Eiro nav nekāda brīnumnūjiņa un nevajag cerēt, ka, ieviešot vienoto valūtu, viss uzreiz būs labi, norāda Swedbank vecākā ekonomiste Lija Strašuna, piebilstot gan, ka eiro ieviešana nav arī biļete uz Titāniku. «Eiro ir instruments, un, ja mēs to labi spēsim izmantot, mums būs ļoti uzskatāmi ieguvumi,» tā ekonomiste.

Raksturojot Latvijas spēju izpildīt Māstrihtas kritērijus, lai ieviestu eiro, Strašuna saka, ka pirms gada lielākā problēma bija inflācija un valsts budžeta deficīts, taču šos kritērijus Latvijai ir labas izredzes izpildīt, un patlaban vislielākās neskaidrības ir par valdības obligāciju procentu likmju kritērija izpildīšanu.

«Ekonomikai augot, budžeta situācija uzlabojas, budžeta ieņēmumi pārpilda prognozes, un Latvijai nebūs problēmu šogad noturēt budžeta deficītu ap 2% no iekšzemes kopprodukta. Arī inflācija samazinās - gan izejvielu cenu dēļ, jo bija vērojams naftas cenu kritums, gan arī vietējais spiediens uz cenām ir diezgan neliels,» teica ekonomiste. Krīzes gados tika pacelti nodokļi, kas arī veicināja cenu kāpšanu, tagad šī spiediena vairs nav. «Protams, kritērija izpilde ir lielā mērā minēšana, jo situācija būs atkarīga no citām valstīm. Tomēr pašlaik izskatās, ka viss būs kārtībā,» sacīja Strašuna.

Šī gada sākumā inflācija turpinās augt un gada vidējā inflācija šogad varētu sasniegt 6-7% pretstatā 3,3% pērn, prognozē banku analītiķi.

"SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis skaidro, ka iemesli straujajam inflācijas kāpumam jau vairākus mēnešus nemainīgi balstās maksas par mājokli, transporta un pārtikas sadārdzinājumā. Šo trīs grupu kopējais devums ir 6,34 procentpunkti. Arī pārējās grupās ir vērojams cenu pieaugums, kaut mazāk izteiksmīgs. Arī eirozonā inflācija decembrī pieauga par 0,1% līdz 5%, kas ir augstākais līmenis kopš eiro ieviešanas. Inflācija, neskaitot enerģijas cenas izmaiņas, decembrī pieauga par 0,3% līdz 2,8%, bet inflācija arī bez svaigas pārtikas, alkohola un cigaretēm nemainījās - 2,6%.

Situācija dažādās dalībvalstīs atšķiras. Beļģijā, Austrijā, Vācijā un Somijā inflācija decembrī bija zemāka nekā novembrī. Francijas centrālās bankas vadītājs izteicies, ka inflācija Francijā un eirozonā ir tuvu maksimumam un turpmāk tai vajadzētu palēnināties. ECB galvenais ekonomists Filips Leins izteicies, ka neskatoties uz rekordaugsto cenu pieaugumu 5% apmērā decembrī eirozonas inflācija šogad samazināsies. Vērtējot pašreizējās enerģijas cenas un nākotnes līgumus, var pieņemt, ka inflācija ES ir sasniegusi vai ļoti tuvu augstākajam punktam, uzskata D.Gašpuitis.

Septembrī Latvija izpilda Māstrihtas inflācijas kritēriju, ļauj spriest otrdien publicētie Eiropas Savienības (ES) statistikas biroja Eurostat dati par inflāciju.

Finanšu ministrs Andris Vilks (V) uzsver, ka šodien publicētie Eurostat dati par saskaņoto patēriņa cenu indeksu (HICP) Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs apliecina, ka Latvija septembrī ir izpildījusi Māstrihtas kritēriju. Gada vidējā inflācija pēc saskaņotā patēriņa cenu indeksa Latvijā ir 2,9%, savukārt kritēriju nosaka Grieķija, kur šis rādītājs ir 1,56%, Zviedrija - 0,9% un Īrija - 1,87%. Vidējam rādītājam pieskaitot 1,5 procentpunktus, iegūst 2,94%. Pēc Finanšu ministrijas prognozēm, Latvija izpildīs Māstrihtas kritēriju arī nākamā gada pavasarī, kad tiks novērtēta Latvijas inflācijas rādītāja atbilstība kritērijam.

Latvijai «de iure» eirozonai vajadzētu pievienoties nākamā gada vasarā, sacīja Latvijas eiro projekta vadītāja Dace Kalsone, norādot, ka nākamā gada aprīlī tiks izvērtēts, kā Latvijai veicies ar Māstrihtas kritēriju izpildi.

Pēc viņas sacītā, katram kritērijam ir atbilstoša metodika - inflācija tiks mērīta no šā gada aprīļa līdz nākamā gada martam, tāpat tiks vērtēta gada vidējā procentu likme. Savukārt budžeta deficītu un valdības parādu vērtēs pēc faktiskajiem 2012.gada rādītājiem un vidēja termiņa prognozēm.

2013.gada aprīlī Eiropas Komisija (EK) un Eiropas Centrālā banka (ECB) izvērtēs Latvijas tautsaimniecības konverģenci. Līdz maijam konverģences ziņojums tiks analizēts, bet jūnijā pozitīva novērtējuma gadījumā Eiropas Savienības Ekonomisko un finanšu jautājumu padome (ECOFIN) aicinās Latviju pievienoties eirozonai. Pēc ECOFIN aicinājuma Eiropas Padome (EP) jūnijā pieņems politisku lēmumu aicināt Latviju pievienoties vienotai valūtai. Savukārt jūlijā ECOFIN pieņems gala lēmumu par Latvijas uzaicinājumu pievienoties eirozonai un noteiks arī valūtas kursu - lata pret eiro. Pēc EP jūnija lēmuma tiks atjaunota regula, kurā tiks fiksēts valūtas kurss, kas nozīmēs, ka Latvijai «de iure» ir ļauts pievienoties eirozonai.

Lai gan vairāki ekonomisti norādījuši, ka Latvijas ceļu uz eirozonu varētu klupināt degvielas cenas, Finanšu ministrija iesaka neuztraukties, jo degvielas cenu kāpumam nav izteiktas ietekmes uz Māstrihtas kritēriju izpildi.

Iepriekš par lielāko draudu Māstrihtas inflācijas kritērija izpildei 2013. gada pavasarī Nordea bankas vecākais ekonomists Andris Strazds nosauca degvielas cenas.

Viņš norādīja, ka šāds drauds pastāv, ja degvielas cenas eiro izteiksmē turpinās paaugstināties, vienlaikus samazinoties eiro kursam pret ASV dolāru.

Tomēr finanšu ministrs Andris Vilks norāda, degvielas cenu kāpums nav lokāla rakstura parādība – cenas aptuveni vienādos tempos aug visā Eiropas Savienībā (ES).

Ministrs atzina, ka nelielas atšķirības mēnešu ietvaros var radīt laiks, kurā attiecīgās valsts degvielas tirgotāji ir iepirkuši kārtējās degvielas rezerves. «Tomēr arī tas ilgtermiņā nerada būtiskas cenu pieaugumu starptības,» skaidroja ministrs.

Latvijai var rasties zināmas problēmas ar Māstrihtas kritēriju izpildi un eiro ieviešanu 2014. gadā, raugoties gan no inflācijas, gan budžeta deficīta aspekta.

«Pat ņemot vērā augsto inflācijas spiedienu visā Eiropā, mēs nevaram izslēgt risku, ka Latvijai varētu būt zināmas grūtības izpildīt attiecīgo Māstrihtas kritēriju. Var teikt, kā šī kritērija izpilde vairāk ir atkarīga no tā, kā valdība realizēs fiskālo konsolidāciju nākošajā gadā, » vērtē Latvijas Krājbankas Investīciju pārvaldes galvenā analītiķe Olga Ertuganova.

Viņasprāt, inflācija nav tā problēma, uz kuru tagad jākoncentrē visa uzmanība, bet jāņem vērā, ka tā ir spēcīgs signāls, ka nesabalansētība ekonomikā ir pieaugusi.

Komentējot pašreizējo situāciju Swedbank vecākā ekonomiste Lija Strašunsa saka, ka pašlaik vēl izpildām Māstrihtas inflācijas kritēriju, tomēr jau rudenī 12 mēnešu Latvijas vidējā gada inflācija varētu pārsniegt 3% atzīmi.

Galvenais Māstrihtas kritērijs – gada vidējā inflācija – ir ar stabilu tendenci samazināties, un arī tautsaimniecības kopējā attīstība atbilst tam, lai valdības noteiktais mērķa datums 2014. gada 1. janvāris kā eiro ieviešanas diena – būtu pašsaprotams nākamais solis Latvijas attīstībā.

Tā secinājusi eiroprojekta vadītāja Dace Kalsone. No četriem Māstrihtas kritērijiem, kas jāizpilda eiro ieviešanai, diskusijās parasti tiek skarts tikai viens no tiem – inflācija. Pārējo kritēriju – ilgtermiņa procentu likmes, valsts budžeta deficīta un valdības kopējā parāda līmeņa – prasību izpilde ir nodrošināta, informē Finanšu ministrijā (FM). Vienlaikus FM uzsver, ka inflācijas kritēriju veido gada vidējais rādītājs, nevis viena mēneša rādītāja apjoms.

Jāatgādina, ka patēriņa cenas šā gada martā, salīdzinot ar februāri, pieauga par 0,6%. Māstrihtas kritērijs – gada vidējā inflācija – martā bija 4,2% ar stabilu tendenci samazināties (2012. gada janvārī tā bija 4,4%, februārī – 4,3%), skaidro FM, piebilstot, ka tiek plānots, ka gada vidējā inflācija turpinās samazināties arī turpmāk.

Prognozes liecina, ka jau nākamgad visas Baltijas valstis būs eirozonā, eksportētāji berzē rokas, bet lietuvieši baidās no inflācijas.

Neraugoties uz mūsu dienvidu kaimiņu ilgāku un, iespējams, vairāk pārdomātu minstināšanos par to, cik ātri aizstāt savu nacionālo valūtu ar eiro, jau šobrīd samērā droši var prognozēt, ka nākamgad arī Lietuva atradīsies eirozonā. Jau tagad gan uzņēmēji, gan finansisti domā par potenciālajiem ieguvumiem, ko nodrošinās visu trīs Baltijas valstu atrašanās vienotās valūtas zonas mehānismā.

Ja vērtē no ekonomiskā viedokļa, tad Lietuvas gatavība ieviest eiro ir līdzīga Latvijai pērnā gada sākumā, un tieši abu pārējo Baltijas valstu atrašanās eirozonā ir iemesls, kāpēc arī Lietuva vēlas pēc iespējas ātrāk pievienoties eirozonai, skaidro SEB bankas sociālekonomikas eksperts Edmunds Rudzītis.

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Septembrī inflācijas līmenis pieauga par 1.6%, kas pacēla gada inflāciju līdz jauniem augstumiem – 22.2%. Joprojām būtiskākie inflācijas virzītājspēki ir rodami trijās galvenajās grupās – mājoklis, pārtika un transports, kas veido 18.4 procentpunktus no kopējās inflācijas.

SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis norāda, ka pamazām vērojama arī inflācijas pastiprināšanās pārējās grupās. "Kaut tas ir mazāk izteikts, šāda inflācijas paplašināšanās nozīmē, ka tās uzņemto tempu kļūs arvien sarežģītāk ierobežot. Tomēr pamat tendenci turpinās diktēt enerģijas cenu, īpaši gāzes, tālākā dinamika. Attiecībās uz gāzi pavīd pozitīvi signāli, kuru spēku mēs spēsim novērtēt uz gada beigām, nākamā gada sākumā. Pagaidām gāzes cenu lejupslīde vieš piesardzīgu optimismu. Laikapstākļi šobrīd tam ir labvēlīgi, gāzes krātuves Eiropā pildās un gāzes piedāvājums ir pietiekams, lai cena turpinātu piezemēties. Ja īstenosies prognozes, kas dzirdamas no ASV, ka šī ziema varētu būt izteikti silta, cenas pavasarī varētu rukt straujāk, strauji dzesējot inflāciju. Tomēr tuvākajos mēnešos inflācija vēl turpinās tiekties jaunos līmeņos, jo daudzās grupās, tai skaitā, tarifos pēc inerces turpinās uzrādīties līdzšinējais kāpums. Tas attiecas gan uz pārtiku, gan pakalpojumiem. Turklāt jaunu nenoteiktību nesīs nākamā gada sākums attiecībā uz Krievijas naftas un naftas produktu embargo stāšanās spēkā," prognozē D.Gašpuitis.

Laiks šobrīd lēnām, bet neatturami strādā pret Māstrihtas inflācijas kritērija izpildi. Tā vienmēr ir bijusi likteņa varā un liktenim ir iespēja spēlēties ar vairākiem mainīgajiem, kuru vidū ir gan cenu izmaiņas Latvijā, gan kritērija izpildes rēķināšanas atskaites punkts, nule kā publicētos inflācijas rādītājus komentē DNB bankas ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš.

«Tas, ka Latvijā pirmajā ceturksnī varētu būt bijis pat divreiz lielāks IKP gada pieaugums nekā jebkurā citā ES dalībvalstī, kritērija izpildi nenoliedzami neveicina. Arī augstas enerģijas cenas Latviju Eiropas kontekstā ietekmē asimetriski, gan dēļ salīdzinoši zemā ienākumu līmeņa un līdz ar to lielāka pamatvajadzību īpatsvara patēriņa grozā, gan dēļ aukstā klimata,» piebilst eksperts.

Vērtējot potenciālās cenu izmaiņas nākotnē, eksperts saka, ka cenu kāpumu veicinošo faktoru diemžēl būs vairāk.

«Nav jau teikts, ka naftas cena mūžīgi kāps — nākotnes darījumi atspoguļo cenu krituma gaidas, kas drīzāk atbilstu vispārējai situācijai pasaules ekonomikā, taču ir arī augšupvērsti, ar militāri – politiskiem apstākļiem saistīti riski. Taču nav šaubu, ka jau notikušais degvielas cenu kāpums šogad jau vairāk ietekmēs vispārējo cenu līmeni, jo pirktspēja un patērētāju optimisms ir pieauguši, līdz ar to pārdevējiem būs vieglāk pārnest cenu kāpumu uz viņiem,» vērtē P. Strautiņš.

Notikumi Grieķijā rit savu gaitu un lielu pārsteigumu pašlaik vēl nav. Valdība ir paziņojusi, ka turpinās budžeta deficīta samazināšanu, uz ko krasi reaģēja sabiedriskā sektora nodarbinātie, izejot ielās un pat «ieņemot» Grieķijas Finanšu Ministriju.

Grieķijai, diemžēl, nav vēl izdevies iegūt Vācijas atbalstu savu problēmu risināšanā, līdz ar ko palielinās iespēja, ka savstarpējo attiecību noskaidrošanā vajadzēs iesaistīties arī Eiropas Savienības pārstāvjiem. Vācijas «atturīgums» gan nav pārsteigums, zinot Grieķijas kreatīvās statistiskās manipulācijas un abu valstu vēsturi. Taču grieķiem vienmēr paliek atvērta iespēja vērsties pie Starptautiskā Valūtas Fonda vai vismaz «pabiedēt» ar to pārējo Eiropu.

Kā uz notikumiem Eiropā reaģē finanšu tirgi?

Viens no veidiem, kā to aplūkot, ir apskatīties, kur pašlaik atrodas 10-gadīgo valsts obligāciju likmes. Loģika ir vienkārša - jo drošāka, uzticamāka un ieguldījumiem labvēlīgāka eiro zonas valsts, jo zemākām jābūt procentu likmēm.

Lai gan patēriņa cenu indekss triju mēnešu laikā ir samazinājies par 0,7 procentpunktiem, gan ekonomisko, gan politisko aprindu runasvīru sejās vārda «inflācija» pieminēšana sāk ievilkt aizvien izteiktākas rūpju rievas, jo tas, kā šogad mainīsies patēriņa cenu izaugsmes rādītājs arī noteiks, vai Latvija spēs izpildīt Māstrihtas kritērijus un iestāties eirozonā. Par situācijas nokaitētību liecina dažādi izteikumi attiecībā uz to cik lielā mērā Māstrihtas kritēriju noteikšanā būtu jāņem vērā ekonomiskās grūtības nonākušo valstu rādītāji.

Māstrihtas kritērijs nosaka, ka inflācijas līmenis nedrīkst vairāk nkā par 1,5 procentpunktiem pārsniegt vidējo inflācijas līmeni trijās Eiropas Savienības valstīs, kur iepriekšējā gadā bija viszemākā inflācija. Visiem ir skaidrs, ka ekonomikas drāmu piedzīvojošās valstis, piemēram, Grieķija, saskaras ar deflaciozām tendencēm, līdz ar to krīt ārā no kādreiz pat puslīdz monolītā kopējā Eiropas monetārās savienība makroekonomisko rādītāju ansambļa. Tas pats attiecināms uz valstīm ar izteikti zemām procentu likmēm, piemēram, Zviedriju. Līdz ar to ir virkne faktoru, kas kritēriju izpildīšanu apgrūtina objektīvu apsvērumu pēc.

Laikā, kad Latvija izpildījusi Māstrihtas inflācijas kritēriju, kas lielā mērā nosaka, vai Latvija varētu tikt uzņemta eirozonā 2014. gadā, kaimiņvalsts Igaunija, kas eiro ieviesa jau 2011. gadā, uzrādījusi straujāko patēriņa cenu kāpumu no visām vienotā valūtas bloka valstīm, liecina Eurostat dati.

Gada inflācija Igaunijā septembrī sasniedza 4,1%, kas ir augstākais rādītājs no visām 17 eirozonas valstīm. Igaunijai sekoja Slovākija, Slovēnija un Kipra. Augstākā gada inflācija no visām ES valstīm bija Ungārijā (6,4%) un Rumānijā (5,4%), raksta BBN.

Vidējais gada inflācijas apjoms eirozonā septembrī bija 2,6%, kas ir nemainīgs kopš augusta. Arī kopējā 27 ES valstu gada inflācija nav mainījusies kopš augusta un septembrī veidoja 2,7%.

Zemākie inflācijas apjomi no visām ES valstīm bija Grieķijā (0,3%), Zviedrijā (1%) un Latvijā (1,9%).

Jau rakstīts, ka Eurostat dati par saskaņoto patēriņa cenu indeksu (HICP) Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs apliecina, ka Latvija septembrī ir izpildījusi Māstrihtas kritēriju. Gada vidējā inflācija pēc saskaņotā patēriņa cenu indeksa Latvijā ir 2,9%, savukārt kritēriju nosaka Grieķija, kur šis rādītājs ir 1,56%, Zviedrija - 0,9% un Īrija - 1,87%. Vidējam rādītājam pieskaitot 1,5 procentpunktus, iegūst 2,94%. Pēc Finanšu ministrijas prognozēm, Latvija izpildīs Māstrihtas kritēriju arī nākamā gada pavasarī, kad tiks novērtēta Latvijas inflācijas rādītāja atbilstība kritērijam.

Šā gada maijā, salīdzinot ar 2010.gada maiju, patēriņa cena Latvijā augušas par 4,8%-4,9%. Savukārt mēneša laikā, maiju salīdzinot ar aprīlī, cenu kāpums bijis salīdzinoši neliels - par 0,3%-0,4%, liecina biznesa portāla Nozare.lv veiktā ekonomistu aptauja.

Swedbank vecākā ekonomiste Lija Strašuna skaidroja, ka maijā nedaudz piebremzējās pārtikas cenu kāpums, kā arī nedaudz kritās degvielas cenas. Tomēr sezonālo svārstību dēļ būs pieaugušas apģērba un apavu cenas, lai gan lēnāk nekā iepriekšējā mēnesī.

Arī SEB bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis uzskata, ka maijs nebūs izņēmums un cenu kāpums būs turpinājies. Viņaprāt, to noteikuši vairāki faktori, no kuriem liela ietekme būs pārtikas produktu cenām.

Savukārt Citadele Asset Management skaidro, ka galveni inflācijas dzinējspēks mēneša laikā bija dārzeņu un augļu cenu sezonālais kāpums, kā arī pieaugušie siltumenerģijas tarifi Rīgā par 4% saistībā ar dabasgāzes tirdzniecības cenas palielināšanos par 6,6%.

Izņemot janvāri, visus pārējos 2011. gada mēnešus inflācijas rādītājs konstanti atradās virs 4% līmeņa, augstāko rādītāju - 5% - sasniedzot maijā. Līdz ar to gada vidējā inflācija (12 mēnešu vidējais cenu līmenis salīdzinājumā ar iepriekšējo 12 mēnešu cenu līmeni) 2011. gadā bijusi 4,4%.

«Tas nozīmē, ka iedzīvotāju izdevumi pērn vidēji palielinājušies par 4,4%. Turklāt lielākais cenu kāpums bijis pirmās nepieciešamības precēm un pakalpojumiem. Izdevumi par pārtiku vidēji pieauguši par 7,9%, turklāt atsevišķās preču grupās kāpums pārsniedzis divciparu skaitli (piemēram, piena produkti sadārdzinājušies vidēji par 17%, siers – 19%). Būtisks cenu kāpums bijis arī ar mājokli saistīto izdevumu grupā – vidēji par 7,6%. Tādējādi iedzīvotāji ar mazākiem ienākumiem pērn visvairāk izjutuši cenu kāpumu, jo viņu izdevumu struktūrā pārtikas un mājokļa izdevumiem ir lielāks īpatsvars,» komentējot šodienas gada inflācijas datus klāsta SEB bankas sociālekonomikas eksperts Edmunds Rudzītis.

Šonedēļ iznākušie dati parāda, ka Latvija ar uzviju izpilda visus Māstrihtas kritērijus, lai nākamgad pievienotos eirozonai, norāda Swedbank vecākā ekonomiste Lija Strašuna.

Eurostat otrdien publicētie dati liecina, ka Latvijā martā bija trešā zemāka 12 mēnešu vidējā gada inflācija (1,6%) pēc Grieķijas (0,6%) un Zviedrijas (0,8%). Tas nozīmē, ka cenu stabilitātes kritērijs ir bijis 2,5%. Savukārt, ilgtermiņa procentu likmju kritērija aprēķinam tiek izmantotas tās pašas valstis, izņemot Grieķiju (jo tā ir palīdzības programmā un pašlaik nevar aizņemties starptautiskajos finanšu tirgos).

Tādējādi Latvija atkal tiek salīdzināta pati ar sevi un izpilda arī procentu likmju kritēriju. Visticamāk, Eiropas Centrālā banka un Eiropas Komisija savos konverģences ziņojumos izmantos aprīļa nevis marta datus, bet gaidāms, ka arī aprīlī šīs kritērija vērtības būs tādas pašas vai ļoti līdzīgas, uzskata eksperte. Arī budžeta deficīts pērn ir bijis 1,2% un valsts parāds 40,7% no IKP, kas ir ievērojami zem kritērijos noteiktiem 3% un 60%. Budžeta deficīts un attiecīgi arī parāds ir būtiski samazinājušies tieši pēdējos divos gados.

Latvija spēs izpildīt Māstrihtas kritēriju valsts ilgtermiņa obligāciju otrreizējā tirgus procentu likmēs, kuru izmantos 2013.gada pavasarī Latvijas atbilstības eiro ieviešanai novērtēšanai, uzskata Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs.

Ilgtermiņa obligāciju procentu likmes ir mainīgs rādītājs un patlaban nav zināms, kuras trīs valstis vērtēšanas brīdī būs ar zemāko inflāciju un pēc kuru rādītājiem tiks noteikts Māstrihtas kritērijs ilgtermiņa obligāciju procentu likmēm, Latvijas Radio raidījumā Krustpunkti skaidroja Rimšēvičs.

«Ja starp šīm trīs valstīm būs Īrija vai Spānija, tad Latvijai nebūs nekādu problēmu. Ja starp šīm valstīm būs Vācija un Zviedrija, tad varētu būt sarežģītāk. Tomēr esmu pārliecināts, ka starp trīs valstīm ar zemāko inflāciju būs valstis ar pietiekami augstām ilgtermiņa obligāciju procentu likmēm un Latvija šo kritēriju spēs izpildīt,» prognozēja Rimšēvičs.

Līdztekus zemākiem ienākumiem un vienam no augstākajiem darbaspēka nodokļu slogam Eiropā Latvijas iedzīvotāju pirktspēju šobrīd iznīcina vairāk nekā 21,3% augstā vispārējā inflācija. Jebkuram vietējā tirgus uzņēmumam ir jautājums, kurš varēs nopirkt viņa ražojumu vai pakalpojumu ziemā pie jaunajiem tarifiem.

Paradoksāli, ka vidēji inflācija eirozonā ir tikai 8,9%.

Kā pēc izstāšanās no Savienības

Šogad Latvijā, kā arī Lietuvā un Igaunijā pieredzētā inflācija vairāk atgādina pagājušā gadsimta pēdējās desmitgades sākumu, kad valstis «stājās» ārā no PSRS. Situācijā, kad PSRS rubļa emisiju Baltijā kontrolēt neviens vairs nespēja, loģisks solis bija pāriet uz savu naudu, kuras emisiju kontrolētu paši un līdz ar to arī «iegrožotu» inflāciju. Vienlaikus tobrīd bija citi faktori – sociālisma sistēmā saimniekojošu, bet tirgus ekonomikā strādāt nespējošu vai neprotošu uzņēmumu slēgšana, darba vietu samazinājums, nespēja konkurēt, patērētāju dzīšanās pēc krāsaina iepakojuma, neraugoties uz produktu kvalitāti un ražošanas valsti, pāreja no deficīta pie šķietamas pārpilnības. Daļēji tā laika notikumu sekas ir jūtamas arī šodien, tomēr atliek cerēt, ka inflācijai šodien ir citi cēloņi. Kādēļ cerēt? Ja cēloņi ir tie paši, tad pēc noklusējuma iznāk, ka mēs pametam Eiropas Savienību vai arī Savienība pamet mūs!

Patēriņa cenu pieaugums Latvijā pēdējos mēnešos ir bijis viens no straujākajiem pēdējo 20 gadu laikā, un inflācijas dinamika šobrīd jau līdzinās 2007. - 2008. gadā pieredzētajam, norāda banku analītiķi.

Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija, novembrī patēriņa cenas Latvijā palielinājās par 7,5 % salīdzinājumā ar 2020. gada novembri, savukārt tikai kopš šī gada augusta patēriņa cenas Latvijā ir augušas par 3,7 %. Lai arī patēriņa cenu kāpums šobrīd līdzinās 2006. – 2008. gada periodam, inflācijas iemesli šoreiz ir citi. Šobrīd Latvijas ekonomikā nav vērojamas būtiskas ekonomikas nesabalansētības vai pārmērības, un inflāciju pamatā ir izraisījuši ārējie faktori.

Patēriņa cenas Latvijā šobrīd visvairāk ietekmē naftas cenu kāpums un enerģētikas krīze Eiropā, kas ir izveidojusies dažādu ekonomisku un politisku faktoru, kā arī laikapstākļu rezultātā, norāda bankas Citadele ekonomists Mārtiņš Āboliņš.

Oktobrī gada vidējā inflācija noslīdēja līdz 2,7%, arvien tuvinot Latviju eiro ieviešanai. Iepriekšējais cenu kāpums turpina izzust no gada vidējās inflācijas rādītāja, kas nozīmē, ka Māstrihta kritērijam nepieciešamais rādītājs Latvijā turpinās slīdēt lejup, vērtē SEB bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis.

Pēc eksperta domām, turpmākajos mēnešos varētu turpināties neliels pārtikas cenu kāpums, ko virzīs graudaugu sadārdzināšanās. Lai arī pagaidām priecē degvielas cenu samazināšanās, to nosakošo faktoru raksturīgais svārstīgums uztur iespēju arī pēkšņam kāpumam, uzskata SEB bankas eksperts.

Uz inflācijas kritērija izpildi, lai iestātos eirozonā, norāda arī Swedbank. Bankas ekonomiste Kristilla Skrūzkalne teic, ka saistībā ar pašreizējo gada vidējās inflācijas rādītāju nevajadzētu būt šaubām, ka arī oktobrī Latvija spēs iekļauties Māstrihtas cenu stabilitātes kritērijā.

Viņa norāda, ka cenu izmaiņas lejup galvenokārt ietekmēja tendences globālajā vidē (pasaules naftas cenas krītas) un konkurence vietējā telefonu pakalpojumu tirgū. Neskatoties uz augošajām algām, iekšzemes pieprasījuma spiediens uz cenām ir vājš, uzskata eksperte.

Pateicoties straujam gada inflācijas tempu kritumam šā gada sākumā pastāv lielā varbūtība, ka Latvija jau februārī varētu apsteigt Īriju un līdzās Zviedrijai un Grieķijai iekļūt trīs valstu vidū, kurās tiek reģistrēts zemākais vidējās inflācijas līmenis EiropasSavienībā, uzskata Citadele Asset Management eksperti.

Tieši šo trīs valstu rādītāji tiek izmantoti Māstrihtas inflācijas un valdības obligāciju procentu likmju kritēriju aprēķinos. Tādējādi arvien reālāka kļūst situācija, ka pavasarī, kad tiks vērtēta Latvijas atbilstība Māstrihtas kritērijiem, Latvijas kritēriju novērtējums tiks salīdzināts ar pašas valsts sniegumu pēdējo 12 mēnešu laikā.

Saskaņā ar ekspertu aplēsēm un pieņēmumiem, patēriņa cenas februārī pieaugušas par 0,2%. Inflāciju virzošie faktori februārī acīmredzot ir palikuši nemainīgi. Patēriņa cenu pieaugumu februārī noteica nedaudz dārgāki pārtikas produkti un degviela, savukārt inflācijas pazeminājuma virzienā nostrādāja siltumenerģijas tarifu samazinājums Rīgā par vairāk nekā 4%.

Pilnīgāk izmantojot darbaspēku, investējot kapitāla pieaugumā, iegūstot jaunas zināšanas un prasmes, Latvijas ekonomikas izaugsmes potenciālu varētu kāpināt no esošajiem 2,5% uz vairāk nekā 5% gadā, tā Latvijas Bankas rīkotajās ekspertu sarunās "Kā panākt noturīgu Latvijas tautsaimniecības izaugsmi?" 13.martā sacīja Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste.

Viņš atzina, ka Latvija patlaban arvien vairāk atpaliek no kaimiņiem - Lietuvas un Igaunijas, un arī virzība uz Eiropas Savienības (ES) vidējo turīguma līmeni ir tik lēna, ka par šo mērķi varēs runāt nu jau vairāku paaudžu perspektīvā, ja savā darbībā neko nemainīsim.

Latvijas Bankas vērtējums liecina, ka Latvijas ekonomikas izaugsmes potenciāls ir ap 2,5% gadā - tātad, neveicot reformas un kardināli nemainot esošo situāciju, Latvijas ekonomika labākajā gadījumā bez krīzēm, satricinājumiem un politikas kļūdām, augs ap 2-3% gadā vidējā termiņā, uzsvēra Rutkaste.

Atslēga straujākai izaugsmei ir trīs faktoru mijiedarbībā - darbaspēks, kapitāls, zināšanas, tātad potenciālo izaugsmi var palielināt uzlabojot katru no šiem elementiem - pilnīgāk izmantojot darbaspēku, investējot kapitāla pieaugumā, iegūstot jaunas zināšanas un prasmes, sacīja Rutkaste.

Inflācija eirozonā augustā ir pakāpusies līdz augstākajai atzīmei teju 10 gados, liecina Eurostat apkopotā informācija.

Vēl mēnesi iepriekš monetārā reģiona gada inflācija atradās pie 2,2% atzīmes. Savukārt nemaz ne tika sen - pagājušā gada beigu daļā – monetārais reģions atradās cenu sarukuma stadijā.

Kopumā inflācija eirozonā vasaras pēdējā mēnesī izrādījās augusi straujāk nekā analītiķu vidēji pirms tam prognozētie 2,7%. Lielais jautājums, protams, ir – cik noturīgs būs šāds patēriņa cenu spiediens. Pēdējā laikā ietekmīgākās centrālās bankas pielikušas daudz pūles skaidrojot, ka inflācijas lēciens būs pārejoša parādība. Tam sliekušies piekrist arī lielākā daļa ekonomisti. Tomēr, inflācijai esot augstākai, šajos pieņēmumos var parādīties robi (tā ir arī munīcija tiem, kas tam gluži nepiekrīt).

Eiro lomu Igaunijas inflācijā grūti izvērtēt, tomēr garants pret to vienotā valūta arī nav, norāda DB aptaujātie eksperti, un ar to jārēķinās, prognozējot patēriņa cenu turpmāko dinamiku arī Latvijā. Tiesa, ir zināmas atšķirības starp Latvijas pašreizējo situāciju un Igauniju pirms tās iestāšanās eirozonā vien pirms pāris gadiem.

No vienas puses, Latvijas situācija, stājoties eirozonā, ir kutelīgāka, jo Igaunija par Grieķijas dižķibeles mērogiem uzzināja, kad eiro ieviešanas ziņā viss jau bija «aizgājis», norāda Igaunijas biznesa laikraksta Äripäev valdes priekšsēdētājs Igors Rotovs. Latvija savukārt pie savas agrākās izvēles paliek situācijā, kad Grieķijas krīzes smagums ir labi zināms, bet, cik drīz tā atrisināsies, gan ne. Nav arī zināms, cik ilgi stipra spēs būt Vācijas ekonomika, kas ir eirozonas lielākā rēķinu sedzēja, vērtē I. Rotovs, un cik ilgi Vācija iekšpolitiski spēs šai statusā pastāvēt.

No otras puses, Igaunijas turēšanās pie eiro ieviešanas kursa notika salīdzinoši nepiemērotākajā brīdī, kad valsts piedzīvoja vienu no dziļākajām recesijām ES. «Igaunijas lielākā problēma bija tā, ka mums vajadzēja ievērot Māstrihtas budžeta kritērijus recesijas vidū,» DB saka ekonomists Andress Araks. Viņaprāt, Latvijai ar tās augošajiem ekonomikas rādītājiem tas nebūs tik grūti.