Latvijā ir nevis strukturāls bezdarbs, bet gan ciklisks – tā divos neatkarīgi veiktos pētījumos secinājuši zinātnieki – Mihails Hazans un Alfa Vanaga vadīta pētnieku grupaJa tas tā ir, tad valsts politikai pirmām kārtām jābūt vērstai uz to, lai radītu jaunas darba vietas, uzsver pētnieki. Strukturāla bezdarba iemesli ir neatbilstība starp darba spēka piedāvājumu un pieprasījumu profesionālās sagatavotības, nozaru, ģeogrāfisku vai kādu citu iemeslu dēļ. Ciklisks bezdarbs ir saistīts ar darbaspēka pieprasījuma kritumu. Ja pieprasījums pēc darbaspēka aug, bezdarbs samazinās un otrādi – šādi ekonomikas pētnieks Baltic International Centre for Economical Policy Studies – BICEPS direktors A. Vanags skaidro terminos ietverto jēgu. Viņš norāda: lai gan ekonomikā beidzamajos divos gados ir vērojamas pozitīvas tendences un tās atveseļošanās tiek uzskatīta par veiksmes stāstu, Latvijā joprojām ir sestais augstākais bezdarba līmenis Eiropas Savienībā (ES).Kaut arī medijos bieži vien izskan ziņas, ka uzņēmējiem trūkst atbilstoša darbaspēka, patiesībā uzņēmēji kā galveno attīstības kavēkli min pieprasījuma trūkumu pēc viņu precēm vai pakalpojumiem, atklājis pētnieks. Arī A. Vanaga pētnieku grupa atklājusi, ka starp faktoriem, kas ierobežo ražošanas attīstību, uzņēmēji pirmām kārtām min pieprasījumu (50%) un tikai 5–10% – darbaspēka trūkumu.Otrs aspekts, uz kuru vērš uzmanību M. Hazans, ir vakanču līmenis (vacancy rate). Zinātnieks atklājis, ka vakanču līmenis ir zems gan nozaru griezumā, gan arī profesiju un amatu grupās. Pat tādās nozarēs kā informācijas tehnoloģijas, finanšu jomā un tirdzniecībā vakanču līmenis ir zems salīdzinājumā ar to līmeni, kāds bija pirms krīzes.Trešais aspekts, kādā M. Hazans pētīja darba tirgu, bija – cik ātri vakances tiek aizņemtas. Īsā atbilde ir «ātri». Vidēji vakances tiekot aizņemtas aptuveni divas reizes ātrāk nekā 2008. gadā. Puse no vakancēm tiek aizņemtas 22 dienās, trīs ceturtdaļas – ātrāk nekā 50 dienās. LU profesors vakanču analīzi veicis, izmantojot arī personāla atlases CV Online datus. Arī tie rāda, ka vakances ātri tiek aizpildītas – vidēji 20–25 dienās.«Vai tas saskan ar strukturālu bezdarbu?» retoriski vaicā pētnieks un pats atbild – viņaprāt, ne. «Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) par ilgtermiņā neaizpildītu vakanci definē tādu, kas nav aizpildīta vienu mēnesi, savukārt, lai cilvēku sauktu par ilgstošu bezdarbnieku, viņam gadu jābūt bez darba, norāda M. Hazans. Viņaprāt, tas «kaut ko pasaka par Latvijas darba tirgu».Uz pētījumu rezultātu prezentāciju Rīgas Ekonomikas augstskolā (SSE Riga) bija sanākuši pārstāvji no Latvijas Bankas, starptautiskām organizācijām, LU mācībspēki un citi interesenti. Raisījusies spraiga diskusija par metodoloģijas jautājumiem: vai M. Hazana un A. Vanaga pētījumi un secinājumi ir zinātniski korekti, ar kādām metodēm var precīzāk noteikt bezdarba raksturu utt. Latvijas Bankas pārstāvis, piemēram, aizrādīja, ka darba tirgū ir vērojams neliels algas kāpums un ka, viņaprāt, šāda tendence ir pretrunā ar ciklisku bezdarbu.
Visu rakstu lasiet laikrakstā Dienas bizness.
Laikraksta abonentiem elektroniskā versija DB arhīvā.
