Valdība pirmdien iepazinās ar VAS Privatizācijas aģentūra (PA) sagatavotajiem AS Citadele banka investoru piedāvājumu izvērtēšanas kritērijiem, kas izstrādāti sadarbībā ar investoru piesaistes procesa konsultantu Société Générale.

Kā informē PA pārstāvis Guntis Kārkliņš, potenciālo investoru piedāvājumu izvērtēšanas kritēriji ir apkopoti četrās kritēriju grupās, to mērķis – izraudzīties piemērotāko piedāvājumu, kas nodrošina labāko cenu, investora uzticamību un reputāciju, kā arī bankas Citadele turpmāko attīstību.

«Valsts mērķis ir atrast bankai Citadele profesionālus, uzticamus investorus ar izcilu reputāciju, kuri nodrošinās bankas turpmāku attīstību un piedāvās vislabāko iespējamo akciju cenu. Tāpēc esam izvirzījuši virkni kritēriju, pēc kuriem starptautiskais konsultants Société Générale caurskatāmā procedūrā, konkursa kārtībā izvēlēsies labāko no visiem potenciālajiem investoru piedāvājumiem,» norāda PA valdes priekšsēdētājs Ansis Spridzāns.

Piektdien 22.ziemas olimpisko spēļu mājvietā Sočos tika iedegta olimpiskā uguns, bet tās atklāja Krievijas prezidents Vladimirs Putins.

Olimpisko uguni iededza trīskārtējā olimpiskā čempione daiļslidošanā Irina Rodņina un trīskārtējais olimpiskais čempions hokejā Vladislavs Tretjaks.

Olimpisko karogu atklāšanas ceremonijā nesa aktrise Čulpana Hamatova, izcilā ātrslidotāja Lidija Skobļikova, žurnāliste Anastasija Popova, slavenā kosmonaute Valentīna Tereškova, izcilais hokejists Vjačeslavs Fetisovs, diriģents Valērijs Gergijevs, kibersportists Alans Jeņiļejevs un plaši atzītais kinorežisors Ņikita Mihalkovs.

Savukārt olimpisko uguni stadionā nogādāja Sočos dzimusī slavenā tenisiste Marija Šarapova, bet tālāk to nesa leģendārā kārtslēcēja Jeļena Isinbajeva, izcilais grieķu-romiešu stila cīkstonis Aleksandrs Kareļins un titulētā mākslas vingrotāja Alīna Kabajeva.

Senajā Olimpijā ceturtdien svinīgā ceremonijā tika iedegta Riodežaneiro XXXI Vasaras olimpisko spēļu uguns.

Jau tradicionāli olimpiskās uguns iedegšana notika teatralizētā ceremonijā antīkā Olimpijas stadiona drupās, kur 776.gadā pirms mūsu ēras pirmoreiz notika olimpiskās spēles. Uguns tika iedegta no saules stariem ar paraboliska spoguļa palīdzību.

Ceremonijā piedalījās Starptautiskās Olimpiskās komitejas (SOK) prezidents Tomass Bahs, kurš uzsvēra, ka Riodežaneiro spēles notiks, par spīti tam, ka pasauli ir satricinājušas dažādas krīzes. «Šīs olimpiskās spēles būs cerību vēstījums nemierīgajā laikā, un olimpiskā uguns nesīs šo vēstījumu visos Brazīlijas stūros un visā pasaulē,» sacīja SOK vadītājs.

Pēc uguns iedegšanas ceremonijas sākās olimpiskās lāpas stafete, kura vispirms virzīsies pa Grieķijas reģioniem, savukārt Riodežaneiro olimpisko spēļu rīkotājiem uguns tiks nodota 27.aprīlī svinīgā ceremonijā Panathenaic stadionā Atēnās, kur 1896.gadā notika pirmās modernās olimpiskās spēles.

Latvijas olimpiskās delegācijas izmaksas šajā sezonā ir 4,22 miljoni eiro, otrdien Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas Sporta apakškomisijas sēdē pastāstīja Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) ģenerālsekretārs Žoržs Tikmers.

Nākamā gada februārī Dienvidkorejas pilsētā Phjončhanā norisināsies XXIII ziemas Olimpiskās spēles, kurās startēs arī Latvijas Olimpiskā komanda. Tikmers skaidroja, ka sportistu sagatavošanās notiek vairāku gadu garumā un tas prasa ievērojamus finanšu ieguldījumus. LOK aprēķinājis, cik izmaksā Olimpiskā delegācija vienā sezonā, gatavojoties Olimpiskajām spēlēm, aprēķinos neņemot vērā arī individuālos sportistu reklāmas līgumus un personīgo finansējumu.

Aptuveni piektdaļa izdevumu jeb 855 132 eiro tiek segti no LOK finansējuma. Šajā summā pamatā ietilpst izdevumi, kas saistīti ar dalību Olimpiskajās spēlēs.

Piemēram, ekipējuma komplektu nodrošināšanai Olimpiskajai delegācijai paredzēti 387 425 eiro, savukārt vēl 34 500 eiro paredzēti kompensāciju izmaksai federācijām par starta formu izveidi. Izmitināšana Olimpisko spēļu laikā izmaksās 7480 eiro, delegācijas ceļa izdevumi uz Saeulu ekonomiskajā klasē būs 161 000 eiro, ceļojuma apdrošināšanai, ņemot vērā, ka apdrošināšanu Olimpisko spēļu laikā nodrošina Starptautiskā olimpiskā komiteja, vajadzīgi 2600 eiro, bet rāciju, medicīniskā un saimnieciskā aprīkojuma nomai - 8500 eiro.

Līdz Soču Ziemas Olimpisko spēļu atklāšanai ir palikusi tieši viena nedēļa. Piedāvājam ielūkoties, kā Soči izskatījās vērienīgo būvdarbu laikā, gatavojoties Olimpiādei, un tagad, kad ēku un infrastruktūras būvniecība jau ir pabeigta.

Visā Olimpisko spēļu vēsturē dārgākā, 50 miljardus ASV dolāru izmaksājusī Olimpiāde jau paguvusi izpelnīties kritiku par negausību. Db.lv jau ziņoja, ka, pasaules medijos valdot negatīvai Krievijas publicitātei saistībā ar gaidāmajām Olimpiskajām spēlēm, Soči var kļūt par Krievijas problēmu simbolu.

Problēmas atklājušās ne vien būvniecības jomā (tiek mēļots, ka draugu un paziņu būšana esot bijis noteicošais, lai iegūtu tiesības būvēt celtnes Olimpiādes vajadzībām), bet arī sociālajā sfērā – Krievijas prezidents Vladimirs Putins ne visai veiksmīgi mēģina skaidrot krievu attieksmi pret homoseksuāļiem, Soču pamatiedzīvotāji čerkesi gaidāmo Olimpiādi Sočos salīdzinājuši ar Aušvici. Čerkesu vēlas vērst pasaules sabiedrības uzmanību uz to, ka viņu senči pirms 150 gadiem šajā apvidū tika pakļauti Krievijas impērijai.

Starptautiskā Olimpiskā komiteja (SOK) un Japāna otrdien vienojās par Tokijas olimpisko spēļu pārcelšanu uz 2021.gadu.

Olimpiskajām spēlēm būs jānotiek līdz nākamā gada vasaras beigām.

Japānas premjerministrs Šindzo Abe otrdien sarunā ar SOK prezidentu Tomasu Bahu pieprasīja šī gada olimpisko spēļu pārcelšanu uz 2021.gadu. "Es piedāvāju spēļu pārcelšanu par aptuveni vienu gadu un Bahs tam piekrita par visiem 100%," paziņoja Abe.

Konferences zvanā Abem un Baham pievienojās arī Tokijas 2020.gada olimpisko spēļu komitejas vadītājs Mori Joširo, olimpisko spēļu ministre Seiko Hašimoto, Tokijas gubernatore Juriko Koike, SOK Koordinācijas komisijas vadītājs Džons Koatess, SOK, ģenerāldirektors Kristofs de Kepers un SOK olimpisko spēļu izpilddirektors Kristofs Dubī.

"Ņemot vērā šī brīža apstākļus un Pasaules Veselības organizācijas (PVO) sniegto informāciju. SOK prezidents un Japānas premjerministrs vienojās, ka Tokijas olimpiskās spēles jāpārceļ uz nākamo gadu, bet ne vēlāk par 2021.gada vasaru. Lēmums pieņemts, lai pasargātu sportistu, iesaistīto personu un starptautiskās sabiedrības veselību," teikts SOK paziņojumā.

Investori ir apliecinājuši interesi gan kļūt par AS Citadele banka stratēģiskajiem ieguldītājiem, akcijas iegādājoties tiešā pārdošanas darījumā, gan arī investoriem ir interese par akciju sākotnējo publisko piedāvājumu (IPO), akcijas iegādājoties biržā.

Veikt abu iespējamo scenāriju izpēti paredzēja iepriekš valdības apstiprinātā investoru piesaistes stratēģija.

Valdība otrdien iepazinās ar VAS Privatizācijas aģentūra (PA) un konsultanta Societe Generale ziņojumu par bankas Citadele investoru piesaistes stratēģijas ieviešanas gaitu.

Saskaņā ar apstiprināto stratēģiju, konsultants Société Générale uzrunāja gandrīz 100 investorus, kas varētu kļūt par bankas Citadele stratēģiskajiem ieguldītājiem. Pēc iepazīšanās ar informācijas memorandu vairāki investori ir iesnieguši nesaistošos piedāvājums. Potenciālo interesentu vidū ir gan bankas, gan finanšu investori.

Svētdienas vakarā svinīgi tika noslēgtas 22.Ziemas olimpiskās spēles.

Starptautiskās Olimpiskās komitejas (SOK) prezidents Tomass Bahs savā noslēguma ceremonijas uzrunā izteica pateicību Soču olimpisko spēļu rīkotājiem, kā arī līdzjutējiem un sportistiem.

«Jūs, sportisti, esat mūs iedvesmojuši pēdējās 17 dienas. Esat izcēlušies sacensībās un dalījušies emocijās ar visu pasauli. Jūs sūtījāt vēstījumu no Sočiem visai pasaulei - tolerances un cieņas vēstījumu,» pauda T. Bahs. «Šovakar varam teikt - Krievija ir sasniegusi, ko tā iepriekš bija solījusi. Kas citās pasaules daļās prasījis desmitgades, šeit tam vajadzējis septiņus gadus. Vēlos pateikties arī Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam par viņa personisko ieguldījumu.»

Ceturtdien nolēmu aizbraukt ciemos pie tēva. Uz jautājumu, kā tad viņam iet, saņēmu lakonisku atbildi: D****. Garlaicīgi. Futbola pa TV nav. Jopcik ar ārā! Čempi arī atcēla. Par olimpiādi gan vienalga, tur normāla futbola nav.

Covid-19 ir skāris un ietekmējis visas dzīves jomas. Arī sportu. Sporta industrija bija viena no stūrgalvīgākajām un ilgi nespēja pieņemt lēmumu par savu dīkstāvi. Bija mēģinājumi spēlēt pie tukšām tribīnēm, dezinficēt skatītāju vietas pirms sporta pasākumiem, noteikt atsevišķus reģionus, kurus vīruss skāris mazāk un tur aizvadīt spēles, taču jau no paša sākuma tas, ka sports varētu palikt vīrusa neskarts, izskatījās kā naiva cerība, kurai nebūs lemts piepildīties. Patiesībā sporta pasaule vēl aizvien nespēj sadzīvot ar šo notikumu pavērsienu, brīžiem ar pilnīgi nepamatotu optimismu spekulējot par čempionātu atsākšanās termiņiem un turnīru norises datumiem. Ja cilvēki vēl var mainīt savu ikdienas paradumu sportot, tad pats sports nevar atļauties apstāties.

Piektdien, 24.martā, Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) Ģenerālās Asamblejas sesijā tika apstiprināta LOK ieņēmumu un izdevumu tāme 2017.gadam, kur vairāk nekā 70% finanšu līdzekļu tiks novirzīta Olimpisko sporta veidu federāciju atbalstam.

«2016.gadā esam sekmīgi realizējuši LOK galvenos darbības virzienus – gatavošanos un piedalīšanos Jaunatnes II Ziemas Olimpiskajās spēlēs Lillehammerē un Olimpiskajās spēlēs Riodežaneiro,» LOK Ģenerālās asamblejas sesijā atzina LOK prezidents Aldons Vrubļevskis.

«Sadarbībā ar valsts institūcijām, partneriem un atbalstītājiem ir gūti vērā ņemami rezultāti – medaļas Jaunatnes Ziemas Olimpiskajās spēlēs un izcili rezultāti Riodežaneiro Olimpiskajās spēlēs, ko uzrādīja Laura Ikauniece-Admidiņa, Rebeka Koha un Aleksejs Rumjancevs. Diemžēl šoreiz netika izcīnītas Olimpiskās medaļas. Tāpat mūsu ziemas un vasaras sporta veidu atlēti ir uzrādījuši izcilus rezultātus Eiropas un pasaules čempionātos. Smaga cīņa bija par sporta programmu finansēšanu 2017.gadam, lai tā nebūtu mazāka par 2016.gadu. Priecē, ka šajā cīņā mūs atbalstīja Izglītības un zinātnes ministrija un Saeimas Sporta apakškomisija. Taču, lūkojoties nākotnē, šī cīņa nav beigusies, jo 2018.gada valsts budžeta projektā, finansējums atkal plānots 2015.gada bāzes līmenī.»

Par labu sporta spēļu cildenajam garam nenāk Krievijas dižmanība, cenšoties pārspēt visu līdz šim redzēto. Daudzi pasaules politiskie līderi Soču ziemas olimpiādei arī sagādājuši negatīvu publicitāti, atsakoties tajā ierasties Krievijas cilvēktiesību pārkāpumu dēļ.

Nesamērīgas būvniecības tāmes, korupcija, zagšana un terora draudi slāpē sajūsmu par Soču olimpisko projektu vērienu, bet lielas ceļošanas izdevumus spēles redzēt kārotājiem liek apsvērt divreiz.

Spekulantu vilšanās

Olimpiādes biļešu globālais noiets neilgi pirms spēļu atklāšanas ir diezgan pieticīgs, un tam par iemeslu tiek minētas gan Soču apmeklējuma augstās kopējās izmaksas, gan bažas par drošību. Bloomberg Businessweek (BB) aplēsis, ka vienam spēļu viesim no ASV Soču apmeklējums bez sevišķām ekstrām – vien pasākumu biļetes, ceļojuma izdevumi, viesnīca un šādi tādi tūristu nieki – izmaksās desmit tūkstošus dolāru.

Nododot olimpisko karogu 2028.gada olimpisko spēļu mājvietai Losandželosai, svētdien Parīzē svinīgā ceremonijā tika noslēgtas 33. Vasaras olimpiskās spēles.

Latvijas karogu noslēguma ceremonijā Parīzes stadionā "Stade de France" nesa BMX frīstaila sportists Ernests Zēbolds un sprintere Gunta Vaičule. Francijas karogu nesa regbists Antuāns Dipons un ASV - peldētāja Keitija Ledeki.

Pēc olimpisko spēļu organizācijas komitejas vadītāja Tonī Estangē runas Starptautiskās Olimpiskās komitejas (SOK) prezidents Tomass Bahs atzīmēja, ka vairāk nekā puse planētas iedzīvotāju sekoja līdzi Parīzes olimpiskajām spēlēm, un nosauca spēles par "sensacionālām".

Kopš 1920.gada spēlēm notiek olimpiskā karoga nodošana nākamo spēļu rīkotājiem, un, izskanot olimpiskajai himnai, olimpiskais karogs tika nolaists, to Parīzes pilsētas galvai Annai Idalgo ar Baha starpniecību nododot Losandželosas mērei Karenai Basai, bet pēc tam to saņemot amerikāņu aktierim Tomam Krūzam.

Šodien, 23.jūlijā tiks atklātas Tokijas vasaras olimpiskās spēles, kas Covid-19 pandēmijas dēļ tika pārceltas no pērnā gada uz šo vasaru.

Atklāšanas ceremonija Tokijas olimpiskajā stadionā sāksies plkst.14 pēc Latvijas laika, tiešraidē to translējot Latvijas Televīzijai (LTV).

Nāciju parādi uzsāks antīko olimpisko spēļu mājvieta Grieķija, bet pēc tam valstis sekos pēc japāņu alfabēta, izņemot mājinieci Japānu, kas stadionā iesoļos kā pēdējā. Latvijas delegācija stadionā iesoļos kā 194., sarkanbaltsarkano karogu nesot tenisistei Aļonai Ostapenko un 3x3 basketbola izlases spēlētājam Agnim Čavaram.

Ceremonijas noslēgumā tiks iedegta 2021.gada vasaras olimpisko spēļu lāpa.

Covid-19 ierobežojumu dēļ atklāšanas ceremonija un spēļu sacensības noritēs bez skatītāju klātbūtnes.

Tokijai olimpisko spēļu rīkošana tika uzticēta 2013.gadā, kad tās kandidatūra tika atzīta par labāko konkurencē ar Stambulu un Madridi. Tokija olimpiskās spēles uzņēma arī 1964.gadā. Tokijai tika uzticēta arī 1940.gada spēļu rīkošana, taču vēlāk tā atteicās uzņemt sporta forumu, kas vēlāk Otrā pasaules kara dēļ tika atcelts pavisam.

Trešdien, 22. novembrī, tika prezentēta Latvijas Olimpiskās komandas apģērbu kolekcija 2018. gada Ziemas Olimpiskajām spēlēm Phjončhanā, kurā mode saplūst ar tehnoloģijām, atzīst uzņēmuma OTCF, kam pieder sporta preču zīmols 4F, un kas ir apģērbu kolekcijas ražotājs, vadītājs Igors Klaja.

«Mēs darījām visu iespējamo, lai šajā kolekcijā apvienotu mūsdienu tehnoloģijas, piemēram, augstas kvalitātes elpojošus bezšuvju audumus, ūdensnecaurlaidīgus materiālus un tradicionālos latviešu elementus. Kolekcijas krāsas ir balts, pelēks un latviešu sarkanais tonis, kolekcijas dizains papildināts ar Latvijas Olimpiskās komandas identitātes zīmi - pinumu, kas simbolizē komandas spēku un vienotību», stāsta I. Klaja.

Kolekcija ir izgatavota no īpaši moderniem materiāliem – ūdensizturīgiem un tajā pašā laikā elpojošiem audumiem, softshell NeoDry ar DWR apdari, kas veiksmīgi aizsargā pret aukstumu un vēju, teflona apdare, kas novērš ūdens absorbciju. Lāzera griezumi lielākai izturībai, ūdens necaurlaidīgi rāvējslēdzēji ar speciālu apdari kabatām, magnētiskās aizdares, atstarojoša un dekoratīva apdruka, skārienjutīga sistēma cimdiem un daudz citu aizraujošu elementu, kas izmantoti Olimpiskās kolekcijas radīšanā. «Šajā kolekcijā mode saplūst ar tehnoloģijām. Inovatīvi risinājumi palīdz pārvarēt ekstremālos laika apstākļus. Standarta šuvju vietā mēs izlēmām izmantot metinātas šuves. Esam izmantojuši arī lāzergriešanas tehniku, lai palielinātu izturību,» saka I. Klaja.

Akcentējot japāņu tradīciju būvēt no koka, Tokijā top olimpisko spēļu sportistu ciemats un nule kā medijiem prezentēta viena no tā galvenajām ēkām - Village Plaza.

Village Plaza piedāvās plašu pakalpojumu klāstu sportistiem, komandu amatpersonām, viesiem un plašsaziņas līdzekļiem olimpisko un paralimpisko spēļu laikā.

Ciemats atrodas Tokijas Harumi krastmalas rajonā, un tajā būs viss, sākot no kafejnīcas un bankas, līdz medicīnas centram un frizētavai.

Saskaņā ar Spēļu organizēšanas komitejas teikto, vienstāva koka konstrukcijai Village Plaza aptuveni 5300 kvadrātmetru platībā izmantoti apmēram 40 000 lapegles, ciedra un cipreses koku, ko ziedojušas 63 Japānas pašvaldības. Katrs kokmateriāls apzīmēts ar tās pašvaldības nosaukumu, kura tos ziedojusi. Materiālu izmaksas tiek lēstas aptuveni 20 miljonu eiro apmērā.

2018.gada Phjončhanas olimpisko spēļu rīkotāji ietaupījuši 55 miljonus ASV dolāru (48 miljonus eiro), paziņoja organizatoru komitejas vadītājs Hīboms Lī.

Ietaupījums radies, jo reformu rezultātā veiksmīgi izdevies samazināt izmaksas.

Tikmēr Starptautiskās Olimpiskās komitejas (SOK) prezidents Tomass Bahs apsveica organizatorus ar ļoti veiksmīgām olimpiskajām spēlēm.

Parasti šādos gadījumos ietaupītos līdzekļus sadala SOK, organizatoru komiteja un olimpisko spēļu mājvietas olimpiskā komiteja, lai stiprinātu olimpisko kustību. Kā pauda Bahs, SOK savu daļu varētu atvēlēt Dienvidkorejas sporta attīstībai.

Phjončhanas olimpiskās spēles tika aizvadītas šī gada februārī.

DB jau vēstīja, ka saskaņā ar aplēsēm, Olimpiskās spēles Dienvidkorejā kopā izmaksāja 13 miljardus ASV dolāru (tā ir par sešiem miljardiem dolāru lielāka summa, nekā sākotnējās aprēķinātās izmaksas). Liela daļa no šīs summas (ap 10 miljardiem dolāru) tērēta infrastruktūras uzlabošanai un atjaunošanai. Jāteic, ka šīs izmaksas ir lielas, lai gan tās nobāl, piemēram, Soču olimpiādes 51 miljarda ASV dolāru priekšā (tās ir, ieskaitot ar sporta industrijas būvniecību nesaistītās izmaksas).

Šodien tiks atklātas Parīzes vasaras olimpiskās spēles.

Atklāšanas ceremonija Parīzē sāksies plkst.20.30 pēc Latvijas laika, tiešraidē to translējot Latvijas Televīzijai (LTV) un un portālam "Lsm.lv".

Valstu parāde Sēnas upē sāksies pie Austerlicas tilta un noslēgsies Trokadero laukumā, to vairāk nekā sešu kilometru garumā vērojot vairāk nekā 300 000 skatītāju, no kuriem vairāk nekā 200 000 skatītāju par vietām nav jāmaksā.

Atklāšanas ceremonijā piedalīsies apmēram 10 500 atlētu no 204 valstu olimpiskajām komitejām.

Latvijas delegācijas karognesēji būs pludmales volejboliste Tīna Laura Graudiņa un 3x3 basketbola izlases spēlētājs, olimpiskais čempions Nauris Miezis.

Klātienē ceremoniju vēros arī Latvijas Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs.

Latvijas Olimpiskās komitejas galvenais uzdevums ir sagatavot Latvijas atlētus sekmīgam startam Olimpiskajās spēlēs, taču tās iepriekšējā vadītāja atkāpšanās no amata ir signāls tam, ka nepieciešamas pārmaiņas gan lēmumu pieņemšanā un to caurspīdībā, gan arī papildu jaunu ziedotāju piesaistē.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS Olainfarm padomes priekšsēdētājs, Latvijas Volejbola federācijas prezidents un Latvijas Olimpiskās komitejas prezidenta amata kandidāts Jānis Buks. Viņš uzsver, ka Latvijas Olimpisko komiteju ir gatavs vadīt tikai pārmaiņu laikā — ne ilgāk kā vienu gadu – līdz 2024. gadā paredzētajai kārtējai šīs sporta organizācijas ģenerālajai asamblejai, kurā izvēlētos jaunu prezidentu nākamajiem četriem gadiem.

Kāpēc, esot vienas no lielākajām farmācijas kompānijām AS Olainfarm padomes priekšsēdētājs un Latvijas Volejbola federācijas prezidents, piekritāt kandidēt uz Latvijas Olimpiskās komitejas prezidenta amatu?

Bankas Citadele pārdošanā panāktie nosacījumi ļaus valstij atgūt vairāk līdzekļu, nekā 2010. gadā ieguldīts bankā sniedzot valsts atbalstu, informē VAS Privatziācijas aģentūra (PA).

Pašlaik PA ieguldījums bankas Citadele subordinētajā kapitālā ir 64,33 miljoni eiro. Darījuma ietvaros banka Citadele atmaksās 18,4 miljonus eiro no šī aizdevuma, savukārt ERAB pārfinansēs daļu no subordinētā aizdevuma 11,21 miljonu eiro apmērā. Atlikušo aizdevuma daļu 34,72 miljonu eiro apmērā saskaņā ar esošo līgumu banka Citadele atmaksās līdz 2017.gada beigām un par šo aizdevumu valsts saņems procentu maksājumus pilnā apmērā.

«Līdz ar to panāktie darījuma nosacījumi ļaus valstij atgūt vairāk līdzekļu, nekā 2010.gadā bankai Citadele tika sniegts valsts atbalsts. Kopumā banka Citadele saņēma valsts atbalstu 377,91 miljonu eiro apmērā. Saņemot maksu par akcijām, atmaksājot subordinēto aizdevumu, kā arī pieskaitot līdz šim atmaksāto valsts atbalstu un samaksātos procentu maksājumus par valsts atbalsta izmantošanu, valsts būs atguvusi visus bankas izveidē ieguldītos līdzekļus,» norāda PA.

Starptautiskā Olimpiskā komiteja (SOK) tuvāko četru nedēļu laikā lems par 2020.gada Tokijas Olimpiādes norisi, pieļaujot arī spēļu pārcelšanu.

Jau iepriekš "Reuters" ziņoja, ka SOK strādā pie dažādiem scenārijiem, kas iekļauj olimpisko spēļu pārcelšanu uz vēlāku laiku. SOK ziņo, ka tā saglabā opciju spēles sākt 24.jūlijā un arī pieļauj to pārcelšanu uz vēlāku laiku.

SOK sadarbībā ar olimpisko spēļu rīkotāju komiteju, Japānas varasiestādēm un Tokijas pašvaldību uzsāks detalizētas sarunas, lai izvērtētu situāciju visā pasaulē un to ietekmi uz olimpiskajām spēlēm, iekļaujot pārcelšanas scenāriju. SOK ir pārliecināta, ka sarunas noslēgsies tuvāko četru nedēļu laikā," teikts SOK paziņojumā.

SOK arī uzsver, ka spēļu pilnīga atcelšana nebūtu risinājums un šāda jautājuma nav tās dienaskārtībā.

Latvijas Olimpiskajai komitejai līdz marta vidum jāsagatavo Zviedrijas Olimpiskās komitejas (ZOK) pieprasītā informācija potenciālajam pieteikumam 2026.gada Ziemas Olimpisko spēļu rīkošanai, pēc kā paredzēta vēl viena komiteju pārstāvju tikšanās.

ZOK un Stokholmas pārstāvji otrdien klātienē viesojās Siguldā, lai klātienē novērtētu olimpisko spēļu sacensību kamaniņu sportā, bobslejā un skeletonā rīkošanas iespējas Latvijā.

Pēc tikšanās ZOK izpilddirektors Pīters Rēnebo žurnālistiem atzina, vizītes laikā puses pārrunāja iespējamo sadarbību, Stokholmai piesakoties organizēt 2026.gada Olimpiskās spēles.

Viņš atzina, ka Siguldas bobsleja un kamaniņu trasē ir iespējams rīkot visas Olimpisko spēļu renes sporta veidu disciplīnas. «Mēs domājam, ka tā varētu būt iespēja, lai nodrošinātu sadarbību. Šī bija tikai pirmā tikšanās. Mēs vienojāmies, ka raudzīsimies uz tālākām sarunām,» teica Rēnebo.

ZOK izpilddirektors skaidroja, ka šis būs jau astotais Stokholmas mēģinājums iegūt tiesības organizēt Olimpiskās spēles. «Tagad mēģināsim jaunu konceptu ar Stokholmu kā galveno norises vietu. Zviedrijā ir atbilstoša infrastruktūra, lai rīkotu sacensības uz sniega un ledus, bet mēs raugāmies uz starptautisko sadarbību renes sporta veidos,» skaidroja Rēnebo.

2026.gada Ziemas olimpiskās spēles norisināsies Itālijas pilsētās Milānā un Kortīnā d'Ampeco, kas tādējādi cīņā par Olimpiādes rīkošanas tiesību iegūšanu pārspēja Stokholmas-Ores pieteikumu no Zviedrijas, kas turklāt ledus renes sporta veidus plānoja aizvadīt Siguldā esošajā kamaniņu trasē.

Milāna un Kortīna d'Ampeco tādējādi 2026.gadā uzņems arī Ziemas paraolimpiskās spēles.

Olimpisko spēļu mājvieta tika izvēlēta Starptautiskās Olimpiskās komitejas (SOK) individuālo biedru balsojumā - Itālijas pieteikums ieguva 47 balsis, kamēr Zviedrijas tika pie 34.

Šo biedru skaits oficiāli ir 95, bet balsot reāli varēja tikai 83, turklāt SOK prezidents Tomass Bahs šajos balsojumos parasti atturas. Līdz ar to no balsojuma atturējās vēl viens biedrs, jo kopumā nobalsojis 81.

Pēc 2026.gada olimpisko spēļu mājvietas paziņošanas Itālijas delegācija Lozannā pamatīgi līksmoja.

«Šī ir uzvara Itālijai, nākotnei un sportam. Paldies visiem, kuri ticēja jau no paša sākuma, it īpaši pašvaldības un reģioni,» paziņojumā pauda Itālijas iekšlietu ministru Mateo Salvīni. «Ar Ziemas olimpiskajām spēlēm pierādīsim pasaulei savus spēkus un prasmes.»

Otrdien Olimpiskajā sporta centrā norisinājās Latvijas Jaunatnes Olimpiskās komandas prezentācijas pasākums, kura laikā jaunieši viens ar otru iepazinās, uzzināja praktisku informāciju, kas būs jāņem vērā Olimpisko spēļu laikā, noklausījās semināru par dopingu un kontroles procedūrām, kā arī Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) prezidents Aldons Vrubļevskis nosauca Latvijas delegācijas karognesēju Olimpisko spēļu atklāšanas ceremonijā.

Latvija tiks pārstāvēta 7 sporta veidos – daiļslidošanā, šorttrekā, distanču slēpošanā, kalnu slēpošanā, kamaniņu sportā, skeletonā un biatlonā.

Latvijas Jaunatnes Olimpiskās komandas karognesējs II Pasaules Jaunatnes ziemas Olimpisko spēļu atklāšanas ceremonijā būs Pasaules vicečempions junioriem, Pasaules kausa kopvērtējuma otrās vietas īpašnieks un Eiropas junioru čempionāta bronzas godalgas ieguvējs – kamaniņu braucējs Kristers Aparjods”, tā prezentācijas pasākumā paziņoja LOK prezidents Aldons Vrubļevskis.

«Šīs spēles jaunos sportistus ieved Olimpiskajā saimē un viņiem ir iespēja sajust Olimpisko gaisotni,» tā prezentācijas pasākumā un pirms došanās ceļā atzina Latvijas jaunatnes Olimpiskās delegācijas vadītājs Einars Fogelis.

#Tikai aptuveni simts kilometrus no jaunuzbūvētajām ēkām, kas kalpos lielajam sporta notikumam, meklējams pilnīgs pretstats.

No 9. līdz 25.februārim Phjončhanā, Dienvidkorejā norisināsies 2018.gada ziemas Olimpiskās spēles, sportistiem sadalot 102 medaļu komplektus 15 dažādos sporta veidos.

Olimpiskās spēles - dārgs prieks

Tikai aptuveni simts kilometrus no jaunuzbūvētajām ēkām, kas kalpos lielajam sporta notikumam, meklējams pilnīgs pretstats - pamests un aizmirsts savulaik populārs slēpošanas kūrorts. Tas atgādina faktu, ka ziemas Olimpiskajām spēlēm uzbuvēto ēku izmantošana nākotnē joprojām ir neskaidra.

Bijušais slēpošanas kūrorts, kas atrodas netālu no Ziemeļkorejas robežas, durvis slēdza 2006. gadā, esot pieredzes bagātākais visā Dienvidkorejā. Tā noriets saistāms ar slēpošanas popularitātes kritumu valstī un šis fenomens nekur nav zudis.

Noslēgusies otrā no četrām Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) iepirkuma procedūrām, kas paredz piegādāt tērpus Latvijas Olimpiskās komandas vajadzībām, un par uzvarētāju ir pasludināts uzņēmums OT Stils, informē LOK.

LOK 14.oktobrī izsludināja iepirkuma procedūru par atpūtas un brīvā laika tērpu piegādi Latvijas Olimpiskās delegācijas vajadzībām ziemas Olimpiskajās spēlēs Sočos 2014.gadā. Līdz iesniegšanas termiņa beigām – 25.oktobrim - LOK saņēma tikai viena pretendenta pieteikumu. Izskatot piedāvājumu, LOK Iepirkumu komisija secināja, ka tas atbilst visiem izvirzītajiem noteikumiem un prasībām, līdz ar to par uzvarētāju atzina OT Stils iesniegto pieteikumu.

«Ir prieks un gandarījums, ka ir pieteicies vismaz viens vietējais ražotājs, kas spēj piedāvāt iepirkuma procedūras nolikumam un specifikācijai atbilstošu produktu. Ceru, ka Natālijas Jansones dizainētie un OT Stils ražotie tērpi izcels Latvijas Olimpiskās komandas dalībniekus starp citiem sportistiem,» saka LOK prezidents Aldons Vrubļevskis.