4% apmērā no iepriekšējā finanšu gada apgrozījuma piemērots četriem uzņēmumiem. "LNK Industries" piemērots sods 3 711 491,28 eiro apmērā, "Merks" - 2 688 950,79 eiro apmērā, "Arčers" - 1 998 412,02 eiro apmērā un "Abora" - 1 115 910 eiro apmērā.

"Latvijas energoceltniekam" piemērots naudas sods 5,3% apmērā no iepriekšējā apgrozījuma - 3 329 579,41 eiro, "Rere būvei" - 5,2% apmērā no apgrozījuma jeb 711 050,34 eiro, bet "Velvei" - 4,6% apmērā no apgrozījuma jeb 2 421 419,39 eiro apmērā.