«Domā - ko tad man darīt? Varbūt pagaidīt līdz vēlēšanām un apskatīties situāciju, un pēc tam darboties tālāk? Patlaban situācija nav sevišķi veselīga valsts uzņēmumam, valdes locekļiem,» turpinājis U. Magonis.
Jautāts, vai tas saistīts ar satiksmes ministra aiziešanu, viņš sacījis: «Nē, kopumā.»
«Mēs arī esam darba devēji, bet, no otras puses, - darba ņēmēji. Principā valsts ir uztaisījusi mūs, valsts uzņēmuma valdes locekļus, kā visneaizsargātākos darba ņēmējus pasaulē,» Dienai skaidrojis Latvijas Dzelzceļa valdes priekšsēdētājs.
«Jo ir cita alga, ieinteresētības par savu darbu prēmiju veidā nav nekādas, atlaist var jebkurā brīdī, izmaksājot mēneša kompensāciju. Neviens darbinieks tā darbā netiek pieņemts. No šī viedokļa tas, protams, ir sarežģītāk nekā privātais uzņēmums. Bet Latvijas Dzelzceļš ir ļoti liels uzņēmums. Ja es salīdzinātu ar kādu mazāku - to, ko esmu vadījis, - tā ir viena lieta, bet šeit mērogi ir citi, to ar privātajiem nevar salīdzināt,» viņš sacījis.
