Latvijas būvnieku atrasto senlietu un arheoloģisko vērtību vidū ir gan 13. gadsimta Rīgas pils mūra fragments, Latgales muižnieku apbedījumi, galvaskausi un skeleti, sena, no māla veidota ūdensnovades sistēma, vēsturiska liecība – pagājušā gadsimta pudele ar vēstījumu un citi.
«Būtiskas arheoloģiskās vērtības iespējams atrasts vietās, kurās līdz šim nav veikti šādi pētījumi vai kurās nav notikuši iepriekšēji būvdarbi. Tas, vai un cik bieži tiek atrasti arheoloģiski priekšmeti, ir atkarīgs arī no tā, cik vēsturiski būtiski notikumi risinājušies konkrētajā teritorijā,» Db.lv stāstīja Skonto būve projektu vadītājs Egīls Klēbergs.
Arheoloģiskus izrakumus iespējams atrast divos veidos – veicot būvdarbus kultūrvēsturiskos objektos, vai arī uzduroties arheoloģiskām vērtībām nejauši, vietās, kurās nav bijušas «ne mazākās aizdomas» par senlietu esamību, Db.lv skaidro SIA Binders pārstāve Vita Noriņa. Viņa stāsta, ka, piemēram, Durbē, ierīkojot ūdens kanalizācijas sistēmu, tika atrastas vairākas senas lietas – aizzīmogota lādīte, apģērbi, apavi, rotas.
Raksti par tēmu
Gadījumos, kad būvdarbi notiek kultūrvēsturiskā objektā, kāds ir, piemēram, Daugavpils cietoksnis, jau līgumā tiek noteikts, kā būvniekam ir jāorganizē darbs, dažkārt noteiktu stundu skaitu kopā ar būvnieku strādā arī arheologs, kas iesaka, kā labāk rīkoties, darbojoties objektā, stāstīja V. Noriņa. Savukārt atklājot kādu priekšmetu, veicot izrakumus būvobjektā, tiek informētas attiecīgās iestādes, un nereti veicamie darbi tad iekavējas, jo arheologiem ir jāveic sava izpēte objektā. «Tiesa gan, veicot darbus kultūrvēsturiskos objektos, mēs šādus gadījumus paredzam un zinām, ka darbi var iekavēties,» norādīja V. Noriņa.
Par Latvijas būvniecības uzņēmumu interesantākajiem atklājumiem var uzzināt, aplūkojot galeriju augstāk!
Db.lv jau vēstīja, ka Peru nekustamo īpašumu attīstīšanas kompānijas norakušas aptuveni četrus tūkstošus gadus vecu piramīdu, 280 kilometru attālumā no galvaspilsētas Limas esošajā Elparaiso arheoloģiskajā kompleksā.
