Viņa norāda, ka kopumā pieprasījuma atjaunošanos vismaz līdz gada beigām ierobežos nenoteiktība, ko rada vairāki nezināmie: Saeimas vēlēšanas oktobrī, valdības izveidošana un 2011. gada valsts budžeta pieņemšana, kā arī attiecīgie lēmumi par nodokļu politiku un budžeta izdevumu mazināšanu.
Šo piesardzības pastiprināšanos, pēc viņas teiktā, daļēji uzrāda arī Eiropas Komisijas publicētie uzņēmēju un iedzīvotāju noskaņojuma dati: pēc iepriekšējās pakāpeniskās uzlabošanās tirdzniecības konfidences indikators saruka par 0.7 punktiem jūlijā un vēl par 0.2 punktiem augustā. Patērētāju konfidencē samazinājumam jūlijā par 2.0 punktiem augustā sekoja 2.7 punktu uzlabojums.
Raksti par tēmu
Mazumtirdzniecības apgrozījums jūlijā salīdzinājumā ar jūniju samazinājās par 0.5%, tādējādi turpinoties lēnai un nevienmērīgai attīstībai. A. Bičevska atzīmē, ka atšķirībā no iepriekšējiem mēnešiem šoreiz kāpums – par 2.1% –vērojams pārtikas preču grupā, bet nepārtikas preču pieprasījums samazinājās par 1.8%.
Kopš agra pavasara kāpums vērojams automobiļu pārdošanā, kas tiek uzskaitīta ārpus mazumtirdzniecības. Līdz ar to arī jūlijā mazumtirdzniecības un auto pārdošanā kopumā fiksēts pieaugums. Indikatīvu priekšstatu par auto tirdzniecību sniedz CSDD statistika par pirmoreiz reģistrēto vieglo automobiļu skaitu, kas jūlijā joprojām pieauga gan gada, gan mēneša izteiksmē, novērojusi Latvijas Bankas eksperte.
Tomēr viņa atzīmē, ka mēneša kāpums ir kļuvis mērenāks, proti, sezonāli izlīdzinātais pieauguma temps bija 4.8% pēc 9.2% vidēji aprīlī - jūnijā. Runājot par šo rādītāju, protams, jāpatur prātā zemais 2009. gada bāzes līmenis pēc ļoti straujā auto pārdošanas krituma 2007.-2009. gadā, tā A. Bičevska.
